SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
09. februārī, 2016
Lasīšanai: 14 minūtes
3
1
3
1

Piespiedu nomas izbeigšanas likumprojekti joprojām Saeimas komisijā

LV portāla infografika;
Designed by Freepik

Drīz būs apritējis pusgads, kopš Saeimā nonākuši likumprojekti piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai. Par tūkstošiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem sāpīgās problēmas risinājumiem ir diskutēts daudzās auditorijās. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc ilgstošas domu apmaiņas nolēma likumprojektus vēl nevirzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Nelīdzēja ne Tieslietu ministrijas (TM) solījumi regulējumu pilnveidot, ne it kā vispārējā apņēmīgā noskaņa, ka ar šo gadiem samilzušo problēmu beidzot jātiek galā. Komisijā jau lēš, ka tik sarežģītu darbu deputāti nevarēs pagūt izdarīt šogad, lai likumi, kā tika minēts iepriekš, varētu stāties spēkā 2017.gadā.
īsumā
  • Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšana paredz kārtību, kādā atsevišķo zemes un daudzdzīvokļu mājās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu.
  • Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanas risinājums - dzīvokļu īpašnieki varēs no zemes īpašniekiem izpirkt zemi.
  • 2015.gada 29.septembrī valdība akceptēja likumprojektus, kas paredz iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, un 1.oktobrī likumprojekti iesniegti Saeimā.

Ministru kabinetam ar likumu tika uzdots līdz 2015.gada 30.septembrim iesniegt Saeimā likumprojektus par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts. TM sagatavotie likumprojekti "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums" un "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" noteiktajā termiņā arī tika iesniegti Saeimā.

Jaunā tiesiskā regulējuma būtība ir piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma (dzīvoklis/māja+zeme) izveidošanai dot iespēju dzīvokļu īpašniekiem izmantot zemes izpirkuma tiesību.

TM ar piedāvāto risinājumu ir iepazīstinājusi arī vairākas Saeimas frakcijas un komisijas. Par diskusiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā LV portāls rakstīja publikācijā "Dzīvokļu īpašniekiem likumā dos iespēju izbeigt zemes piespiedu nomas attiecības".

Jāatgādina, ka piedāvātais risinājums paredz:

  • Pašvaldība pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas nodrošina dzīvojamajai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu noteikšanu vai pārskatīšanu pēc kvartālu principa aptuveni trīs gadu laikā, uz šo datu pamata Valsts zemes dienests izveido izpērkamo zemi, aprēķina izpērkamās zemes cenu un nosūta paziņojumus dzīvojamo ēku un zemes īpašniekiem.
  • Dzīvokļu īpašnieku kopībai viena gada laikā no minētā paziņojuma saņemšanas jāpieņem lēmums par zemes izpirkšanu. "Par" jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kam pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvokļu īpašumiem.
  • Zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana.
  • Par dzīvoklim piekritīgo domājamo daļu zemes izpirkuma cena jāsamaksā pašam dzīvokļa īpašniekam. Valsts un pašvaldības segs administratīvās izmaksas.
  • Zemes izpirkuma maksa būs atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, izpērkamās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma un konkrētā dzīvokļa platības.
  • Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nepieņems lēmumu izpirkt zemi, visi turpinās maksāt piespiedu nomu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanā teorētiski varētu būt ieinteresēti 111 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku 3677 daudzdzīvokļu mājās, kas atrodas piespiedu dalītā īpašuma attiecībās.  Jo pašreiz šiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā piespiedu zemes noma, tā kā viņu dzīvojamās mājas atrodas uz 7354 citām personām piederošiem zemes gabaliem.

Ministrs: pamatā tas ir sociāls projekts

Šajās tiesiskajās attiecībās un to piedāvātā risinājuma procesā iesaistītas daudzas puses. Kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem klāstīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, tie ir dzīvokļu īpašnieki un zemes īpašnieki, pašvaldības, kuru galvenais uzdevums būs sakārtot funkcionālos zemes gabalu jautājumu līdz galam, tās ir komercbankas, kuru ieinteresētība projektā saistīta ar to, ka daudziem dzīvokļu īpašniekiem ir saistības pret komercbankām, kā arī valsts pārvaldes iestādes institūcijas: "Visu piecu pušu intereses līdzsvarot apspriešanas gaitā ir izdevies tiktāl, ciktāl tas nebūtu vienas vai citas ieinteresētās puses interešu pārsvars. Vienlaikus jāsaka, ka šis pamatā ir sociāls projekts un valsts septiņu gadu garumā ir paredzējusi ieguldīt 14 miljonus eiro šī projekta atbalstīšanai."

Ministrs informēja, ka par projektu (jau kopš pagājušā gada marta) vairākkārt ir runāts ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS). Iepriekš koncepcijas apspriešanā iesaistīti visu pušu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pēc ministra teiktā, lai līdzsvarotu dažādu pušu intereses, vēl ir apmēram septiņi punkti, kuros nepieciešams saskaņojums, ko varētu darīt starp likumprojekta lasījumiem Saeimā.

Likumiem vajadzētu stāties spēkā 2017.gada 1.janvārī, tad sekotu aktīva pašvaldību rīcība funkcionālo zemes gabalu noteikšanai. Reāli zemes gabalu izpirkšana, kas ir brīvprātīga, varētu sākties 2020.gadā. Ministrs uzsver, ka tā ir iespējas došana ikvienam izvēlēties – vai nu iet garo, dārgo ceļu un maksāt piespiedu nomu, jo visiem ir saistoši Satversmes tiesas 2009. un 2011.gada spriedumi, vai arī izvēlēties īsāko un relatīvi grūtāko ceļu – zemes izpirkšanu.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas procesu ministrs salīdzina ar mājokļu siltināšanu, kur ilgtermiņā maksājam bargu naudu par visu siltumu, kas aiziet skurstenī nesiltinātā mājā, vai kādā noteiktā termiņā apmaksājam mājas siltināšanu un pēc tam maksājam mazāk par apkuri.

Pašvaldībām vajadzēs naudu, nav zināms - cik

Pašreiz ir padomāts par naudu par darbiem valsts pārvaldes iestādēm. Finansējumu prasīs arī pašvaldības. Cik tām būtu reāli nepieciešams, prognozēt nav iespējams, jo ne jau visām daudzdzīvokļu mājām ir no jauna jānosaka funkcionālie zemes gabali.

LPS padomniece Kristīne Kinča informēja, ka pašvaldībām ir izsūtīts aicinājums aprēķināt finansiālo ietekmi. Provizorisko informāciju ir sniegusi Rīgas Dzīvojamo māju privatizācijas komisija, ka funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanai vajadzēs 8-9 miljonus eiro. No pārējām pašvaldībām datu vēl nav.

LPS pārstāve gan piekrīt, ka viss atkarīgs no pašvaldībām, kā tās iepriekšējos gados ir veikušas šo funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu noteikšanu un kāda būs iedzīvotāju aktivitāte. Ja iedzīvotāji aktīvi iesaistīsies, tad tās būs lielākas izmaksas pašvaldībai, ja iedzīvotāji ir apmierināti ar to, kā ir pašreiz, tad šie izdevumi varētu būt minimāli.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota atgriezās pie problēmas kodola: "Mēs atbalstām šo likumprojektu, jo tas dod iespēju beidzot sakārtot pašreiz pastāvošās nenormālās attiecības."  Viņš arī atgādināja, ka kadastrālās vērtības un cenas nekavējoties izmainījās pieauguma virzienā pēc tam, kad tika pieņemts Satversmes tiesas spriedums par piespiedu zemes nomas maksājuma obligātajiem 6 procentiem. Jo tas zemes īpašniekiem ir garantētais ienākums. Tāpēc šādu situāciju padziļināt vēl tālāk nav pieļaujams, tas kļūst sprādzienbīstami.

Pēc K.Šļakotas sacītā, bankas ir ieinteresētas finansēt zemes pirkumu tiem iedzīvotājiem, kam ir hipotēka uz dzīvokli. Jo tad šie īpašumi apvienojas, un to vērtība pieaug.

Taču, ja tiks nodibināta piespiedu hipotēka, ja dzīvokļa īpašniekam nebūs naudas, lai zemi izpirktu, un ja 10 gados viņš šo naudu arī nespēs sakrāt vai aizņemties, dzīvokli pēc 10 gadiem var zaudēt, kas ir šī projekta lielākais risks. "Tas nenozīmē, ka nevajadzētu iet uz priekšu. Ja šo likumu Saeima nepieņem, netiek dota iespēja tiem, kas vēlas situāciju atrisināt," uzskata K.Šļakota.

Kaut gan iepriekšējās šī projekta prezentācijās ir minēti izpērkamās zemes cenas aprēķina piemēri, kas neliecina par draudošiem milzīgiem maksājumiem, salīdzinot ar piespiedu nomas situāciju, komisijas deputātiem joprojām rodas jautājumi un bažas par cilvēkiem, kuri nevarēšot samaksāt par izpērkamo zemi.

TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina izklāstīja, ka izpērkamās zemes cena vidēji svārstīsies no 200 līdz 800 eiro, kas jāsakrāj 10 gadu laikā. Piekrītot izpirkt zemi, dzīvokļa īpašnieks vairs nemaksās zemes maksu, bet kļūs par zemes īpašnieku un vai nu uzreiz samaksās visu summu, vai arī samaksās to 10 gadu laikā. Tiesa, kļūstot par zemes īpašnieku, ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Dz.Rasnačs vērsa uzmanību uz to, ka sociālā problēma reāli pastāv arī šodien. Diezgan daudzi dzīvokļu īpašnieki jau ir piespiedu nomas parādos, ir arī tādi, kuri tiesājas, tātad jau pašreiz šī sabiedrības daļa ir apdraudēta, sevišķi tur, kur nav noteikts funkcionālais zemes gabals, bet piemērīta milzīga platība, kur jāmaksā par zemi, kurai ar māju nav nekāda sakara. Līdz ar to pirmais un galvenais uzdevums ir noteikt funkcionāli nepieciešamos zemes gabalus.

Saeimas Juridiskā biroja vecākās juridiskās padomnieces Lilitas Vilsones jautājums savukārt bija  - vai valsts stimulē, lai šo iespēju izmantotu iespējami vairāk dzīvokļu īpašnieku? Proti, vai ar šo regulējumu tiek dota tikai iespēja atsevišķās situācijās izbeigt dalīto īpašumu vai arī tiek domāts, kā nonākt pie maksimāli liela procenta izbeigšanas gadījumu?

L.Medina informēja, ka projekts primāri ir veidots kā iespēja, bet vienlaikus tajā ir ielikta virkne instrumentu, kas stimulē līdzdalību – būtiski vienkāršota mājas kopības lēmumu pieņemšanas procedūra, paredzēts visu iespējamo valsts iestāžu atbalsts, ielikti aizsargmehānismi saistītajām personām. TM prognozē, ka šo iespēju izmantos 35% piespiedu dalītā īpašuma gadījumos.

Par piespiedu nomas izbeigšanu prasīs premjeram

Tieslietu ministrs informēja, ka projekta virzība atbalstīta koalīcijas padomē, likumprojektu izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Tā kā Finanšu ministrija ir devusi "zaļo gaismu" budžeta līdzekļu piešķiršanai valsts pārvaldes iestādēm procesa nodrošināšanai, ir tikai loģiski sagaidīt, ka piešķīrums būs arī pašvaldībām, ir tikai jāsagaida aprēķini par nepieciešamo līdzekļu apmēru, lai šīs summas varētu iekļaut nākamā gada budžeta projektā. Apņemšanās atrisināt piespiedu dalītā īpašuma problēmu ir iekļauta arī topošās valdības deklarācijā.

Savukārt K.Kinča informēja, ka LPS viedoklis TM ieteiktajiem risinājumiem dalītā īpašuma izbeigšanai kopumā nav atbalstošs. Kas attiecas uz pašvaldību izmaksu aprēķiniem, tad tos pašvaldībām prasīts sagatavot līdz februāra beigām un – par pilnīgi visu funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanu.

TM gan vairākkārt ir skaidrojusi, ka "pilnīgi visa valsts" nav jāpārskata. L.Medina atgādināja, ka likumprojektu izstrādes gaitā ir studēta māja pēc mājas, un ar lielāko daļu funkcionālo zemes gabalu viss ir kārtībā. Tāpēc masveida darbi nebūs nepieciešami.

Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs izšķīrās nelikt uz balsošanu likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, piedāvājot sagaidīt jaunās valdības apstiprināšanu, jo esot svarīgi, lai šim projektam būtu arī jaunās valdības atbalsts. Arī paredzētais likumu spēkā stāšanās laiks - 2017.gada 1.janvāris - nav reāls,  skeptiski lēš komisijas vadītājs, aizrādot, ka TM gatavojusi projektu ilgus gadus un deputāti nevarēs likumus pagūt pieņemt līdz gada beigām, turklāt būs nepieciešami grozījumi arī citos, piemēram, Dzīvokļa īpašuma likumā.

Jāatgādina, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādā arī deputāts Māris Kučinskis, kura šajā sēdē klāt nebija. Tāpēc kolēģi piekrita komisijas vadītāja priekšlikumam uzklausīt viņa jau kā Ministru prezidenta amata kandidāta viedokli.

Tieslietu ministrs savukārt lūdza starp likumprojektu lasījumiem papētīt, kādas ir līgumiskās attiecības starp zemes īpašniekiem, no vienas puses, un pilsētu atbildīgajām institūcijām, no otras puses, kas ir šajos līgumos ietverts, kādi ir šo zemju īpašnieku pienākumi, un tad varbūt būs vienkāršāk analizēt, kam šis projekts ir izdevīgāks – dzīvokļu īpašniekiem, zemes īpašniekiem vai pašvaldībai?

Ministrs ilustrēja ar situāciju Rīgā: "Piemēram, es kā dzīvokļa īpašnieks maksāju par piespiedu nomu ne jau zemes īpašniekam, bet maksāju Rīgas namu pārvaldniekam. Namu pārvaldnieks tālāk kaut ko dara ar zemes īpašnieku. Un kādas ir attiecības starp Rīgas namu pārvaldnieku un zemes īpašnieku, man kā maksātājam nav zināms. Tāda ir reālā situācija."

Intereses ir dažādas. No piespiedu nomas attiecībās esošajiem daudzi dzīvokļu īpašnieki gaida, ka varēs no šīm važām atbrīvoties, atgādināja ministrs, piebilzdams, ka ir zemes īpašnieki, kuriem ļoti nepatīk šis projekts. Jāpatur prātā, ka likumprojekta pretinieki darīs visu, lai viņi paliktu ar Rīgas domi izdevīgās līgumiskās attiecībās, uz kuru pamata tiem arī turpmāk caur gadu gadiem ir nodrošināta peļņa. Ministrs uzsvēra: "Tie nav visi zemes īpašnieki, bet tie ir cilvēki, kuri nekustamo īpašumu spekulācijas gados nodarbojušies ar zemes pārpirkšanu, zinot, ka dzīvokļu īpašnieki nespēj ar 100% balsojumu īstenot savas pirmpirkuma tiesības."

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU