SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
31. martā, 2016
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
4
4
4
4

Kā izdevīgāk pirkt elektrību – slēdzot līgumu vai biržā?

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pērn no apmēram 860 000 mājsaimniecībām Latvijā biržas tarifu plānu izvēlējies 1%, fiksētās maksas līgumu – 19%, bet "Universālo" pakalpojumu – 80%.

LV portāla infografika; Avots: SPRK
Designed by Freepik

Mājsaimniecības aizvadījušas pirmo gadu brīvajā elektroenerģijas tirgū - tikai 1% jeb apmēram 8600 pirkušas elektrību biržā, kur cenas pērn bijušas vidēji par 25,9% zemākas, salīdzinot ar vispopulārāko noslēgto līgumu par fiksētu cenu “Universālais”. Šogad gan elektrības tirgotāji, gan enerģētikas eksperti prognozē vēl lētāku elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu. Tātad biržas līgumi mājsaimniecībām solās būt vēl izdevīgāki.
īsumā
  • "Nord Pool Spot" ir Ziemeļvalstu enerģijas birža, kas darbojas Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
  • Elektroenerģiju mājsaimniecībām tirgo seši komersanti: "Latvenergo", "220 Energy", SIA "Baltcom", SIA "Win Energy",  SIA "ESK Sistēmas" un SIA "Aeon Energy".
  • Pērn no apmēram 860 000 mājsaimniecībām Latvijā biržas tarifu plānu izvēlējies 1%, fiksētās maksas līgumu – 19%, bet "Universālo" pakalpojumu – 80%.
  • Elektrības biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā šā gada februārī un martā bija zema – reti kādu dienu tā bija augstāka kā 30 eiro par MWh.
  • Patērējot 100 kWh mēnesī un pērkot elektrību biržā, gada griezumā būs par 8,36 eiro lētāk, nekā izmantojot "Elektrum Universālā" līgumu. Šogad ietaupījums varētu būt 12,61 eiro.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Ieva Bethere skaidro, ka pērn no apmēram 860 000 mājsaimniecībām Latvijā biržas tarifu plānu izvēlējies 1%, fiksētās maksas līgumu – 19%, bet "Universālo" pakalpojumu – 80%.

Vidējā aritmētiskā biržas cena 2015. gadā bija 41,83 eiro par megavatstundu (MWh), kas bija par 25,9% zemāka nekā pērnā gada "Latvenergo" piedāvātā "Elektrum Universālā" maksa - 56,48 eiro/MWh, liecina SPRK dati.

Elektroenerģijas tirgus likums nosaka: katram tirgotājam ir jāpiedāvā tā saucamā universālā pakalpojuma līgums - stabila cena ilgākā laika periodā un iespēja mainīt nosacījumus bez soda sankcijām.

Šogad prognozē vēl zemāku elektrības cenu

"Elektrības biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā šā gada februārī un martā bija zema – reti kādu dienu tā bija augstāka kā 30 eiro par MWh," skaidro enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. "Jaunie sistēmu savienojumi Lietuvā ar Zviedriju un Poliju būtiski mainījuši cenu veidošanās apstākļus Baltijas valstīs. Tagad mūs ietekmē notikumi četros apgabalos: Baltijā, Krievijā, Skandināvijā un Polijā. Drošām prognozēm ir mazāk vietas, vairāk – nojautām. Kā jebkura produktu tirdzniecība, tā saistīta ar prognozēšanas riskiem un nodrošināšanos pret tiem."

Arī elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka "Forward" (nākotnes) kotācijas starpsavienojumu "NordBalt" (starp Lietuvu un Zviedriju) un "LitPol" (starp Lietuvu un Poliju) darbības ietekmē elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Latvijā šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, varētu samazināties par 10–15%. 

Atsaucoties uz NASDAQ OMX Commodities biržu, kas ir esošajā situācijā objektīvākā vietne, lai meklētu tirgus spēlētāju gaidas par elektroenerģijas cenām Skandināvijas un Baltijas reģionā un tajā izliktajām kotācijām, var redzēt, ka kopējais nākotnes cenu līmenis Latvijā kopš "NordBalt" starpsavienojuma parādīšanās tirgū ir būtiski samazinājies, atzīst "Latvenergo" pārstāve Sandra Vējiņa.

