Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sadaļā „Ģimene” tiek piedāvāts detalizētāks tematiskais dalījums par ģimenes tematiku – adopcija, bāriņtiesa, dzimšana, laulība utt. Savukārt, uzklikšķinot sadaļai „Dzimšana”, var iegūt informāciju par 38 valsts pakalpojumiem, ko nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Tieslietu ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Pakalpojumu atrašana portālā "Latvija.lv":
Pašreiz portālā "Latvija.lv" pieejami vairāk nekā divi tūkstoši dažādu valsts un pašvaldības iestāžu sniegto pakalpojumu jeb publisko pakalpojumu aprakstu, kuros iestādes informē par saviem pakalpojumiem, par to, kā un kur to var saņemt. Portālā ir arī 88 e-pakalpojumi – iespēja iedzīvotājam (autentificējoties) iegūt personisku informāciju, elektroniski nokārtot formalitātes ar iestādēm.
Informācijas meklēšana, izmantojot "šķirstīšanu"
Ņemot vērā lielo informācijas daudzumu, portāla uzturētāji iesaka portālā piedāvāto pakalpojumu (aprakstu) un e-pakalpojumu optimālai atrašanai izmantot filtrus, kas ierobežo piedāvāto informāciju, kā arī meklētāja iespējas. Arī nākotnē iecerēts koncentrēties uz meklēšanas iespēju uzlabošanu, nevis kataloģizācijas pilnīgošanu, stāsta Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāja Irīna Meļņika. Jo jau šobrīd – cik cilvēku, tik viedokļu, un tie, kas informāciju meklē "šķirstīšanas režīmā", nereti ir izbrīnīti, kāpēc atsevišķi netiek izdalīta kāda konkrēta sadaļa vai kāpēc konkrētā informācija atrodas tieši konkrētajā sadaļā.
Šobrīd pastāv vairāki veidi (ceļi), kā portāla lietotājs var meklēt sev interesējošo informāciju – izmantojot gan "šķirstīšanas metodi", gan meklētāju.
Ja izvēlas "šķirstīšanas metodi", tad viens ceļš ir klikšķināt uz kādas no portālā "Latvija.lv" pirmajā lapā redzamajām tematiskajām izvēlnēm (koši zaļi klucīši lapas centrā) – sociālie pakalpojumi un nodarbinātība, ģimene, uzņēmējdarbība utt. Uzklikšķinot uz kādu no minētajām sākuma izvēlnēm, portāla apmeklētājs nokļūst tematisko pakalpojumu - kurā vienuviet pieejami kā publisko pakalpojumu apraksti, tā e-pakalpojumi - sadaļā un pamazām, sekojot izvēlnēm, var nokļūt pie aizvien šaurāka un specifiskāka satura informācijas.
Piemēram, sadaļā "Ģimene" tiek piedāvāts detalizētāks tematiskais dalījums par ģimenes tematiku – adopcija, bāriņtiesa, dzimšana, laulība utt. Savukārt, uzklikšķinot sadaļai "Dzimšana", var iegūt informāciju par 38 valsts pakalpojumiem, ko nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Tieslietu ministrija (TM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).
VRAA iesaka arī šādā "šķirstīšanas režīmā" iesaistīt meklētāja piedāvātos filtrus.
Publisko pakalpojumu sadaļā "Dzimšana", izmantojot filtrus, iespējams atlasīt katras no minētajām trīs iestādēm piedāvātos pakalpojumus: piemēram, ieliekot ķeksi iepretim PMLP vārdam, var uzzināt, ka PMLP šobrīd piedāvā četrus ģimenei saistošus pakalpojumus, TM - vienu, bet VSAA – piecus pakalpojumus.
Savukārt, ja tiek meklēts ar dzimšanas tēmu saistīts pakalpojums konkrētā pašvaldībā, tad kolonnā "Filtri" jāizvēlas sadaļa "Pašvaldības" un jāuzklikšķina uz ikonas "Atlasīt no saraksta". Tā rezultātā uz datora ekrāna uznirst logs, kurā var izvēlēties interesējošo pašvaldību - konkrētajā gadījumā kādu no 14 minētajām. Izvēloties, piemēram, Ogri, var uzzināt, ka Ogres novada pašvaldība portālā iekļāvusi aprakstu par to, ka dzimšanas reģistrācija notiek klātienē pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā. Savukārt, izvēloties Daugavpili – gan pilsētu, gan novadu - var iegūt informāciju par kopumā pieciem ar bērna dzimšanu saistītiem dažādiem pakalpojumiem.
