Likumprojekta izstrādātājs ir Iekšlietu ministrija. Tas ir izstrādāts, par pamatu ņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības. Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta vadītājs Vilnis Vītoliņš skaidro, ka Reģistra mērķis būs nodrošināt pasažieru datu apstrādi, lai novērstu valsts drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumus, kā arī palīdzētu apkarot smagus un sevišķi smagus noziegumus, it īpaši terorisma un narkotiku izplatības jomā. Lai gan pasažieru reģistrācijas sistēma ir ieviesta arī kuģu pārvadājumos, tālsatiksmes vilcienos un autobusos tā nav paredzēta. Tas būtu pārlieku liels, varbūt pat nesamērīgs slogs pārvadātājiem, jo, pērkot vilciena vai autobusa biļeti, netiek prasīti pasažiera dati, spriež ministrijas pārstāvis.
Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka pasažieru datu saņemšana no Reģistra tiesībaizsardzības iestādēm ļaus identificēt personas, kas iepriekš nebija identificētas un netika turētas aizdomās par saistību ar smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.
Iekļaujamās ziņas
Likumprojekts paredz, ka Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Drošības policija, un ar pasažieru datu apstrādi nodarbosies Pasažieru informācijas nodaļa. Savukārt Reģistra turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
V. Vītoliņš skaidro, ka likumprojekts nenosaka pienākumu gaisa pārvadātājiem iegūt papildu datus, tādējādi palielinot administratīvo slogu, bet gan paredz, ka aviopārvadātāji nosūtīs automatizētai iekļaušanai Reģistrā likumprojektā noteiktos datus tādā apjomā, kādā gaisa pārvadātājs tos apstrādā savas komercdarbības veikšanai, lai sniegtu gaisa pārvadājuma pakalpojumu.
"Ja aviopasažierim tiek prasīts tikai vārds un uzvārds, bet netiek noskaidrota viņa dzīvesvieta, tad arī turpmāk aviokompānijai nevajadzēs zināt, kurā valstī viņš dzīvo," paskaidro V. Vītoliņš. "Atšķirība ir tikai tā, ka līdz šim pasažieru datu reģistra sistēmas uzturēja katra aviokompānija atsevišķi, bet turpmāk visa informācija saplūdīs vienuviet."
Ietvers dažādu informāciju
Reģistrā plānots iekļaut pasažieru datus, kas ceļo no trešajām valstīm uz Latviju. Datos var tikt ietverta dažāda veida informācija, piemēram, gaisa pārvadājuma datumi un maršruts, biļešu informācija, kontaktinformācija, piemēram, adrese un telefona numuri, ceļojumu aģentūras nosaukums, informācija par maksājumu, sēdvietas numurs un informācija par bagāžu, valsts robežas šķērsošanas vieta, caur kuru pasažieris ieceļos Latvijā u.c. ziņas.
Likumprojekts paredz, ka lidsabiedrībai gan saistībā ar Eiropas Savienības (ES) ārējo, gan iekšējo gaisa pārvadājumu ir pienākums ne agrāk kā 48 stundas un ne vēlāk kā 24 stundas pirms paredzētā izlidošanas laika un tūlīt pēc tam, kad vairs nav iespējama pasažieru iekāpšana lidmašīnā vai izkāpšana no tās, iekļaušanai Reģistrā nosūtīt pasažieru datus.
Pasažieri tiks informēti par viņu personas datu nosūtīšanu automatizētai iekļaušanai Reģistrā.
Ģenerālprokuratūras iebildumi
Patlaban likumprojekts paredz, ka piekrišanu pasažieru datu saņemšanai no reģistra dod prokurors. Ģenerālprokuratūra iebilst pret likumprojekta "Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums" pašreizējo redakciju daļā par prokurora piekrišanu pasažieru datu iegūšanai no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra operatīvās darbības procesa ietvaros, saka prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe. Ģenerālprokuratūra iebilst arī pret minētajā likumprojektā pirms 6. jūnija Ministru kabineta komitejas sēdes iekļautajiem grozījumiem, kas paredz prokurora (nevis izmeklēšanas tiesneša, kā bija paredzēts iepriekš) piekrišanas nepieciešamību ziņu iegūšanai no šī reģistra pirmstiesas kriminālprocesā. Prokuratūras iebildums, ka pirmskontrole un kontrole pār pasažieru datu iegūšanu operatīvās darbības procesā un pirmstiesas kriminālprocesā uzdodama tiesai, ir argumentēts ar līdzīga rakstura pasākumu regulējuma esamību pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos, kā arī Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos minētajām atziņām.
"Līdz šim pasažieru datu reģistra sistēmas uzturēja katra aviokompānija atsevišķi, bet turpmāk visa informācija saplūdīs vienuviet."
Lai izslēgtu ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, iejaucoties personas privātajā dzīvē, operatīvās darbības procesā ir vajadzīgs saņemt neatkarīgas institūcijas atļauju, pirms tiek uzsākts attiecīgais operatīvās darbības pasākums jeb pirmskontrole, skaidro V. Vītoliņš. Un ir tikai divas neatkarīgas institūcijas, kuras var dot šādu atļauju - tiesa vai prokurori. "Praktiķi uzskatīja, ka šajā gadījumā labāk to darīt prokuroriem. Tāds bija arī Tieslietu ministrijas vērtējums. Līdz ar to Ministru kabineta līmenī tā bija politiska izšķiršanās."
Kam ir tiesības saņemt datus
Likumprojekts arī paredz, ka ar prokurora piekrišanu tiesības saņemt pasažieru datus no Reģistra būs Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Militārajai policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam un Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldei un Finanšu policijas pārvaldei, ja ir pamats uzskatīt, ka pieprasītie pasažieru dati var palīdzēt novērst vai atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, nodrošināt šāda nozieguma pierādījumu avotu noskaidrošanu vai novērst valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu.
Likumprojekts arī nosaka gadījumus, kad ir iespējama pasažieru datu saņemšana no Reģistra steidzamos gadījumos. Ja pastāv neatliekama vajadzība rīkoties, lai novērstu teroraktu vai reālu personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, Pasažieru informācijas nodaļai ir tiesības sniegt pasažieru datus no Reģistra arī bez prokurora piekrišanas. Par pasažieru datu sniegšanu no Reģistra un saņemšanu Pasažieru informācijas nodaļa un pieprasījumu iesniegusī iestāde ne vēlāk kā 72 stundu laikā informē prokuroru, norādot pieprasīto pasažieru datu saņemšanas steidzamības pamatojumu, iemeslu un sasniedzamo mērķi.
Reģistrā iekļautie pasažieru dati tiks pārbaudīti automatizēti attiecībā pret datiem, kas iekļauti par personām, ceļošanas dokumentiem un maksāšanas līdzekļiem attiecīgajās informācijas sistēmās.
Dzēsīs pēc pieciem gadiem
Pasažieru dati reģistrā tiks glabāti sešus mēnešus, pēc tos anonimizēs, maskējot būtiskāko informāciju – uzvārdu, adresi u.c., bet pēc pieciem gadiem tie tiks automātiski izdzēsti.
V. Vītoliņš atceras, ka Eiropas Savienības līmenī direktīvas projekts virzījies ļoti lēni, kopš 2000. gadu sākuma, jo jautājums par datu apstrādi bija sensitīvs.
Likumprojektā pasažieru datu apstrādes uzraudzība atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajam ietilps Datu valsts inspekcijas kompetencē, savukārt piekrišanas sniegšana pasažieru datu saņemšanai no Reģistra ietilps prokuratūras kompetencē.
Svarīgs vienots standarts
V. Vītoliņš skaidro, ka svarīgi, lai katrā ES valstī būtu vienots reģistra standarts, tad tas palīdzēs attīstīt sadarbību ar trešajām valstīm.
ES pasažieru datu reģistra sistēmas jau ir ieviestas Apvienotajā Karalistē, Francijā, Dānijā, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē, Igaunijā, Lietuvā. Šīs valstis ir pieņēmušas attiecīgus tiesību aktus un/vai pašlaik veic datu izmantošanas pārbaudes. Tomēr lielākā daļa no tām datus noziegumu, tostarp teroristu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības izmanto nesistemātiskā veidā, kā arī tiesību aizsardzības iestādes iegūst šos datus, izmantojot tām normatīvajos aktos piešķirtās pilnvaras.
Saskaņā ar Starptautiskās gaisa transporta asociācijas sniegto informāciju vairāk nekā 60 valstis pasaulē ir izveidojušas dažāda veida informācijas sistēmas, lai iegūtu datus par pasažieriem. Piemēram, atsevišķas trešās valstis, kā ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Dienvidkoreja, jau izmanto datus tiesībaizsardzības mērķiem. Savukārt citas trešās valstis, piemēram, Krievija, Japāna, Saūda Arābija, Dienvidāfrika un Singapūra, ir pieņēmušas attiecīgus tiesību aktus un/vai pašlaik veic datu izmantošanas pārbaudes.