AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
14. janvārī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Reģistri
3
3

Izmaiņas Iedzīvotāju reģistra likumā

Stājas spēkā 14.01.2018.

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā paredz paplašināt Iedzīvotāju reģistrā uzkrāto ziņu apjomu.

FOTO: Freepik

Šodien, 14. janvārī, stājas spēkā grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Tie ir izstrādāti, lai nodrošinātu ziņu precizitāti un aktualitāti Iedzīvotāju reģistrā, kā arī saistīti ar Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju.

īsumā
  • Iedzīvotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina vienotu iedzīvotāju uzskaiti.
  • Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā paredz paplašināt Iedzīvotāju reģistrā uzkrāto ziņu apjomu.
  • Turpmāk Iedzīvotāju reģistrā iekļaus ziņas arī par personas oficiālās elektroniskās adreses kontu.
  • Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka persona, kura sasniegusi 105 gadu vecumu, ir dzīva, tās statusu Iedzīvotāju reģistrā mainīs no "aktīvs" uz "pasīvs".
  • Tāpat statusu "aktīvs" uz "pasīvs" Iedzīvotāju reģistrā mainīs personai, kura nav Latvijas pilsonis un pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vairāk nekā 5 gadus dzīvo bez derīga personu apliecinoša dokumenta.
  • Lai novērstu tiesisko neskaidrību, ir izslēgts nosacījums par uzturēšanās laiku ārvalstīs.

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā paredz paplašināt Iedzīvotāju reģistrā uzkrāto ziņu apjomu. Tāpat tie ir cieši saistīti ar Oficiālās elektroniskās adreses (e-adrese) koncepciju. Kā norādīts minēto grozījumu anotācijā, Iedzīvotāju reģistrā ir nepieciešams uzkrāt ziņas par oficiālās e-adreses konta aktivizēšanu, proti, vai personai oficiālās e-adreses konts ir aktivizēts vai nav.

Turpmāk 2 kanāli saziņai ar personu

Iedzīvotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina vienotu iedzīvotāju uzskaiti. Visām valsts iestādēm atbilstoši to kompetencei ir piekļuve šīs informācijas sistēmas datiem, piemēram, lai noskaidrotu iespēju, kā sazināties ar attiecīgo personu (pašlaik saziņai izmanto deklarēto dzīvesvietas adresi).

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma grozījumu anotāciju turpmāk Iedzīvotāju reģistrā iekļaus ziņas arī par personas oficiālās e-adreses kontu ne tikai nolūkā izpildīt valdības uzdevumu, bet lai vienuviet būtu pieejamas ziņas par iespējamiem kanāliem saziņai ar personu. Proti, pārbaudot datus par personu Iedzīvotāju reģistrā, vienlaicīgi tiek pārbaudīts, vai personai sagatavojamais dokuments sūtāms, izmantojot elektronisko saziņas kanālu vai VAS "Latvijas Pasts" pakalpojumus.

"Turpmāk Iedzīvotāju reģistrā iekļaus ziņas arī par personas oficiālās e-adreses kontu."

Jānorāda, ka Oficiālās elektroniskās adreses likums stāsies spēkā šī gada 1. martā. Savukārt atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumu 4. punktam Iedzīvotāju reģistrā reģistrēta fiziska persona no 14 gadu vecuma varēs izveidot oficiālo e-adresi, sākot tikai no 2018. gada 1. jūnija. Līdz ar to arī ziņu par e-adreses kontu Iedzīvotāju reģistrā iekļaus no šī datuma.

Mainīs statusu no "aktīvs" uz "pasīvs"

Turpmāk saskaņā ar grozījumiem Iedzīvotāju reģistra likumā, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka persona, kura sasniegusi 105 gadu vecumu, ir dzīva, tās statusu Iedzīvotāju reģistrā mainīs no "aktīvs" uz "pasīvs".