Starpsavienojums ar Zviedriju par 70% palielina Baltijai pieejamās jaudas. Starpsavienojuma darbības pirmajās dienās gada sākumā bija vērojams, ka cenas visās trīs Baltijas valstīs izlīdzinās lielākajā daļā stundu, būtiski samazinot līdz šim salīdzinoši lielo cenu starpību Latvijā un Igaunijā.

Tā kā pašreiz cenu līmenis Skandināvijā ir relatīvi zems, tad pieprasījums pēc Baltijā saražotās elektroenerģijas samazinās (īpaši izteikti Igaunijā), taču jāatceras, ka Skandināvijas elektroenerģijas cenas pēdējos gadus bijušas daudz vairāk svārstīgas nekā Baltijas cenas, tādēļ bilances struktūra un kopējais cenu līmenis turpmākajos gados varētu kļūt salīdzinoši nepastāvīgāks, atsevišķām lietotāju grupām radot nepieciešamību pēc fiksētas cenas produktiem, lai izvairītos no cenu riska, prognozē "Latvenergo". Lietuvas/Polijas starpsavienojuma ietekme pagaidām nav bijusi tik izteikta, un starpsavienojums galvenokārt strādājis virzienā no Lietuvas uz Poliju.

Jāseko svārstībām biržā

Fiksētās cenas produktiem maksa par elektrību tiek noteikta uz visu līgumā noteikto termiņu (parasti 12 mēnešiem) - neatkarīgi no biržas cenu svārstībām klientam tā būs vienāda visu līguma laiku. Savukārt elektroenerģijas biržā katru stundu ir vērojamas svārstības, kas atkarīgas no elektrības izstrādes Baltijā un Skandināvijā, no laika apstākļiem un citiem sezonāliem faktoriem. Cenas iespaido patēriņa un ražošanas īpatnības visā lielajā tirdzniecības apgabalā. "Nord Pool Spot" ir Ziemeļvalstu enerģijas birža, kas darbojas Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Biržai piesaistītajiem produktiem tirgotāju līgumos cena mainīsies katru mēnesi atkarībā no cenas biržā. "Nord Pool Spot" biržas ikstundas cenas Latvijas reģionā atrodamas šeit  (jāizvēlas cenu apgabals LV).

"Elektroenerģijas biržā katru stundu ir vērojamas svārstības, kas atkarīgas no elektrības izstrādes Baltijā un Skandināvijā, no laika apstākļiem un citiem sezonāliem faktoriem."

Rēķinot elektroenerģijas cenu, biržas produktos tiek ņemts vērā, cik konkrētā stundā biržā maksāja elektrība un cik daudz klients šajā laikā ir patērējis elektrību – un tā 24 stundas dienā visu mēnesi, stāsta S. Vējiņa.

Ja klientam ir skaitītājs, kas uzskaita katras stundas patēriņu (viedais skaitītājs), tad vidējā elektroenerģijas cena tiks rēķināta pēc konkrētā klienta patēriņa. Šajā gadījumā vienas kilovatstundas cena katram klientam būs sava, jo tās aprēķinā izmanto individuālo patēriņu – ja klients elektroenerģiju ir patērējis stundās, kad tā ir lētāka (piemēram, nakts stundās un brīvdienās), tad cena par vienu kWh būs zemāka nekā tam klientam, kurš elektroenerģiju ir tērējis dienas laikā vai vakaros, kad tā ir dārgāka.  

Savukārt, ja mājsaimniecībai nav automātiskās elektroenerģijas uzskaites sistēmas skaitītāja, līdz ar to nav zināms ikstundas patēriņš, tad, lai aprēķinātu ikstundas patēriņu, ir jāpiemēro AS "Sadales tīkls" tipveida ikstundas patēriņa sadalījuma procenti. Savos aprēķinos to izmanto ikviens tirgotājs.

Var ietaupīt astoņus eiro gadā

Salīdzinošie dati gadā par biržas un "Elektrum Universālo" pakalpojumu (elektrības patēriņš 100 kWh)

  Fakts 2015 Universālais LE 2015 Prognoze 2016* Universālais LE 2016
Vidējā svērtā biržas cena Latvijas apgabalā  €/MWh 44,86 56,48 38,00 53,17
Tirdzniecības pakalpojuma cena €/MWh 4,66   4,66  
Gada patēriņš MWh (vai 100 kWh/mēnesī)  1,20 1,20 1,20 1,20
Gada maksājums €  59,42 67,78 51,19 63,80

*Cenas prognozi (konkrētā gadījumā 38 eiro) var izteikt piedāvājumā tirgotājs, bet patērētāja atbildība ir ticēt tam vai ne.

