Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iekšējās drošības birojs pērn visvairāk izmeklēšanu veicis par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību. Par to, kāds ir Iekšējās drošības biroja mērķis un funkcijas un kādi ir tā pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti 2019. gadā, lasiet LV portālā.
Iekšējās drošības birojs (IDB) ir valsts pārvaldes iestāde, kas ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde. IDB darbību kontrolē iekšlietu ministrs, savukārt operatīvās darbības pasākumu un pirmstiesas izmeklēšanas procesu likumību uzrauga Latvijas Republikas Prokuratūra.
LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka sākotnēji 2003. gadā IDB tika izveidots Valsts policijā (VP) un tā pamatuzdevums bija atklāt un novērst tikai VP darbinieku likumpārkāpumus. 2015. gada 1. novembrī IDB tika izveidots un sāka darboties pilnīgi no jauna, saglabājot tādu pašu nosaukumu, taču paplašinot biroja atbildības jomas.
Atbilstoši Iekšējās drošības biroja likuma 1. pantam šā likuma un vienlaikus IDB mērķis ir nodrošināt tiesiskumu un objektivitāti tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, izmeklēšanā un novēršanā, lai veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 4. pantu IDB funkcijas ir atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījuši:
Lai nodrošinātu IDB noteikto funkciju izpildi, IDB amatpersonām ir kompetence:
Vienlaikus IDB amatpersonai, veicot pārbaudi, ir tiesības:
2019. gadā IDB pirmstiesas izmeklēšanu veicis 219 kriminālprocesos.
IDB priekšnieks Valters Mūrnieks norāda, ka izmeklējamās lietas kļuvušas apjomīgākas un sarežģītākas, līdz ar to izmeklēšanā tiek ieguldīti aizvien lielāki darba resursi, savukārt krimināllietu pabeigšanai nepieciešams ilgāks laiks.
Lielākā daļa jeb 40 uzsākto un saņemto kriminālprocesu bijuši par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, 30 kriminālprocesos izmeklēta iespējama kukuļošana, un vēl 30 kriminālprocesos – noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu.
Atbilstoši IDB statistikas datiem 2019. gada periodā 18 kriminālprocesos pieņemti lēmumi par aresta uzlikšanu 45 aizdomās turēto personu mantai (kopējā arestētās naudas summa pārsniedza 215 tūkstošus eiro). Tāpat tika arestēts 41 nekustamais īpašums aptuveni 1,25 miljonu eiro vērtībā un 32 transportlīdzekļi aptuveni 78 tūkstošu eiro vērtībā.
Savukārt kriminālvajāšanas uzsākšanai pagājušajā gadā nosūtīti 62 kriminālprocesi pret 76 amatpersonām (85% gadījumu pret VP nodarbinātajiem). Visvairāk kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu ir par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu (23%), dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību (18%), kā arī kukuļošanu (13%).
Pagājušā gada laikā notiesātas 25 amatpersonas, bet 75 procesos tiesvedība turpinās. Kā norāda IDB, analizējot informāciju par iztiesātajām lietām, dažos gadījumos piespriestie sodi raisa pārdomas, vai tie ir samērīgi un pilnvērtīgi pilda preventīvo funkciju.
IDB norāda, ka 2019. gadā atklājis arī būtiskus pārkāpumus valsts iepirkumu jomā: “To cēloņi galvenokārt meklējami nesakārtotajos iekšējos procesos, kontroles trūkumā un vadītāju patvaļā.”
Vienlaikus IDB uzskata, ka nepieciešams pārskatīt uzraudzības mehānismus Eiropas Savienības (ES) finansētajos projektos. Proti, IDB lietvedībā ir kriminālprocesi par nelikumīgām darbībām, kas saistīti tieši ar ES finansējuma apguvi.
Pārskata periodā vairākkārt palielinājies arī to kriminālprocesu skaits, kas uzsākti par iespējamu neizpaužamu ziņu izpaušanu: “Šī tendence turpina pieaugt, jo iestādēs netiek nodrošināta pietiekama kontrole darbam ar datubāzēm.” IDB pieļauj, ka Vispārējās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās dēļ iedzīvotāji kļuvuši zinošāki un piesardzīgāki attiecībā uz savu personas datu nelikumīgu izmantošanu, kas, iespējams, ietekmē sūdzību apmēru par šo jomu.
Kā norāda IDB, pamatnosacījums dažādu pārkāpumu novēršanai ir sakārtoti iestāžu darba procesi un kontroles sistēmas izveide.
Atbilstoši IDB sniegtajai informācijai iestādēs diemžēl joprojām trūkst izpratnes par iekšējās kontroles mehānismu ieviešanu. Proti, iestāžu vadība nepietiekami veic nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai novērstu pārkāpumu izdarīšanas iespējamību.
Tāpat IDB norāda, ka iestādes sāk rīkoties vai nu tikai pēc tam, kad saņēmušas konkrētus norādījumus no IDB puses, vai arī – kad uzsākts kriminālprocess par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ieviestie kontroles pasākumi iestādēs ir formāli. Kā piemēru IDB min nemainīgi aktuālo problēmu saistībā ar videoierakstu apzinātu apstādināšanu un traucēšanu VP.