Otrs ceļš, kā uzzināt par portālā pieejamo pakalpojumu spektru, ir izmantot "špikeri" - Google meklētājsistēmai sagatavotos atslēgvārdus: lapas lejasdaļā uz gaiši zaļa fona tumši zaļiem maziem burtiņiem fiksētās pakalpojumu jomas. VRAA Elektronisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājs Gunārs Dišlers gan skaidro, ka lapas veidotāji šos mazos burtiņus nav domājuši cilvēku acīm (tāpēc tie tik mazi), bet tie sarakstīti tāpēc, lai uzlabotu portālā "Latvija.lv" iekļauto pakalpojumu meklēšanas iespējas Google meklētājā.
"Mazo burtiņu ceļš" ir salīdzinoši ātrāks un vienkāršāks tiem, kuriem informācijas uztveres īpatnības ļauj vieglāk orientēties detalizētāk strukturētā informācijas piedāvājumā: šis paņēmiens ļauj viegli pārskatīt katras sadaļas struktūru un ātrāk aptvert, kurā sadaļā interesējošie pakalpojumi varētu būt iekļauti.
Meklēšanas smalkumi – domājiet sinonīmos!
Iegūt informāciju par visiem portālā pieejamajiem pakalpojumiem – gan pakalpojumiem (aprakstiem), gan e-pakalpojumiem – var, meklētāja laukā ierakstot tukšuma simbola taustiņu un pēc tam nospiežot ievadīšanas (enter) taustiņu. Tādā gadījumā ekrānā alfabētiskā secībā parādās 2245 ieraksti, kas izkārtoti 225 lapās. Lai atmestu lieko informāciju, portāla lietotājam ieteicams izvēlēties ekrāna labajā pusē izvietoto kolonnu "Filtri" - atlasot ierakstus: pēc kategorijas (dzīves notikums, pakalpojums, e-pakalpojums) vai pēc teritorijas (novadi, pilsētas), vai pēc valsts iestādes (pakalpojuma piedāvātājs), vai pēc pašvaldības (pakalpojuma piedāvātājs).
Otrs meklēšanas paņēmiens ir meklētāja logā rakstīt atslēgas vārdus. Atslēgas vārdus var rakstīt nepilnus (arī nekādas zvaigznītes beigās nav jāliek). Taču, meklējot it kā pēc vispopulārākā meklēšanas principa - "tā kā Google", parādās vairākas būtiskas lietas, ko der zināt un ņemt vērā.
Ja meklētāja logā tiek ierakstīts apdzīvotas vietas/pašvaldības nosaukums, meklētājs šobrīd piedāvā informāciju arī par citās pašvaldībās pieejamiem pakalpojumiem. G.Dišlers skaidro, ka šī problēma ir apzināta un pie tās novēršanas šobrīd tiekot strādāts: problēmas izcelsme saistīta ar to, ka meklētājs šobrīd piedāvā gan pašvaldību, kurā pakalpojums tiek piedāvāts, gan arī tās pašvaldības, no kurām pakalpojumam var pieteikties (teorētiski visas). Tāpēc, kamēr problēma tiek novērsta centralizēti, katrs lietotājs šādos gadījumos var sev palīdzēt pats: izmantot filtrus, lai izvēlētos tikai vēlamā vai vēlamās pašvaldības.
Piemēram, šobrīd, ierakstot meklētājā vārdu "Carnikava", sistēma piedāvā 114 lapas ar 1140 dažādiem ierakstiem. To vidū kā pirmais ieraksts tiešām parādās publiskais pakalpojums jeb pakalpojuma apraksts "Pirmsskolas izglītības pakalpojumi (Carnikavas novada pašvaldība)", bet tam seko virkne citu - ar Carnikavu nesaistītu - ierakstu. Šādā situācijā lietotājam jāizvēlas filtrs "pašvaldības", kurā jāieķeksē Carnikavas pašvaldība. Pēc šīs darbības, "liekie" ieraksti pazūd un atklājas, ka minētais pakalpojums ir vienīgais Carnikavas pašvaldības piedāvātais pakalpojums portālā "Latvija.lv".
"Katra iestāde pati rada sava pakalpojuma aprakstu - arī valoda (vārdi), kādā iestādes stāsta par saviem pakalpojumiem, ir atšķirīga."
Ļoti būtiska lieta ir atslēgas vārdu izvēle. Ņemot vērā pašreizējos portāla satura būvniecības paņēmienus – katra iestāde pati rada sava pakalpojuma vai e-pakalpojuma aprakstu - arī valoda (vārdi), kādā iestādes stāsta par saviem pakalpojumiem, ir atšķirīga. G.Dišlers kā uzskatāmāko piemēru min vārdu "bērnudārzs": kā zināms, bērnu vecāki visbiežāk lieto vārdu "bērnudārzs", izglītības sistēmas profesionāļi tās pieraduši saukt par pirmsskolas izglītības iestādēm, bet daži lieto arī saīsinājumu PII. Tādējādi arī portālā šobrīd pieejami pakalpojumi ar visiem trim minētajiem vārdiem un ne tikai trim. Ja meklētājā ieraksta vārdu "bērnudārz" var iegūt informāciju par pieciem dažādiem pakalpojumiem, ja ieraksta "pirmsskolas izglītības iestāde" - par 19 citiem pakalpojumiem, ja ieraksta "pirmskolas izglītības iestāde" - par četriem vēl citiem pakalpojumiem, bet ja ieraksta "PII" - par vēl diviem citiem pakalpojumiem.
Lai novērstu šo jucekli, VRAA šobrīd strādā pie sinonīmu vārdnīcas izveides, stāsta G.Dišlers. Tajā tiks apkopoti visi vārdi, kas kā sinonīmi pēc būtības nozīmē vienu un to pašu. Iecerēts, ka sinonīmu vārdnīca praksē līdzināsies Google meklētāja "suflierim", kas, cilvēkam sākot rakstīt kādu vārdu vai frāzi, piedāvā turpinājumu un variantus. Iecerēts, ka sinonīmu vārdnīca varētu sākt darboties 2015.gada sākumā. Viņš arī stāsta, ka paralēli minētajam šobrīd arī vairākas pašvaldības strādā pie vienotu pakalpojumu nosaukumu šablonu izveides, kas portāla lietotājiem atvieglotu dzīvi un uzlabotu meklēšanas iespējas.
Tāpat šobrīd notiek arī izpēte par to, kādā veidā cilvēki meklē pakalpojumus. Ņemot vērā izpētes rezultātus, tiks uzlabota meklēšanas sistēma. Iecerēts, ka šīs izmaiņas lietotāji varētu just aptuveni 2015.gada vidū. Tāpat plānots, ka jau 2015.gada sākumā tiks uzlabota saišu redzamība.
G.Dišlers stāsta, ka šobrīd vairākas iestādes aktīvi strādā pie jaunu e-pakalpojumu izveides un 2016.gada otrajā pusē e-pakalpojumu skaits varētu sasniegt aptuveni 140. Vaicāts, kāpēc, viņaprāt, e-pakalpojumi top tik kūtri, G.Dišlers kā iespējamos iemeslus min sākotnēji iestāžu darbinieku izpratnes trūkumu par to, kā e-pakalpojuma ieviešana atvieglos viņu darba procesu, taču otrs būtiskais faktors ir finansējums, kas iestādēm nepieciešams e-pakalpojuma izveidei. Jāpiebilst, ka topošais Publisko pakalpojumu likums, kas ir iepriekšējās Saeimas atbalstīts 1.lasījumā, neregulē e-pakalpojumu izveides nepieciešamību – tā joprojām paliek brīvprātīga iestāžu izvēle.
Populārākie e-pakalpojumi
VRAA speciālisti atzīst, ka pieprasītākie e-pakalpojumi jau vairākus gadus ir nemainīgi. Atsevišķas korekcijas ievieš "sezonāli pieprasījumi" – piemēram, studiju gada sākums, kad potenciālie studenti pieteicās studijām augstskolā, izmantojot portālu "Latvija.lv" (lai gan to var skaidrot arī ar īpašiem papildu labumiem – atvieglota autentifikācija, izmantojot deklarētu e-pasta adresi, kā arī izdevīgi samaksas nosacījumi, īpaši tiem studentiem, kas dokumentus sniedza vienlaicīgi vairākās mācību iestādēs), kā arī mediji, kas pievērš uzmanību kādam konkrētam notikumam/e-pakalpojumam, piemēram, pirms vairākiem gadiem TV sižets par iespējām portālā uzzināt savu nākotnes pensiju portālam piesaistīja tik daudz klientu vienlaikus, ka portāla tehniskās jaudas tobrīd zaudēja cīņā ar sabiedrības interesi; šobrīd pastiprinātu uzmanību gāzes ieroču reģistrācijai ir pievērsusi Valsts policijas paziņojuma publicitāte u.tml.
Saskaņā ar VRAA datiem šā gada 10 mēnešos populārākie e-pakalpojumi ir bijuši Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana – vairāk nekā 130 000 lietotāju, Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās – aptuveni 110 000 lietotāju, Mani dati Iedzīvotāju reģistrā – aptuveni 76 000 lietotāju. Minētie pakalpojumi jau pēdējos piecus gadus veido stabilu e-pakalpojumu "TOP 3".
Otru populārāko pakalpojumu "top 3" (4.-6.vieta) veido VSAA pakalpojumi: Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru – aptuveni 62 000 lietotāju, Valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2.līmeņa) dalībnieka konta izraksts – aptuveni 50 000 lietotāju, Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem – aptuveni 46 000 lietotāju.
Kā trešā grupa iezīmējas cilvēku interese par deklarēto adresi un īpašumu šajā kontekstā (7.-8.vieta): Pārbaude, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē – aptuveni 33 000 lietotāju, Manā īpašumā deklarētās personas – aptuveni 24 000 lietotāju.
"Top 10" noslēdz specifiskāka satura e-pakalpojumi: 9.vietā ar aptuveni 17 000 lietotāju ierindojas Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, bet 10.vietā ar aptuveni 14 000 lietotāju – Administratīvo sodu pārbaude un nomaksa.
Populārāko e-pakalpojumu otro desmitu atkal ievada VSAA e-pakalpojumu trio (11.-13.vieta): Informācija par apdrošinātās personas pensijas kapitālu - ar aptuveni 13 000 lietotāju, Informācija par VSAA ieturēto ienākuma nodokli – ar aptuveni 10 000 lietotāju, Informācija par izmaksātajiem pabalstiem/pensijām/atlīdzību un ieturēto ienākuma nodokli (ienākumu deklarēšanai) – ar aptuveni 8 000 lietotāju.
Otrā desmita otru populārāko e-pakalpojumu trio (14.-16.vieta) veido pakalpojumi, kurus katru izmantojuši aptuveni 7000 cilvēku, un tie ir - Mani dati kadastrā, Izziņas pieprasīšana par fiziskas personas sodāmību un E-iesniegums iestādei.
Tam seko četri e-pakalpojumi (17.-20.vieta) ar lietotājiem virs 6000, tie ir, Informācija par piešķirtās pensijas/pabalsta/atlīdzības apmēru, Informācija par izmaksai nosūtīto pensiju/pabalstu/atlīdzību, Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996.gadam), kā arī Dokumentu pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā. Taču jāsaka, ka pēdējā e-pakalpojuma popularitāte pēdējos gados sarūk: vēl 2011.gadā par to interesējās 56 000 lietotāji, 2012. gadā – interesentu skaits saruka līdz 38 000, 2013.gadā – jau līdz 13 000, bet šā gada 10 mēnešos – līdz aptuveni 6400 lietotāju.
Trešo populārāko e-pakalpojumu desmitnieku ievada Izziņas pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem – ar 5400 lietotājiem (21.vieta).
E-pakalpojumi ar aptuveni 4000 lietotājiem skar pašvaldības specifiku – Mani dati pašvaldībā, Nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa tiešsaistē (attiecīgi 22.-23.vieta).
E-pakalpojumi, kurus lietojuši vairāk nekā 3000 cilvēku, ir Pārbaude, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi; Informācija par ieturējumiem no izmaksātās pensijas/pabalsta/atlīdzības.
Savukārt e-pakalpojumi ar vairāk nekā 2000 lietotāju ir Iesniegums par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs, Informācija par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka reģistrāciju un ieguldījuma plāna izvēli, Biometrijas datu apstrādes sistēmā uzkrāto ziņu sniegšana datu subjektam un uzkrāto datu aktualizācijas pieteikums.
Vairāk nekā 1000 cilvēku šā gada 10 mēnešu laikā ir interesējušies par Iesniegumu VDEĀVK [Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija] par invaliditātes ekspertīzes veikšanu, Mani dati VDEĀVK, Atkārtotas dzimšanas apliecības vai izziņas no dzimšanas reģistra pieprasīšana, Pieteikums uzturlīdzekļu saņemšanai – šis pakalpojums no 33 lietotājiem pērn šā gada 10 mēnešos ir pieaudzis līdz aptuveni 1140 lietotājiem, kā arī Iesniegums Veselības inspekcijai.
Pārējiem e-pakalpojumiem šā gada 10 mēnešos ir bijis mazāk nekā 1000 lietotāju.