Avots: Juris Ozoliņš

Fiksētās vai mainīgās elektrības cenas izdevīgums ir jāvērtē gada griezumā. Tabulā ir redzams, ka, patērējot 100 kWh mēnesī un pērkot to biržā, gada griezumā būs par 8,36 eiro lētāk, nekā izmantojot "Elektrum Universālā" līgumu. Šogad ietaupījums varētu būt 12,61 eiro.

Tomēr "Latvenergo" pārstāve S. Vējiņa aicina atcerēties kādu būtisku atšķirību starp fiksētas cenas piedāvājumiem un biržai piesaistītajiem - fiksētās cenas produkts garantē klientam stabilu maksu un norēķinu paredzamību: lietotājam nebūs jāmaksā vairāk arī tad, ja elektroenerģijas biržā cenas būs augstākas. Savukārt, ja klienti izvēlas biržas cenai piesaistīto produktu, viņi ir gatavi elastīgi piemēroties pārmaiņām, cenu svārstībām, maksājot par elektrību tik, cik tā konkrētajā brīdī maksā elektroenerģijas vairumtirdzniecības biržā.

2015. gadā biržas cenas pa dienām svārstījās amplitūdā no 19,17 līdz 115,33 eiro/MW (~600% robežās). Ja klients izvēlas fiksētas cenas produktu, svārstību risku uzņemas tirgotājs, savukārt, ja biržas cenai piesaistītu produktu, tad cenu svārstību risku uzņemas klients pats.

Mājsaimniecībām – seši elektrības tirgotāji

Elektroenerģiju mājsaimniecībām mūsu valstī tirgo seši komersanti: "Latvenergo", "220 Energy", SIA "Baltcom", SIA "Win Energy",  SIA "ESK Sistēmas" un SIA "Aeon Energy". Pieciem no tiem, izņemot "Baltcom", ir piedāvājums piesaistei biržā. Ja "Baltcom" sākotnēji piedāvāja iegādāties elektrību kopā ar internetu, televīziju un tālruni, tad tagad uzņēmums vairs to nedara, apstiprina kompānijas pārstāve Elīna Dreimane.

Juridiskām personām izvēle ir lielāka – elektrību piedāvā 16 tirgotāji.

"Fiksētās vai mainīgās elektrības cenas izdevīgums ir jāvērtē gada griezumā."

Juridiskām personām energoresursu pārvaldes stratēģijas konsultācijas sniedz uzņēmums "Prudentia Energy Markets". Privātajiem patlaban to nedara neviens – pašai mājsaimniecībai ir jāsalīdzina visu tirgotāju piedāvājumi un jāizvēlas piemērotākais.

Atsevišķi elektrības tirgotāji, piemēram, "Latvenergo", "Baltcom", fiksētās cenas līguma ietvaros piedāvā privātpersonu vairākos īpašumos patērēto elektrību apvienot vienā rēķinā, līdz ar to arī iegūstot nedaudz izdevīgāku tarifu, jo patēriņš būs lielāks.

Atšķiras tirdzniecības pakalpojumu cena

Enerģētikas eksperts J. Ozoliņš skaidro, ka biržas cena visiem klientiem ir vienāda, atšķiras tikai tirgotāja tirdzniecības pakalpojuma cena. Elektrības cena rēķinā veido tikai trešdaļu no kopējā maksājuma par piegādāto pakalpojumu.

Atgādināsim, ka elektrības rēķins sastāv no vairākām komponentēm:

  • elektrības cena
  • tirdzniecības pakalpojuma cena (ja slēgts fiksēts līgums, šī maksa iekļauta elektrības cenā)
  • obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksa
  • sadales un pārvades pakalpojumu maksa
  • pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājums.

Patlaban tirgotājiem tirdzniecības pakalpojumu cena ir šāda (eiro par kilovatstundu (kWh, ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)):

  • "Latvenergo" – 0,00564
  • "220 Energy" - ir 0,00360
  • "Aeon Energy" -  0,00363
  • "Win Baltic" – 0,00484

Ieskats sešu elektrības tirgotāju cenu plānos

"220 Energy"

Uzņēmuma "220 Energy" pārstāve Agnese Smilga skaidro, ka kompānijai ir astoņi cenu plāni – četri no tiem ir piesaistīti biržai, bet četri – fiksēta cena uz noteiktu laika periodu. Populārākie cenu plāni ir "220 garantētā cena" un "220 biržas cena". Garantētās cenas gadījumā līgums tiek slēgts uz 12 mēnešiem un līgumā noteiktā elektroenerģijas cena ir 0,05400 eiro/kWh (cena norādīta ar PVN). Kopā ar visām komponentēm cena par vienu kilovatstundu sanāk 0,15466 eiro.
Februārī biržas cenas bija īpaši izdevīgas, vidējā svērtā biržas cena bija 0,03736 eiro/kWh (0,03088 bez PVN), kopā ar visām komponentēm izmaksas par vienu kilovatstundu bija 0,14163 eiro.
Pēdējo 12 mēnešu vidējā svērtā cena ir bijusi  0,05363 eiro/kWh, kopā ar visām komponentēm sanācis maksāt 0,15789 eiro/kWh.

Slēdzot līgumu, klients ar vairākām patēriņa vietām var izvēlēties katrai patēriņa vietai savu cenu plānu. Piemēram, vietā, kur patēriņš ir krietni lielāks, izvēlas garantētās cenas apjomīgā patērētāja cenu plānu, bet dzīvoklī, kur patēriņš ir 100 kWh mēnesī, izvēlas biržas cenu, skaidro A. Smilga.

"Baltcom"

"Baltcom", kas sākotnēji elektrību piedāvāja kopējā paketē ar internetu, telefonu un televīziju, tagad to vairs nedara. Kompānija ir izstrādājusi trīs fiksētā līguma veidus: "Standarta", "Universālo" un "EKOenerģija". Zemākā iespējamā cena par vienu kWh ir 0,1620 eiro. Ja vienai personai pieder vairāki īpašumi (piemēram, dzīvoklis, vasarnīca, garāža), klients var apvienot visu īpašumu elektrības patēriņu. Līgums tiek slēgts uz 12 mēnešiem, līgumsods par līguma pirmstermiņa laušanu ir 10 eiro.

"ESK sistēmas"

"ESK sistēmas", kas elektrību mājsaimniecībām ir sācis tirgot šogad martā, mājaslapā nav publicējis konkrētus elektroenerģijas piegādes tarifus.  Taču informācija liecina, ka uzņēmums piedāvā četrus tarifu plānus: "Birža+", "Fiksētais", "3 laika zonas" un "Birža + ar griestiem".

"Aeron Energy"

"Aeron Energy" ir dažādi elektrības piegādes nosacījumi: četriem – "Dzintariņš senioriem", "Elektra ekonomiskais", "Elektra izlīdzinošais" un "Draugiem 75" – ir fiksēta cena, bet viens  – "Mana brīvība" – ir piesaistīts biržas cenai.

"Win Baltic"

Savukārt "Win Baltic" piedāvā trīs tarifu plānus: par fiksētu maksu ir "Tautas tarifs" (patēriņa ierobežojums līdz 200 kWh) un "Universālais pakalpojums", bet biržai piesaistīts ir "Biržas cenu tarifs".

"Latvenergo"

Atkarībā no patēriņa "Latvenergo" ar zīmolu "Elektrum" piedāvā piecus tarifa plānus. No kopumā 860 000 mājsaimniecībām 802 000 ir energouzņēmuma klienti, kuri lielākā daļa ir fiksētās cenas produkta "Elektrum Universālais" (līdz 200 kWh/mēnesī) lietotāji. Fiksētai cenai piesaistīti "Elektrum Ekonomiskais" (līdz 300 kWh/mēnesī), "Elektrum Izdevīgais 200+" un "Elektrum Izdevīgais 600".

10 000 klientu izvēlējušies biržai piesaistīto produktu "Elektrum Dinamiskais". Brīžos, kad vairumtirgū ir vērojama elektrības cenu lejupslīde, piemēram, par 20%, klientiem, kuri noslēdza elektroenerģijas biržas cenai piesaistītu piedāvājumu, tas veidos 6% ietaupījumu kopējā rēķinā salīdzinājumā ar fiksēto cenu rēķiniem, skaidro "Latvenergo" pārstāve S. Vējiņa.

Elektrības tirgotāja maiņa

Elektroenerģijas tirgotāju vai piedāvājumu var mainīt katru mēnesi – par to jāvienojas ar jauno tirgotāju līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam. Līdz tirgotāja vai piedāvājuma nomaiņai ir jāapmaksā visi līdzšinējie patērētās elektroenerģijas rēķini. Pirms vienojaties ar tirgotāju par turpmāko sadarbību, pārliecinieties:

  • kāds ir līguma darbības termiņš,
  • kādi ir līguma laušanas nosacījumi.

AS "Sadales tīkls" pārstāve Renāte Meļķe stāsta, ka līdz 2016. gada 1. janvārim elektrības tirgotāju maiņa kopumā notikusi 67 700 objektos (gan juridiskie klienti, gan mājsaimniecības).  

Skaitītāju apkalpošanu, kontroli, jaunu pieslēgumu ierīkošanu, remontdarbus, kā arī bojājumu novēršanu veic "Sadales tīkls". Neatkarīgi no tā, kura tirgotāja klients esat, saņemsiet informatīvas īsziņas, ja elektroenerģijas tīklā būs paredzēti remontdarbi vai notikuši bojājumi.

Sociālā atbalsta programma

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam akciju sabiedrība "Latvenergo" vienīgā no visiem elektrības tirgotājiem šogad Latvijā veic arī sociālo funkciju, noteiktu daudzumu elektroenerģijas konkrētām sociālām grupām piegādājot par zemāku cenu. Kurš tirgotājs to darīs nākamos gadus, tiks izlemts konkursā. Aizsargāto lietotāju atbalstam paredzēts valsts budžeta finansējums 2016. gadā 8 928 500 eiro apmērā, bet 2017. gadā un 2018. gadā – 12 102 624 eiro.

2016. gadā atbalstu norēķiniem par elektrību var saņemt šādi aizsargātie lietotāji: 

  • daudzbērnu ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu vai aizbilstamie vecumā līdz 18 gadiem vai vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja viņi mācās;
  • personas ar 1. grupas invaliditāti;
  • ģimenes, kuru aprūpē ir bērns invalīds vecumā līdz 18 gadiem;
  • trūcīgas un maznodrošinātas personas.

Atbalsts sniedz iespēju katru mēnesi pirmās 100 (personām ar 1. grupas invaliditāti, ģimenēm ar bērnu invalīdu vai trūcīgām un maznodrošinātām personām) vai 300 (daudzbērnu ģimenēm) mēnesī patērētās kilovatstundas apmaksāt par zemāku cenu. 2016. gadā šo cenu veido elektroenerģijas cena 0,0131 EUR/kWh un attiecīgajā norēķinu periodā spēkā esošais tarifs par sistēmas pakalpojumiem (tas atrodams ST mājaslapā un arī klientu rēķinos), obligātā iepirkuma komponentes un PVN.

Lai saņemtu atbalstu, ir jāaizpilda pieteikums www.elektrum.lv. Šobrīd aizsargātie lietotāji par pirmajām 100 vai 300 kWh maksā zemāku cenu, t.s. Starta tarifu – 0,1164 eiro/kWh (salīdzinājumam "Elektrum Universālais" ir 0,165 eiro/kWh).

Trūcīgām un maznodrošinātām personām atbalstam nav jāpiesakās – nepieciešamos datus sniegs pašvaldības sociālais dienests, un atbalsts tiks piešķirts automātiski nākamajā mēnesī pēc trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa saņemšanas. 

1. grupas invalīdi un ģimenes ar bērnu invalīdu atbalstu saņems no mēneša, kurā iesniegts pieteikums atbalsta saņemšanai, neatkarīgi no pieteikšanās datuma. Savukārt daudzbērnu ģimenēm, kuras vēlas saņemt atbalstu no mēneša 1. datuma, pieteikums ir jāiesniedz līdz attiecīgā mēneša 19. datumam. Ja atbalsta saņemšanai pieteiksieties pēc 19. datuma, tad atbalsts tiks piešķirts no nākamā mēneša 1. datuma. Piešķirtais atbalsts būs spēkā līdz 2016. gada beigām.

Svarīgi:  

  • Atbalsts tiek attiecināts uz līgumu, kas ir noslēgts par kādu no "Elektrum" produktiem.
  • Līgumam nav obligāti jābūt noslēgtam uz aizsargātā lietotāja vārda: atbalstu var saņemt arī norēķiniem par elektrību, ko patērē īrētā mājoklī, vai ja par elektrību norēķinās ar namu apsaimniekotāju.
  • Vienlaikus ir iespējams saņemt tikai vienu atbalsta veidu. Piemēram, daudzbērnu ģimene ar trūcīgās ģimenes statusu var saņemt tikai atbalstu, kas ir paredzēts daudzbērnu ģimenēm, bet nevar vienlaicīgi saņemt atbalstu trūcīgām personām. 
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU