Runājot par valsts pārvaldes lielumu, tiek minēti dažādi dati. Ja raugās uz sabiedrisko sektoru kopumā, tajā nodarbināti ap 286 tūkstošiem cilvēku. No tiem, kā jau minēts, 223 tūkstoši – vispārējā valdības sektorā, bet 63 tūkstoši – dažādos nodibinājumos, biedrībās un fondos, kā arī komercsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu vismaz 50%. To vidū ir vairāki lieli koncerni, piemēram, "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Pasts", "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži", "Rīgas Satiksme", "Rīgas namu pārvaldnieks" u.c.
Vispārējā valdības sektorā strādājošos var iedalīt divās daļās. 48 tūkstoši darbinieku strādā valsts un pašvaldību kontrolētajās un finansētajās kapitālsabiedrībās. Tām pieskaitāmas, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, "Latvijas autoceļu uzturētājs", Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Latvijas Nacionālā opera un balets, "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Televīzija u.c. uzņēmumi.
Atlikušie 175 tūkstoši darbinieku nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs. No tiem 115 tūkstoši strādā pašvaldību iestāžu labā, piemēram, pašvaldību administrācijās, izglītības iestādēs, pansionātos, pašvaldības policijā, kultūras un sporta iestādēs.
Valsts budžeta iestādes
Atliek valsts budžeta iestādes. Kopumā 178 valsts iestādēs, to skaitā ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes iestādēs, ministriju padotības iestādēs un neatkarīgās iestādēs – Prokuratūrā, Saeimā, Valsts kontrolē, Augstākajā tiesā u.c. – nodarbināti nepilni 60 tūkstoši cilvēku (precīzāk – 59 968).Tas nozīmē, ka no 223 tūkstošiem vispārējā valdības sektorā strādājošo Ministru kabinets var tiešā veidā ietekmēt tikai 58 tūkstošus darbvietu (neatkarīgās iestādes neskaitot).
Arī valsts iestādēs nebūt ne visi darbinieki veic tā saukto papīru darbu. Lielākā daļa no valsts budžeta iestādēs strādājošajiem īsteno tādus valstij svarīgus uzdevumus kā iekšējā drošība (amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, piem., policisti, ugunsdzēsēji), ārējā drošība (karavīri), profesionālā izglītība (pedagogi), sociālā aprūpe (sociālās aprūpes centru darbinieki), neatliekamā medicīniskā palīdzība (ārstniecības personāls), tiesu vara (prokurori, tiesneši). Tikai nepilni 12 tūkstoši (11 688) ir tā sauktā klasiskā ierēdniecība. Tiešās valsts pārvaldes iestādēs – ministrijās, Valsts kancelejā un Pārresoru koordinācijas centrā – šobrīd strādā 3 347 darbinieki.
Attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu Latvijā (1 958 800) valsts pārvaldē ir nodarbināti 3% iedzīvotāju, bet centrālajās valsts pārvaldes iestādēs – 0,2%. Rēķinot pret kopējo nodarbināto skaitu Latvijā, valsts budžeta iestādēs strādā 6,60%. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izmantojot vienotu metodoloģiju, Latvijas radītājs valdības tieši ietekmētajā nodarbināto skaitā ir zem ES vidējā. Vidēji ES dalībvalstīs valsts pārvaldē nodarbināto skaits pret kopējo nodarbināto skaitu sasniedz 6,90%. Vismazākā valsts pārvalde ir Somijā (4,35%), Dānijā (5,26%), Lietuvā (6,13%), Zviedrijā (6,47%). Igaunijā procentuāli valsts pārvaldē nodarbināti aptuveni tikpat, cik Latvijā – 6,62 procenti strādājošo iedzīvotāju.
Avots: Valsts pārvaldes reformu plāns 2017.–2019. gadam. Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas 2016. gada III ceturkšņa dati.
