Ko nesīs ceļu nodokļu reforma

Valstī ir daudz spiedīgu vajadzību, un šajā kontekstā iznāk, ka ceļi var pagaidīt. Taču ir skaidrs, ka šāda gaidīšana nozīmē ceļu seguma sabrukšanu, vairākkārtīgi lielākas izmaksas to remontā, kā arī milzu zaudējumus auto īpašniekiem bedrēs sagandētu braucamo dēļ. Ir vēl arī citas nepatikšanas: mūsu valstī ir ļoti sens autoparks – transportlīdzekļu vidējais vecums Latvijā ir 13,17 gadi (Eiropā vidēji - 8,3), un tiem, protams, izmešu līmenis nav prioritāte, turklāt Latvijā ir viena no lielākajām CO₂ emisijām pirmo reizi reģistrētiem automobiļiem. Tādējādi šajā sektorā galīgi neesam videi draudzīgi, par ko Latvijai var nākties maksāt bargu soda naudu par starptautisko saistību nepildīšanu klimata pārmaiņu ierobežošanai. Lai it kā nošautu abus zaķus – rastu papildu finansējumu ceļiem un samazinātu auto radīto izmešu apjomu - Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, vienlaikus atceļot vieglo automobiļu un motociklu nodokli (reģistrācijas nodokli).

Auto nodokļa reforma – ko paredzēts mainīt un ko ne

Iecerētās izmaiņas, kas būtībā uzskatāmas par auto nodokļu reformu, 27. septembrī akceptēja valdība, un tās ir iekļautas nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu klāstā.

Lielākie jaunumi skars spēkratus, kuri jaunāki par 2009. gadu: tiem nodokļa likmi aprēķinās saistībā ar CO₂ izmešu daudzumu. Taču ne visiem un ne uzreiz. No 2017. gada šo kārtību plānots attiecināt tikai uz Latvijā pirmo reizi reģistrētiem automobiļiem. Pārējiem mūsu valstī līdz šā gada beigām reģistrētiem auto, kas jaunāki par sešiem gadiem, jaunie kritēriji stāsies spēkā vien 2019. gadā. Līdz tam nodoklis tiks aprēķināts pēc trim parametriem - motora tilpuma, automobiļa jaudas un pilnas masas.

Nodokļa likmes sasaiste ar CO₂ izmešiem neattieksies uz spēkratiem, kuri izgatavoti līdz 2009. gadam. Tiem auto, kuri izgatavoti no 2005. līdz 2009. gadam, nodokļa likmi aprēķinās pēc trim jau iepriekš minētajiem parametriem, bet tiem, kuri ir vecāki par 2005. gadu - tikai pēc pilnas masas. Tātad vecākiem spēkratiem aprēķinu kārtība paliek tāda pati kā līdz šim un nemainīsies arī pēc 2019. gada, sola Satiksmes ministrija.

Viens gan jāņem vērā - Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes no 2017. gada tiek paaugstinātas par 7,4 procentiem, to pamatojot ar patēriņa cenu indeksa izmaiņām un nepieciešamību kompensēt reģistrācijas nodokļa atcelšanu.

Taču ar iecerēto nodokļu reformu ne viss ir norisinājies gludi. Pret SM piedāvāto jauno nodokļa aprēķināšanas kārtību iebilda daudzi automobiļu īpašnieki, arī šīs jomas eksperti, kuri atzina - gaidāmās izmaiņas saistībā ar CO₂ izmešiem būs izdevīgas tieši jaunu un dārgu apvidus un sporta klases spēkratu īpašniekiem, kam maksājumi saruktu, bet lielākie zaudētāji ačgārnā kārtā būs mazlitrāžas auto saimnieki, kuri savus braucamos tālredzīgi iegādājušies tieši ekonomisku apsvērumu un mazā vides piesārņojuma dēļ.

Vēl iebildumus skaļi pauda komersanti, kuriem par maziem kravas auto un mikroautobusiem būtu jāmaksā savam nelielajam biznesam pārmēru brangas ceļa nodevas. Neapmierināti ar to visu bija sociālie partneri, un pārskatīt nodokļa likmes pieprasīja premjers Māris Kučinskis, kurš parakstīja attiecīgu rezolūciju Satiksmes ministrijai.

Iznākumā SM tapa alternatīvs variants, kurā krasi mainīti transportlīdzekļu nodokļa piemērošanas principi, paredzot ievērojami paaugstināt maksājumus tieši luksusa klases auto, kā arī citi priekšlikumi.

Likumu grozījumu jaunie grozījumi

Lai apspriestu jaunos ierosinājumus, 21. oktobrī ministrijā notika ārkārtas sēde, kurā nozaru eksperti un sociālie partneri vienojās par turpmāko rīcību attiecībā uz izmaiņām Autoceļu lietošanas nodevas likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (TEN).

Ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns pēc ekspertu ārkārtas sēdes informēja, ka ar sociālajiem partneriem kopīgi bijuši izvērtēti un saskaņoti arī iepriekšējie nodokļu izmaiņu priekšlikumi, taču šoreiz sasaukta daudz plašāka pārstāvniecība, kurā jaunajam piedāvājumam saņemts apstiprinājums. Ekspertu grupā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Auto asociācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Valsts policijas, ceļu būvētāju, uzturētāju un citi sabiedrības pārstāvji, kā arī SM, Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvji.

"Sociālie partneri pierādīja, ka šis paaugstinājums no 2019. gada būtu nesamērīgi liels, un mēs, izvērtējot viņu datus, autoparkus, sapratām, ka to varam mainīt, un tagad ir uzlabota riska grupu situācija. Tie bija samērā mazi auto no viena litra līdz 1,5 litriem motora tilpuma. Salīdzinot ar iepriekšējo piedāvājumu, minētajai kategorijai situācija tagad ir krietni labāka. Savukārt lielajiem auto no 250 līdz 300 CO₂ g/km un no 300 līdz 350 un virs 350 ir gaidāms ļoti būtisks palielinājums. Piemēram, luksus klases džipiem nodokļa ikgadējais palielinājums var būt no 100 līdz 150 eiro. Latvijā ir 92 tūkstoši šobrīd reģistrētu auto, jaunāku par 2009. gadu, bet 2019. gadā jau būs vairāk nekā 111 000 šādu automašīnu."

Automobiļi, kas jaunāki par 2009. gadu, ir sadalīti 11 emisiju jeb CO₂ izmešu grupās, vērtējot pēc gramiem uz kilometru (g/km). Jaunais priekšlikums ir pirmajām piecām emisiju grupām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi samazināt un pēdējām trim lielākajām – paaugstināt.

Turpmāk tabulā atspoguļotas iepriekš plānotās un pēdējā ekspertu ārkārtas sanāksmē apstiprinātās nodokļa likmju izmaiņas. Automobiļiem, kas ir jaunāki par 2009. gadu, ražotāji izmešu apjomu uzrāda.

Avots: Satiksmes ministrija

"Auto īpašnieki, ja auto jaunāks par 2009. gadu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā e-sadaļā jau tagad var apskatīties, kāda ir izmešu vērtība, un salīdzināt pēc likmju skalas, vai viņus šāds nodoklis apmierina un ko viņi vēlētos mainīt pēc 2019. gada," iesaka T. Vectirāns.

Reformas pārējie mērķi

Lai tiktu pie videi draudzīgāka autoparka valstī kopumā, ir jāmaina tā struktūra. Lai tas notiktu, jārada apstākļi, lai tādu transportlīdzekļu lietošana, kuriem ir mazas CO₂ emisijas, kļūtu finansiāli izdevīgāka. Tiek domāts pat par to, lai daļai transportlīdzekļu - hibrīdiem, mazlitrāžas u.c. – nākotnē TEN vispār atceltu (kādam atvieglojumi būs jākompensē). Cilvēkiem, kam ir lieli ienākumi, hibrīdauto iegāde, protams, būs laba izvēle. Tie arī glīti papildinās galvaspilsētas jau tā spožo autoparku. Reģionos savukārt ir vērojama cita aina. Braukšana ar veciem spēkratiem gan nav vairuma lauku ļaužu vaļasprieks, bet vienīgā izvēle. Nodokļa maksājumi pēc izmešu kritērijiem uz viņiem lielākoties neattiecas, tātad tas autoparka kvalitāti nemainīs. Tāpēc nodokļa pieaugums varētu mudināt izvēlēties mazākus auto. Bet, ja paskatās, ko zemnieki savos audi pikapos ved, tad ir skaidrs, ka mazlitrāžas auto nekādi nederēs, turklāt tie neturēs arī ceļu kvalitātes radītos pārbaudījumus.

"Sociālie partneri pierādīja, ka nodokļa paaugstinājums būtu nesamērīgi liels."

Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš, piebilstot, ka iedzīvotāju labklājības līmeņa celšana ir Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, jaunumus vērtē šādi: "Virziens, ka nodokļi ir sasaistīti ar automobiļa draudzīgumu dabai, tā efektivitāti un citiem kvalitātes rādītājiem, ir pareizs. Taču tas nenozīmē, ka patērētājam jāpērk jauna mašīna. Viņš var izvēlēties lietotu – piecgadīgu septiņgadīgu (reforma skar automobiļus līdz septiņu gadu vecumam). Tas nozīmē, ka 2009. gada auto var izvēlēties tādu, kam ir mazāki izmeši. Ir jāizsver – ja cilvēks grib lielu auto ar komfortu, brīnišķīgām dinamikas īpašībām, tad ir jārēķinās, ka par to būs jāmaksā vairāk."

