Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Likums paredz pasažieru datus iekļaut reģistrā, kuru pārraudzīs Drošības policija. Reģistrā iekļaus dažādus datus par personu, galvenokārt informāciju, kuru cilvēks sniedz, pērkot lidmašīnas biļeti. Tāpat reģistrā būs redzamas, piemēram, pie izlidošanas pieejamās ziņas par pasažiera nododamo bagāžu un valsts robežas šķērsošanas vietu, caur kuru pasažieris ieceļos Latvijā.
Aviokompānijām būs pienākums ne agrāk kā 48 stundas un ne vēlāk kā 24 stundas pirms paredzētā izlidošanas laika, kā arī tūlīt pēc tam, kad vairs nav iespējama personu iekāpšana vai izkāpšana no lidmašīnas, nosūtīt datus automatizētai iekļaušanai reģistrā. Ārkārtas gadījumos, lai, piemēram, novērstu teroraktu, drošības iestādēm būs tiesības pieprasīt pasažieru datus arī agrāk.
Aviokompānijām pasažieru dati būs jāiesniedz iekļaušanai pasažieru datu reģistrā ne vēlāk kā no 1. septembra.
Lai atklātu vai novērstu noziegumus, ar reģistra datiem pēc tiesneša piekrišanas drīkstēs strādāt drošības iestādes, policisti, robežsargi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Finanšu, kā arī Muitas policijas pārvalde. Gadījumos, kad būs jārīkojas nekavējoties, lai novērstu teroraktu vai reālu personas dzīvības apdraudējumu, datus varēs izsniegt bez tiesneša piekrišanas.
Informāciju par pasažieru datiem drīkstēs sniegt arī ārvalstu dienestiem noziegumu novēršanai.
Pasažieru datus apstrādās atbilstoši vispārējām fizisko personu datu aizsardzības prasībām.
Drošības situācija pasaulē un Eiropā ir strauji mainījusies, tāpēc aizvien vairāk valstu saskata nepieciešamību pēc pasažieru datu reģistra, lai uzlabotu aviācijas drošības un robežkontroles pasākumus, kā arī novērstu teroristu nodarījumus. Tas var palīdzēt cīnīties ne tikai pret starptautisko terorismu, bet arī organizēto noziedzību, kuras struktūras izmanto globalizācijas procesus un gaisa pārvadājumu infrastruktūras attīstību noziegumu izdarīšanai. To vidū ir gan narkotiku nelikumīga aprite, bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku tirdzniecība, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Līdz ar jauniem teroristu uzbrukumiem par šāda regulējuma nepieciešamību iepriekš vienojās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un Latvijas prezidentūras laikā 2015. gada pirmajā pusē panākta vienošanās par šādas ES direktīvas ieviešanu.
