Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Iezīmējot 2018. gada plānus, kā vienu no būtiskākajām pārmaiņām veselības ministre Anda Čakša min E-veselības ieviešanu. Lai gan tās ieviešanas process nav bijis viegls un joprojām tiek pretrunīgi vērtēts, no 1. janvāra tā ir obligāta visām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm. Šīs pārmaiņas skars arī iedzīvotājus, kuri turpmāk darbnespējas lapas un receptes valsts kompensējamiem medikamentiem saņems elektroniskā veidā. Sīkāks izklāsts par E-veselību un tās lietošanu pieejams LV portāla skaidrojumā "E-darbnespējas lapas un e-receptes no 2018. gada".
Valsts obligātā veselības apdrošināšana
Nozīmīgs pagrieziena punkts ir Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšana, kas paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu un tādējādi sasaistīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu jau no 2019. gada. Tikmēr 2018. gads ir noteikts kā pārejas periods, kad veselības aprūpes pakalpojumi tiks nodrošināti visiem iedzīvotājiem tādā pašā kārtībā kā līdz šim.
Tikmēr personām, kuras nav sociāli apdrošinātas (saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), tiek dota iespēja, sākot ar 2018. gada rudeni (precīzs datums un kārtība vēl nav noteikta), pievienoties apdrošināšanas sistēmai, veicot veselības apdrošināšanas iemaksu 1% apmērā no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (51,60 eiro). Tas būs priekšnoteikums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veselības apdrošināšanas ietvaros 2019. gadā.
Personām, kuras nebūs sociāli apdrošinātas vai veikušas valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu, sākot ar 2019. gadu, tiks nodrošināts valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimums:
Par apdrošinātām uzskatāmas visas sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas. Tās uzskaitītas likuma 11. panta otrajā daļā, un to vidū ir bērni līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, skolēni un pilna laika studenti, Eiropas brīvprātīgā darba veicēji, bezdarbnieki, pensionāri, I un II grupas invalīdi u. c. Kopumā likumdevējs ir noteicis 21 iedzīvotāju grupu, kam valsts apdrošināšanu nodrošinās automātiski.
Sīkāks izklāsts ir pieejams LV portāla skaidrojumā "Ievieš valsts obligāto veselības apdrošināšanu".
Par 40% mazākas rindas
2018. gada valsts budžetu raksturo vēsturiski lielākais finansējuma palielinājums veselības aprūpei pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šim nolūkam ir novirzīti par 194 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tādējādi kopējais veselības aprūpes budžets pārsniegs vienu miljardu eiro. Vairāk nekā puse no papildu finansējuma (52%) tiks novirzīta rindu mazināšanai uz ārstniecības pakalpojumu saņemšanu (38%), kompensējamo zāļu apmaksai (8%), jaunu iekārtu iegādei onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību pacientu ārstēšanai (6%), citām iekārtām un to labošanai (0,5%).
"Valsts zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā tiks ieviestas kompozīta materiāla plombas zobu ārstēšanai bērniem vecumā līdz 15 gadiem."
Plānots, ka šogad valsts apmaksās par 380 tūkstošiem ambulatoro pakalpojumu vairāk nekā pērn. Pacientiem būs pieejams par 108 tūkstošiem vairāk speciālistu konsultāciju, par 207 tūkstošiem vairāk ambulatoro izmeklējumu, par 35 tūkstošiem vairāk dienas stacionāra pakalpojumu, par 29 tūkstošiem vairāk ambulatoro rehabilitācijas pakalpojumu, par 980 vairāk endoprotezēšanas operāciju u. c. Veselības ministre A. Čakša lēš, ka papildu finansējums uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un ļaus samazināt gaidīšanas rindas par 40% salīdzinājumā ar situāciju 2017. gada sākumā.
Sīkāks izklāsts par to ir pieejams LV portāla skaidrojumā "Kā uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2018. gadā".
Diabēta kabineti un citi jauni pakalpojumi
Papildu finansējums nodrošina iespēju ne vien samazināt gaidīšanas rindas, bet arī ieviest jaunus veselības aprūpes pakalpojumus. Piemēram, 2018. gadā valsts nodrošinās 7 aknu transplantācijas pieaugušajiem (līdz šim valsts apmaksāja aknu transplantāciju bērniem līdz 18 gadu vecumam), kā arī aortālā vārstuļa transkatetrālo implantāciju.
