SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
02. martā, 2016
Lasīšanai: 18 minūtes
1
4
1
4

Ārstniecības riska fonds: pacienta tiesības saņemt atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu

Iesniegumi par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu tiek izskatīti administratīvā procesa ietvaros, tikpat kā neiesaistot cietušo pusi. Tas nozīmē, ka pacientam pašam nav aktīvi jāiesaistās lietas izmeklēšanā - visas darbības gadījuma apstākļu noskaidrošanai veic valsts iestādes.

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

Iespēja ārpustiesas kārtībā saņemt atlīdzību par veselības aprūpes procesa laikā nodarītu kaitējumu pacienta dzīvībai vai veselībai Latvijā pastāv nedaudz ilgāk par diviem gadiem. Kopš 2013.gada 25.oktobra, kad darbību uzsāka Ārstniecības riska fonds, pacientiem izmaksāto kompensāciju apmērs jau pārsniedzis vienu miljonu eiro.
īsumā
  • Atlīdzību var saņemt par ārstniecības procesā pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, lai novērstu vai mazinātu nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas.
  • Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa veselībai nodarīto kaitējumu neatkarīgi no tā, vai veselības aprūpes pakalpojums saņemts valsts, pašvaldības vai privātā ārstniecības iestādē.
  • Atlīdzības prasījums jāiesniedz ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā 3 gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
  • Dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējuma esamību vai neesamību, sekas un apmēru vērtē neatkarīga ekspertīze, ko veic Veselības inspekcija.
  • Lēmums pēc iesnieguma saņemšanas tiek pieņemt sešu mēnešu laikā. Pastāvot objektīviem apstākļiem, šis termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.
  • Maksimālais atlīdzības apjoms par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) ir 142 290 eiro.
  • Kopš Ārstniecības riska fonda darbības sākšanas 2013.gada 25.oktobrī līdz 2015.gada nogalei ar prasījumu atlīdzināt ārstniecības procesā nodarīto kaitējumu dzīvībai vai veselībai vērsušās 265 personas. 56 gadījumos ir pieņemts lēmums izmaksāt atlīdzību par kopējo summu 1 005 124 eiro. 

No nelaimes gadījumiem jeb kļūdām pilnībā pasargāts nav neviens mediķis. Katra pacienta slimības gaita ir individuāla un atšķirīga, tāpēc ārstniecības process vienmēr saistīts ar zināmu risku, pat ja ārsts strādā pēc vislabākās sirdsapziņas. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka Eiropas Savienības valstīs vidēji 8-12% hospitalizācijas gadījumos tiek pieļautas medicīniskas kļūdas.

Latvijā šī problēma nav plašāk pētīta, taču nav arī pamata uzskatīt, ka veselības aprūpes kvalitāte pie mums būtu labāka nekā Lielbritānijā, Spānijā, Francijā vai Dānijā.1 Turklāt bieži vien vainojama nav konkrēta persona, bet sistēmiskas problēmas. Trūkumi darba organizācijā ārstniecības iestādē, vājš komandas darbs, nekvalitatīvi instrumenti, problēmas ar sterilitāti – tie ir apstākļi, kas ietekmē jebkura ārsta darba rezultātu.

Līdz Ārstniecības riska fonda izveidei pacienta vienīgā iespēja saņemt kompensāciju par ārstniecības procesā nodarītu kaitējumu dzīvībai vai veselībai bija prasības celšana tiesā pret konkrētu ārstniecības personu vai iestādi civilprocesuālā kārtībā. Tas prasīja uzņēmību, juridiskas zināšanas, finansiālus līdzekļus un laiku, jo tiesvedības process dažkārt ievilkās vairākus gadus.

Iestādes veic ārstniecības riska maksājumus

Ārstniecības riska fonds ir sava veida apdrošināšana pret šāda veida riskiem, kas nodrošina iespēju arī ārstniecības personām aizsargāt savas profesionālās darbības un iespējamās sekas. Riska maksājumus fonda budžetā veic gan valsts, gan privātas ārstniecības iestādes, un to apmēru ik gadu aprēķina Nacionālais veselības dienests, ņemot vērā attiecīgajā iestādē strādājošo ārstniecības personu skaitu un to piederību noteiktām riska grupām. Piemēram, pie pirmās – augstākā riska grupas pieskaita ķirurgus, ginekologus dzemdību speciālistus, katastrofu medicīnas ārstus, bet pie sestās - zemākās riska grupas pieskaitāmi feldšeri, medicīnas māsas, masieri u.c. Tādā veidā tiek uzkrāti Ārstniecības riska fonda līdzekļi, no kuriem pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīta kaitējuma gadījumā tiek izmaksāta atlīdzība.

Šāda fonda izveide ievērojami atvieglo pacientu iespējas aizstāvēt savas tiesības, jo iesniegumi par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu tiek izskatīti administratīvā procesa ietvaros, tikpat kā neiesaistot cietušo pusi. Tas nozīmē, ka pacientam pašam nav aktīvi jāiesaistās lietas izmeklēšanā - visas darbības gadījuma apstākļu noskaidrošanai veic valsts iestādes. Tādējādi atlīdzības prasījums tiek izskatīts salīdzinoši ātri, ne ilgāk kā 6-12 mēnešu laikā, un neprasa papildu ieguldījumus no iesniedzēja puses.

"Līdz šim lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi 106 707,50 eiro par dzemdību palīdzības sniegšanas laikā nodarīto kaitējumu."

Kopš Ārstniecības riska fonda darbības uzsākšanas 2013.gada 25.oktobrī līdz 2015.gada nogalei ar prasījumu atlīdzināt ārstniecības procesā nodarīto kaitējumu dzīvībai vai veselībai vērsušās 265 personas. 56 gadījumos ir pieņemts lēmums izmaksāt atlīdzību par kopējo summu 1 005 124 eiro apmērā.  "Visvairāk iesniegumu tiek saņemti par dzemdību palīdzību un traumatoloģijas pacientu aprūpi," informē Nacionālā veselības dienesta pārstāve Māra Āboliņa. Taču kopumā sūdzības ienāk par ļoti dažādām veselības aprūpes jomām. 

Kādos gadījumos var saņemt atlīdzību?

Pacientu tiesību likuma 16.pants paredz, ka atlīdzību no Ārstniecības riska fonda iespējams saņemt par:

  • pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (tai skaitā arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā;
  • izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Kas ir veselībai nodarīts kaitējums?

Ne vienmēr ārstniecības process ir patīkams un sniedz gaidīto rezultātu. Taču kompensāciju no Ārstniecības riska fonda  nevar saņemt par jebko, kas ārstniecības procesā nav noticis pacientam pa prātam. Piemēram, ārstniecības personas nelaipna attieksme vai ilga gaidīšanas rinda pie speciālista nav ārstniecības riska gadījums.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvā 2011/24/ES par pārrobežu pacientu tiesību piemērošanu definētais jēdziens "veselības aprūpes kaitējums" ietver ciešanas, fiziskas vai garīgas, veselības bojājumus, slimību vai nāvi, ko varēja novērst, ja laikā, kad pacients nonāca saskarē ar veselības aprūpes pakalpojumu, būtu nodrošināta atbilstoša un pietiekama ārstēšana.

Tātad pretendēt uz kompensāciju var tad, kad nodarītais kaitējums veselībai varēja arī nebūt, taču veselības aprūpes iestādes apstākļi pakalpojuma sniegšanas laikā un tur strādājošās  ārstniecības personas ar savu darbību vai bezdarbību to nenovērsa.

Protams, izpratne par veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti var būt ļoti subjektīva. Tāpēc, ja pacientam ir sūdzības un viņš ar atlīdzības prasījumu ir vērsies Ārstniecības riska fondā, dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējuma esamību vai neesamību, sekas un apmēru vērtē neatkarīga ekspertīze, ko veic Veselības inspekcija. Kritēriji veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma (mēra procentos) noteikšanai uzskaitīti Ministru kabineta noteikumu Nr.1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" 2.pielikumā.

