Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Valdība ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas veidotās darba grupas izstrādāto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no šī gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Tā ietvaros plānots pakāpeniski palielināt skolotāju zemāko mēneša darba algas likmi dažādās izglītības pakāpēs.
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana tika uzsākta 2016. gada 1. septembrī. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 445 "Par pedagogu darba samaksu" nosaka, ka zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem ir 30 darba stundas nedēļā, kas veido 1320 darba stundas gadā. Savukārt pirmsskolas izglītības skolotājiem darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 40 darba stundas nedēļā.
"Izglītības un zinātnes ministrija mērķtiecīgi turpina darbu, lai celtu pedagogu darba samaksu. Skaidrs signāls par turpmāku atalgojuma pieaugumu skolotājiem ir svarīgs, lai nostiprinātu pedagoga profesijas prestižu un skolām piesaistītu arvien vairāk jaunu un talantīgu skolotāju," uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Tā kā likumā "Par vidējā termiņa budžetu 2018., 2019. un 2020. gadam" papildu finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai nav iekļauts, IZM norāda, ka grafika īstenošanai nepieciešamais valsts finansējums būs jārod, efektīvi un racionāli izlietojot pašreizējo valsts finansējumu.
Savukārt papildu finansējuma pieprasījums turpmāk skatāms kopsakarā ar visu ministriju jaunajām politikas iniciatīvām. IZM aprēķinājusi, ka atalgojuma palielināšanai papildus nepieciešami:
Plānotā atalgojuma dinamika
Plānots, ka līdz 2022. gada 1. septembrim pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro. Veidojot grafiku vispārējās izglītības, pirmsskolas, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem, nav plānots mainīt pedagogu darba slodzi, kas atbilst mēneša darba algas likmei. Tāpat tiek paredzēts, ka zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 1. septembrim tiek paaugstināta pakāpeniski:
| 2018. g. 1. sept. |
2019. g. 1. sept. |
2020. g. 1. sept. |
2021. g. 1. sept. |
2022. g. 1. sept. |
||
| Zemākās mēneša darba algas likmes palielināšana (vispārējā izglītība, pirmsskolas, prof. izglītība, prof. ievirze, interešu izglītība) | 710 EUR | 750 EUR | 790 EUR | 830 EUR | 900 EUR | |
| Augstskolu un koledžu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšana: | 2018. g. 1. janv. |
2019. g. 1. janv. |
2020. g. 1. janv. |
2021. g. 1. janv. |
2022. g. 1. janv. |
|
| Asistents | 576,98 | 625 | 641 | 717 | 717 | |
| Lektors | 723,96 | 785 | 805 | 900 | 900 | |
| Docents | 904,23 | 980 | 1 004,97 | 1 123,57 | 1 123,57 | |
| Asociētais profesors | 1 130,17 | 1 225 | 1 256,21 | 1 404,46 | 1 404,46 | |
| Profesors | 1 411,76 | 1 530 | 1 568,98 | 1 754,14 | 1 754,14 | |
IZM rīkojuma projektā norāda, ka grafikā plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana nodrošinās darba stundas izmaksas pieaugumu:
Savukārt grafikā iekļautais akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algas likmju pieaugums attiecas uz periodu no 2018. līdz 2022. gadam. 2017., 2018. un 2019. gadam noteiktais zemāko mēneša darba algas likmju pieaugums šobrīd ir apstiprināts noteikumos Nr. 445, nosakot ikgadēju akadēmiskā personāla zemākās darba algas likmes pieaugumu 10% apmērā attiecībā pret 2016. gada minimālajām darba algas likmēm.
Atalgojuma grafiks ir kompromisa variants
Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un pedagogu sociālā atbalsta sistēmas īstenošanas mehānisms izstrādāts IZM, izveidojot darba grupu, kurā pieaicināti arī pārstāvji no Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA).
Darba grupā tika izskatīti iespējamie risinājumi, lai daļu no plānotajam algu palielinājumam nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma iegūtu, izvērtējot sistēmas līdzšinējā valsts finansējuma izlietojumu. Tā, samazinoties skolēnu skaitam un pašvaldībām veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, ietaupītajai mērķdotācijai jāpaliek izglītības sistēmā. Arī samazinoties pedagoģisko likmju skaitam saistībā ar izglītības satura reformu, atbilstošā mērķdotācija paliek izglītības sistēmā, primāri to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājumam.
Atalgojuma grafiks ir kompromisa variants, norādīja ministrs K. Šadurskis.
Grafiks radīs ietekmi arī uz pašvaldību budžetu
Vienlaikus jāakcentē, ka plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana radīs ietekmi uz pašvaldību budžetiem saistībā ar to, ka jānodrošina 1,5 līdz 4 gadus veco bērnu izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu, interešu izglītības pedagogu un citu no pašvaldību budžeta finansēto pedagogu darba samaksas paaugstināšana. Ņemot vērā Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamo informāciju par finansējuma apjomu pedagogu darba samaksai no pašvaldību budžetiem 2016. gada 1. septembrī, tika veikts aptuvenā nepieciešamā finansējuma aprēķins. Jāņem vērā, ka pašvaldības, apstiprinot 2018. gada budžetu, jau radušas papildfinansējumu pirmsskolas pedagogu darba samaksai.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka, analizējot pedagogu darba samaksas izmaiņu fiskālo ietekmi, ir jāņem vērā, kā tas ietekmē pašvaldību. Jau šobrīd pašvaldības izglītībai tērē tuvu 8 miljoniem eiro (7,6 miljonus).
Vienlaikus IZM norāda: tā kā 2018. gada valsts budžets neparedz papildfinansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jārod, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.
IZM norāda vairākus risinājumus, kas saistāmi ar pašreizējā finansējuma racionālu izlietojumu:
Līdz maija sākumam jāiesniedz noteikumu projekts
IZM atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un vidēja termiņa budžeta ietvarā un likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānotajam finansējumam līdz attiecīgā kalendārā gada 1. maijam jāizstrādā un jāiesniedz valdībā apstiprināšanai noteikumu projekts par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, sagatavojot grozījumus MK noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka ir svarīgi, lai MK noteikumus apstiprinātu līdz šī mācību gada beigām, lai pašvaldība un skolu vadība laicīgi varētu informēt skolotājus par izmaiņām. Viņa aicināja pieņemt grafiku un norādīja, ka plānotais palielinājums nepieciešams, lai motivētu pašreizējos pedagogus un piesaistītu arī jaunus: "Protams, vienmēr var vēlēties lielāku atalgojumu, taču mēs izprotam katra soļa fiskālo ietekmi. Atalgojuma paaugstinājums skolotājiem ir būtisks, jo šogad par 50 eiro ir paaugstināta arī minimālā darba alga. Lai gan kopumā izglītība tiek finansēta, tomēr atalgojums pedagogiem ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Izmaiņas tuvinās pedagogu atalgojuma apmēru tuvu vidējai samaksai valstī, kas 2017. gadā bija vairāk nekā 900 eiro."
