Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai īpaši pasargātu bērnu tiesības internetā, pēc diviem gadiem Latvijā tiks ieviests jauns fizisko datu aizsardzības regulējums, kas pārņemts no Eiropas Savienības.
FOTO: Freeimages
Katrs desmitais nepilngadīgais ir nosūtījis savu kailfoto
Bērni internetā jūtas kā zivs ūdenī. Statistika rāda, ka vecumā no 6 līdz 9 gadiem Latvijā internetu lieto gandrīz katrs otrais bērns. 10-11 gadu vecumā daudzi sāk izveidot profilus sociālajos tīklos. To nereti veicina vienaudžu spiediens: visi tur ir, un arī tev tur jābūt.
Tomēr vairumam nav noslēpums, ka tieši sociālie tīkli ir ļoti ērta vieta, kur seksuālās varmākas var atrast savus upurus. Tā ir arī vieta, kurā jebkurš var anonīmi pazemot citu. Līdz ar to ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī vecākiem būtu jābūt kritiskiem attiecībā pret jebkāda veida personisko informāciju, ko tie izplata internetā.
Vienlaikus piesardzība lielā mērā pastāv tikai vārdos vai domās. Statistika uzrāda nedaudz citu ainu – katrs desmitais (!) Latvijas nepilngadīgais jaunietis kādam ir nosūtījis savu kailfoto. Visbiežāk tās ir meitenes – 73% gadījumu. Turklāt 16% jauniešu atzīst, ka viņu foto pēc tam ir pārsūtīts vēl kādam citam, tā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lieto komisijas sēdē 5. aprīlī norādīja Maija Katkovska, Latvijas Interneta asociācijas Net-Safe Latvia "Drošāka interneta centra" vadītāja.
Nav nepieciešamas speciālas zināšanas, lai saprastu, ka saņemtās atkailinoša vai pornogrāfiska satura bildes varmākas var izmantot dažādos veidos. Piemēram, lai publiski par cilvēku paņirgātos: kāda 11 gadus veca meitene puisim nosūtījusi savu kailfoto, kurš to pārsūtījis tālāk. Šī trešā persona izveidojusi profilu sociālo tīklu vietnē Ask.fm, norādot meitenes īsto vārdu un uzvārdu, kas novedis pie šīs meitenes pamatīgas pazemošanas tiešsaistē. Zinot notikušo, meitene ir kautrējusies par to pastāstīt saviem vecākiem – šo informāciju meitenes mammai izklāstījusi viņas draudzene. Jāpiebilst, ka fotogrāfiju, kurās redzami bērna dzimumorgāni, izplatīšana ir Kriminālpārkāpums, jo traktējama kā bērnu pornogrāfija, ko soda atbilstoši Krimināllikuma 166. pantam.
"Ir situācijas, kurās bērni ļoti aizraujas un notic tam, ko otrs saka interneta vietnē. Vecākiem ir grūti pārliecināt 12 gadus vecu meiteni par to, ka sešpadsmitgadīgais puisis, kas apgalvo, ka viņu mīl, ir melojis vai nemaz nav tas, par ko uzdodas," skaidro Dace Āķe, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore.
Fotogrāfijas izmanto kā šantāžu
Savu sensitīvo datu (šajā gadījumā fotogrāfiju) izplatīšana būtu jāizvērtē kritiski savas drošības dēļ, jo varmākas mēdz ar viltu iegūt otras personas kailfoto, lai to pēcāk šantažētu – izspiestu naudu vai piespiestu stāties seksuālā kontaktā.
Shēma ir vienkārša, norāda Maija Katkovska. Jaunietis sarakstās ar sievieti, kura pirmā nosūta savu kailfoto un prasa to izdarīt arī viņam. Kad jaunietis savu kailfoto nosūtījis, izrādās, ka sūtītāja nav viss Natālija no Rīgas, bet gan cits vīrietis, kas vēlāk puisi šantažē ar draudiem šo foto publiskot. "Bieži vien sievietes foto ir aizgūts no interneta, tāpēc mēs semināros jauniešiem mācām, kā atrast, no kurienes bilde nokopēta," stāsta Drošāka interneta centra vadītāja. Ir ļoti kritiski jāizvērtē, pirms sūtīt tāda veida informāciju.
Vecāki varēs aizliegt bērnam būt sociālajos tīklos
Lai īpaši pasargātu bērnu tiesības internetā, pēc diviem gadiem (2018. gada otrajā pusē) Latvijā tiks ieviests jauns fizisko datu aizsardzības regulējums, kas pārņemts no Eiropas Savienības. Attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību regula paredz, ka bērniem līdz noteiktam vecumam vajadzēs vecāku piekrišanu, lai atvērtu kontu, piemēram, Facebook, Instagram vai Snapchat. Jau pašlaik lielākajā daļā Eiropas valstu ir šāda prasība. Jaunie noteikumi ļauj dalībvalstīm pašām noteikt piekrišanas vecumu, kas nedrīkstēs būt mazāks par 13 un lielāks par 16 gadiem.
"Šogad spēkā stāsies jauna ES vispārīga datu apstrādes regula, kas būs saistoša jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Tajā ir ieviesta novitāte – vecākiem būs pienākums sniegt piekrišanu tam, lai bērns varētu izveidot kontu sociālajos tīklos," Cilvēktiesību komisijas sēdē norādīja Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka.
"Teju 99,8% gadījumu bērni par pāridarījumu nav runājuši ne ar vienu citu – ne vecākiem, ne draugiem."
Jaunā regula, kas cita starpā paredz arī tiesības tikt aizmirstam internetā (iespēju lūgt izdzēst par sevi datus), nepieciešamību iegūt skaidru piekrišanu no datu subjekta savu datu izplatīšanai, kā arī lielus naudas sodus uzņēmumiem par datu pārkāpšanu, izveidota, jo vecais regulējums uz šī brīža interneta iespēju fona izskatās arhaisks: pašreizējie Eiropas Savienības datu aizsardzības noteikumi izstrādāti 1995. gadā.
Tā kā praktiski regula spēkā stāsies 2018. gada otrajā pusē, tad valstij sadarbībā ar nozares pārstāvjiem būs jāgroza pašreizējie normatīvi. Turklāt Latvijai būs jāizvēlas vecuma slieksnis, no kura būs nepieciešama atļauja. Pašlaik reālākais variants esot 13 gadu vecums.
Pāris gadu laikā, līdz jaunie likumi būs spēkā, piemēram, sociālo tīklu komersantiem būs jāievieš rīks, kas ļaus gūt skaidru pārliecību, ka bērna vecāks ir devis savu piekrišanu bērnam reģistrēties konkrētajā platformā. "Savukārt komersantiem, kuri neievēros likumos paredzēto, varēs piešķirt bargus naudas sodus – līdz pat 2% apmērā no apgrozījuma vai 1,5 miljoniem eiro," informē J. Macuka.
Tādējādi ir paredzēts, ka vecāki vismaz daļēji varēs kontrolēt to, ko viņu bērns dara internetā. Pagaidām gan nav skaidrs, kādā veidā sociālo tīklu uzturētāji tiešām pārliecināsies par to, kurš sniedz piekrišanu izveidot sociālo tīklu kontu. Jāpiebilst, ka nereti interneta piedāvātajās iespējās neorientējas paši vecāki.
Piemēram, diskusijā par jauniešu datu aizsardzību ES mājā Latvijas Vecāku foruma pārstāve Daina Tupule norādīja, ka vecākiem lielā izvēle interneta iespējās bieži vien rada bailes, nedrošību un aizspriedumus. Savukārt bērniem internets mūsdienās ir dabiska vide, un nesamērīga vai neatbilstoša interneta lietošana ir sekas, ja bērns kā citādi nav nodarbināts.
Rosina nodrošināt soda piemērošanu varmākām
Skaidrs, ka Fizisko datu aizsardzības likums jau šobrīd paredz ierobežojumus personas datu izplatīšanai. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā ir panti gan par pornogrāfisku materiālu izplatīšanu bez norādes 18+, gan 16 gadus vecas personas pavešanu netiklībā, gan nepilngadīgas personas pamudināšanu iesaistīties seksuāla rakstura darbībās, izmantojot internetu u.c. pārkāpumiem, tomēr Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska atzīmē, ka regulējums ir vēl jāuzlabo.
Viņa norāda uz to, ka šobrīd ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ne Krimināllikumā nav noformulēti tādi termini kā emocionālā vardarbība, ņirgāšanās vai huligānisms internetā.
Nav skaidrs arī, ko darīt dažādās ar emocionālo vardarbību saistītās situācijās, piemēram, ar t.s. baumu kontiem, kas īpaši izplatīti mazpilsētās. Kāds gudrinieks uztaisa, piemēram, Twitter kontu un katru dienu liek ziņas par kādas skolas skolēniem. Pat nesaucot visus jauniešus īstajos vārdos, bet lietojot pseidonīmus, visiem ir skaidrs, par ko ir runa.
Tāpat arī nav skaidrs, ko darīt ar emocionālo vardarbību, kuru izmanto ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, bet kura netiek izplatīta sociālajos tīklos. Piemēram, Net-Safe Latvia vērsies kāds divpadsmitgadīga puiša tēvs, kura dēls emocionāli pazemots. Viņa fotogrāfijai klasesbiedri pielikuši klāt dzimumlocekli un ar mobilo telefonu pārsūtījuši tālāk, izmantojot aplikāciju WhatsApp. Šādā gadījumā policijai ir arī grūti vispār piekļūt un attiecīgās bildes apskatīt.
Problēma bieži vien ir tā, ka jaunieši par šīm situācijām kautrējas runāt, ko savā darbā novērojuši arī VBTAI speciālisti, kas nodrošina Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālruņa 116111 darbību.
"Attiecībā uz saņemtajiem anonīmajiem zvaniem par jebkāda veida vardarbību, emocionālu pazemošanu, datu drošību, seksuāla rakstura ziņu apmaiņu u.tml. teju 99,8% gadījumu bērni nav runājuši ne ar vienu citu – ne vecākiem, ne draugiem," ES mājas rīkotajā diskusijā janvāra vidū par jauniešu datu drošību norādīja VBTAI pārstāve Agita Alksne.
Regulējums ir, bet par pārkāpumiem neiestājas sekas
Runājot par to, ar kādiem grozījumiem situāciju risināt, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja Laila Grāvere vērš uzmanību uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
Jau šobrīd likuma 71. pants paredz aizsargāt bērnu no nevēlamas informācijas publiskošanas – turklāt šis pants būtu jāattiecina kā uz reālo dzīvi, tā tiešsaisti. Vienlaikus pietrūkst reālas personu saukšanas pie atbildības. "Bērni zina, kā nedrīkst rīkoties, taču dara, jo apzinās, ka reāls sods tiem nedraudēs," atzīmē L. Grāvere.
"Ja tiek izplatīts pieaugušā foto, policija var pateikt – pats vainīgs, ka kādreiz fotografējies kails!"
Ir gadījums, kur kāds jaunietis nofilmē, kā viņa draugi piekauj citu jaunieti, un nofilmēto ievieto internetā. "Šobrīd pie atbildības var saukt tikai to personu, kas ir nodarījusi miesas bojājumus, taču ne to, kas ir veikusi emocionālo vardarbību, šādu video internetā izvietojot," skaidro M. Katkovska.
Tomēr normatīvu papildināšana nav tik viennozīmīga. Kritiski šo priekšlikumu komisijas sēdē aicināja izvērtēt Valsts policijas pārstāvis Dmitrijs Homenko: "Pirms LAPK un Krimināllikumā ieviest terminu "emocionālā vardarbība", būtu jāizvērtē, kurš ir subjekts, jo visbiežāk persona, kura ir izdarījusi šo darbību, ir jaunāka par 14 gadiem. Tāpēc, ja divpadsmitgadīgi puiši izķēmo vienaudža bildi un izplata to skolā, būtu jāskatās, kas jāsauc pie atbildības – paši vai viņu vecāki?"
Trūkst tiesiskas aizsardzības pret atriebības pornogrāfiju
Šeit gan jāpiebilst, ka no emocionālas vardarbības internetā nav pasargāti arī pieaugušie – erotiska satura materiālus var izmantot gan, lai personu kompromitētu, gan arī kā atriebību. M. Katkovska informē, ka arī Latvijā ir bijuši gadījumi ar kailfoto izplatīšanu, lai atriebtos savam kādreizējam attiecību partnerim vai sabiedrībā labi pazīstamai personai.
Personas datu aizsardzību regulē Fizisko personu datu likums, kas aizliedz citiem izplatīt ziņas par personas seksuālo dzīvi. Problēma sakņojas tajā, ka Latvijā īsti nav paredzēta tiesiskā aizsardzība šādos gadījumos. Krimināllikuma 145. pants par nelikumīgām darbībām ar personas datiem paredz sodu, taču tikai tad, ja nodarīts būtisks kaitējums. Ja šo kaitējumu nevar pierādīt, tad arī attiecīgajam gadījumam nevar piemērot Krimināllikumu, tikai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa LAPK 204.7 pantu, kas savukārt neļauj Valsts policijai noskaidrot ļaundara identitāti.
Tātad – ja policijai nav tiesību atrast vainīgo (jo bieži vien cietušajam ir aizdomas, taču nav pierādījumu), šajā situācijā neko nevar izdarīt.
Ja internetā tiek izplatīta nepilngadīga bērna kailfoto, skaidrs, ka tā ir bērnu pornogrāfijas izplatīšana, kas ir ar Krimināllikumu sodāms pārkāpums. "Taču, ja tiek izplatīts pieaugušā foto, tad policija var teikt – pats vainīgs, ka kādreiz fotografējies kails!" norāda M. Katkovska.
Citas valstis šiem riskiem jau ir paspējušas pielāgoties. 2015. gadā Lielbritānijā ieviesta kriminālatbildība par personas kailfoto publiskošanu bez cietušā piekrišanas. Savukārt Francijā šogad pieņemts privātuma aizsardzības likums. Tas nosaka: par intīma rakstura fotogrāfiju publiskošanu internetā, tai skaitā sociālajos tīklos, bez datu subjekta piekrišanas draud cietumsods un naudas sods 45 000 eiro apmērā.
Starp citu, Francijā līdz ar jauno likumu noteikts, ka bērns pēc pilngadības sasniegšanas varēs saņemt morālo kompensāciju no saviem vecākiem par to, ka vecāki savulaik viņa fotogrāfijas izvietojuši internetā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas diskusijā iesaistītās puses vienojās tikties un šo jautājumu pārrunāt savā starpā, lai vēlāk komisijā prezentētu iespējamos iepriekšminēto problēmu risinājumus.
