Bērni pelna kabatas naudai – kas par to jāzina?

Zvērināta advokāta palīgs Gatis Gailis norāda, ka starp bērnu darbu un darbu, ko veic bērns, ir liela atšķirība. "Bērnu darbs ir aizliegts. To aizliedz gan starptautiskie, gan nacionālie akti. Ne manā jurista, ne arī manu aptaujāto kolēģu praksē nav bijuši strīdi, konflikti jeb problēmas saistībā ar bērnu darbu."

Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode uzsver, ka bērnu nodarbinātību līdz 13 gadu vecumam nosaka Darba likuma 37. panta trešā daļa. Bērna nodarbināšana līdz 13 gadu vecumam ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Šāda nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos.

Ja bērns piedalās reklāmas pasākumos

Bērna nodarbināšanai ir nepieciešama viena no vecākiem (aizbildnis) rakstveida piekrišana un ir jāsaņem VDI atļauja – lēmums par atļaujas izsniegšanu tiek pieņemts piecu dienu laikā un par to informē darba devēju.

Kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka MK noteikumi Nr. 205 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu – izpildītāju – nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi".

Ja bērns tiek nodarbināts reklāmas vai kultūras pasākumos, ir nepieciešams noslēgt darba līgumu un to paraksta bērna vecāks vai aizbildnis, ja tāds ir iecelts, un darba devējs. Zvērināta advokāta palīgs G. Gailis norāda, ka "būtiska nozīme ir nevis rakstveida atļaujas došana, bet gan vecāku piekrišana darba līguma noteikumiem. Ja vecākiem darba līguma noteikumi ir saprotami un šaubas nerada, tad atļauja ir sniedzama. Ikvienam vecākam ir jāatceras, ka bērna pareiza emocionāla attīstība, veselība un dzīvība prevalē pār jebkuru īslaicīgu materiālu labumu".

"VID rīcībā nav instrumentu, lai vērstos pret astoņus gadus veco šaha spēlētāju vai viņa vecākiem saistībā ar nodokļu nenomaksu."

Būtiski ir atcerēties, ka nepilngadīgais (pēc Civillikuma 219. panta – persona, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu) ir rīcībnespējīga persona. Personas, kam trūkst rīcības spējas, tiesiskos darījumos pārstāv viņu vecāki, aizbildņi vai aizgādņi. Darba līgums ir tiesisks darījums, tāpēc abām paraksttiesīgajām pusēm jābūt tiesībspējīgām un rīcībspējīgām. Darba līgums, kuru būs parakstījis bērns, būs spēkā neesošs.

Gadījumā, ja bērni tiek nodarbināti uz darba līguma pamata, tad no algotā darba ienākuma darba devējs ietur algas nodokli (2017. gadā – 23% apmērā) un aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (2017. gadā piemērojot likmi – 34,09%), kā arī veic minēto nodokļu maksājumus valsts budžetā. Bet par bērniem, kas nav sasnieguši 15 gadu vecumu, darba devējs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Medicīniskā apskate, ēdināšana

Kādas ir svarīgākās prasības, kas ir jāievēro, nodarbinot bērnu līdz 13 gadiem kultūras, mākslas, reklāmas vai sporta pasākumos? G. Gailis vērš uzmanību, ka katrs šāds gadījums ir kazuistisks, tiek vērtēts individuāli. MK noteikumi Nr. 205 paredz, ka pirms atļaujas piešķiršanas VDI pieprasa izziņu no izglītības iestādes, lai pārliecinātos, ka bērna nodarbināšana nekavēs bērna izglītošanos, un nosaka pienākumu darba devējam nodrošināt drošu darba vidi un darba apstākļus, lai neradītu risku bērna drošībai un veselībai. "Noteikti darba devējiem ieteiktu no bērna vecākiem saņemt ārsta izziņu, ka bērns var veikt attiecīgu nodarbi. Tāpat pirms līguma noslēgšanas bērnu un bērnu vecāku (aizbildni) ir nepieciešams iepazīstināt ar darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā vietā. Darba devējam, lai izvairītos no eventuāla strīda nākotnē, iesaku vecākus informēt rakstveidā, pretī saņemot apliecinājumu par iepazīšanos."

Bērnus nakts laikā (no plkst. 20 līdz plkst. 6) nodarbināt ir aizliegts. Tā kā bērnu nodarbošanās stundu skaits ir ierobežots, darba devējam nav saistoša bērnu ēdināšana, un par pusdienām vai ēdienreizi ir atbildīgi bērna vecāki. Uz bērniem attiecas arī Darba likuma 101. panta noteikumi, t.i., par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Savukārt VDI vai vecākiem (aizbildņiem) konstatējot, ka bērna drošība, veselība vai tikumība tiek apdraudēta vai bērna nodarbošanās var negatīvi ietekmēt tā attīstību un izglītību, bērna kā izpildītāja darbs ir nekavējoties jāpārtrauc.

Attiecībā uz darba laika ilgumu bērniem, kuri nav sasnieguši 13 gadu vecumu, Darba likuma 132. panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami. Uzdevuma izpildes laiks kultūras, mākslas, reklāmas vai sporta pasākumā jau iepriekš tiek saskaņots ar VDI, bērna vecākiem un darba devēju, un tam ir jābūt krietni vieglākam par Darba likumā noteikto.

Šahists un nodokļi

Taču bez darba līgumiem un līdzdarbošanās kultūras, mākslas, reklāmas vai sporta pasākumos ir vēl citi veidi, kā bērni, īpaši vasarās, pelna sev naudiņu. VDI gan nekomentē bērnu nodarbi vasarā, lasot ogas, sēnes vai puķes un tās pārdodot, kā arī cita veida bērnu darbu, kuru nereglamentē Darba likums. Taču – kā juridiski korekti būtu jārisina situācija, proti, kad Doma laukumā astoņgadīgs puika spēlē šahu par vienu eiro?

"Tas man izsauc sajūsmu, prieku un lepnumu, ka mūsu bērnu vidū ir šādi puikas. Vēlos domāt, ka viņš bauda "brīvību no trūkuma". Jācer, ka šī spēle viņam nav izdzīvošanas vai iztikas avots, bet gan vaļasprieks un stimulējošs apstāklis, kas veicina šīs intelektuālās spēles dziļāku apguvi," saka G. Gailis, piebilstot, ka "valsts kontrolējošās iestādes nodokļu jomā nevar vērsties pret viņu vai viņa vecākiem, jo astoņus gadus vecs puika neatbilst nedz administratīvā pārkāpuma, nedz noziedzīga nodarījuma subjekta pazīmēm par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas. VID rīcībā nav instrumentu, lai vērstos pret astoņus gadus veco šaha spēlētāju vai viņa vecākiem saistībā ar nodokļu nenomaksu. Administratīvā un kriminālatbildība iestājas ar četrpadsmit gadu vecuma sasniegšanu. Persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadus, ir mazgadīgais un pie administratīvās vai kriminālatbildības nav saucama".

Savukārt VID ir pretējās domās un norāda, ka atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajam par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Fiziskās personas darbība, piedāvājot citiem uzspēlēt šahu un par to saņemot samaksu vienu eiro, ir atzīstama par saimniecisko darbību, uzsver K. Augstkalne-Jaunbērziņa.

Tirgo ogas, puķes

Kādi tiesiskie aspekti būtu jāievēro bērniem, kas ceļmalā vai pie lielveikala ir atbraukuši ar riteni un tirgo puķes, sēnes vai ogas? VID norāda, ka fiziskās personas ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā, nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja minētie fiziskās personas ienākumi pārsniedz šo summu, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no saimnieciskās darbības. Par gūtajiem ienākumiem, ja tie gada laikā pārsniedz 3000 eiro, VID ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija no taksācijas gadam sekojošā gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Saimnieciskās darbības ienākumam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi.

"Darba devējam, lai izvairītos no eventuāla strīda nākotnē, iesaku vecākus informēt rakstveidā, pretī saņemot apliecinājumu par iepazīšanos."

Savukārt G. Gailis bilst: "Ja bērns nav sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu un dabas veltes ir paša vāktas, viņš nav saucams pie atbildības saistībā ar nodokļu nenomaksu. Savukārt bērnam, kuram ir četrpadsmit gadi, ir saistoši normatīvo aktu noteikumi, t.sk. pienākums nomaksāt nodokļus, ja iestājas nodokļu maksāšanas priekšnosacījumi. Vienlaikus droši varu teikt, ka bērna ienākumi gada laikā no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas noteikti nepārsniegs 3000 eiro gadā, jo tas ir smags fizisks darbs, kas visčaklākajiem censoņiem atļauj nopelnīt varbūt pāris simtus eiro vislabākajā ražas gadā. Tāpēc rūpes par nodokļu jautājumu šajā gadījumā ir liekas. Savukārt ja bērns veic šo uzdevumu kāda pieaugušā uzdevumā, tad par tirdzniecību ir atbildīga pilngadīgā persona."

Statistika

VDI rīcībā nav statistikas datu par to, cik daudz gadījumu mēdz būt, kad nodarbina bērnus līdz 13 gadiem. VDI sniedz statistiku par to, cik inspekcija ir izdevusi atļaujas bērnu nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos.

2015. gadā VDI tās ir 112 atļaujas (viena atļauja ir uz vienu bērnu, līdz ar to tie ir 112 bērni, par kuriem šīs atļaujas izdotas). Visas izdotas Rīgā, lai bērni varētu darboties kultūras iestādēs.

2016. gadā izdotas 184 atļaujas, no tām 161 – Rīgā, lai bērni varētu darboties kultūras iestādēs, bet 23 – Zemgalē (filmu uzņemšanas vietām).

2017. gadā līdz augusta vidum izsniegtas 96 atļaujas, visas – Rīgā.

Laika periods, cik ilgi ir derīga izdotā atļauja, ir dažāds – no viena mēneša līdz vienam gadam.

VDI fiksējis arī pārkāpumus, kas saistīti ar bērnu līdz 18 gadu vecumam nodarbināšanu. 2015. gadā tie ir 18, 2016. gadā – 7, bet 2017. gadā – 12 gadījumi.

Visi pārkāpumi galvenokārt bija saistīti ar bērnam atbilstoša darba laika neievērošanu, par darbu bez līguma, par nodarbināšanu darbos, kuros bērnus nodarbināt ir aizliegts un par darba vides riska faktoru neziņošanu strādājošam bērnam. Plašāk ar bērnu nodarbināšanas ierobežojumiem var iepazīties Darba likuma 37. panta 2.–6. daļā, kā arī MK noteikumos Nr. 206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību".

Vecāku aizgādībā

Rezumējot par bērnu nodarbinātību līdz 13 gadu vecumam, G. Gailis norāda, ka vecākiem jāņem vērā Civillikuma 177. pantā noteiktais, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā un aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, tādēļ nepilngadīgā bērna reģistrēšanai saimnieciskās darbības veicēja statusā ir jābūt vecāku akceptētai, kā arī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, viens no nepilngadīgā bērna vecākiem aizpilda bērna vārdā gada ienākumu deklarāciju, paraksta to un iesniedz VID.