Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Otrdien, 11. septembrī, Ministru kabinets akceptēja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku, vienlaikus apstiprinot kvalitātes kritērijus, pēc kuriem noteiks valsts mērķdotācijas apmēru skolām.
No 2018. gada 1. septembra vispārējās izglītības, pirmsskolas izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu minimālā alga tiek palielināta par 30 eiro – no 680 līdz 710 eiro par likmi, paredz 11. septembrī valdībā apstiprinātie grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos. Tiek palielinātas arī izglītības iestāžu vadītāju, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā), kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes.
Tādējādi izglītības darbiniekiem, kuru izglītības iestādēs ir no 100 līdz 500 izglītojamiem, zemākā mēneša darba alga par likmi palielinās par 50 eiro. Pedagogu zemākajai mēneša darba algai par likmi pieaugot no 680 līdz 710 eiro, par 35 eiro (līdz 785 eiro) pieaug arī izglītības metodiķa minimālā alga par likmi.
Ceļot minimālo algu pedagogiem, valdība pilda šī gada sākumā apstiprināto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Iepriekš minimālā alga par likmi celta pirms diviem gadiem, kad apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli.
Līdztekus pedagogu algu palielināšanai valdība lēmusi: lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, no 2020. gada 1. septembra vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē atbilstoši minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam, un kritērijiem maksimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam”, kas 11. septembrī apstiprināts valdībā.
Galvenais instruments izglītības kvalitātes mērīšanai Latvijā ir akreditācijas process, kurā 20 izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji sadalīti septiņās jomās, informē IZM. Jaunajos noteikumos kā būtiskākie izvirzīti pieci no kritērijiem:
Šajās jomās vērtējums nevarēs būt zemāks par III kvalitātes vērtējuma līmeni.
Būtisks skolas kvalitāti apliecinošs kritērijs būs obligāto centralizēto eksāmenu indekss, kuram laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031. gada 1. janvārī indeksam jāsasniedz 60 procenti. Jāņem vērā, ka līdz 2023. gada 31. jūlijam indekss tiks aprēķināts kā vidējais lielums no vidusskolas trīs obligāto centralizēto eksāmenu (matemātikas, latviešu valodas, svešvalodas) vidējiem rezultātiem, bet no 2023. gada 1. augusta – kā minimālais no vidusskolas trīs obligāto centralizēto eksāmenu vidējiem rezultātiem.
Ministrija līdz kārtējā gada 15. augustam izvērtēs vispārējās izglītības iestādi un informēs skolu un pašvaldību par neatbilstību kvalitātes kritērijiem.
Valsts budžeta finansējumu pedagogu algām 100% apmērā saņem gan tās izglītības iestādes, kurās vidusskolas posmā tiek nodrošināta augsta izglītības kvalitāte un ir pietiekams skolēnu skaits, gan arī vidusskolas, kurā skolēnu skaits ir neliels, taču izglītības kvalitāte – augsta. Citi nosacījumi ir skolām, kurās izglītības kvalitāte netiek nodrošināta. Ja vidusskolā ir pietiekams skolēnu skaits, bet netiek nodrošināta atbilstoša izglītības kvalitāte, pirmajā gadā finansējums tiek piešķirts pilnā apmērā, nākamajā gadā, joprojām neizpildoties kvalitātes kritērijiem, – 50% apjomā, bet, ja situācija arī trešajā gadā neuzlabojas, valsts finansējums pedagogu algām tiek pārtraukts. Ja izglītības iestādē vidusskolas posmā skolēnu skaits ir mazs un kvalitāte – zema, valsts finansējums pedagogu algām no 2021. gada 1. septembra netiek piešķirts, skaidro IZM.
“Esam panākuši būtisku virziena maiņu, nosakot, ka valsts var maksāt par tādu vidējo izglītību, kas mūsu jauniešiem rada iespējas attīstīt Latviju kā plaukstošu un drošu valsti, kur pārticība un labklājība būs pieejama katrai ģimenei. Laba izglītība ir katra jaunieša pamatkapitāls veiksmīgai nākotnei,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Atalgojuma palielināšana pedagogiem ir ministrijas prioritāte, kam jāiet kopsolī ar augstas izglītības kvalitātes nodrošināšanu ikvienā skolā, norāda IZM. Tāpēc valsts finansējumam pedagogu algām jābūt tieši proporcionālam skolā sniegtās izglītības kvalitātei.
Valdības sēdē otrdien panāktais rezultāts, kurš sekojis nesaskaņām starp ministriju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) saistībā ar minēto MK noteikumu normām, ir uzskatāms par kompromisu, atzīst arodorganizācijas vadītāja Inga Vanaga. “Tas ir solis uz priekšu algu pieauguma grafika īstenošanā, taču nav patīkami, ka tas panākts ar metodēm, kas līdzinās šantāžai. Bija svarīgi dzirdēt, ka šis nebūs vienreizējs pasākums, bet pedagogu atalgojums turpmāk tiks palielināts saskaņā ar grafiku, kas skar vairāk nekā 50 000 pedagogu,” valdības sēdes iznākumu komentē I. Vanaga. Šī gada atlikušajos četros mēnešos pedagogu minimālā atalgojuma palielinājums prasīs 6,17 miljonus eiro, bet nākamgad kopumā – 17,59 miljonus eiro.
Nākamais plānotais solis pedagogu minimālā atalgojuma celšanā ir par 40 eiro no 2019. gada 1. septembra. IZM un LIZDA vienojušās līdz 2019. gada 1. oktobrim pilnveidot formulu, pēc kuras aprēķina centralizēto eksāmenu indeksu, no kura atkarīgs skolas darba kvalitātes novērtējums.
