Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FM ziņojumā norādīts: Lai gan pēdējo gadu laikā no valsts puses nav veiktas nekustamā īpašuma nodokļa likmju izmaiņas, faktors, kas izraisa nodokļa pieaugumu, ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības kāpums.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Pēc sabiedrības aktivitātēm (ir iniciatīva atbrīvot no NĪN vienīgo īpašumu, augsts maksājums "ķēris" ekskluzīvajās teritorijās esošo dārgo dzimtas māju īpašniekus, posts piemeklējis dzīvokļus īpašniekus, kuriem ir nelaime atrasties uz svešas zemes, par kuru izrakstīti nomas maksas rēķini par 10 gadiem) Saeimas Pieprasījumu komisija, formulējot samilzumus kā nekustamā īpašuma īpašnieku aktuālās problēmas, 29. marta sēdē uzklausīja iesaistītās puses. Rezumējot komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda, ka nekustamā īpašuma problēmu risinājumu atrašana ir kopdarbs – Finanšu un Tieslietu ministrijas, Latvijas pašvaldību savienības –, lai atrastu kopsaucējus un dotu Saeimai orientierus, pa kuru ceļu iet tālāk.
NĪN kopējās nodokļu reformas kontekstā
NĪN politika tika būtiski mainīta 2012. gadā, kad ar likumu pašvaldībām tika iedotas lielas pilnvaras šo nodokļu politiku variēt gan likmju, gan atlaižu piemērošanā. Tas darīts ar domu, ka pašvaldības ir daudz tuvāk saviem iedzīvotājiem un spēj precīzāk koriģēt šī nodokļa jautājumu savā pilsētā vai novadā, atgādināja FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.
FM uzstādījums NĪN politikai ir – gan lai šī nodokļa slogs būtu pēc iespējas godīgāks, gan lai nodrošinātu pašvaldību finansējuma intereses, jo šī nodokļa ieņēmumi ir ekskluzīvi pašvaldību ieņēmumi. Vienlaikus ir arī svarīgi apzināt iespējas šo nodokli samaksāt.
Kas attiecas uz iniciatīvu par vienīgā mājokļa neaplikšanu, I. Šņucins komisijas sēdē skaidroja: Lai tādu kritēriju dzīvē piemērotu, ir problēmas ar termina definīciju. Latvijā ir izveidojies ļoti daudz dalītu īpašumu, turklāt sarežģītās formās, kad var būt ļoti daudz īpašnieku konkrētam zemes gabalam, kuram nav saistības ar mājas vai dzīvokļa īpašnieku.
Kritizējot NĪN politiku, regulāri tiek norādīts uz Igaunijas pusi. "Ja Latvijai vienīgajam mājoklim nevar noteikt atbrīvojumu, jo grūti administrēt, kā tad igauņi šo vienīgo mājokli neapliek? Kas mums traucē darīt tāpat?" jautāja deputāte Inguna Rībena.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Lāsma Ūbele skaidroja, ka nav citās valstīs tāda vienīgā mājokļa definējuma. Visiem ir atlaide no visiem īpašumiem, vai nu ir ierobežojumi kadastrālajai vērtībai, līdz kurai neapliek ar nodokli, vai ir noteikta platība, līdz kurai neapliek ar nodokli. Vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu atlaides ir domātas cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, kuriem ir nelielas mājas.
I. Šņucins atgādināja, ka Igaunija deviņdesmitajos gados izvēlējās citu privatizācijas un īpašumu atgūšanas režīmu, tur nav veidojušies dalītie īpašumi. Un tieši šis dalītais īpašums nodokļu darba grupā, kad par to diskutēts, bijusi lielākā problēma vienīgā mājokļa identifikācijai. Vienam vienīgais mājoklis būs ar zemi, citam – bez. Tā ir nevienlīdzīga attieksme. Vienam visu maksājumu atlaidīs, bet citam vēl 6% jāmaksā par zemes nomu, kas ir vēl lielāks nekā NĪN. Tas ir pamats atšķirībai no Igaunijas modeļa.
FM redzējums ir, ka vispirms ir jāsakārto kadastrālo vērtību sistēma, lai novērstu kļūdas un neatbilstības, tostarp ņemot vērā arī lielās atšķirības nekustamo īpašumu tirgū. Pēc tam var ķerties pie nodokļa jautājuma risināšanas.
Pašvaldībām finanšu izlīdzināšanai NĪN ieņēmumi prognozē tiek ielikti ar 80% koeficientu, 20 procentus atvēlot savas politikas veidošanai. Pašvaldības NĪN politikas veidošanu vairāk redz kā ieņēmumu palielināšanu savā administratīvajā teritorijā, vērtē FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare. 2016. gadā NĪN iekasēti 34 miljoni eiro, kas nebija paredzēti pašvaldības finanšu izlīdzināšanai. Summā visvairāk – 23 miljonus eiro - iekasējusi Rīga. Carnikavas novadā iekasēts par 60% vairāk, nekā bijis iekļauts prognozē. Carnikavas novadā procentuāli ir vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums, deklarējušies pensionāri, iedzīvotāji virs darbspējas vecuma. Arī Rīgā pērn bija vērojams iedzīvotāju pieaugums, gan ne tik liels.
Pašvaldības cīnās par to, lai iedzīvotāji deklarētos, un savas iespējas izmanto dažādos veidos, tai ir arī jābūt pašvaldības atbildībai, kādu politiku katra izvēlas, atzīst FM pārstāve.
Jā, pašvaldības veido savas politikas, piekrīt L. Ūbele. Taču atšķirīga pieeja ir Pierīgā – ja kāda pašvaldība nosaka zemāku NĪN likmi īpašumiem, kur deklarēts īpašnieks vai īrnieks, tad citas spiestas reaģēt. Laukos tādu problēmu nav.
TM: būs jauna kadastrālās vērtības metodika
Pašvaldības no NĪN gadā iekasē aptuveni 200 miljonus eiro, kas nav nekas liels. Ja šādu summu gribam saglabāt un ja Pierīgā, Rīgā, Jūrmalā samazinām nodokli trīs reizes, tad laukos tas jāceļ sešas reizes. Laukos alga ir divas reizes zemāka nekā Rīgā. Ceturtā daļa iedzīvotāju strādā par minimālo algu. Ja noņemsim šīs [augstā NĪN maksājuma] problēmas no Rīgas un Pierīgas, problēmas pārcelsies uz laukiem, bet tur cilvēki nespēs samaksāt, uz realitāti norāda L. Ūbele, piebilstot, ka jāmeklē cits variants.
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks informēja, ka nodokļa aprēķinā pašreiz liela nozīme ir kadastrālajai vērtībai. Kadastrālās vērtības bāzes trīs gadus nav mainījušās. Tieslietu ministrija tuvākajās nedēļās iesniegs valdībā likumprojektu, kas paredzēs vēl uz diviem gadiem šīs bāzes iesaldēt.
Valsts zemes dienestam ir uzdots gada laikā pārskatīt metodiku, kā tiek aprēķinātas kadastrālās vērtības, jo problēmas un kļūdas ir, īpaši spekulatīvo darījumu nozīme šo vērtību aprēķināšanā ir pārāk liela, kas arī veido neatbilstības. Savukārt otrais gads tiks izmantots, lai pārrēķinātu bāzes pēc jaunās metodikas.
Tas varbūt novērsīs neatbilstības, taču kadastrālās vērtības mērķis ir atspoguļot tirgus, īpašuma vērtību. Tas, kas rada problēmu, – kā tālāk no šīs īpašuma vērtības tiek rēķināts maksājamais nekustamā īpašuma nodoklis. Zemei tas ir līdz 1,5%, un Pierīgā, Rīgā pie augstām īpašuma vērtībām, īpaši vēsturiskajiem īpašniekiem, nodoklis kļūst nepanesams.
TM uzskata – kadastrālās vērtības nozīme NĪN aprēķināšanā ir būtiski jāmazina, lai atšķirības bāzē nebūtu 1,5 tūkstoš reizes starp Zilupi un Jūrmalu un nebūtu tik lielas nodoklī. Īpašuma tirgus vērtība tā var atšķirties, bet nodoklis tik lielā mērā nedrīkst atšķirties. Politiskā līmenī ir izvirzīts priekšlikums, lai būtu fiksēts vienāds maksājums par kvadrātmetru plus ļoti mazs procents no kadastrālās vērtības – 0,1-0,2%, bet nevis 1,5%, kas tieši zemei rada vislielāko slogu uz iedzīvotājiem.
Par dalītā īpašuma izbeigšanu joprojām domas daļās
J. Iesalnieks deputātus informēja, ka 2015. gada 1. oktobrī Saeimā ir iesniegti divi likumprojekti un ir atbalstīti pirmajā lasījumā 2016. gada 17. martā [Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums un grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"]. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam beidzies jau pagājušā gada oktobrī. Izskatīšana komisijā nav sākta.
TM Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas vadītāja Zanda Stara deputātiem klāstīja, ka likumprojekts par dalītā īpašuma izbeigšanu, kas iesniegts Saeimā, piedāvā risinājumu, kādā veidā izpirkt zemi zem dzīvojamās mājas, lai būtu vienots īpašums. Par to ir jāvienojas daudziem dzīvokļu īpašniekiem. Jāņem vērā zemes īpašnieka intereses un tiesības, ko aizsargā Satversme. Līdz ar to risinājums nav vienkāršs un ideāls, atzīst Z. Stara.
Valsts zemes dienesta Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne norādīja vēl uz kādu problēmu dalīto īpašumu gadījumā – iedzīvotāji nezina, cik liels ir zemes gabals, kas ir jāizpērk, un cik tas galu galā maksā. Zemes gabalu platības ir noteiktas deviņdesmitajos gados privatizācijas laikā. Pašreiz apstākļi bieži vien ir mainījušies par 80 procentiem uz vienu vai otru pusi.
L. Ūbele uzskata, ka TM piedāvājumu daudzdzīvokļu mājai vienoties un izpirkt zemi ir neiespējami īstenot, panākt, ka 100 cilvēku varētu vienoties. Tāpēc LPS ideja bijusi, ka katrs individuāli var izpirkt savam dzīvoklim piekrītošo zemi. Pakāpeniski tie cilvēki, kas spēj, to izdarītu, jo ir maza cerība, ka pensionāri ar 200-300 eiro pensiju šo zemi jebkad varētu izpirkt. Kā piemēru viņa minēja pašreiz notiekošo Rīgā, Purvciemā, kur iedzīvotāji saņēmuši zemes nomas rēķinus par 2008. gadu, un šā zemes gabala kadastrālā vērtība ir vairāk nekā viens miljons eiro. Kā iedzīvotāji to varēs izpirkt?
Z. Stara norādīja, ka risinājums, kad katrs izpērk savu zemes domājamo daļu, Latvijas tiesu sistēmā nav iespējams, jo tādā gadījumā būtībā visi dzīvokļu īpašnieki kļūst par zemes īpašniekiem un ir dalītā īpašuma attiecībās ar pārējiem dzīvokļa īpašniekiem. Veidojas situācija, ka šie daži dzīvokļu īpašnieki var iekasēt nomas maksu no pārējiem. Šis risinājums būtu juridiski neiespējams un sociāli problemātisks.
LPS pārstāve Kristīne Kinča gan pauda uzskatu, ka tā ir likumdevēja izšķiršanās, jo jebkura juridiskā tehnika pieļauj izdarīt izņēmumus no vispārējā regulējuma. Ja likumdevējs nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki izpērk katrs savu domājamo daļu zemes, tad nav problēmu likumā noteikt šos izņēmumus, ka neiekasēs nomas maksu, ka tiek ieskaitīta domājamā daļa dzīvokļa īpašumā, savukārt pārējie turpina maksāt nomas maksu.
NĪN ievākums. Kādai vajadzībai?
Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota atgādināja, ka savulaik NĪN bija iecerēts kā nodoklis infrastruktūras uzturēšanai, tās ir ielas, trotuāri, apgaismojums. Taču šī saikne ir pazudusi, cilvēki nesaprot, kāpēc maksā, jo neredz, ka nodoklis tieši sasaistīts ar infrastruktūras uzlabošanu.
Kā ar infrastruktūru ir dzīvē, deputātiem skaidroja L. Ūbele. Proti, vienīgā pašvaldība, kura reāli NĪN naudu varētu ieguldīt infrastruktūrā, ir Rīga. Pārējās, lielākoties laukos, šie ieņēmumi lielākajā daļā ir desmiti tūkstoši vai pat līdz 10 tūkstošiem eiro. Infrastruktūra pašvaldībā galvenokārt tiek uzturēta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
FM: vienīgais īpašuma nav identificējams
FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam" rosina izvēlēties kādu citu risinājumu šī nodokļa nesamērīga pieauguma novēršanai, nevis atcelt NĪN vienīgajam mājoklim. FM nostāja pamatota ar situācijas izvērtējumu, ņemot vērā spēkā esošo normatīvo regulējumu un pašvaldību tiesības īstenot nekustamā īpašuma nodokļa politiku savā teritorijā; informāciju par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un to, ka NĪN ieņēmumi ir šīs sistēmas sastāvdaļa; aplūkojot citus pašvaldību rīcībā esošos instrumentus, lai risinātu ar mājokļiem saistītās problēmas, kā arī analizējot šī nodokļa sloga pieauguma cēloņus.
FM secinājusi, ka ar "vienīgā īpašuma" atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa netiek nodrošināts samērīgs NĪN sloga pieaugums, kā arī netiek izpildīts nosacījums par pašvaldību budžeta ieņēmumu nodrošināšanas nepieciešamību.
Vērtējot pašreizējo situāciju un modelējot nākotnē iespējamos risinājumus, ziņojumā norādīts: Ja netiek veikti būtiski uzlabojumi kadastrālās vērtēšanas metodes pilnveidošanā un mazināta dažādība nekustamo īpašumu struktūrā, nav iespējams tikai ar NĪN politikas izmaiņām ierobežot, stabilizēt un sabalansēt pieaugošo nekustamā īpašuma nodokļa slogu.
Informatīvais ziņojums atrodams Ministru kabineta mājaslapā.
