Veselība
2018. gada janvārī paredzēti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība". Zāļu kompensācijas apjoms tiks palielināts no 75% uz 100%, un tas būs paredzēts Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem, tādējādi uzlabojot medikamentu pieejamību.
2018. gadā valsts papildus apmaksās ap 400 tūkstošiem izmeklējumu, konsultāciju un citu ārstēšanas pakalpojumu. Tāpēc kopumā 2017. un 2018. gadā rindas būs samazinājušās teju divas reizes – kopumā par 40%.
Nākamgad plānoti papildu 108 tūkstoši ārstu speciālistu konsultāciju, kā arī:
- 207 tūkstoši ambulatoro izmeklējumu;
- 35 tūkstoši ārstniecības pakalpojumu dienas stacionārā;
- 33 tūkstoši cukura diabēta kabinetu apmeklējumu;
- 29 tūkstoši ambulatoro rehabilitācijas pakalpojumu;
- 980 endoprotezēšanas operāciju;
- 7 aknu transplantācijas;
- 11 diabēta apmācības kabineti diabēta pacientu aprūpei.
Paredzēti arī jauni valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi: transkatetrāla aortas vārstuļa implantācijas un aknu transplantācijas operācijas pieaugušajiem.
2018. gadā tiks ieviesta jaunā Valsts veselības aprūpes sistēma1, kas ir taisnīgāka un ir izdevīgāka tiem, kuri legāli dzīvo un strādā Latvijā, kā arī veic sociālās iemaksas. Pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems:
- personas, kuras veic sociālās iemaksas;
- iedzīvotāju grupas, kas ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas:
- pensionāri; bērni (līdz 18 gadu vecumam);
- Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki;
- trūcīgās personas;
- I un II grupas invalīdi;
- personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs vai ir pilna laika studējošie u. c.
Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu varēs saņemt personas, kuras veiks veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā – 2018. gadā – 1% no minimālās algas jeb 4,30 eiro mēnesī.
No 2018. gada 1. janvāra tiks paplašināta diagnostikas pieejamība pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu. Līdzīgi kā šobrīd "zaļā koridora" pakalpojumā iekļautajām vēža lokalizācijām, no pacienta vēršanās ārstniecības iestādē brīža izmeklējums būs jānodrošina 10 dienu laikā.
No 2018. gada 1. jūlija tiks nodrošināti pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumi personām ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju pie šādām diagnozēm:
- krūts vēzis;
- plaušu vēzis;
- resnās un taisnās zarnas vēzis;
- melanoma.
Plānotas izmaiņas ģimenes ārstu prakšu darba kārtībā. Lai nodrošinātu savlaicīgu slimību diagnostiku un iespēju personai saņemt nepieciešamo ārstniecību, paredzēts, ka ģimenes ārsta praksei vienu reizi nedēļā jānodrošina pacientu uzņemšana no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā – pieņemšana līdz plkst. 19.00. Grozījumi paredz iespēju ģimenes ārstam, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, vienoties arī par citu pieņemšanas laiku.
Tiks palielinātas ārstniecības personu zemākās mēnešalgu likmes par slodzi. 2018. gadā paredzēts palielināt ārstu un funkcionālo speciālistu vidējo darba samaksu no 859 EUR līdz 1125 EUR mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – no 537 EUR līdz 675 EUR mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 EUR līdz 450 EUR mēnesī.
Tieslietas
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, kas no 2018. gada 1. janvāra paredz lielākas maksimālās garantijas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem – izmaksājamās summas tiks rēķinātas no pusotras minimālās mēneša darba algas līdzšinējās vienas minimālās mēneša darba algas vietā.
No 2018. gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas valsts garantēto izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijā. Paredzēts, ka no 2018. gada 1. janvāra bērnam līdz 7 gadu vecumam tie būs 98,90 EUR ik mēnesi, bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam, kā arī pilngadīgām personām no 18 līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tiek iegūta izglītība Latvijā, – 118,25 EUR ik mēnesi.
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumu projekts "Tieslietu ministrijas maksas pakalpojumu cenrādis", kas paredz:
- aktualizēt sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus:
- izziņa par civilstāvokļa akta reģistrāciju vai civilstāvokļa akta reģistra ieraksta neesamību (jaunā maksa 7 EUR, līdz šim no 2,85 EUR līdz 5,69 EUR),
- atļauja vai lēmums par vārda, uzvārda maiņu vai tautības ieraksta atvasinājums, vai izziņa par minēto atļauju vai lēmumu (jaunā maksa 6 EUR, līdz šim 1,42 EUR),
- izziņa, ja civilstāvokļa akta reģistra ieraksts nav saglabājies (jaunā maksa 3 EUR, līdz šim 1,42 EUR);
- pārskatīt Tieslietu ministrijas sniegto maksas pakalpojumu veidus:
- dokumenta atvasinājums no dzimtsarakstu arhīva (jaunā maksa 5 EUR);
- pasta izdevumi par dokumenta nosūtīšanu uz ārvalstīm (jaunā maksa 4 EUR);
- izziņa par civilstāvokļa akta reģistrāciju vai civilstāvokļa akta reģistra ieraksta neesību (jaunā maksa 7 EUR);
- atļaujas vai lēmuma par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu atvasinājums vai izziņa par minēto atļauju vai lēmumu (jaunā maksa 6 EUR);
- izziņa, ja civilstāvokļa akta reģistra ieraksts nav saglabājies (jaunā maksa 3 EUR);
- izziņa, kas parakstīta ar drošu elektronisko parakstu (jaunā maksa 5 EUR).
- noteikt diferencētu maksu par pakalpojumu atkarībā no izpildes pakalpojuma sniegšanas veida;
- noteikt personu loku, kuras ir atbrīvotas no maksas pakalpojuma samaksas (šobrīd minētais personu loks no Tieslietu ministrijas maksas pakalpojumu samaksas netiek atbrīvots):
- persona, kura atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;
- persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīta par trūcīgu;
- bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
- daudzbērnu ģimene.
2017. gada 8. jūnijā tika pieņemts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī un ar ko pilnībā ir pārņemtas Eiropas Padomes "Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" prasības krimināltiesību jomā:
- ir paplašināts atbildību pastiprinošo apstākļu saraksts, nosakot, ka par atbildību pastiprinošu apstākli varēs atzīt arī apstākli, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Par atbildību pastiprinošu apstākli varēs atzīt arī to, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšs noziedzīgs nodarījums pret personas veselību, vai pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts nodarījums nepilngadīgā klātbūtnē;
- ir noteikts pietiekami ilgs noilguma periods, kas ļaus uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, t.i., ne tikai dzimumnoziegumu gadījumos, bet arī: 1) piespiedu laulību; 2) sieviešu dzimumorgānu kropļošanas; 3) piespiedu aborta un piespiedu sterilizācijas gadījumos;
- ir noteikta kriminālatbildība par personas vajāšanu, papildinot Krimināllikumu ar jaunu 132.1 pantu "Vajāšana", kurā paredzēta kriminālatbildība par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību;
- ir precizēts un papildināts tiesiskais regulējums par smagiem, vidēji smagiem un viegliem miesas bojājumiem, nosakot, ka kriminālprocesa uzsākšana par fizisku vardarbību vairāk nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura pieteikuma vai sūdzības arī vieglu miesas bojājumu gadījumā, ja tā ir saistīta ar vardarbību ģimenē;
- lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības par psiholoģisko vardarbību, grozījumi paredz gradēt un definēt kritērijus psihiska traucējuma vai psihiskas traumas noteikšanai, nosakot, kādos gadījumos psihiskas dabas traucējumi ir atzīstami par smagiem miesas bojājumiem, bet kādos gadījumos par vidēji smagiem miesas bojājumiem;
- par smagiem miesas bojājumiem ir atzīta sieviešu dzimumorgānu kropļošana.
12018. gads ir pārejas periods – ikviens iedzīvotājs pakalpojumus saņems tāpat kā līdz šim. Personām, kurām jāveic veselības apdrošināšanas maksājums, tas būs jādara 2018. gada otrajā pusē.