Papildu finansējums 2018. gadā ļaus atvērt 11 diabēta apmācību kabinetus universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās. Prognozēts, ka gada laikā šajos kabinetos vērsīsies 33 264 pacienti. Vienlaikus plānots uzlabot bērnu ar cukura diabētu aprūpi, nodrošinot valsts apmaksātu insulīna ievades komplektu (insulīna sūkņi, to katetri un rezervuāri).
Lai nodrošinātu kvalitatīvu, multidisciplināru un individuālu pieeju reto slimību pacientu aprūpē, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tiks izveidots reto slimību kabinets, kas būs pieejams arī pieaugušajiem pacientiem. Reto slimību diagnostikai un ārstēšanai plānots novirzīt 5 miljonus eiro, tai skaitā medikamentozai ārstēšanai – 3 miljonus eiro bērnu ārstēšanai, 1 miljonu eiro – pieaugušo ārstēšanai. Finansējums īpašo reto slimību ārstēšanai ļaus nodrošināt valsts apmaksātu ārstēšanu gadījumos, kuros līdz šim tas nebija iespējams.
Vairāk kompensējamo medikamentu
8% no piešķirtajiem 194 miljoniem eiro veselības nozarei tiks novirzīti kompensējamo, tostarp jaunu inovatīvo, zāļu nodrošināšanai jomās, kurās medikamentu klāsts ir visierobežotākais, piemēram, onkoloģijā kolorektālā, olnīcu un prostatas vēža ārstēšanai. Tam paredzēts novirzīt 5 miljonus eiro.
"Ilgais gaidīšanas laiks, lai saņemtu pakalpojumu, lielākoties vairs nav saistīts ar naudu, bet speciālistu trūkumu."
Papildu 5,7 miljonus eiro plānots novirzīt C hepatīta ārstēšanai, palielinot par aptuveni 200 to pacientu skaitu, kuriem tiks nodrošināta medikamentozā ārstēšana. Papildu 4,7 miljoni eiro ļaus par 200 pacientiem palielināt to HIV/AIDS pacientu skaitu, kuriem tiks nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšana, uzsākot terapiju agrīnākā slimības attīstības stadijā.
Krona slimības, psoriāzes un čūlainā kolīta ārstēšanai paredzēto zāļu valsts kompensācijas apmērs tiek palielināts no 75% uz 100%, kam 2018. gadā atvēlēts papildu 1,2 miljoni eiro.
Uzlabojumi onkoloģijas jomā
No 1. janvāra tiek paplašināta diagnostikas un speciālistu pieejamība pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu. Ja līdz šim "zaļā koridora" princips tika nodrošināts 16 izplatītākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām, grozījumi MK noteikumos Nr. 1529 paredz, ka turpmāk diagnostikas un speciālistu pieejamība desmit darba dienu laikā (ārpus kvotām) tiks nodrošināta visai onkoloģijai neatkarīgi no vēža lokalizācijas.
"Zaļā koridora" darbības principi sīkāk izklāstīti LV portāla skaidrojumā ""Zaļais koridors" – kā tas darbojas un kam pienākas".
Piešķirtais papildu finansējums onkoloģijai (29,9 miljoni eiro) 2018. gadā cita starpā ļauj iekļaut pakalpojumu grozā jaunas izmeklēšanas metodes. Sākot ar 1. jūliju, no valsts budžeta līdzekļiem tiks apmaksāts pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējums personām ar aizdomām par ļaundabīgu krūts, bronhu, plaušu, resnās un taisnās zarnas audzēju vai melanomu, ja par izmeklējuma nepieciešamību tiks saņemts ārstu konsīlija lēmums. Tā ir modernākā metode izmaiņu precizēšanai vēža diagnostikā pat saslimstības agrīnās stadijās.
Plānota arī staru terapijas un ķīmijterapijas efektivitātes uzlabošana, iegādājoties jaunu tehnisko aprīkojumu (piemēram, lineāro paātrinātāju), jo pašreizējās aparatūras tehniskie resursi ir izsmelti. Speciāla automatizēta šķaidīšanas sistēma ļaus ieviest parenterāli lietojamo ķīmijterapijas zāļu sagatavošanu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksas, uzlabojot pacientu un personāla drošību, kā arī novēršot dārgo medikamentu zudumu, kas rodas manuālas šķaidīšanas rezultātā.
Ķīmijterapijas pacientu ērtībai un drošībai no 2019. gada tiks nodrošināts vienots ķīmijterapijas zāļu saņemšanas veids, un pacientiem vairs nebūs jārūpējas par zāļu iegādi aptiekā un pareizu uzglabāšanu pirms procedūras veikšanas. Šo funkciju turpmāk nodrošinās Nacionālais veselības dienests, organizējot vienotu iepirkumu un nogādājot zāles slimnīcām.
Papildu finansējums bērnu zobārstniecībai
Papildu finansējums ir devis iespēju pārskatīt līdzšinējos tarifus par zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem. Līdz šim tas bija tik zems, ka zobārstniecības praksēm nebija izdevīgi slēgt līgumu ar NVD, līdz ar to valsts apmaksātos pakalpojumus bērniem daudzviet nesniedza. Šim nolūkam valsts atvēlējusi papildu 2,9 miljonus eiro, kas ļauj nodrošināt bērnu zobārstniecības tarifa pieaugumu par 32 procentiem. Veselības ministrija pauž cerību, ka tādējādi zobārstniecības pakalpojumu pieejamība bērniem uzlabosies, un norāda, ka plānotais apmaksāto manipulāciju skaits bērnu zobārstniecībā 2018. gadā ir 2,1 miljons. Cita starpā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2017/852 par dzīvsudrabu, ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1102/2008 nosacījumus, noteikto, no 2018. gada 1. jūlija piena zobu ārstēšanai bērniem vecumā līdz 15 gadiem un grūtniecēm vai sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, nedrīkst izmantot zobārstniecības amalgamu (sudrabu), kas nozīmē, ka valsts zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā tiks ieviestas kompozīta materiāla plombas zobu ārstēšanai bērniem vecumā līdz 15 gadiem.
Izmaiņas ģimenes ārstu darbā
Primārajā veselības aprūpē 2018. gadā palielināta kapitācijas nauda par 28% no 1,25 eiro līdz 1,60 eiro par vienu reģistrētu pacientu mēnesī. Līdztekus noteikumi papildināti ar 53.9. punktu, nosakot ģimenes ārsta pienākumu regulāri veikt savu pacientu veselības stāvokļa novērtēšanu, nodrošinot, ka kalendāra gada laikā novērtēšana (profilaktiskā apskate) veikta ne mazāk kā pusei no visiem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem. Tikmēr būtiski mainīta ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas un maksājumu sadales metodika.
"Bērniem ar cukura diabētu nodrošinās valsts apmaksātu insulīna ievades komplektu (insulīna sūkņi, to katetri un rezervuāri)."
Lai uzlabotu pieejamību primārās veselības aprūpes pakalpojumiem rīta un vakara stundās, izmaiņas noteiktas arī ģimenes ārstu prakšu darba laikā, kam jābūt noteiktam tā, lai nodrošinātu, ka vismaz vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanas laiks ir no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanas laiks ir līdz plkst. 19.00 (izņemot gadījumus, kad ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par citu kārtību).
Atalgojuma pieaugums ārstniecības personām
48% no piešķirtajiem 194 miljoniem eiro veselības nozarei tiks novirzīti darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām. Grozījumi MK noteikumos Nr. 595 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām" paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra tiek palielināta ārstu un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalgas likme par slodzi no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, minimālā darba samaksa ārstiem 2018. gadā vidēji pieaugs par 31%, bet medmāsām – par 27%. Lielāks darba samaksas palielinājums paredzēts ārstniecības personām stacionāros, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu. "Stacionāros ārsta alga varētu sasniegt 1500 eiro, bet medmāsas – 900 eiro," lēš veselības ministre, vienlaikus uzsverot, ka dažādās ārstniecības iestādēs atalgojums ir atšķirīgs, tāpēc vietās, kur atalgojums ir salīdzinoši lielāks, pieaugums būs attiecīgi mazāks.
Zemais atalgojums veselības aprūpē ir cieši saistīts ar pakalpojumu pieejamību pacientiem. "Pēc papildu finansējuma piešķiršanas rindu mazināšanai ilgais gaidīšanas laiks, lai saņemtu pakalpojumu, lielākoties vairs nav saistīts ar naudu, bet speciālistu trūkumu," uzsver A. Čakša. Tāpēc veselības ministre pauž cerību, ka atalgojuma pieaugums un papildu finansējums konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu skaita palielināšanai mudinās ārstus atgriezties valsts veselības aprūpes sistēmā.
