SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
24. februārī, 2015
Lasīšanai: 17 minūtes
2
1
2
1

Ēnu ekonomikas apkarošana: VID un UR tīra uzņēmējdarbības laukumu (III)

Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot jaunu komersantu, pārbauda ikvienu personu arī Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajā riska personu sarakstā: vai konkrētajam cilvēkam nav piemērots liegums ieņemt noteiktus amatus – valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists u.tml., taču esošos amatus riska persona var turpināt ieņemt. Tāds pats princips tiek piemērots riska adresēm (sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese).

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Komerclikumā ieviešot kapitālsabiedrību vienkāršotās likvidācijas procedūru, likumdevējs 2013.gadā veica būtisku pagriezienu Latvijas uzņēmējdarbības vidē: agrākā tiesas ekskluzīvā kompetence tika nodota izpildvarai. Sākotnējais uzstādījums bija attīrīt uzņēmējdarbības vidi no fiktīviem uzņēmumiem un “tukšām čaulām”, turpretī pēdējos gados ēnu ekonomikas apkarošanas vārdā dzimst arvien bargākas sodu sistēmas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) jaunās pilnvaras vērtē atšķirīgi.
īsumā

Informācijas pieejamība:

Paziņošanas likums nosaka:

  • vienkāršs pasta sūtījums uzskatāms par paziņotu astotajā dienā;
  • ierakstīts pasta sūtījums - septītajā dienā;
  • elektronisks sūtījums – otrajā darba dienā.

E-pakalpojums "UR pieteikto izmaiņu ziņotājs":

uzņēmuma īpašnieki, amatpersonas var saņemt paziņojumu e-pastā.

VID pārpludina Uzņēmumu reģistru

Uzņēmumu reģistrs (UR) skaidro, ka 2014.gadā pieņemti 1308 lēmumi par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz Komerclikuma 314.1 panta 1.daļu, tas ir, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

Uz šo lēmumu pamata veikti 652 ieraksti komercreģistrā, kas nozīmē: UR izsludina kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu jeb likvidācijas uzsākšanu, aicinot ieinteresētās puses pieteikties par likvidatoru. Līdz likvidācijas uzsākšanai nenonāk tajos gadījumos, kad pēc UR sākotnējā lēmuma pieņemšanas tiek vai nu iecelta amatpersona, vai korekcijas ievieš tiesas lēmums, vai VID atsauc savu sākotnējo lēmumu, vai arī sākotnējais lēmums likumā noteiktā kārtībā tiek apstrīdēts un pārsūdzēts. Veikto ierakstu statistikā saplūst gan tie uzņēmumi, kuros ilgstoši - dažādu iemeslu dēļ - nav valdes, gan tie uzņēmumi, kuros valdes loceklis no amata atbrīvots pēc VID iniciatīvas (sodot pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) un piemērojot papildsodu – liegumu ieņemt amatus), kā rezultātā uzņēmums palicis bez amatpersonas, un jauna valde netiek iecelta – vai nu apzināti, vai, piemēram, īpašnieku nesaskaņu dēļ, kas būtiski sarežģī vai atsevišķos gadījumos pat padara neiespējamu jaunas amatpersonas iecelšanu. 

Otru lēmumu grupu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu iniciē VID. Respektīvi, balstoties uz šī paša panta 2.daļu, VID ir tiesības sabiedrības darbību izbeigt, ja pēc administratīvā soda uzlikšanas (naudas sods ar vai bez papildsoda – amatpersonas atbrīvošanas) SIA viena mēneša laikā nav iesniegusi gada pārskatu vai attiecīgās deklarācijas un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz seši mēneši, kā arī pēc VID lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu SIA trīs mēnešu laikā nav novērsusi norādītos trūkumus. Šajos gadījumos UR, veicot ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, ir VID lēmuma izpildītājs.

Uzņēmumu reģistrs informē, ka kopumā 2014.gadā no VID ir saņemti teju 10 000 pieteikumu, taču UR veicis ierakstus vairāk nekā 9000 gadījumos. Tajos gadījumos, kuros VID pieteikums nav rezultējies UR lēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu jeb likvidācijas uzsākšanu, ir notikuši dažādi likumdošanā regulēti notikumi, kas uzņēmuma likteni ievirza citā gultnē, tas ir, uzsākta maksātnespējas procedūra, uzsākta likvidācija pēc īpašnieku iniciatīvas, UR atteicis VID lēmuma reģistrāciju, kā arī ieraksts UR par darbības izbeigšanu jau veikts agrāk - kādu citu iemeslu dēļ.  

Abu iestāžu - VID un UR – iniciēto sākumlēmumu par SIA darbības izbeigšanu rezultātā fināls – UR lēmums par uzņēmuma izslēgšanu no komercreģistra – 2014.gadā ticis piemērots 941 uzņēmumam (pēc Komerclikuma 317.panta 2.daļas).

UR Kontroles nodaļas vadītāja Linda Bespalova skaidro, ka salīdzinoši lielā atšķirība starp tiem uzņēmumiem, kuros uzsākta (izsludināta) vienkāršotā likvidācijas procedūra – kopumā ap 10 000 līdz reāli izslēgtiem uzņēmumiem (ap 1000) – saistīta ar vairākiem faktoriem: katrai darbībai likumos noteiktie reaģēšanas (kas ļauj, lai gan reālā dzīvē ne vienmēr, mainīt uzņēmuma likteni) un pārsūdzības termiņi, kā arī UR administratīvā kapacitāte, kas, pat neraugoties uz jaunu papildu  darbinieku pieņemšanu VID lēmumu izpildei, tomēr ne tuvu nespēj pietuvoties VID administratīvajai kapacitātei. L.Bespalova stāsta, ka jau 2015.gadā no komercreģistra izslēgto uzņēmumu skaits būšot krietni lielāks, jo tiks pabeigtas iepriekšējos periodos uzsāktās darbības.

Sodītie valdes locekļi

Attiecībā uz uzņēmumu amatpersonām – valdes locekļiem – UR pastāv divu veidu liegumi.

Ja VID uzņēmuma amatpersonu ir atzinis par riska personu, tad par šīs personas statusu tiek informēts UR. Dzīvē tas nozīmē, ka UR, reģistrējot jaunu komersantu, saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.12.pantu pārbauda ikvienu personu arī VID iesniegtajā riska personu sarakstā: vai konkrētajam cilvēkam nav piemērots liegums ieņemt noteiktus amatus – valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists u.tml., taču esošos amatus riska persona var turpināt ieņemt. Tāds pats princips tiek piemērots riska adresēm.

Savukārt, ja personai tiek atņemtas tiesības ieņemt amatus, balstoties uz likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.4 panta 4.daļu, tas ir, UR nodrošina kriminālprocesā pieņemtu nolēmumu (personai atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību), kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtu nolēmumu (personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus) izpildi, tad šajos gadījumos persona tūlītēji zaudē visus noteiktos amatus visos uzņēmumos.

2014.gadā pieņemti gandrīz 4000 lēmumi par personas atbrīvošanu. Mazākā daļa – aptuveni 20% ir saistīti ar kriminālprocesiem, bet vairums – ap 80% - ir sekas VID piemērotajiem papildsodiem atbilstoši LAPK.

L.Bespalova skaidro, ka minētie 4000 lēmumi iekļauj gan cilvēkus, gan uzņēmumus, resp., uz viena VID lēmuma pamata par vienu cilvēku UR var nākties izvērtēt un pieņemt daudzus lēmumus. Parasti šajos gadījumos VID liegums vienai personai nozīmē izmaiņas 3–5 uzņēmumos, nereti arī 10, 20 un 30 uzņēmumos, taču rekords 2013.gadā ir viens cilvēks, kurš ieņēma amatus 187 uzņēmumos. Konkrētajā gadījumā tas nozīmēja, ka, balstoties uz vienu VID lēmumu, UR bija jāpieņem 187 lēmumi.

Saskaņā ar VID statistiku, 2013.gadā 1174 komercsabiedrību valdes locekļiem piemērots papildsods, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, bet 2014.gadā – 1725, tostarp 1111 valdes locekļiem - par nesadarbošanos ar VID, 536 valdes locekļiem – par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, 86 - par grāmatvedības pārkāpumiem, 11 - par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, 4 valdes locekļiem - par patvaļīgas tirdzniecības atsākšanu un vienam valdes loceklis - par komercdarbību bez licences.

"VID liegums vienai personai nozīmē izmaiņas 3–5 uzņēmumos, rekords 2013.gadā bija 1 cilvēks, kurš ieņēma amatus 187 uzņēmumos."

UR atzīst: praksē ir vērojami gadījumi, kad uzņēmumu amatpersonām UR reģistrētais liegums ieņemt amatus nāk kā pārsteigums, jo, pēc uzņēmumu pārstāvju teiktā, no VID viņi šādu informāciju neesot saņēmuši vai neesot sapratuši, ka VID lēmuma rezultātā iestāsies šādas sekas.

VID to komentē, norādot, ka diemžēl ir personas, kas vai nu nenodrošina korespondences saņemšanu deklarētajā adresē, jo tur faktiski nedzīvo, vai arī, saņemot no pasta uzaicinājumu ierasties pēc ierakstītas vēstules, neiet tai pakaļ.

Te jāpiebilst, ka neatkarīgi no tā, cik kvalitatīvi realitātē strādā pastnieks, saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.un 9.pantu, vienkāršs pasta sūtījums uzskatāms par paziņotu astotajā dienā, ierakstīts pasta sūtījums - septītajā dienā, bet elektronisks sūtījums – otrajā darba dienā.

UR klientiem jau labu laiku piedāvā e-pakalpojumu "UR pieteikto izmaiņu ziņotājs": uzņēmuma īpašnieki vai amatpersonas var saņemt paziņojumu e-pastā, tiklīdz UR attiecībā uz konkrēto sabiedrību tiek iesniegts pieteikums izmaiņām. Pakalpojums tika izveidots antireiderisma pasākumu kompleksa ietvaros ar mērķi radīt uzņēmuma īpašniekiem vai amatpersonām iespējas uzzināt par pieteiktajām izmaiņām, vēl pirms tās tiek reģistrētas. Tā kā arī VID lēmumi attiecībā uz konkrēto uzņēmumu UR sistēmā tiek reģistrēti kā pieteikumi, arī šajos gadījumos persona, kas pieteikusies pakalpojumam, saņem e-pastā informāciju par iesniegta pieteikuma izmaiņu veikšanai faktu, datumu, lietvedības numuru.

Taču tajos gadījumos, kad VID informē UR par riska personām, e-pakalpojums informāciju nesniegs, jo šī informācija netiek reģistrēta kā pieteikums par izmaiņām kādā konkrētā uzņēmumā; tā ir informācija, kas UR jāņem vērā, reģistrējot jaunu subjektu vai izmaiņas jau reģistrētajā informācijā. Tā kā informācija par riska personu sarakstā iekļautajām personām netiek ierakstīta publiskos reģistros, tā netiek sniegta trešajām personām.

Quo vadis, Honkonga?

Savulaik, veidojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), daudz tika runāts par Honkongas modeli. Viena no tā šķautnēm – deklaratīvas un uzmanību piesaistošas aizturēšanas akcijas ar mērķi tādā veidā radīt publisku biedu un potenciālajos likumpārkāpējos iedvest bailes, ka biedējošā paskata aizturēšanas vienība var atnāk pie ikviena pārkāpēja. Tiesa, šī PR darba sastāvdaļa laika gaitā ir pavērsusies pret pašu KNAB caur pārmetumiem par disonansi starp skaļajām aizturēšanām un notiesājošiem spriedumiem.

Velkot paralēles ar VID darbību, jāatzīst, ka šobrīd tempi, kādos top un tiek ieviestas arvien jaunas likumdošanas normas attiecībā uz nodokļu maksātāju pārkāpumiem, cik plaši publiskā telpā pieejama informācija par uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kurus VID likvidē un soda, atgādina jau minēto Honkongas modeli – labi redzams pasākumu komplekss, kas mērāms daudzos normatīvos aktos un daudzos sarakstos. Tajā pašā laikā notiesājošu spriedumu par tiešām rupjiem nodokļu izkrāpšanas gadījumiem publiskā telpā nav.

UR galvenā valsts notāre Guna Paidere uzskata, ka šobrīd būtu jāpārstāj ieviest jaunas uzņēmējus  apgrūtinošas normas, un jāsaprot, kādus rezultātus nesīs iepriekšējos gados ieviestās. Tas nozīmē, ka paralēli uzsāktajiem procesiem būtu jāpilnveido VID un UR piemēroto sodu politikas metodikas, lai nevis ar visbargākajiem sodiem birokrātiski sodītu visus pēc kārtas, kas vien formāli atbilst likuma burtam, bet lai nošķirtu tos uzņēmumus, kas pārkāpumus veikuši apzināti un krāpniecisku nolūku vadīti, no tiem uzņēmējiem, kas pārkāpumus pieļāvuši neapzināti vai neveiksmju ķēdes rezultātā.

Dzīve dažādību pilna

Atkāpei var piebilst, ka, par spīti jaunajām normām un bargajiem sodiem, jau šobrīd publiskā telpā redzami uzņēmēji, kas pagātnē vairāku gadu garumā mainījuši gan SIA nosaukumus, gan īpašniekus, solot, ka līdz ar tiem uzņēmumā ienāks jaunas investīcijas, un paralēli lēkājuši starp dažādiem SIA juridiskajiem statusiem, tostarp ietverot arī maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus, un kuri visa iepriekšminētā rezultātā – kā liecina publiska informācija – VID nokaitinājuši tiktāl, ka agrākais uzņēmumu valdes loceklis ticis pie aizlieguma ieņemt SIA amatpersonas amatus. Tajā pašā laikā redzams, ka līdz ar liegumu šo uzņēmēju dzīvē nekas īpaši nav mainījies, izņemot juridisku niansi – agrākais valdes loceklis kļuvis par uzņēmuma vadītāju, un pēdējās publiski izskanējušās grūtības tiek skaidrotas ar aktualitāti - Krievijas krīzes sekām... 

Te acīmredzot jāatgādina VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietnieces Santas Garančas teiktais par sabiedrības nepieciešamību iesaistīties procesos, jo šādos gadījumos tikai sadarbības partneru novēršanās (kaut vai aiz bailēm tādā veidā "uzaicināt ciemos" VID auditu) var izmainīt uzņēmuma darbības stilu jeb tiešām izstumt negodprātīgus cilvēkus no uzņēmējdarbības vides, jo kazuistika te nelīdzēs.

Tajā pašā laikā publiski pieejamā UR lēmumu datubāze liecina arī par gadījumiem, kad uzņēmumu pārstāvji vēršas UR, apstrīdot VID lēmuma izpildi, ņemot vērā, ka starp uzņēmumu un VID pastāv strīds, kas tiek risināts tiesā, un, ja UR izslēgs SIA no komercreģistra, tad vairs nebūs iespējams tiesvedību turpināt, jo būs zudis prasītājs.

G.Paidere atzīst, ka pārsvarā par VID un UR kopīgi uz izslēgšanu no komercreģistra virzītiem  uzņēmumiem no uzņēmuma īpašnieku vai amatpersonu puses intereses nav, kas savukārt liecina: šie uzņēmumi tiešām ir "tukši" un nevienam vairs nav vajadzīgi.

 Taču praksē tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad uzņēmumi cīnās par to, lai netiktu izslēgti no reģistra. Tāpat ir vērojami atsevišķi gadījumi, kad valdes loceklim pārsūdzība par savu vai savu un uzņēmuma likteni tiek atteikta birokrātisku iemeslu dēļ: tā kā valdes loceklis ir atcelts no valdes locekļa amata, tad viņš vairs neskaitās valdes loceklis, un līdz ar to viņam tiek atteiktas tiesības sūdzēties kā valdes loceklim (pārstāvēt uzņēmumu).

Kurā puzles gabaliņā sēdēs tiesībsargājošās struktūras?

G.Paidere uzskata, ka mūsdienu situācijā tikai ar preventīvām metodēm uzlabot nodokļu nomaksu nav iespējams: nepieciešams stiprināt tiesībsargājošo izmeklēšanas iestāžu kapacitāti, lai tās spētu iegūt pierādījumus un atklāt fiktīvas shēmas, krāpšanas. Jo, kamēr sabiedrībai nav informācijas, ka pierādījumi tiek iegūti, ka notiesājoši spriedumi stājas spēkā, tikmēr tiek radīta nesodāmības sajūta. Piemēram, attiecībā uz iesniegumiem, ar kuriem UR vērsies policijā par reģistrā iesniegtiem viltotiem dokumentiem,  vairumā gadījumu izmeklēšana beigusies nesekmīgi: vai nu nav iegūti pierādījumi, vai iestājies noilgums. Arī publiski nav izskanējusi informācija, ka personas par dokumentu viltošanu ir sodītas.

Galvenā valsts notāre bažījas, ka pēdējos gados ieviestās normas kopumā – tostarp VID iniciētās normas, antireiderisma normas - var pārāk apgrūtināt uzņēmējdarbības vidi. "Pēdējo gadu laikā normatīvajos aktos ir ieviestas vairākas būtiskas un apjomīgas izmaiņas, kas skar komersantu reģistrāciju – 2013.gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz parakstu notariālu apstiprināšanu uz vairākiem Reģistram iesniedzamiem dokumentiem jeb tā saucamie antireiderisma grozījumi. Savukārt pirms tam, 2013.gada janvārī, pieņemtie grozījumi Komerclikumā dod tiesības VID pieņemt lēmumus par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu un par tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus personām, saskaņā ar kuriem persona tiek izslēgta no reģistriem. Papildus 2014.gada sākumā stājās spēkā regulējums, kas paredz riska personu saraksta ieviešanu, savukārt no 2015.gada janvāra normatīvie akti nosaka UR pienākumu atlikt ierakstu izdarīšanu reģistrā, ja ierakstīšanai pieteiktā adrese atbilst VID riska adrešu sarakstā iekļautajai riska adresei," stāsta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre G.Paidere.

"Kamēr sabiedrībai nav informācijas, ka pierādījumi tiek iegūti, ka notiesājoši spriedumi stājas spēkā, tikmēr tiek radīta nesodāmības sajūta."

"Kā redzams no uzskaitījuma, izmaiņas ir būtiskas, un UR loma fiktīvās uzņēmējdarbības mazināšanā ir palielinājusies. Ir radīti daudzi instrumenti un palielināta valsts iestāžu kompetence, vienlaikus mazinot tiesas iesaisti komersantu darbības apturēšanā un pat izslēgšanā no reģistra. Tagad minēto instrumentu darbība ir jāpārbauda praksē un jāizveido tāda šo normu piemērošanas prakse, kas sasniedz šo normu mērķi – proti, ietekmē personas un uzņēmumus, kas ir vērsti uz likuma neievērošanu, bet netraucētu godīgos uzņēmējus, kas tiešām strādā, bet dažādu apsvērumu dēļ nav formāli izpildījuši kādu no daudzajām normatīvo aktu prasībām. UR ieskatā, jauni pasākumi pašlaik nav jāievieš, bet ir jāanalizē, kā praksē darbojas iepriekš minētais regulējums. Jāanalizē šo normu atdeve. Ja turpināsies šī tendence, ka katru gadu ieviešam arvien jaunus šķēršļus, tad pēc dažiem gadiem attapsimies situācijā, ka uzņēmuma dibināšana ir smagnējs, laikietilpīgs un arī dārgs process – tā teikt, no viena grāvja otrā," norāda G.Paidere.

Jāpiebilst, ka 2014.gada decembrī Saeimā bija plānots skatīt grozījumus Komerclikumā, kas paredzēja noteikt prasību nodrošināt kapitālsabiedrības valdes sastāvā vismaz vienu personu, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. Saeimas Juridiskais birojs šo ieceri atzinis par nesamērīgu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU