VID riska sarakstā nokļuvušām personām liegs reģistrēt uzņēmumus

Grozījumi šajos trijos likumprojektos atbalstīti Ministru kabineta sēdē 10.septembrī.

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" nosaka kritērijus riska personas konstatēšanai, riska personu saraksta uzturēšanas kārtību, pienākumu VID uzturēt riska personu reģistru un šīs informācijas nodošanu Uzņēmumu reģistram.

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" paredz VID kompetenci pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un par personas iekļaušanu riska personu sarakstā.

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteic Uzņēmumu reģistram darbības, ja Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis fizisku personu par riska personu un iekļāvis to riska personu sarakstā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumam.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore Jana Salmiņa atgādina, ka jau šobrīd likums paredz VID tiesības apturēt saimniecisko darbību tādiem uzņēmumiem, kas piedalījušies gan nodokļu krāpšanā, gan dibināti nevis ar nodomu nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet dažādiem citādiem nolūkiem. Taču pašreizējais regulējums palīdz vienīgi cīnīties ar sekām. Tikai saimnieciskās darbības apturēšana ne vienmēr ir pietiekami efektīva, jo tās pašas personas, kuras bijušas uzņēmumos, kas ir apturēti, parādās atkal un atkal jaunos uzņēmumos.

Lai cīnītos pret šīm parādībām preventīvi, ir paredzēts izveidot riska personu reģistru, kurā iekļautu personas, kas līdz šim negodprātīgi darbojušās, radījušas kaitējumu arī valsts budžetam, kropļojušas uzņēmējdarbības vidi un grauj visas sabiedrības labklājību.

"Tāds bizness: cilvēki ir sociālo institūciju aprūpē un vienlaikus ir uzņēmumu amatpersonas."

VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Edīte Silova uzsver: daļa komercsabiedrību tiek apzināti dibinātas ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, atmazgāt naudu, piedalīties nodokļu izkrāpšanas shēmās. Fiktīvā uzņēmuma statuss jau ir piešķirts gandrīz 8000 uzņēmumiem. Gandrīz 8000 izslēgti no Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, vairāk nekā 5000 uzņēmumiem apturēta saimnieciskā darbība.

Šādu komercsabiedrību darījumu apmērs pēdējā pusotra gada laikā bijis gandrīz 180 miljoni latu.

Statistika liecina, ka problēma joprojām ir aktuāla un jācīnās ne tikai ar sekām, bet arī preventīvi, piebilst E.Silova. Komersanti ne tikai nemaksā nodokļus, nepilda savas saistības pret valsti, bet arī pret saviem darījuma partneriem, jo, sasniedzot kaut kādu nodokļu parādu slogu, tiek veidots jauns uzņēmums, bet vecais tiek pamests.

Patlaban likums ļauj apturēt saimniecisko darbību, izslēgt no Pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistra, taču ir ierobežotas iespējas ietekmēt personu, kas darbojas juridiskas personas vārdā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka vienas un tās pašas amatpersonas reģistrētas vairākos uzņēmumos un nodokļu nemaksāšana turpinās.

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā pieņems VID, par šādu lēmumu informējot personu vai atsevišķos gadījumos – vispirms izsakot brīdinājumu. VID lēmumu, tāpat kā jebkuru administratīvo aktu, varēs apstrīdēt un pārsūdzēt. Ja persona pārkāpumu novērsīs, tā no riska saraksta var tikt izslēgta.

Kurš nokļūs melnajā sarakstā?

Riska personas sarakstā iekļaus pēc vairākiem kritērijiem. Piemēram, divi kritēriji

saistīti ar tām personām, kuras pašas atzīst, ka tām nav bijusi vēlme kļūt par valdes locekļiem, nav bijis nolūks veikt komercdarbību vai kuras par amatpersonām ir kļuvušas pēc trešo personu lūguma un viņu dati bez piekrišanas ir izmantoti ierakstu izdarīšanai komercreģistrā (izņemot gadījumu, ja persona ir paziņojusi par datu izmantošanu bez tās piekrišanas vai par personas apliecinoša dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu, nolaupīšanu un ziņas ir ievadītas Nederīgo dokumentu reģistrā). Jau pašreiz VID rīcībā ir vairāk nekā 1500 paskaidrojumu no cilvēkiem, kuri atzīst, ka par samaksu aizgāja uz Uzņēmumu reģistru un uz sava vārda reģistrēja komercdarbību.

Riska sarakstā iekļūs arī "komersanti", kuru dzīvesvietas adrese atbilst likumā jau pašreiz definētajai riska adresei, piemēram, patversmē vai cietumā, vai cilvēkam vispār nav deklarētas adreses. Pašreiz 368 personām valstī nav deklarētas dzīvesvietas adreses, vai tā ir deklarēta sociālajā institūcijā. Tātad – šie cilvēki paši par sevi nespēj rūpēties, bet tai pašā laikā ir uzņēmumu amatpersonas.

VID Paskaidrojumu reģistrā ir iekļauta informācija par 1635 uzņēmumiem (saistībā ar fiktīvo uzņēmējdarbību), it sevišķi pēdējā laikā tiek saņemti ļoti daudz paskaidrojumu, jo personas, lūdzot sociālo palīdzību, ir konstatējušas, ka ir iesaistītas fiktīvos uzņēmumos, līdz ar to pabalsts no valsts, no pašvaldības nepienākas.

Riska sarakstā cilvēku iekļaus arī tad, ja viņš ir vai ir bijis uzņēmuma vienīgā amatpersona un tajā laikā uzņēmumā pieļauti pārkāpumi. Tātad, ja komercsabiedrība ir izslēgta no PVN maksātāju reģistra, tai apturēta saimnieciskā darbība, tiks uzskatīts, ka šīs komercsabiedrības amatpersona ir riska persona, jo tās pienākumu pildīšanas laikā ir pieļauti būtiski pārkāpumi.

Vēl divi kritēriji saistīti ar nodokļu parādiem: riska sarakstā nokļūs persona, kura ir vai ir bijusi vienīgā amatpersona un tās amata pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 eiro (10 542 lati), kā arī ja pašai personai ir nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7000 eiro (4920 latu). Riska personas statusu piešķirs gadījumā, ja šī persona savas problēmas nerisina - nav lūgts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, nav iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums tiesā.

Uzņēmumu reģistram jāskatās riska sarakstā

Likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzēs arī informācijas apmaiņu starp VID un Uzņēmumu reģistru par riska personu sarakstā iekļautajām ziņām. Riska personu saraksts tiks regulāri papildināts un sūtīts Uzņēmumu reģistram.

Uzņēmumu reģistrs (UR), konstatējot, ka pieteikumā par uzņēmuma, komersanta, biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju, izmaiņām reģistrācijas lietā vai pārreģistrāciju norādītā informācija ietverta Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā riska personu sarakstā vai riska adrešu sarakstā, atliks vai atteiks uzņēmuma, komersanta, biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju, izmaiņu reģistrāciju reģistrācijas lietā vai pārreģistrāciju.

UR galvenā valsts notāre Guna Paidere norāda: reģistrācija ir ātra, bet tai pašā laikā jādomā arī par drošību. Uzņēmumu reģistrā jau ir dažādi filtri. Tiek pārbaudīts, vai personai ir derīgi dokumenti vai persona ir dzīva, vai eksistē adrese, kurā uzņēmums tiek reģistrēts, vai īpašnieks zina, ka konkrētā adresē tiek reģistrēts uzņēmums. Tagad likumos ierosinātais vēl viens papildu filtrs, kad citas valsts institūcijas rīcībā esošo informāciju ņems vērā reģistrācijā. Ja persona šajā sarakstā būs, UR valsts notārs atliks vai atteiks reģistrāciju.

"Uzņēmumu reģistram būs tiesības atteikt vai atlikt reģistrāciju."

Atteikums būs gadījumos, kad tā ir vienīgā persona, kas vēlas dibināt uzņēmumu, vai tā tiek iecelta pārvaldes amatos, citos gadījumos - ja pieteikta likvidācija vai reorganizācija, reģistrāciju atliks un VID veiks papildu pārbaudes. Šis jaunais filtrs ir likumā paredzētie riska personu kritēriji, ja kāds filtrā "aizķeras", paliek uz papildu pārbaudēm, bet visiem pārējiem reģistrācija notiek parastajā gaitā.

Likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" grozījumu projekta anotācijā norādīts: izmaiņas vērstas pret negodprātīgām fiziskām personām, kuras ir iesaistītas komerctiesiskajās attiecībās. Grozījumi skars komersantus (tajā skaitā ārvalstu komersantus, kuriem ir filiāles Latvijā, un Eiropas komercsabiedrības), kooperatīvās sabiedrības (tajā skaitā Eiropas kooperatīvās sabiedrības), biedrības un nodibinājumus, individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, ja šo subjektu pārvaldi īsteno negodprātīgas fiziskās personas.

Riska personu saraksts nebūs publisks, to uzturēs VID, un tas būs pieejams tikai Uzņēmumu reģistram. Tātad šī saraksta pieejamība atšķirsies no cita VID reģistra – par saimnieciskās darbības apturēšanu.

Grozījumi likumos vēl jāizskata Saeimā. Projektos paredzēts, ka grozījumi likumos stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.