Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu jeb publisko pakalpojumu portālā „Latvija.lv” pašreiz pieejami četri – lai gan idejiski saistīti, tomēr tehniski un saturiski atšķirīgi - informatīvie bloki: pakalpojumi, e-pakalpojumi un divi skaidrojoši ceļveži “Dzīves notikumi” un “Atgriešanās Latvijā”. Abi ceļveži un pakalpojumi ir vien informatīvas uzziņas, kas nodrošina portāla satura lielāko daļu, kamēr e-pakalpojumi veido vien nepilnus 5%.
Par portāla uzturēšanu un e-pakalpojumu attīstību no 2009.gada 1.jūnija atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Tajā pašā laikā portāla satura veidošanā šobrīd ir iesaistījušās teju visas valsts un pašvaldību iestādes – dažādo piedāvāto pakalpojumu sniedzēji. "Mēs esam kā veikals, kas nodrošina plauktus, taču preču ražotāji un mantu krāvēji plauktos ir citi," VRAA lomu, izmantojot alegoriju, skaidro VRAA Elektronisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājs Gunārs Dišlers.
Šobrīd vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu jeb publisko pakalpojumu portālā "Latvija.lv" pieejami četri – lai gan idejiski saistīti, tomēr tehniski un saturiski atšķirīgi - informatīvie bloki: pakalpojumi, e-pakalpojumi un divi skaidrojoši ceļveži "Dzīves notikumi" un "Atgriešanās Latvijā". Abi ceļveži un pakalpojumi ir vien informatīvas uzziņas, kas šobrīd nodrošina portāla satura lielāko daļu, kamēr e-pakalpojumi veido vien nepilnus 5%.
"Dzīves notikumi" – lukturis normatīvu labirintos
Ceļvedis "Dzīves notikumi" ir VARAM iniciatīva. Sadaļā, izmantojot tematisku dalījumu (piemēram, ģimene, finanses un nodokļi, izglītība u.tml.; kopā 12 sadaļas), mēģināts aptvert visus cilvēka dzīvē svarīgus notikumus, piedāvājot informatīvu izklāstu par katru no tiem.
Piemēram, sadaļā "Ģimene" pieejamas septiņas apakšsadaļas, kurās saturs izklāstīts jautājuma un atbilžu veidā, piemēram, kā nokārtot ar bērna piedzimšanu saistītās formalitātes, kā nokārtot ar uzturlīdzekļiem saistītās formalitātes, kā elektroniski saņemt makšķerēšanas atļauju u.c. Savukārt katrā apakšsadaļā pieejama samērā plaša uzziņa par dažādiem "virsraksta jautājuma" aspektiem. Piemēram, sadaļas "Ģimene" apakšsadaļā "Kā nokārtot ar bērna piedzimšanu saistītās formalitātes?" var uzzināt informāciju gan par grūtniecības, vecāku utt. pabalstiem, gan personvārdiem, gan bērna dzimšanas reģistrācijas kārtību, gan kā rīkoties, ja bērna vecākiem ir atšķirīgas pilsonības utt.
Sadaļā "Tiesību aizsardzība" šobrīd pieejamas 13 apakšsadaļas par samērā plašu tematisko spektru, piemēram, kā oficiāli sazināties ar iestādi elektroniski, kā pārliecināties par personas identitāti, kā pieprasīt kompensāciju no valsts, kā pieprasīt izziņu par nesodāmību un administratīvajiem sodiem utt.
Sadaļā "Kultūra, sports, tūrisms" šobrīd pieejamas vien trīs apakšsadaļas: kādas e-iespējas piedāvā bibliotēkas, kur izveidot un atrast informāciju par meklēšanā izsludinātiem kultūras objektiem un kur paziņot, dodoties ceļojumā ārpus Latvijas.
Informācija visās 12 tematiskajās sadaļās tiek piedāvāta kā konstruktīvs lakonisks izklāsts, nodrošinot saites uz citiem valsts un pašvaldību informatīvajiem resursiem, kā arī portālā "Latvija.lv" esošajiem e-pakalpojumiem, ja tādus atbildīgās iestādes attiecīgajā problēmlaukā ir izveidojušas.
Taču, tā kā informācija "Dzīves notikumos" tiek grupēta, balstoties uz dažādu iestāžu sniegto informāciju, tad portāla lietotājs šobrīd nevar justies drošs, ka, izlasot konkrēto sadaļu, tiešām ir guvis pilnīgu ceļa karti attiecīgās tematikas laukā.
"Atgriešanās Latvijā" - reemigrācijas plāna ekstrakts
Sadaļa "Atgriešanās Latvijā" ir Ekonomikas ministrijas iniciatīva, kuru portāla veidotāji izcēluši gan kā atsevišķu sadaļu, gan integrējuši "Dzīves notikumos". Sadaļas saturs balstās uz pretrunīgi vērtēto reemigrācijas plānu.
Informācija izkārtota septiņās apakšsadaļās: darbs, izglītība, repatriācija un pilsonība, sociālā aizsardzība, uzņēmējdarbība, dzīvesvieta, veselība. Katrā apakšsadaļā var uzzināt pamatlietas par konkrēto tēmu. Piemēram, apakšsadaļā "Darbs" sniegts skaidrojums, kā meklēt darbu, kāds ir vidējais atalgojums Latvijā u.tml. Apakšsadaļā "Veselība" pieejams skaidrojums, kur meklēt informāciju par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā reģistrēties pie ģimenes ārsta utt. Arī šajās sadaļās informācija portāla lietotājiem tiek piedāvāta kā lakonisks izklāsts, nodrošinot saites uz citiem valsts un pašvaldību informatīvajiem resursiem.
Informācija teju visās apakšsadaļās izkārtota pēc vieniem principiem. Izņēmums ir apakšsadaļa "Uzņēmējdarbība". Tajā norādīts, ka visa informācija par nodokļiem un nodokļu izlīdzināšanu starp valstīm jāmeklē tēmā "Nodokļi". Portāla lietotājam tas nozīmē doties atpakaļ uz portāla sākuma lapu: tajā jāizvēlas ikona "Finanses un nodokļi", uz kura uzklikšķinot iespējams nonākt atkal jaunā sadaļā – ar jaunu tematisko izvērsumu un atkal jaunām sadaļām (pārskati, deklarācijas, nodevas, nodokļi utt.).
"Tas, ko katra iestāde šobrīd norāda sava pakalpojuma aprakstā portālā „Latvija.lv” ir konkrētās iestādes kompetence."
Savukārt, paliekot apakšsadaļā "Uzņēmējdarbība", iespējams uzzināt informāciju par 29 pakalpojumiem (nejaukt ar e-pakalpojumiem!), piemēram, Digitālā tahogrāfa uzņēmuma kartes izsniegšana, Informācijas sniegšana par pieejamo valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbības un inovācijas attīstībai utt., respektīvi, par dažādiem ar uzņēmējdarbību saistītiem pakalpojumiem, kurus piedāvā Ārlietu ministrija (2 pakalpojumi), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (1 pakalpojums), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (16 pakalpojumi), Lauku atbalsta dienests (4 pakalpojumi), Tieslietu ministrija (1 pakalpojums), Valsts robežsardze (1 pakalpojums), VSIA "Autotransporta direkcija" (2 pakalpojumi), kā arī pašvaldības – a/s "Tramvaju uzņēmums" (1 pakalpojums – reklāmas izvietošana Daugavpils tramvajos) un Liepājas pilsētas dome (1 pakalpojums – tirdzniecības organizēšana publiskās vietās).
Abos ceļvežos kopā šobrīd pieejami 83 ieraksti, kurus saturiski var iedalīt divās daļās: (1) ieraksti, kuros izskaidrota situācija, kas papildināta ar saitēm uz citiem resursiem, kā arī uz e-pakalpojumu, ja par attiecīgo tēmu tāds ir izveidots; (2) konkrēti valsts un pašvaldības iestāžu sniegto pakalpojumu apraksti.
Pakalpojumi un e-pakalpojumi – divas atšķirīgas lietas
Lai gan pirmajā brīdī šķiet, ka e-pakalpojumu portālā vārdi "pakalpojums" un "e-pakalpojums" varētu būt sinonīmi, tā nav – tās ir divas, turklāt ļoti atšķirīgas lietas!
Pašreiz portālā "Latvija.lv" pieejami 2025 pakalpojumi un tikai 87 e-pakalpojumi. Visiem e-pakalpojumiem ir pievienota speciāla atzīme – sarkanā aplītī ietverts balts "e" burtiņš. Šī atšķirības zīme viegli ļauj atšķirt e-pakalpojumus no cita veida ierakstiem – pakalpojumiem vai dzīves notikumu (situāciju) aprakstiem – ja klients informāciju meklē portālā kopumā. Taču minētā e-zīmīte pazūd, ieejot e-pakalpojumu sadaļā (A-Z e-pakalpojumi) un sākot tajā meklēt: tad par to, ka minētais pakalpojums ir e-pakalpojums, liecina vien remarka/norāde "E-pakalpojuma kartīte", kas redzama, atverot (uzklikšķinot) ierakstu.
Pakalpojumi – publisko pakalpojumu apraksti
Portālā "Latvija.lv" ar atzīmi "pakalpojums" tiek piedāvāti dažādu valsts un pašvaldības iestāžu sniegto pakalpojumu jeb t.s. publisko pakalpojumu apraksti. Tajos izklāstīts, ka iestāde sniedz konkrēto pakalpojumu un kā un kur to var saņemt u.tml. Piedāvāto pakalpojumu apraksti ir visdažādākie, tostarp pat informācija par ārstu konsultācijām atsevišķās valsts medicīnas iestādēs, kuriem var pieteikties, zvanot pa norādīto telefonu vai rakstot uz norādīto e-pastu.
G.Dišlers skaidro, ka pakalpojumu aprakstu jeb "publisko pakalpojumu kartīšu" uzkrāšana portālā "Latvija.lv" ir cieši saistīta ar topošo Publisko pakalpojumu likumu. Taču tas, ko katra iestāde šobrīd norāda sava pakalpojuma aprakstā portālā "Latvija.lv" ir katras iestādes kompetence, kurā VRAA nav tiesīgs jaukties.
Topošā Publisko pakalpojumu likuma izstrādātājs ir VARAM. Likums izstrādāts, atsaucoties uz Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58 "Par Koncepciju par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi". Ņemot vērā, ka šobrīd nav vienotas valsts publisko pakalpojumu sistēmas un pakalpojumu politikas, tas ir, patlaban spēkā esošais publisko pakalpojumu juridiskais ietvars ir sadrumstalots un tiesību normas, kas reglamentē publisko pakalpojumu jomu, ir izkaisītas dažādos normatīvajos aktos, Publisko pakalpojumu likums ir iecerēts kā "jumta likums" visiem valsts un pašvaldības iestāžu sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem. No likumprojekta izriet, ka publiskais pakalpojums ir jebkura administratīvā akta izdošana, publiskās personas privāttiesiski darījumi un citas publiskās personas aktivitātes, no kurām klients gūst labumu.
Valdība likumprojektu akceptēja šā gada sākumā, un tika plānots, ka likums stāsies spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Taču, jau uzsākot virzību Saeimā, sagatavotais dokuments izpelnījās Latvijas Pašvaldību savienības kritiku par to, ka pašvaldībām topošais likumprojekts paredz jaunus pienākumus bez papildu finansējuma. Likumprojektu iepriekšējā Saeima atbalstījusi 1.lasījumā 8.maijā.
Likumprojektā skaidrots, ka "publiskais pakalpojums ir materiāls vai nemateriāls tiešs labums, ko publiskā persona nodrošina klientam saimnieciskā pakalpojuma vai pārvaldes pakalpojuma veidā". "Tiešo labumu" likuma autori anotācijā skaidro, izmantojot piemērus:
Publisko pakalpojumu likumprojekta 24.pants paredz, ka portāls "Latvija.lv" kļūst par publisko pakalpojumu portāla tīmekļa vietnes adresi, kurā pieejams publisko pakalpojumu katalogs, nodrošināta vienota piekļuve e-pakalpojumiem, kā arī ietverta cita normatīvajos aktos noteiktā informācija. Savukārt 25.pants - "Publisko pakalpojumu katalogs" - paredz, ka katalogā iekļauj informāciju par visiem valstī sniedzamajiem publiskajiem pakalpojumiem, kā arī to, ka katram publiskajam pakalpojumam ir nosaukums, apraksts un unikāls publiskā pakalpojuma identifikators, kuru piešķir publisko pakalpojumu koplietošanas infrastruktūras turētājs, reģistrējot publisko pakalpojumu publisko pakalpojumu katalogā. Šis pants paredz arī to, ka publisko pakalpojumu katalogā ietvertā informācija ikvienam ir pieejama bez maksas.
Tieši saskaņā ar minēto likumdošanas ieceri pašreiz top portāla "Latvija.lv" pakalpojumu sadaļa. G.Dišlers skaidro, ka šobrīd iestādēm savu pakalpojumu aprakstu ievietošana portālā ir brīvprātīga, obligāta tā kļūs, likumam stājoties spēkā. Tāpēc arī šobrīd daudzas valsts un pašvaldību iestādes strādā pie pakalpojumu aprakstu izveides un ievietošanas portālā "Latvija.lv". Un tieši ar šīm likumdošanas aktivitātēm skaidrojams, kāpēc portālā šobrīd pieejami 2025 pakalpojumi jeb precīzāk sakot, publisko pakalpojumu apraksti, kas nodrošina informatīvo "masu", tādējādi mulsinot e-pakalpojumu meklētājus.
E-pakalpojumu cienītājiem topošais likums ir tikai kārtējais "ceļa stabiņš" kopš 2006.gada ceļā uz e-pakalpojumu izveidi: likums tieši par e-pakalpojumu veidošanu nerunā, e-pakalpojumu izveidi, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk iecerēts atstāt katras iestādes ziņā. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka optimistiem jaunais likums un publisko pakalpojumu kataloga veidošana ļauj procesu vērot kā uz attīstību virzītu kustību, jo e-pakalpojumu grūti izveidot, ja pakalpojums kā tāds nav aprakstīts.
Turpmāk vēl.