"Šie grozījumi TEN nav vērsti uz to, lai pieaugtu ieņēmumi valsts budžetā, bet ir esošo principu pārskatīšana. Tomēr gaidāmas vēl lielas diskusijas: lai gan atbalstītas, šīs likmes var tikt pilnveidotas, tātad mainītas," iecerētās izmaiņas komentē T. Vectirāns.

Līdztekus autoparka uzlabošanai nodokļu reformai ir vēl citi mērķi:

• veidot vienkāršāku ceļu nodokļu sistēmu, kas samērojama ar pārējās Baltijas valstīs spēkā esošo (transportlīdzekļu reģistrācijas nodoklis šobrīd ir tikai Latvijā),
• panākt, ka Latvijā izmantotus transportlīdzekļus šeit arī reģistrē, nevis ārvalstīs,
• valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai iegūt vairāk finanšu līdzekļu, paplašinot to transportlīdzekļu loku, par kuriem piemēros Autoceļu lietošanas nodevu.

Kam par ko būs jāmaksā

Tātad ir nolemts, ka tiek atcelts nodoklis par vieglo automobiļu un motociklu reģistrāciju. Taču jauni maksājumi gaida tos auto īpašniekus, kuri savus braucamos reģistrējuši ārvalstīs, bet gribēs ar tiem pārvietoties Latvijas teritorijā. Pašlaik Latvijas pilsonim vai nepilsonim Latvijas teritorijā ceļu satiksmē aizliegts vadīt ārvalstī pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, taču pastāv virkne izņēmumu, kas noteikti TEN sadaļā "Nosacījumi ārvalstīs pastāvīgi reģistrēta iznomāta (izīrēta) vieglā automobiļa izmantošanai Latvijas teritorijā".

Eksperti ir vienojušies par jaunu kārtību: Latvijas pilsonim vai nepilsonim, lai brauktu ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili, ir jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis.

Maksa ir paredzēta šāda:

• diena – 10 eiro,
• mēnesis – 250 eiro,
• seši mēneši – 600 eiro,
• gads – 1000 eiro.

Strīdus ābols SM ekspertu ārkārtas apspriedē bija autoceļu lietošanas nodevas (tā dēvētās vinjetes) piemērošana. Kā informē T. Vectirāns, sākotnējais SM piedāvājums bija autoceļu lietošanas nodevu piemērot pilnīgi visiem kravas automobiļiem. "Bet pret to krasi iebilda mazie un vidējie uzņēmēji, norādot, ka  vinjetes ieviešana kontekstā ar paaugstinātiem elektrības un citiem maksājumiem var viņus izputināt. Eksperti ārkārtas sanāksmē nolēma nelielus busiņus un kravas auto ar šo nodokli tomēr neaplikt."

Tādējādi nodokli plānots piemērot tikai nelielajiem kravas automobiļiem ar svaru no 3001 kg līdz 3500 kg. Mazākā vinjetes likme paredzēta 300 eiro gadā. Savukārt lielajiem kravas auto ar piekabēm nodoklis tiek paaugstināts par 10 procentiem.

Tas gan ievērojami sarucinājis sākotnēji plānotos ieņēmumus par vinjetēm. Ja būtu jāmaksā arī par vismazākajiem kravas auto, tie būtu 8,8 milj. eiro, bet pēc jaunajiem priekšlikumiem šī summa sarukusi uz pusi. Šeit gan vietā būtu uzsvērt, ka autoceļu lietošanas nodeva ir vienīgā, kuras ieņēmumi 100% apmērā tiek novirzīti valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai.

To pēc ekspertu ārkārtas sanāksmes uzsvēra SM sociālā partnera Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš: "Vinjetes attīstība tuvina Satiksmes ministriju ceļu fonda atjaunošanai. Pašlaik ir tāda interesanta situācija: neviens no transportlīdzekļu īpašnieku maksājumu ienākumiem netiek iezīmēts autoceļu uzturēšanai, izņemot šo vinjetes nodokli. No pašvaldību viedokļa raugoties, tas nav saistoši, jo ir runa tikai par valsts galvenajiem ceļiem, un tas nav taisnīgi."

Paredzēts, ka nodokļu izmaiņas 2017. gadā ļaus iekasēt valsts budžetā vairāk nekā 93 miljonus eiro. Kā lēma ekspertu ārkārtas sanāksmē, jaunos priekšlikumus iesniegs Saeimā uz otro lasījumu. Tātad vēl gaidāma liela spriešana, un iespējami arī jauni priekšlikumi.