Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nepadarīto autoceļu remonta darbu apjoms (remonta deficīts) jau pārsniedz četrus miljardus eiro.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Puse asfaltēto ceļu valstī ir (līdzīgās daļās) vai nu sabrukuma, vai sliktā stāvoklī. No grants ceļiem tikai 10% vērtējami kā labi. Īpaši sasāpējusi ir situācija ar reģionālajiem ceļiem. Šī aina gadu gaitā arvien mainījusies tikai uz slikto pusi: palielinoties sabrukušo ceļu posmu īpatsvaram un uzkrājoties nepadarīto darbu apjoma (remonta deficīta) summai, kas jau pārsniedz četrus miljardus eiro.
Pēdējā laikā kaut kāds progress tomēr ir vērojams. Pērn ceļiem piešķirtais finansējums bija 261,5 milj. eiro, šogad – 287,4, bet nākamgad plānoti 357,4 milj. eiro. Tas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš ekonomiskās krīzes gados (2009.-2012.), kad ceļu būve un uzturēšana bija nolikta bada maizē (kaut gan finansējuma pietiekamā apmērā nebija arī pirms tam).
Paredzēts remontēt 1000 kilometrus valsts autoceļu
Pērn pēc ilgiem laikiem bija pirmais gads, kad izdevās saremontēt ceļa posmus aptuveni 1000 km kopgarumā. Kā Autoceļu padomes sēdē nule informēja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, arī nākamgad plānots sakārtot ne mazāk kā 1000 km autoceļu. No tiem - 300 km valsts galveno ceļu, 500 - reģionālās nozīmes ceļu un 200 km - vietējās nozīmes autoceļu. Šeit gan jāvērš uzmanība, ka runa ir tikai par valsts autoceļiem, kuru kopgarums pārsniedz 20 tūkst. kilometru. Vēl 39 tūkst. km ceļu (tostarp arī ielu) ir pašvaldību pārvaldījumā.
"Rēķināmies, ka 2015.gadā salīdzinājumā ar šo gadu būs finansējuma pieaugums – kopumā nozarē no 287 uz 357 miljoniem. Tas sadalās šādi: 125 miljoni ir valsts budžeta bāzes finansējums autoceļiem, 38 miljoni – valsts budžeta mērķdotācija pašvaldību autoceļiem, 24,6 miljoni - no ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda, 98,3 miljoni – jaunā ES fondu 2014.-2020.gada finansējums, 11 miljoni - autoceļu nodeva, 12 miljoni - Zemkopības ministrijas autoceļu programma pašvaldību ceļiem un 47,9 miljoni – valdībā pieprasītais papildu finansējums jaunās politikas iniciatīvas ietvaros. No šiem 47,9 miljoniem lielāko daļu – 32 miljonus – veido tieši valsts autoceļu sakārtošanas programma," skaidroja J.Lange.
"Nākamgad plānots sakārtot ne mazāk kā 1000 km autoceļu."
Šogad par ES fondu naudu nobriedinātās iestrādes vai jau reāli sāktie darbi nākamgad turpināsies uz Jelgavas šosejas virzienā uz Lietuvas robežu, tāpat arī uz Liepājas šosejas pirms Grobiņas, turpināsies autoceļa posma no Viļāniem uz Rēzekni remonts, kā arī darbi ceļa posmā pie Valmieras, tad vēl Saldus ceļa posmā virzienā uz Skrundu. Dažiem no minētajiem objektiem ir izstrādāti rekonstrukcijas projekti, notiek vai notiks iepirkumu konkursi, un tādējādi reālie darbi pārvirzīsies uz nākamo gadu.
Valsts budžeta finansējuma ietvaros paredzēts sakārtot atsevišķus Liepājas šosejas posmus, Siguldas šoseju un citus objektus. Norisināsies par ES fondu līdzekļiem būvēto ceļu posmu atjaunošana, un Pierīgā viens no lielākajiem šādiem objektiem būs ceļš no Baltezera uz Ādažiem. "Protams, par to būs liela sabiedrības interese, un daudzi vaicās, kādēļ salīdzinoši labā kārtībā esošs objekts ir jāatjauno. Bet tas ir obligāti jādara, un šādiem darbiem izmaksas ir viszemākās," norādīja J.Lange.
Te atliek vien nopūsties, iztēlē pārlūkojot ceļus, kuriem naudas trūkuma dēļ šāda apkope nav veikta un kurus sākotnēji sīkie defekti dažos gados pārvērtuši par bedrīšu ielāpaino klājumu. Tos saglābt vairs iespējams tikai ar milzu ieguldījumiem.
Ja nebūs papildu līdzekļu, vietējie ceļi paliks neremontēti
Ja daži galvenie maģistrālie ceļi ir zem katras kritikas, tad saprotams, ka daudz sliktāk ir ar reģionālās un pavisam slikti – ar vietējās nozīmes valsts ceļiem.
Satiksmes ministrija nākamgad gan iecerējusi šo problēmu ķert aiz astes: uz reģionālajiem autoceļiem paredzēti vismaz 83 objekti, no kuriem 70 ir par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Par trim projektiem jau ir noslēgti līgumi, iepirkuma process notiek par rekonstrukcijas darbiem uz Cēsu –Vecpiebalgas ceļa, informē LVC valdes priekšsēdētājs. Taču 29 no tiem ir paredzēti kā jaunās politikas iniciatīvas – tātad ir jāiegūst valdības akcepts papildu finansējumam, un tad tikai būs iespējams izsludināt iepirkuma procedūras un plānot šo projektu īstenošanu.
"Protams, lielākā sāpe ir valsts vietējie autoceļi, jo Nacionālajā attīstības plānā Transporta attīstības pamatnostādnēs vietējie autoceļi nekur nav minēti kā prioritāte. Bet Valsts autoceļu sakārtošanas programmā mēs esam uzstādījuši mērķi sakārtot daļu no valsts vietējiem autoceļiem. Plānojam, ka nākamajā gadā varētu būt 46 objekti, no kuriem 39 objekti ir jaunās politikas iniciatīvas. Mūsu plānā vietējiem ceļiem ir atvēlēti 2,3 miljoni, bet jaunās politikas iniciatīvas ir 10 miljoni eiro. Protams, tas ne tuvu neapmierina visas vajadzības vietējo autoceļu tīklā. Bet ar kaut ko ir jāsāk, un mēs ļoti ceram, ka šīs jaunās politikas iniciatīvas tiks apstiprinātas un varēsim savlaicīgi sākt iepirkuma procedūras," sacīja J.Lange.
"2015.gadā salīdzinājumā ar šo gadu būs finansējuma pieaugums."
Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsvēra, ka daudz kas patiešām ir atkarīgs no ministrijas jaunās politikas iniciatīvu atbalsta valdībā. Ja šo līdzekļu nebūs, tad darbi valsts vietējos ceļos lielākoties netiks veikti. Ministrs pauda cerību uz Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu šajā jautājumā un aicināja arī plānošanas reģionus aktīvi aizstāvēt jaunās politikas iniciatīvu atbalsta nepieciešamību valsts budžeta apspriešanas gaitā. "Šogad un saistībā ar nākamā gada projektiem esam sākuši strādāt no "otras puses" – sākumā nevis prasām konkrētu naudas summu, bet identificējam tos ceļu posmus, kuros neatliekami jāveic remonta darbi un tad top pieprasījums par šim nolūkam nepieciešamo līdzekļu apmēru," ministrijas taktiku finansējuma iegūšanai skaidroja A.Matīss.
J.Lange atzina - liela problēma ir valsts vietējo ceļu asfaltēšana, jo valstij šādas programmas nav. Tas visvairāk interesē plānošanas reģionus, kas ļoti vēlas, lai šie mazie ceļi tiktu sakārtoti. "Esam saņēmuši ļoti daudz ierosinājumu no pašvaldībām, un objektu skaitu jau tā esam samazinājuši. Ja nevarēsim īstenot arī šos, tad, protams, situācija reģionos pasliktināsies."
Autoceļu padomes 3.novembra sēdē demonstrētā prezentācija ar kartēm par 2014.-2015.gadā veicamajiem autoceļu remonta darbiem atrodama Satiksmes ministrijas mājaslapā.
Par pašvaldību tiltiem, kritērijiem un datubāzi
Autoceļu padomes sēdē runāja arī par pašvaldību tiltiem. Lai sakārtotu 971 pašvaldību pārziņā esošo tiltu, nepieciešami aptuveni 120 milj. eiro, informēja LVC Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.
Pašvaldību tiltu stāvokli vajadzētu pārbaudīt reizi gadā, taču tas tiek darīts reizi divos gados. Atklātie tiltu defekti netiek laboti, un bojājumi pakāpeniski progresē, audzējot arī to remontiem nepieciešamos tēriņus. Turklāt bīstami bojājumi un defekti, kas tiltiem. V.Laukšteins lēsa, ka vidēji vienas pašvaldības pārziņā esot deviņi tilti, un, ja pašvaldības to remontam regulāri piesaistītu dažus speciālistus, tiltus tomēr varētu uzturēt labākā kārtībā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš atzina – pašvaldībām atbildība par savu īpašumu, protams, ir jāuzņemas. Taču problēma jāaplūko kompleksi un jāņem vērā arī tas, ka jau no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Satiksmes ministrija ir tā, kas plāno un nosaka autoceļu politiku valstī. Taču joprojām nav noteikti nedz kritēriji, nedz valsts mērķdotāciju minimālais apjoms pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontam. Ir likums "Par autoceļiem", kas netiek pildīts, turklāt tagad tajā ar grozījumiem ieviesta atruna, ka šajā likumā paredzēto finansējuma apmēru var samazināt, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā ir noteikts citādi.
Skaidrības labad šeit var citēt likuma 12.panta ceturto daļu: "Valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Valsts autoceļu sakārtošanai un atjaunošanai finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Valsts autoceļu sakārtošanas programmu. /../ Ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 25 procentiem no programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirtā valsts budžeta finansējuma, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas."
Tūkstoš kilometru ir pats mazumiņš
Nevienā citā nozares likumā nav šādu atrunu, LV portālam skaidro A.Salmiņš. Līdz ar to Finanšu ministrijai rīcībai ir atraisītas rokas, un faktiski autoceļu uzturēšana, it īpaši pašvaldību ceļu, spiesta iztikt pēc pārpalikuma principa. Tādēļ arī Autoceļu sakārtošanas programma palikusi projekta līmenī, tā ik gadu ir mainīga atkarībā no investīcijām pieejamā finansējuma. "Tas nav kritērijs, kas būtu izmērāms un pēc kura varētu vadīties ilgstošā laikposmā. Labi, vienā gadā finansējums ir mazāks, bet tad nākamajā autoceļiem vajadzētu par konkrētu summu vairāk, iedzenot konkrētos nepaveiktos projektus. Izmantojot šīs mainīgās kartes, to nevar izdarīt," uzskata LPS padomnieks.
Kā aplēsusi Satiksmes ministrija (SM), situācijā, ja autoceļi tiek atjaunoti normatīvos paredzētajā laikā un nav iekrājies remontu deficīts, valsts autoceļu tīkla uzturēšanai būtu nepieciešami pāri par 460 milj. eiro gadā. Tātad pat nākamā gada optimistiskajā finansējuma variantā (ieskaitot atbalstu SM jaunās politikas iniciatīvām) pilnvērtīgam autoceļu sakārtošanas modelim trūkst akurāt 100 milj. eiro. Turklāt visu laiku jāpatur prātā remonta deficīts, kas i netaisās dilt.
Atgriežoties pie pašvaldību tiltu jautājuma, A.Salmiņš pauž viedokli, ka tie ir jādala kategorijās – pirmkārt, tādi, kuri ir vitāli svarīgi valsts interesēm - savieno tranzīta ielas, kas ir pašvaldību īpašumā, otrkārt, tādi, kas atrodas starp valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, treškārt – patiešām vietējās nozīmes pašvaldību tilti, ko galvenokārt izmanto vietējai satiksmei.
"Liela problēma ir valsts vietējo ceļu asfaltēšana, jo valstij šādas programmas nav."
"Valstij būtu jāzina, cik daudzi no šī 971 tilta atbilst šai pirmajai un otrajai kategorijai, un atbilstoši ir jāplāno investīcijas. Pašlaik "Latvijas tiltu" inspekcija pašvaldības tiltu apsekojuma dokumentus noliek pašvaldības vadītājam uz galda. Ko tālāk? Ko viņš var izdarīt, ja nav naudas?" tā A.Salmiņš. Viņš padomes sēdē ierosināja, ka ir jāveido attiecīga datubāze, kas varētu kalpot kā tiltu uzturēšanas stratēģiskās plānošanas un attiecīgi finansējuma piešķiršanas pamats. Par pašvaldību mazajiem tiltiem vietvarām patiešām jāgādā pašām, bet valstiski svarīgiem objektiem nepieciešams valsts atbalsts. "Nav jēgas būvēt maģistrāli, ja tai tilta dēļ netiek klāt."
Iesaistītās puses - SM un pašvaldību pārstāvji – padomes sēdē vienojās deleģēt LVC kopā ar pašvaldībām tiltus sadalīt kategorijas, kā arī izvērtēt, cik daudzi no tiem ir kritiskā stāvoklī. Tāpat būtu jāprecizē, cik liels finansējums šim mērķim ir nepieciešams, lai tilti tiktu savesti kārtībā un tie neapdraudētu drošību. Šāda uzskaite jāveic līdz 1.jūnijam.
Tūkstoš kilometru izremontētu valsts ceļu iepriekšējo gadu bēdīgajā fonā patiešām būtu jau iepriecinošs rādītājs. Kaut gan pati SM ir sarēķinājusi – vadoties no atbilstošiem normatīviem, katru gadu būtu jāveic seguma atjaunošana 1179 km autoceļu ar melno segumu un 2973 km autoceļu ar grants segumu. Ja seguma atjaunošanas darbi netiek veikti paredzētajā laikā, autoceļu konstruktīvās kārtas zaudē savas tehniskās īpašības un nespēj nodrošināt nepieciešamo noturību transporta radītām slodzēm, kā rezultātā notiek strauja autoceļu sabrukšana.
Cerības vieš Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Tās 73.punktā lasām: "Īstenosim Autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot valsts galveno, reģionālo, vietējo un lauku autoceļu, kā arī tiltu atjaunošanu, piesaistot Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un publiskās un privātās partnerības resursus, pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Pastiprināsim kvalitātes uzraudzību visās autoceļu būvniecības stadijās."
