Maijā OECD prezentēja ziņojumu "Izglītība Latvijā", kas izstrādāts un apmaksāts kā daļa no Latvijas pievienošanās OECD. Tā mērķis – izvērtēt izglītības politiku un pieeju Latvijā, salīdzinot ar citām OECD dalībvalstīm.
Ziņojumā secināts, ka kopš 1991. gada ziņojuma Latvija ir būtiski uzlabojusi savu izglītības sistēmu. Tomēr vienlaikus ir vēl daudz darāmā, lai paaugstinātu izglītības standartus un nodrošinātu to, ka kvalitatīva izglītība ir pieejama visiem skolēniem. "Jūsu izglītības sistēma šodien ir jūsu ekonomika rītdien. Nākotnē ir jāiegulda. Latvija nav vienīgā valsts ar nelielu budžetu. Ķīnā vecāki, vecvecāki ieguldīs savu pēdējo naudu savas valsts nākotnē," uzsver OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors Andreass Šleihers.
Jau šobrīd Latvija ir ņēmusi vērā daudzas OECD rekomendācijas un plāno izmaiņas gan izglītības saturā, gan finansējumā. Ko iesaka OECD eksperti?
Arvien vairāk bērniem jāapmeklē pirmsskolas iestādes
Kvalitatīvas izglītības pamatakmens ir pirmsskola. Latvijā bērni mācības tajā uzsāk daudz ātrāk nekā citās OECD valstīs, t.i., 1,5 gadu vecumā. Līdz piecu gadu vecumam par pirmsskolas izglītību maksā pašvaldība, bet, sākot no piecu gadu vecuma līdz sešiem gadiem, pirmsskola ir obligāta, tāpēc to apmaksā valsts.
Satraucoša ir tendence, ka Latvijā salīdzinoši liela daļa bērnu jeb 7,8% (2012) mācās bērnudārzā, jau sasnieguši 7 gadu vecumu. Piemēram, Igaunijā tie ir tikai 1,8% no bērniem. OECD pētnieki akcentē, ka tas rada arī nevienlīdzību lielās vecuma atšķirības dēļ.
Tāpat, lai arī Latvijā ir bērni, kas pirmsskolu apmeklē ļoti agri, pie mums salīdzinājumā ar citām OECD valstīm ir mazs skaits to bērnu, kas pirmsskolu apmeklē līdz 3 gadu vecumam. OECD ekspertu skatījumā, tas nav pareizi, jo bērni bērnudārzā jānodarbina jau no pašas mazotnes. Ziņojumā norādīts, ka tas ir ieguvums ne tikai bērnu attīstībai, bet arī viņu vecākiem – labklājībai un sociālai iekļaušanai, jo ļauj sievietēm ātrāk atgriezties darba tirgū.
Tāpēc OECD eksperti aicina popularizēt bērnudārzus vecāku vidū un noteikt obligāto pirmsskolas izglītības slieksni no četru gadu vecuma. Lai to panāktu, ir jārisina vairākas problēmas – vietu trūkums pašvaldību bērnudārzos, augstā maksa par privātajiem dārziņiem un tas, ka katra pirmsskolas iestāde īsteno dažādas pirmsskolas izglītības programmas.
Nepieciešams vienots standarts pirmsskolas izglītībai
OECD pētnieki secina, ka Latvijā pietrūkst vienotas izpratnes par to, kas ir augsti kvalitatīva pirmsskolas izglītība, nav nacionālu pirmsskolas standartu un atbildība par to, kādu izglītību īstenot, gulstas uz bērnudārzu vadītāju pleciem. Jānorāda, ka tuvākajā nākotnē tas mainīsies, jo, izstrādājot jauno, kompetencēs balstīto izglītības modeli, tiks veidots arī pirmsskolas izglītības standarts. Par jauno modeli lasiet šeit.
Kopumā par pirmsskolas izglītības kvalitāti tiek diskutēts maz, un pieejamā informācija ir niecīga. Šo informāciju no skolām saņem vienīgi pašvaldības. Tomēr, tā kā pieejas atšķiras, rezultātus savā starpā salīdzināt nevar.
Nepieciešama kvalitatīva monitoringa sistēma
Pareizi savākti dati ļauj izvērtēt izglītības kvalitāti un lemt par nepieciešamām izmaiņām. Tie ļauj izvērtēt bērna progresu un to, cik veiksmīgas ir mācību programmas. Piemēram, Latvijā pastāv uzskats, ka interešu izglītība ir ļoti noderīga. Taču pilnībā nav datu, kas to pierādītu. Kā norādīts OECD ziņojumā, tad pārdomātas ārpusskolas aktivitātes tik tiešām var palīdzēt gan izkopt sadarbības prasmi, gan veicināt labākas sekmes. Turpretī nesaplānotas, pārāk daudzas aktivitātes var tieši pretēji – neradīt nekādu efektu vai tieši otrādi – izdarīt sliktu.
"Jūsu izglītības sistēma šodien ir jūsu ekonomika rītdien."
Jau šobrīd vairākas skaudras patiesības ir parādījuši neatkarīgie pētījumi par profesionālo un augstāko izglītību, kas ļāvis arī izstrādāt nepieciešamās reformas. OECD eksperti norāda, ka šādi būtu jārīkojas arī citos izglītības līmeņos. Izglītības un zinātnes ministrija sola izveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, tomēr ātrākais, kad tas notiks, ir tikai 2023. gadā.
Pārāk daudz pienākumu uzticēts pašvaldībām
OECD pētnieki secina, ka Latvijā atšķirībā no citām valstīm ļoti daudz pienākumi tiek likti uz pašvaldību pleciem – tas attiecas gan uz pirmsskolas, gan pamata un vidējo izglītību. Īpaši ņemot vērā to, ka atšķiras pašvaldību finansiālās iespējas un kompetence, lai efektīvi uzraudzītu skolas sistēmu.
Pašvaldības finansē pirmsskolas izglītību, līdz četriem gadiem ieskaitot. Pašvaldības ir arī tās, kas apkopo informāciju par izglītības kvalitāti un nodrošina profesionālo pilnveidi skolotājiem. Tas nozīmē, ka arī izglītības kvalitāte netieši ir atkarīga no tā, kurā pašvaldībā bērns mācās, jo vēlme un spēja ieguldīt ir atkarīga no pašvaldības finansiālajām iespējām un politiskās gribas.
Ir pamats bažām, ka pedagogiem, kuri strādā mazāk turīgās pašvaldībās, ir salīdzinoši nelielas iespējas piedalīties dažādās profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmās, mazinot bērnu iespējas iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem no turīgākām pašvaldībām.
Jābūt vienlīdzīgai pieejai iegūt kvalitatīvu izglītību
Līdz ar to jāatzīst – par spīti tam, ka katram bērnam ir tiesības uz vienlīdz kvalitatīvu izglītību, Latvijā joprojām valda nevienlīdzība, jo pastāv atšķirības starp skolēnu sniegumu pilsētās un lauku reģionos. Turklāt Latvijas valsts izdevumi izglītībai un finansējums katram skolēnam visos līmeņos ir zemāki nekā daudzās OECD valstīs.
Salīdzinoši zemākas kvalitātes izglītību iegūst arī skolēni ar īpašām vajadzībām un sociālā riska grupas. OECD ziņojumā uzsvērts, ka, samazinot šo nevienlīdzību, varēs mazināt segregāciju izglītības sistēmā.
OECD iesaka uzlabot izglītības kvalitāti lauku skolās un integrēt skolēnus ar speciālām vajadzībām vispārējās skolās. Latvijā liels skaits skolēnu mācās speciālās skolās, tikai 35% ir integrēti parastajās skolās. Šī statistika ļoti kontrastē ar citu valstu sniegumiem, piemēram, Somijā tikai 13% studentu mācās speciālajās skolās. OECD eksperti aicina mainīt pieeju pirmsskolas pedagogu darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām – agrīna iejaukšanās ir svarīga, lai mazinātu attīstības traucējumus. Tas tāpēc, ka nereti nepieciešamība pēc citādas pieejas mācībās tiek diagnosticēta tikai pamatskolā, kas jau ir daudz par vēlu.
Tāpat OECD eksperti aicina mainīt to, ka speciālo programmu īstenošanu parastajās skolās finansē tikai pašvaldības, jo daudzām tam vienkārši nav līdzekļu.
Jāpalielina skolotāju algas visās izglītības pakāpēs
Ir grūti iedomāties iespēju īstenot vienlīdz kvalitatīvu izglītību, ja paši pedagogi jūtas apdalīti. Valstīs, kurās ir augsti izglītības rezultāti, piemēram, Kanāda, Somija, Japāna un Koreja, pedagogu profesija ir ļoti prestiža, un pedagogiem ir arī augsts un motivējošs atalgojums. Latvijā pedagogu atalgojums ir kritiski zems – mazākais OECD valstu vidū.
Solis uzlabojumu virzienā ir jaunais pedagogu atalgojuma modelis, kas paredz atalgojumu rēķināt par 36 stundām, nevis 21, kā tas ir šobrīd. Šī sistēma ir novedusi pie krasām atšķirībām pedagogu algās pie vienas slodzes.
OECD uzsver: pedagogu algas ir steidzami jāpalielina, tomēr nepietiek tikai skolotājiem piešķirt lielāku atalgojumu. Tas nevar būt vienāds visiem pedagogiem – ir nepieciešama daudzveidīga karjeras struktūra, lai algas var noteikt atkarībā no darba kvalitātes. Motivācija ieņemt augstāku pakāpi kā pedagogam skolā un līdz ar to saņemt lielāku algu rada arī vēlmi profesionāli pilnveidoties.
OECD eksperti norāda: nosakot algas pirmsskolas pedagogiem, tām jābūt vienlīdzīgām ar sākumskolas skolotājiem. Tajās valstīs, kur pirmsskolu pedagogu atalgojums ir vienlīdzīgs ar pamatskolas pedagogu atalgojumu, skolēniem ir labāka rakstītprasme un matemātiskās zināšanas.
Nepieciešamība pēc lielākām klasēm
Latvijā trūkst pirmsskolas pedagogu, taču pamatskolas un vispārējās izglītības skolotāju daudzumā ir ievērots kvantitātes, nevis kvalitātes princips. Laikā, kad skolēnu skaits samazinās, ir neefektīvi uzturēt tik lielu pedagogu skaitu. "Paskatieties uz vislabākajām izglītības sistēmām pasaulē – vienmēr, kad tām jāizvēlas labāks skolotājs vai mazāka klase, tie izvēlas skolotāju," norāda Andreass Šleihers.
OECD speciālisti secina, ka konkurētspējīgs atalgojums motivēs cilvēkus izvēlēties pedagoga profesiju, taču prasīs arī veidot lielākas klases un uzturēt augstāku skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagogu.
Nepieciešama stingrāka skolotāju atlase
Latvijā pedagoga profesijai ir zems prestižs, bet tā nav vienīgi atalgojuma vaina. Pretēji daudzām citām OECD valstīm Latvijā par pedagogu var strādāt jebkurš, kas ieguvis attiecīgu izglītību. Savukārt citās valstīs ir noteikti atlases kritēriji, lai varētu uzsākt darbu skolā vai bērnudārzā. Kā veiksmīgu piemēru min Somiju, kas 1970. gadā veica reformas izglītībā un sāka atlasīt pedagogus ļoti rūpīgi, un šobrīd tur ir viena no augstāk attīstītājam izglītības sistēmām.
OECD eksperti uzskata, ka Latvijas situācija šobrīd ir piemērota, lai uzsāktu rūpīgāku pedagogu atlasi – daudzi no skolotājiem dosies pensijā, skolēnu skaits samazinās. 2014. gadā 69% pamatskolas pedagogu bija vecāki par 50 gadiem un daudzi no viņiem strādājuši vienā skolā vairāk nekā 16 gadus.
Darba devējs Latvijā var noteikt trīs mēnešu pārbaudes laiku, un pedagogiem tas būtu jāiziet īpaši rūpīgi. Pedagogiem būtu jāsaņem speciāla programma, kas to palīdzētu ievadīt darbā, kā arī pedagoga mentora atbalsts. Ja daļa no Latvijas pedagogiem ir piedalījušies speciālā apmācībā, tad mentora palīdzību saņēmuši vien 4% skolotāju.
Jāpaliela pedagogu profesionālo kursu ilgums
Lai gan pēdējā laikā veikti dažādi pasākumi, lai uzlabotu pasniegšanas kvalitāti Latvijā, tomēr, OECD ekspertu redzējumā, vēl ir daudz darāmā. Viens no Latvijas izglītības mīnusiem ir pedagogu savstarpējās sadarbības trūkums, jo pedagogi nesteidz dalīties ar saviem novērojumiem par mācību un klases darba procesu.
Latvijas pedagogi ir ar lielāku pieredzi, taču tas nozīmē arī to, ka studijas pabeigtas sen. Lai gan vispārējās izglītības pedagogiem un skolu vadītājiem reizi trīs gados ir jāiziet profesionālās kvalifikācijas kursi 36 stundu apmērā, tomēr tas ir par maz. Piemēram, Igaunijā pamatskolas skolotājiem kā minimums ir nepieciešams iziet 160 stundas profesionālās pilnveides kursus 5 gadu laikā. Savukārt Zviedrijā 104 stundas kursu ir jāiziet darba laikā katru gadu.
OECD ziņojumā uzsvērta profesionālās pilnveides un mūžizglītības loma. Piemēram, Ontario (Kanādā) katram pedagogam ir jāveido savs profesionālās pilnveides plāns, kas jāveido, jānovērtē un jāatjauno katru gadu. Šajā plānā pedagogi iekļauj savas profesionālās pilnveides mērķus, konkrētu darbības plānu un laikus, kad savus mērķus sasniegt. Šo plānu veido pats pedagogs, konsultējoties ar skolas vadītāju.
Tā kā pašvaldības iegulda pirmsskolu pedagogos, nav zināms, kādi līdzekļi tiek ieguldīti profesionālajā pilnveidē, cik bieži notiek šādi kursi un kāda ir to kvalitāte.
Jau minēts, ka lauku reģionos skolēniem ir sliktāki mācību rezultāti. Tā iemesls var būt nepietiekami pedagogu kvalifikācijas kursi šajos reģionos. Mazās skolas un klases, nelielā attiecība starp pedagogu un skolēnu skaitu ir novedusi pie tā, ka pedagogiem nav motivācijas profesionāli pilnveidoties.
