Jāturpina uzlabot profesionālās izglītības kvalitāte
Viens no svarīgiem izglītības stūrakmeņiem ir arī profesionālā izglītība. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savā ziņojumā "Izglītība Latvijā" uzteic to, ka 2009. gadā Latvija uzsākusi ceļu, lai to padarītu konkurētspējīgu, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem. Tomēr joprojām pastāv ļoti strikts nodalījums starp vispārējo vidējo un profesionālo izglītību.
Latvijas vispārējā izglītība balstās uz zināšanām, kas ir novecojusi pieeja. LV portāls jau iepriekš rakstījis, ka no 2020. gada Latvijā tiks ieviests kompetencēs balstīts izglītības modelis. "Pasaule mūs vairs neapbalvo par to, ko mēs zinām, bet apbalvo par to, ko mēs varam izdarīt," norāda OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors Andreass Šleihers.
OECD pētījumā secināts, ka atšķirībā no vairuma OECD valstu Latvija vairāk finanšu līdzekļu iegulda vispārējā izglītībā, savukārt profesionālā izglītība lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma, tāpēc rada bažas par to, kas tiks darīts, kad nauda beigsies.
Turklāt profesionālās izglītības prestižs pašu izglītojamo vidū arī nav augsts, viens no zemākajiem ES valstīs. Šis negatīvais skatījums Latvijā ir iesakņojies jau desmitgadēs. To veicina arī fakts, ka profesionālo skolu audzēkņiem ir jāapmeklē mazāks stundu skaits vispārējos priekšmetos nekā skolēniem vidusskolās. Tas noved pie vājākiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos.
Lai mazinātu krasās atšķirības, OECD eksperti iesaka vienuviet īstenot gan vispārējās, gan profesionālās skolas programmas – abu programmu pasniedzējiem sadarbojoties un citam citu nodrošinot ar pedagoģisko un metodoloģisko atbalstu.
Tāpat ir jāturpina īstenot darba vidē balstītas mācības, kuru loma jānostiprina arī ar normatīvajiem aktiem, kā arī jāturpina popularizēt inženierzinātņu jeb STEM studijas topošo audzēkņu vidū. Paralēli IZM ir jāveic izpētes darbs – jāmonitorē jaunu cilvēku izglītība un virzība darba tirgū, darba tirgus tendences un izmaiņas.
Mūžizglītībai jābūt pieejamai lielākai daļai cilvēku
Viena no slikti attīstītām izglītības jomām Latvijā ir mūžizglītība, kas ir svarīga, lai jebkurā vecumā varētu apgūt darba tirgum nepieciešamās prasmes. Lai gan Latvija ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam iesaistīt 15% cilvēku darbspējas vecumā mūžizglītības programmās, tomēr pagaidām tie ir tikai 5,5% cilvēku no mērķauditorijas. Viskūtrākie ir tieši cilvēki ar zemāko izglītību, kuru izglītošanai būtu jābūt Latvijas prioritātei.
OECD eksperti vērš uzmanību uz to, ka karjeras izglītība Latvijā nav pietiekami labi attīstīta, iedzīvotājiem pietrūkst informācijas. Arī skolās bieži tiek pārrunātas turpmākās izglītības iespējas, taču netiek runāts par darba un profesionālās izglītības iespējām, un tas jāmaina.
Būs jādomā par augstskolu skaita samazināšanu
Vēl viens problemātisks jautājums ir augstākās izglītības kvalitāte un reformu sistēmas caurskatāmības kūtrums. Valsts atbalsts augstākās izglītības un zinātnes finansējumam Latvijā ir viszemākais visu OECD valstu vidū.
Piemēram, Eiropas Savienība līdz 2020. gadam ir izvirzījusi mērķi, lai zinātnei un inovācijām tiktu novirzīti 3% no IKP. Lai gan citas valstis arvien palielina savu finansējumu zinātnei, Latvijai tas pēdējo gadu laikā pat samazinājies - Latvija 2014. gadā ieguldīja vien 0,6% no sava IKP. Tomēr nauda ne vienmēr nozīmē rezultātus – 2006. gadā Latvija pat ar salīdzinoši mazāku ieguldījumu zinātnē spējusi sasniegt daudz vairāk nekā daudzas OECD valstis, norāda Andreass Šleihers.
Laiks rit, un kādreiz augstie rezultāti ir kļuvuši par viduvējiem. Līdzīgi arī augstskolu gadījumā – OECD eksperti secina, ka augstskolu iekšējā pretestība izglītības reformām ir novedusi pie tā, ka Latvijas augstākā izglītība, tāpat augstskolas personāls nav konkurētspējīgs ar citām Eiropas Savienības valstīm un var novest arī pie nopietnām sekām, pasliktinot Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību.
"Pasaule mūs vairs neapbalvo par to, ko mēs zinām, bet apbalvo par to, ko mēs varam izdarīt."
Tiekoties ar augstskolu pedagogiem, OECD eksperti secinājuši, ka personāls ir pārstrādājies un nesaņem motivējošu atalgojumu, kā arī nav laika, lai nodarbotos ar zinātnisko darbību, kas ir vitāli nepieciešams, lai sasaistītu augstāko izglītību un zinātni.
Tāpēc, lai efektīvāk pārvaldītu līdzekļus, Latvijai ir jāizvērtē augstākās izglītības institūciju skaits un jādomā par to apvienošanu vai pat slēgšanu. Neraugoties uz to, ka studējošo skaits pēdējo 10 gadu laikā ir stipri sarucis - valsts augstskolās studentu skaits ir samazinājies par 25%, bet privātajās pat par 45%, tomēr augstskolu un mācību programmu skaits pēdējo gadu laikā ir saglabājies praktiski tāds pats. Šī situācija steidzami jārisina, un viens no variantiem ir augstskolām specializēties noteiktās jomās, lai izvairītos no satura pārklāšanās.
Vienlaikus OECD atzīst, ka IZM izvēle par labu tam, ka finansējumu piešķir tikai zinātniskajiem institūtiem ar augstu novērtējumu, ir pareiza – laikā, kad nav daudz naudas, ir neefektīvi atbalstīt viduvējības vai sliktu kvalitāti.
Jāturpina pilnveidot trīs pīlāru modelis
Līdz šim finansējums augstskolām piešķirts pēc viendimensionāla principa – to secinājusi Pasaules Banka. Tāpēc ir izstrādāts jaunais trīs pīlāru finansējuma modelis, kas sevī ietver piešķirt līdzekļus arī par sasniegumiem un inovācijām. OECD pētnieki iesaka turpināt šī modeļa pilnveidi. Par jauno modeli lasiet LV portāla skaidrojumā "Jaunais augstskolu finansēšanas modelis attīstīs pētniecību."
Tomēr papildus tam OECD norāda arī uz to, ka Latvijai būtu jāiesaistās arī privāto augstskolu finansēšanā. Pagaidām privātās augstskolas pārtiek no studentu maksājumiem, taču tās kļūst par situācijas ķīlniecēm, jo studentu skaits samazinās.
Nevienam nav noslēpums, ka liela nozīmē tautsaimniecības un ekonomikas attīstībā ir inženierzinātņu jeb STEM studiju programmām. Latvija jau ir noteikusi mērķi palielināt STEM studentu skaitu – līdz 2020. gadam paredzēts palielināt budžeta vietu skaitu līdz 55 procentiem. Viens no veidiem, kā palielināt STEM studentu skaitu, būtu arī popularizēt šo karjeras ceļu sieviešu vidū, jo Latvijā joprojām sievietes lielākoties izvēlas sociālās zinātnes, biznesu un jurisprudenci. Tāpat tiek runāts arvien par lielāku ārzemju studentu piesaisti Latvijai – joprojām vairāk ir Latvijas studentu, kas mācās ārzemēs, nevis otrādi.
Papildus OECD ziņojumā norādīts, ka valstij daudz vairāk uzmanības jāpievērš privātajām augstskolām. Vairums šo augstskolu piedāvā tikai sociālo zinātņu, ekonomikas un jurisprudences studijas, kuru absolventi jau tā valstī veido pārprodukciju. Taču privāto augstskolu vidū praktiski nav pārstāvētas STEM studijas. Līdz ar to OECD pētnieki secina, ka Latvijai būtu finansiāli jāiesaistās šo augstskolu atbalstīšanā, lai varētu īstenot savas nacionālās prioritātes.
Pagaidām valsts augstskolu pamata finansējuma avots ir valsts piešķirtie līdzekļi, bet privāto augstskolu – studentu maksājumi par mācībām. OECD eksperti norāda, ka šādā veidā augstskolas kļūst par situācijas ķīlniekiem. Valsts augstskolas ir atkarīgas no ekonomiskās situācijas valstī, bet privātās – no studentu skaita.
OECD pētnieki arī atzīst, ka tas, ka budžeta vietu un stipendiju piešķiršana ir saistīta ar studenta akadēmiskajiem sasniegumiem mazina iespēju iegūt augstāko izglītību arī jaunietim no sociāli nelabvēlīgas vides. Ļoti daudzi studenti ir tieši no Rīgas, kas var būt saistāms ar studentu sociāli ekonomisko situāciju, kā arī rezultātiem eksāmenos.
Stingrāk jāuzrauga augstākās izglītības kvalitāte
Viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem ir strādāt pie augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas, un, lai to panāktu, nepieciešams arī kritisks skatījums no malas. Solis uz starptautisku uzticamību un atpazīstamību ir tas, ka 2018. gadā Akadēmiskais informācijas centrs plāno pievienoties Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistram. Paralēli tam OECD secina, ka Latvijai ir nepieciešama iestāde, kas izvērtētu augstākās izglītības kvalitāti Latvijā. Tomēr tai jābūt pieejamam adekvātam finansējumam un cilvēkresursiem.
Ziņojumā norādīts, ka ir jānodrošina labāka nozares pārvaldība un augstākās izglītības, inovācijas un zinātnes jautājumi būtu jāpārspriež arī Ministru kabinetā, saistot tos ar valsts ekonomisko attīstību.
