AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
05. janvārī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Atkritumi
3
3

Izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Likuma grozījumi ietekmē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus, atkritumu tirgotājus, atkritumu apsaimniekošanas starpniekus, ražotāju atbildības sistēmas.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

2018. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Tie nosaka obligātu prasību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem nodrošināt finanšu garantiju, lai saņemtu atļauju darbībām ar atkritumiem, kā arī definē otrreizējās izejvielas un atkritumus.
īsumā
  • Atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks pirms attiecīgo darbību uzsākšanas reģistrējas Valsts vides dienestā.
  • Komersantam būs jāsaņem finanšu garantija pirms A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanas atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai, kā arī pirms atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanas.
  • Likums papildināts ar skaidrojumu, pie kādiem nosacījumiem atkritumus var uzskatīt par otrreizējām izejvielām.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi nosaka, ka sadzīves vai ražošanas atkritumu valdītājs vai apsaimniekotājs, kas veic atkritumu pārvadājumus valsts teritorijā uz to pārstrādes vai reģenerācijas vietu, par plānoto apjomu un veidu paziņo atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā. Paziņot nav nepieciešams gadījumos, kad atkritumu pārvadājumus veic to turpmākai pāršķirošanai, kas neietver sagatavošanu reģenerācijas darbībai.

Atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks pirms attiecīgo darbību uzsākšanas reģistrējas Valsts vides dienestā. Kārtība, kā notiks reģistrācija, būs iekļauta MK noteikumos.

Noteikta finanšu garantiju nepieciešamība

Likuma grozījumi nosaka obligātu prasību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem nodrošināt finanšu garantiju, lai saņemtu atļauju darbībām ar atkritumiem. Komersantam būs jāsaņem finanšu garantija pirms A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanas atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai, kā arī pirms atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanas.

Vienlaikus, saņemot atļauju piesārņojošās darbības atļaujas atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas darbībām, komersantam būs Valsts vides dienestā jāiesniedz bankas izsniegta garantija vai galvojuma vēstule, vai atkritumu apsaimniekotāja apdrošināšanas polise (kopija), ievērojot apsaimniekojamo atkritumu veidu un daudzumu viena gada laikā.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas ļaus samazināt komersantu nepārdomātu rīcību un ierobežot darbības "pelēkajā zonā". Vienlaikus tiks nodrošināti līdzekļi gadījumā, ja komersants nav atbilstoši veicis savu darbību un valstij jāiesaistās uzkrāto un nepārstrādāto atkritumu savākšanā un apsaimniekošanas organizēšanā. Līdzīga sistēma darbojas Igaunijā un uzsākta arī Lietuvā.

Valsts vides dienests varēs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no atkritumu apsaimniekotāja saistību izpildes. Saņemto atlīdzību Valsts vides dienests izlietos, lai segtu izdevumus gadījumos, kad atkritumu apsaimniekotājs:

  • atkritumus nav nogādājis tiem paredzētajā vietā un ir jānodrošina attiecīgo atkritumu savākšana, pārvadāšana, uzglabāšana vai pārstrāde;
  • atkritumus nav pārstrādājis vai reģenerējis noteiktā apjomā un ir jānodrošina to pārstrāde vai reģenerācija;
  • nav nodrošinājis slēgtas vai rekultivētas izgāztuves rekultivāciju pēc izgāztuves atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas un ir jānodrošina teritorijas rekultivācija.

Valsts vides dienests varēs pieprasīt, lai finanšu nodrošinājuma sniedzējs izmaksā finanšu nodrošinājuma summu sešu mēnešu laikā pēc finanšu nodrošinājuma termiņa beigām, ja pamats izmaksai radies finanšu nodrošinājuma darbības laikā.

Noteikts, kādi atkritumi tiek uzskatīti par otrreizējām izejvielām

Kā secinājusi likumprojekta autore Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, praksē nepareizi tiek pielietoti termini "atkritumi" un "otrreizējās izejvielas", kas paver ceļu spekulatīvām darbībām. Lai novērstu interpretācijas iespējas un precīzi nodalītu abus jēdzienus un to piemērošanu, likums papildināts ar skaidrojumu, pie kādiem nosacījumiem atkritumus var uzskatīt par otrreizējām izejvielām. Tādējādi tiks novērsta iespēja piemērot nepamatoti šo statusu tikai apstrādātiem atkritumiem un veikt neatbilstošas darbības, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums videi un tiek apdraudēta cilvēku veselība.

Ir noteikts, ka par otrreizējām izejvielām uzskata atkritumus, ja tie atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atkritumu stadijas izbeigšanu vai Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem par atkritumu stadijas izbeigšanu un ja no tiem ir iegūti materiāli, kuri tiks izmantoti galaprodukta ražošanai. Savukārt, ja otrreizējās izejvielas tiek nogādātas apglabāšanai atkritumu poligonā vai šīs izejvielas nerealizē un uzglabā ilgāk par vienu gadu no saražošanas brīža, tās uzskatāmas par atkritumiem un apsaimniekojamas atbilstoši šā likuma prasībām.

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

Likumā veikti arī labojumi, lai precīzi pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Grozījumi nosaka, ka elektriskās un elektroniskās iekārtas dara pieejamas tirgū par samaksu vai bez maksas, piegādājot tās izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Latvijas tirgū, veicot komercdarbību. Elektriskās un elektroniskās iekārtas laiž tirgū, pirmo reizi profesionāli padarot tās pieejamas tirgū Latvijas teritorijā. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs ir jebkura persona, kas neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, arī neatkarīgi no distances līguma atbilstoši normatīvajiem aktiem par distances līgumu:

  • savas saimnieciskās darbības ietvaros izgatavo elektriskās un elektroniskās iekārtas ar savu nosaukumu (firmu) vai preču zīmi vai uzdod konstruēt vai izgatavot elektriskās un elektroniskās iekārtas un pārdod tās ar savu nosaukumu (firmu) vai preču zīmi Latvijas teritorijā;
  • izmantojot savu nosaukumu (firmu) vai preču zīmi, savas saimnieciskās darbības ietvaros Latvijas teritorijā pārdod iekārtas, ko ražojušas citas personas, izņemot gadījumus, kad uz iekārtas ir arī izgatavotāja nosaukums (firma) vai preču zīme;
  • savas saimnieciskās darbības ietvaros pirmo reizi Latvijas tirgū dara pieejamas elektriskās un elektroniskās iekārtas no trešās valsts vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, par samaksu vai bez samaksas piegādājot tās izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai;
  • veic savu saimniecisko darbību citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī un, izmantojot distances līgumu, pārdod Latvijā elektriskās un elektroniskās iekārtas tieši mājsaimniecībām vai tādiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecības.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS