Alga palielināta uz 680 eiro par likmi
Līdz ar jauno skolotāju algu modeli pedagogu, tai skaitā interešu izglītības, profesionālās izglītības pedagogu un atbalsta personāla, mēneša darba algas likmes ir paaugstinātas, no 2016. gada 1. septembra nosakot 680 eiro kā minimālo likmi.
Vispārējās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielinājums pedagogiem samaksu par darba stundu palielinās no 5 eiro līdz 5,66 eiro (jeb par 13,33%).
Turpmāk vispārējo pedagogu darba slodzi aprēķinās par 30 stundām 680 eiro apmērā (iepriekšējo 420 eiro vietā, ko aprēķināja par 21 stundu). Iekļaujot gan nodarbību vadīšanu un gatavošanu, gan arī rakstu darbu labošanu, konsultācijas, individuālo darbu ar skolēniem, klases audzināšanu, metodisko darbu izglītības iestādē, projektu vadību un citas aktivitātes, kas saistītas ar skolas attīstību.
Paredzētas arī piemaksas profesionālo skolu profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem līdz 20% no mēneša darba algas.
Uz atalgojuma palielinājumu var cerēt arī atbalsta personāls: psihologi, bibliotekāri, logopēdi, karjeras konsultanti un speciālie pedagogi. Tāpat jaunais atalgojuma modelis paredz darba samaksas palielinājumu skolas administrācijai, direktoram un direktora vietniekam.
Pedagogu atalgojuma mērķdotācijas apjoms pieaugs vairāk nekā 105 Latvijas pašvaldībās. Kā jau iepriekš solīts, darba samaksu skolā veidos trīs finanšu avoti: pedagoga algas likme, atbalsta personāla fonds (18%) un pedagogu darba samaksas fonds, no kura piešķirs piemaksas par darba kvalitāti (13,5%).
Tiks saglabātas arī piemaksas tiem pedagogiem, kam piešķirta profesionālās darbības 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpe, palielinot piemaksu attiecīgi 45 eiro, 114 eiro un 140 eiro apmērā proporcionāli tarificēto kontaktstundu skaitam. Savukārt izglītības psihologam, skolotājam logopēdam un speciālajam pedagogam piemaksas noteikts proporcionāli tarificētajai amata slodzei.
Tomēr ne visi pedagogi saņems algas pielikumu uzreiz. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem jaunās algas likmes spēkā stāsies jau no 2016. gada 1. septembra, savukārt privāto skolu pedagogiem, sporta treneriem, mūzikas, mākslas un dejas pedagogiem, kā arī augstskolas pedagogiem zemākās darba algas pieaugums gaidāms no 2017. gada 1. janvāra.
Vēl neskaidrības par pirmsskolas skolotājiem
No 1. septembra atalgojums tiks palielināts arī 5–6 gadīgo pirmsskolas pedagogiem. Taču mazākā apmērā kā pārējiem, nosakot, ka no 1. septembra tā ir 620 eiro, bet no 2017. gada 1. septembra – 680 eiro. Pirmsskolas viena mēneša darba algas likme atbildīs 40 darba stundām nedēļā. Minētais zemākās darba algas likmes palielinājums pirmsskolas pedagogiem samaksu par darba stundu palielinās no 3,5 eiro līdz 4,25 eiro (jeb par 21%).
Tomēr IZM ir noteikusi, ka pirmsskolas pedagogiem, kas strādā ar bērniem vecumā līdz četriem gadiem, zemākā likme būs 560 eiro, ar domu, ka atlikušos 60 eiro segs pašvaldības. Pagaidām gan neviens nevar droši apgalvot, ka visas pašvaldības to izdarīs, tādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir vērsusies pie 110 novadiem un 9 republikas pilsētām ar lūgumu pašvaldībām rast iespēju palielināt pirmsskolas skolotāju amata likmi līdz 620 eiro par 40 darba stundām nedēļā jau no 2016. gada 1. septembra. To, vai šis lūgums tiks izpildīts, pedagogi uzzinās, tikai tuvojoties mācību gadam.
Speciālās izglītības pedagogiem noteiktas lielākas piemaksas
Atsevišķi jāmin arī speciālā izglītība, arī tajā visiem speciālo skolu pedagogiem darba samaksa palielināsies, nosakot minimālo atalgojumu 680 eiro par likmi.
Tomēr IZM ir nolēmusi, ka turpmāk tie vispārējo skolu pedagogi, kas papildus strādā ar skolēniem, kam ir somatiskas saslimšanas un mācīšanās traucējumi, vairs atsevišķas piemaksas nesaņems, jo, kā secina IZM, šiem skolēniem nav nepieciešama īpaša aprūpe.
"Lielai daļai pedagogu varētu būt vilšanās par algu lielumu, jo neviens skaļi nerunā par to, ka līdz ar algas pieaugumu palielināsies arī slodze – skolotājiem būs vairāk jāstrādā."
Tomēr piemaksas saņems tie pedagogi, kas strādā visās speciālajās izglītības iestādēs un klasēs – 10% apmērā no atalgojuma. Savukārt pedagogiem, kas strādā ar garīgās attīstības, jauktiem attīstības traucējumiem (pirmsskolas vecuma bērniem) saņems piemaksas 15% apmērā.
Palielināsies arī speciālo skolu administrācijas atalgojums – 20% apmērā. Savukārt sociālās korekcijas izglītības iestādēs, kurās nepilngadīgie tiek ievietoti ar tiesas nolēmumu, un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri izglītības programmas īsteno ieslodzījuma vietās, piemaksas apmērs būs 30%.
IZM plāno mainīt veidu, kā tiek aprēķināts speciālo izglītības iestāžu pedagogu atalgojums, sakārtojot to vienotā sistēmā ar vispārējo izglītību. Līdz šim speciālās izglītības iestādes un internātskolas kā pašvaldību dibinātas mācību iestādes IZM iesniedza aprēķināto un pieprasīto mērķdotācijas apjomu. Turpmāk mērķdotāciju aprēķinās pēc vajadzīgā pedagoģisko likmju skaita, kas nepieciešamas mācību programmu īstenošanai.
IZM ir nolēmusi, ka līdz 2017. gada 31. decembrim pašvaldībām būs jālemj, kā tās var nodrošināt savas internātskolas. Diskusijas par to, kur tieši pašvaldības radīs līdzekļus, lai to īstenotu, vēl ir nākotnes jautājums.
Visi pedagogi algu pieaugumu neizjutīs
Lai gan jaunais modelis nu ir nostiprināts normatīvajos aktos, par skaidriem algas cipariem runāt nevar. Piemēram, Ozolnieku novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle skaidro, ka pašvaldības precīzus pedagogu atalgojumu skaitļus uzzinās tikai augusta beigās, kad no atvaļinājumiem būs atgriezušies visi skolotāji un ar vadību vienojušies par nākamā gada slodzi.
Jāņem vērā, ka situācija katrā pašvaldībā būs atšķirīga. Ar sarežģītu darbu noteikti saskarsies apvienoto izglītības pārvalžu vadītāji. Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dambrovska stāsta, ka novadā vienprātību par atalgojumu panākt ir ļoti grūti, jo jau šībrīža situācija pašvaldībās ir atšķirīga – dažu skolu pedagogi pēdējos gados ir saņēmuši zemāko algas likmi un, lai to sasniegtu, ir bijusi nepieciešama palīdzība no pašvaldības. Turpretī citu skolu pedagogiem mērķdotācija jau iepriekš ir nodrošinājusi paaugstinātu algas likmi. "Mazajām lauku skolām jaunais modelis varētu nest uzlabojumus. Tomēr visi pedagogi algas pielikumu noteikti neizjutīs. Praktisko situāciju redzēsim tikai tad, kad skolu direktori būs veikuši iekšējo algas modeļa pielāgošanu savai situācijai," D. Dambrovska skaidro LV portālam.
To portālam apstiprina arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga: "Lielai daļai pedagogu varētu būt vilšanās par algu lielumu, jo neviens skaļi nerunā par to, ka līdz ar algas pieaugumu palielināsies arī slodze – skolotājiem būs vairāk jāstrādā".
Tomēr bažām par to, ka pedagogi atalgojumu mācību gada sākumā neuzzinās, nav pamata. LIZDA priekšsēdētāja LV portālam norādīja, ka pašvaldības paspēs veikt visus nepieciešamos aprēķinus. "Ir bijis, ka par mērķdotāciju sadali tiek runāts tikai augusta vidū, un pedagogs aptuveno algu zina tikai augusta beigās vai pat septembrī. Uz šodienu visas izglītības iestādes var rēķināt, kādas būs slodzes un atalgojums, jo normatīvie akti ir beidzot pieņemti Ministru kabinetā."
Pedagogu skaits samazināsies – jādomā par sociālo spilvenu
Kopumā visas iesaistītās puses prognozē, ka pedagogu skaits samazināsies. Izglītības un zinātnes ministrija ir mainījusi attiecību starp skolotāju un bērnu skaitu ar mērķi panākt, lai uz vienu pedagogu būtu lielāks skolēnu skaits.
"Šobrīd proporcija starp pedagogu un skolēniem ir strauji palielināta. Ja iepriekš bija pašvaldības, kur bija paredzēti astoņi bērni uz vienu pedagogu, tad tagad tie ir 14:1. Savukārt lielajās pilsētās šī attiecība mainās no 10,35:1 bērna uz 16,5:1. Tas nozīmē, ka daļa pedagogu vai nu zaudēs darbu, vai strādās nepilnā slodzē. Tas skars visus pedagogus, sākot no pirmskolu, beidzot ar speciālo izglītību," skaidro LIZDA priekšsēdētāja.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure secinājusi, ka reformu rezultātā savu darbu varētu zaudēt pat 25% pedagogu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis gan šādam skaitlim netic: "Jā, viens otrs pedagogs, reorganizējot skolas tīklu vai mainoties skolas izglītības pakāpei, darbu zaudēs, bet tam mēs gatavojam sociālo spilvenu – pirmspensijas pedagogi saņems sociālo pabalstu līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Savukārt jaunāki skolotāji varēs iesaistīties mūžizglītības programmās, kur ir ievērojams Eiropas struktūrfondu finansējums. Turklāt gribu uzsvērt, ka ir liela atšķirība starp pedagoģisko likmju un pedagogu skaitu. Ir pedagogi, kas strādā vairākās izglītības iestādēs, tad, ja kādu no tām reorganizē, tas nenozīmē, ka cilvēki zaudēs darbu."
Pedagogu sociālā spilvena radīšana būs dienaskārtības jautājums arī pašvaldībās. I. Dundure norāda, ka tiks domāts par to, lai pedagogi, kas jaunā atalgojuma modeļa dēļ tiks atbrīvoti no darba, varētu saņemt atlaišanas pabalstus, un tiks gādāts, lai tie pedagogi, kas ir vecāki par 60 gadiem un paši izvēlēsies neturpināt darbu skolās pēc 1. septembra, būtu sociāli nodrošināti.