Kādos gadījumos atlīdzību neizmaksā?

Atbilstoši MK noteikumu Nr.1268 12.punktam atlīdzība no Ārstniecības riska fonda netiek izmaksāta, ja nav konstatēta kaitējuma esamība vai cēloņsakarība starp kaitējumu un ārstniecības personas darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā. Atlīdzību nav iespējams saņemt, ja orgānu vai audu anatomisks bojājums vai funkciju traucējums ir saistīts ar veikto ārstniecību, taču nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ.

Nozīme ir arī pacienta līdzestībai. Ja pacients ar apzinātu rīcību ir veicinājis kaitējuma rašanos, tā apmēra palielināšanos vai ir atteicies no ārstniecības, atlīdzību nebūs iespējams saņemt.

"Pretendēt uz kompensāciju var tad, kad nodarītais kaitējums veselībai varēja arī nebūt, ja attiecīgais ārstniecības speciālists vai ārstniecības iestāde būtu to novērsusi, bet to neizdarīja."

Attiecībā uz ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda līdzekļiem atmaksājumi ir tikai tie ārstniecības izdevumi, kas radušies, lai novērstu vai mazinātu pacienta veselībai nodarīto kaitējumu. Tas nozīmē, ka izmaksas par ārstniecības pakalpojumu, kura laikā nodarīts kaitējums pacienta veselībai, vai transporta izdevumiem, kas radušies, nokļūstot līdz ārstniecības iestādei, no fonda nav iespējams atgūt. Jebkurā gadījumā ārstniecības izdevumi netiek apmaksāti, ja pacients jau ir saņēmis kompensāciju no citiem avotiem, piemēram, apdrošinātāja. 

Vai kompensāciju var saņemt, ja kaitējums nodarīts privātā ārstniecības iestādē?

Jā, nav būtiski, vai kaitējums nodarīts, saņemot valsts apmaksātu veselības aprūpi vai maksas pakalpojumu. Ikvienam pacientam neatkarīgi no tā, kur viņš saņem veselības aprūpi – valsts, pašvaldības vai privātā ārstniecības iestādē –, ir tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, ja viņa dzīvībai vai veselībai pakalpojuma saņemšanas laikā ir nodarīts kaitējums.

Pacientam ir tiesības uz atlīdzību arī tad, ja medicīniskā palīdzība saņemta iestādē, kura kaut kādu iemeslu dēļ nav veikusi ārstniecības riska maksājumu noteiktajā apmērā un laikā.2 Šādā gadījumā Nacionālais veselības dienests ir tiesīgs no attiecīgās ārstniecības iestādes visu pacientam izmaksātās atlīdzības summu piedzīt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, un pacientam par to nav jāraizējas.

Cik ilgā laikā drīkst iesniegt atlīdzības prasījumu?

Pacientiem ir jāņem vērā, ka atlīdzības saņemšanai ir noteikts laika ierobežojums un to izmaksā tikai par kaitējumu, kas nodarīts pēc Ārstniecības riska fonda izveides, proti, pēc 2013.gada 25.oktobra. Savukārt, ja kaitējums veselībai nodarīts pēc minētā datuma, arī tad ar atlīdzības prasījumu nedrīkst vilcināties – tas jāiesniedz ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.

Ļoti bieži pacients pēc atlīdzības prasījuma iesnieguma iesniegšanas vēl turpina ārstēties, lai novērstu vai mazinātu nodarītā kaitējuma veselībai nelabvēlīgās sekas, un izdevumi turpina augt gan iesnieguma izskatīšanas laikā, gan pēc tam, kad Nacionālais veselības dienests jau ir pieņēmis lēmumu par atlīdzības izmaksu. Šādā gadījumā pacients ir tiesīgs prasīt atlīdzināt arī papildu ārstniecības izdevumus, ievērojot likumā noteikto termiņu, bet ne biežāk kā reizi pusgadā. 

Cik ilgi tiek izskatīts atlīdzības prasījuma iesniegums?

Ir noteikta procedūra, kādā pacienta atlīdzības prasījums par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu tiek izskatīti:

  1. Vispirms Nacionālais veselības dienests pārbauda, vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un ir ievēroti Pacientu tiesību likumā noteiktie termiņi. 
  2. Ja ar dokumentiem viss ir kārtībā, tos nosūta Veselības inspekcijai ekspertīzes veikšanai.
  3. Veselības inspekcijas eksperti veic ekspertīzi un nosaka pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma esamību vai neesamību, kaitējuma sekas un apmēru.
  4. Pēc izvērtēšanas Veselības inspekcija sniedz atzinumu, uz kā pamata Nacionālais veselības dienests pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu.

"Visilgāko laiku lietas izskatīšanas procesā aizņem ekspertīze, ko veic Veselības inspekcija, lai noteiktu, vai kaitējums ir konstatējams un kāds ir tā apmērs," skaidro NVD pārstāve M.Āboliņa. Neskatoties uz to, tā nevar vilkties neierobežotu laiku. Pacienta tiesību likuma 16.panta sestā daļa paredz, ka pacienta atlīdzības prasījumu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.

Kādi dokumenti nepieciešami atlīdzības saņemšanai?

Lai saņemtu atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarītu kaitējumu ārstniecības laikā, pacientam jāaizpilda atlīdzības prasījuma iesniegums, kurā tiek norādīta informācija par pacientu, ārstniecības personu un iestādi, kurā kaitējums nodarīts, situācijas apraksts, pievienoto dokumentu, kas apliecina pacientam nodarīto kaitējumu, saraksts u.tml.

Ja tiek lūgts atlīdzināt ārstniecības izdevumus par veselībai nodarītā kaitējuma novēršanu vai mazināšanu, atlīdzības prasījuma iesniegumam jāpievieno ārstniecības izdevumu deklarācija par katru veselības aprūpes epizodi. Tas ir maksājumu apliecinošu personificētu dokumentu uzskaitījums, kas apliecina izmaksas par ārsta speciālista konsultācijām, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko ierīču iegādi un rehabilitāciju.

Būtiski atcerēties, ka prasījumam jāpievieno medicīnas dokumenti, kas pamato katra saņemtā veselības aprūpes pakalpojuma, zāļu vai medicīnas ierīču iegādes nepieciešamību (izraksts no ārstniecības iestādes/epikrīze, ārsta speciālista (konsultanta) atzinums).

Iesnieguma un deklarācijas veidlapu paraugi ir pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapas sadaļā "Ārstniecības riska fonds" > "Kur jāvēršas pēc palīdzības?"

Kam ir tiesības vērsties Ārstniecības riska fondā?

Tiesības vērsties Ārstniecības riska fondā ar atlīdzības prasījumu ir pašam pacientam, kura veselībai ir nodarīts kaitējums, vai viņa pārstāvim. Piemēram, ja pacients ir nepilngadīgs, Ārstniecības riska fondā var vērsties bērna likumiskais pārstāvis - viens no vecākiem. Citos gadījumos pacienta vārdā atlīdzības prasījuma iesniegumu var iesniegt pilnvarotais pārstāvis, pievienojot vai uzrādot notariāli apstiprinātas pilnvaras oriģinālu.

Kas saņem atlīdzību, ja iestājusies pacienta nāve?

Pacienta nāves gadījumā atlīdzību izmaksā pacienta mantiniekam proporcionāli mantojuma daļai, ja ir iesniegts atlīdzības prasījuma iesniegums un apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība. Savukārt nepilngadīga pacienta nāves gadījumā atlīdzību izmaksā viņa likumiskajam pārstāvim, ja ir iesniegts atlīdzības prasījuma iesniegums.3

Vai prasījuma sagatavošanai nepieciešamas specifiskas zināšanas?

Nē, atlīdzības prasījuma iesniegumā norādāmā informācija ir vienkārša un saprotama, tāpēc pacients to var aizpildīt pats. Iespējams, kādam grūtības var sagādāt nepieciešamība sagatavot situācijas aprakstu un papildu informāciju, kas apliecina pacientam nodarīto kaitējumu, taču arī par to nevajadzētu raizēties, jo specifiskas juridiskas vai medicīnisko terminu zināšanas nav nepieciešamas.

"Gatavojot iesniegumu, par neskaidrajiem jautājumiem iespējams bez maksas konsultēties ar Nacionālā veselības dienesta speciālistiem."

Aizpildot iesnieguma veidlapu, iesniedzējam nav jābaidās pašam saviem vārdiem izklāstīt, kas, kur un kad ir noticis. "Tālākais situācijas izvērtējums nav atkarīgs no tā, cik juridiski vai medicīniski pareizi aprakstīts notikušais," uzsver NVD pārstāve. "Iesnieguma izvērtēšana tiek veikta administratīvā procesa ietvaros. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā visu neatkarīgai ekspertīzei nepieciešamo informāciju un pierādījumus savstarpēji pieprasīs un nodrošinās valsts pārvaldes iestādes.

Vai iespējams saņemt palīdzību prasījuma sagatavošanai?

Gatavojot iesniegumu, par neskaidrajiem jautājumiem iespējams bez maksas konsultēties ar Nacionālā veselības dienesta speciālistiem un, ja nepieciešams, vienoties par vizīti klātienē, zvanot pa tālr. 67043700 vai rakstot uz e-pasta adresi info@vmnvd.gov.lv.  

Pacients var pārstāvēt sevi pats, un nav nepieciešama maksas advokāta, jurista vai cita pilnvarota pārstāvja pieaicināšana, izņemot gadījumu, ja pacients pats to vēlas.  Taču jāapzinās, ka tas nevar ietekmēt veiktās ekspertīzes secinājumus. Pilnvarota persona ir tiesīga tikai iesniegt dokumentus un veikt citas Administratīvā procesa likumā noteiktās darbības, bet iespaidot iesnieguma izvērtēšanas procesu nevar.

Vai pacientam jāiesaistās ekspertīzes veikšanā?

 "Nepieciešamības gadījumā ar cietušo personu sazinās, lai precizētu informāciju, bet viņam pašam nav jāierodas uz papildu izmeklējumiem vai pārbaudēm," skaidro M.Āboliņa. Kā jau minēts, iesnieguma izskatīšanas procesā informācijas gūšanu, pierādījumu vākšanu un ekspertīzes veikšanu nodrošina valsts iestādes. Pacients šajā procesā nav tieši iesaistīts.

Cik liels ir atlīdzības apmērs?

Veicot pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzi, Veselības inspekcija nosaka konstatētā kaitējuma sekas un apmēru, izteiktu procentos, ņemot vērā veselības stāvokli, kāds bijis līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim. Pieņemot lēmumu par atlīdzības izmaksu, tās apmērs tiek aprēķināts proporcionāli konstatētā kaitējuma procentuālajai izteiksmei no maksimāli iespējamā atlīdzības apmēra.

Maksimālais atlīdzības apmērs no Ārstniecības riska fonda, kādu pacientam ir tiesības saņemt par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), ir 142 290 eiro.

Līdz šim lielākā Ārstniecības riska fonda izmaksātā atlīdzība vienai personai sasniegusi 106 707 eiro. Tā piešķirta par dzemdību palīdzības sniegšanas laikā nodarīto kaitējumu pacienta veselībai.

Savukārt  kompensācija par pacientam radītiem ārstniecības izdevumiem ir nosakāma radīto izdevumu apmērā, taču tā nevar pārsniegt 28 460 eiro.
 


1World Health Organization. Regional Office for Europe. Patient Safety. Data and Statistics.

2Pacientu tiesību likuma 16.panta ceturtā daļa.

3MK noteikumu Nr.1268 15.-16.punkts.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU