Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šodien stājas spēkā grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kurus pēc savas iniciatīvas apkopoja un virzīja Saeimā Aizsardzības ministrija.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
No šodienas zemessargu savstarpējo attiecību, zemessargu vispārīgos pienākumus un Zemessardzes dienesta izpildes iekšējo kārtību nosaka aizsardzības ministrs. Līdzīgs deleģējums pastāv arī attiecībā uz militāro dienestu, taču attiecināt uz Zemessardzes dienestu to nevar, jo abu dienestu izpilde atšķiras. Līdz šim ministrs atsevišķi noteica zemessargiem tikai zvēresta došanas kārtību.
Tāpat stājas spēkā kārtība, kādā no profesionālā dienesta atvaļināta karavīra nodienētais laiks tiek ieskaitīts Zemessardzes stāžā. Grozījumi bija nepieciešami, lai izskaustu līdz šim novēroto situāciju, kurā atvaļināts karavīrs ar 20 gadu izdienu profesionālajā dienestā, iegūtu militāro izglītību un pieredzi par Zemessardzes mācību vai uzdevumu izpildes dienu saņem zemāku kompensācijas apmēru nekā zemessargs, kurš Zemessardzē pilda dienestu tikai trīs gadus. Piemēram, seržants ar 20 gadu izdienu profesionālajā dienestā saņem kompensāciju par pirmo gadu 515 x 5% = 25,75 eiro dienā, bet, ja Zemessardzes stāžā ieskaitītu seržanta izdienas stāžu profesionālajā dienestā, seržantam maksātu 710 x 5% = 35,50 eiro dienā.
Tāpat minēto grozījumu anotācijā ir ņemta vērā Zemessardzes attīstība (prognozes – 2020. gadā Zemessardzē dienēs 12 000 zemessargu ar pakāpenisku ikgadēju pieaugumu 700 zemessargi). Lai rekrutētu dienestam Zemessardzē militārajā dienestā pieredzējušu un izglītotu personālu, kā arī motivētu atvaļinātos karavīrus aktīvi stāties Zemessardzē, no šodienas rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaitīs dienesta laiku Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālajā dienestā.
Līdz šim normatīvajos aktos arī pirmās palīdzības apmācība un pirmās palīdzības apmācību programmas tika balstītas uz pirmās palīdzības sniegšanu situācijās, kad neatliekamā medicīniskā palīdzība ir savlaicīgi pieejama. Nevienā normatīvajā aktā netika regulēts jautājums par zemessargu tiesībām, pildot dienesta pienākumus, sniegt paplašinātu pirmo palīdzību un lietot aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus pēc attiecīgas mācību kursa programmas apgūšanas. Taču Zemessardzes likumā ir noteikts, ka zemessargs apsolās, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību.
Starptautisko operāciju pieredze ir pierādījusi, ka to laikā ievainotajiem zemessargiem dzīvībai kritiskā stāvoklī negadījuma vietā nav pieejama tūlītēja ārstniecības personu sniegta medicīniskā palīdzība. Lai glābtu ievainoto zemessargu dzīvību, viņu dienesta biedriem jāprot veikt dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanas pasākumi, jārīkojas ātri un efektīvi. Tādēļ, lai spētu glābt kaujā cietušā dzīvību, zemessargiem ir nepieciešamas plašākas prasmes un iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā nekā pārējiem sabiedrības locekļiem, izmantojot speciālu aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.
Attiecīgi zemessargiem ir jāapgūst paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programma, lai negadījuma vietā spētu nodrošināt tūlītējus ievainoto dzīvībai svarīgu funkciju stabilizācijas pasākumus, līdz ievainotais tiek nogādāts pie ārstniecības personām, un tādējādi glābtu viņa dzīvību. Tāpēc grozījumi likumā nosaka, ka zemessargs, kurš ir apguvis paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.
Ar visiem grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas šodien stājas spēkā, var iepazīties šeit.