"Globalizācijas ietekmē liela daļa Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, tai skaitā vecāka gada gājuma cilvēki, par kuriem viņu miršanas gadījumā Iedzīvotāju reģistram netiek sniegtas ziņas par miršanas faktu. Līdz ar to Iedzīvotāju reģistrā ir personas, kuras ir vairāk nekā 100 gadu vecas, kas būtiski pārsniedz Latvijas vidējo dzīves ilgumu (sievietēm 79 gadi un vīriešiem 69 gadi). Tādējādi neaktuālu ziņu dēļ rodas maldīgs iespaids, ka ir vairāki Latvijas valstspiederīgie, kuri sasnieguši ievērojami vecumu, taču, objektīvi spriežot, šie dati nav aktuāli," skaidro Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Gunta Skrebele.

Tāpat statusu "aktīvs" uz "pasīvs" Iedzīvotāju reģistrā mainīs personai, kura nav Latvijas pilsonis un pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vairāk nekā 5 gadus dzīvo bez derīga personu apliecinoša dokumenta. Statusa maiņa notiks gadījumos, kad minētajā laika periodā PMLP nebūs ieguvusi apstiprinājumu, ka persona dzīvo Latvijā, kas arī veicinās Iedzīvotāju reģistra ziņu aktualitāti.

"Daļai Latvijas nepilsoņu piecus vai vairāk gadu ir nederīgs personu apliecinošs dokuments."

G. Skrebele norāda, ka, "veicot datu atlasi 2017. gada sākumā, tika konstatēts, ka daļai Latvijas nepilsoņu piecus vai vairāk gadu ir nederīgs personu apliecinošs dokuments, turklāt tikai 1591 nepilsonim no 6639 deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, attiecīgi par pārējiem ir ziņas, ka tiem ir anulēta dzīvesvietas adrese Latvijā, norādīta dzīvesvietas adrese ārvalstī vai persona izbraukusi no valsts". Ārvalstīs persona nevar uzturēties bez derīga personu apliecinoša dokumenta. Līdz ar to IeM pieņem, ka lielākā daļa no šīm personām ir ieguvusi citas valsts pilsonību un nav informējusi PMLP par izmaiņām. Savukārt neaktuālu ziņu dēļ rodas situācija, ka Iedzīvotāju reģistrā ir vairāk Latvijas nepilsoņu, nekā, objektīvi spriežot, varētu būt.

Mazināts administratīvais slogs bērnu vecākiem

Lai mazinātu administratīvo slogu bērnu vecākiem, grozījumi paredz, ka turpmāk nepilngadīgs bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir tiesīgs sniegt PMLP ziņas par sevi iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā un ziņas par savu datu izmaiņām, kas izdarītas ārvalstu institūcijās, Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai. Līdz šim šādai ziņas par sevi iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā bija nepieciešama arī likumiskā pārstāvja izteiktā griba.

Jāpaziņo ne tikai savas dzīvesvietas adrese ārvalstīs

Tāpat Iedzīvotāju reģistra likuma grozījumu anotācijā ir norādīts, ka aizvien biežāk PMLP saskaras ar dažādu Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otrās daļas interpretāciju, proti, vai nosacījums par uzturēšanos ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem attiecas tikai uz ārvalsts dzīvesvietas adreses paziņošanu, vai arī uz visām pārējām izmaiņām, kas izdarītas ārvalstu institūcijās.

Līdz ar to turpmāk, lai novērstu tiesisko neskaidrību, ir izslēgts nosacījums par uzturēšanās laiku ārvalstīs un noteikts, ka Iedzīvotāju reģistra likuma 3. panta 1. punktā minēto personu pienākums ir paziņot PMLP savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un par personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.

Jāvērš uzmanība, ka Iedzīvotāju reģistra likumā ir veikti arī citi grozījumi.

Uzziņai

No 2020. gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas aizstās pašreizējo Iedzīvotāju reģistra likumu un kuru veidos uz paplašinātā Iedzīvotāju reģistrā uzkrāto ziņu apjoma bāzes.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU