Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Pašvaldību e-indekss ietver trīs kategorijas, un tām atbilstoši šobrīd augstākos rezultātus republikas nozīmes pilsētu grupā sasniedz Valmiera, lielo novadu grupā – Dobeles novads un mazo novadu grupā – Strenču novads. Savukārt starp valsts iestādēm ministriju grupā augstākie rezultāti ir Finanšu ministrijai, iestāžu grupā – VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijai" (CSDD).
"Ikgadēja mērījuma "Latvijas e-indekss" uzsākšana ir vēsturisks notikums, jo tas turpmāk ļaus izvērtēt valsts spējas e-lietās," uzskata VARAM ministrs Kaspars Gerhards. "Vēl jo vairāk – Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gadam plānošanas periodā e-pakalpojumu attīstībai būs pieejami arī resursi, tāpēc svarīgs ir situācijas vērtējums, tostarp iedzīvotāju pieprasījums pēc e-pakalpojumiem."
Savukārt pašvaldību mērījuma iniciatora - "Lattelecom" – valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis atzīst, ka ir gandarīts par pašvaldību atsaucību: e-indeksā piedalījās 116 no 119 pašvaldībām: "Rezultātus pašvaldības varēs izmantot savas situācijas apzināšanai, salīdzināšanai, kā arī iedvesmai. Digitālā potenciāla izmantošanas iespējas ir plašas, jo tikai deviņas pašvaldības ir ieguvušas pusi vai vairāk no maksimāli iegūstamajiem 100 punktiem."
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka tieši pašvaldības ir tās, kuras veido un attīsta vai tieši pretēji – sarežģī uzņēmējdarbības vidi, tāpēc dialogs ir svarīgs abām pusēm. LTRK šobrīd veido arī savu indeksu, un biznesam draudzīgāko publisko pakalpojumu sniedzēju suminās februāra sākumā.
E- dokumenti valsts pārvaldē: no 14% cer "lēkt" uz 90%
E-indekss tika veidots divās daļās: valsts e-indekss un pašvaldību e-indekss. Abiem indeksiem ir atšķirīgas metodoloģijas, tāpēc valsts e-indeksa dati nav salīdzināmi ar pašvaldību e-indeksa datiem. Salīdzināmas ir valsts iestādes savā starpā un pašvaldības – savā starpā.
Valsts e-indeksa struktūrā tika iekļauta iekšējo procesu modernizācija, starpiestāžu sadarbība, dokumentu aprites elektronizācija, pakalpojumu sniegšana un komunikācija ar sabiedrību. Mērījums veikts divās grupās: ministriju grupā – ar 13 ministrijām un valsts iestāžu grupā – ar 89 iestādēm. Pētījumā izmantoti dati par 2013.gadu.
Pētījumā secināts, ka no 5,7 miljoniem dokumentu valsts pārvaldē gadā kopumā tikai 14% dokumentu ir elektroniski. Latvijas valsts iestāžu e-indeksa veidotājs un VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā jāpanāk, lai e-dokumentu skaits pieaug līdz 90 procentiem.
Savukārt, vērtējot datus griezumā "saņemtie un nosūtītie e-dokumenti", atklājas nosūtīto e-dokumentu pārsvars pār saņemtajiem: 24% veido nosūtītie, bet 11% - saņemtie dokumenti.
Līderis e-dokumentu nosūtīšanā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kam e-dokumenti veido 100% no izsūtīto dokumentu kopskaita, otrajā vietā ar 96% ierindojas Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), tam seko Maksātnespējas administrācija (MA) ar 82 procentiem. Savukārt attiecībā uz pretēju kustību – saņemtajiem dokumentiem – aina ir cita: MA saņem 33% e-dokumentu, LVRTC – 5%, bet par FKTK datu nav.
Savukārt, vērtējot pakalpojumus, pētījumā secināts, ka no kopējā analizēto pakalpojumu skaita, tas ir 545 pakalpojumiem, teju puse – 238 pakalpojumi – kaut reizi ir sniegti arī elektroniski. Sabiedrības iecienītākie valsts iestāžu e-pakalpojumi ir tehniskās apskates dati (CSDD), vadītāja apliecības dati (CSDD) un Zemesgrāmatas informācijas izsniegšana (Tiesu administrācija).
Aplūkojot iestāžu sniegtās iespējas e-pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, pētnieki secina: tikai 71% iestāžu savās mājaslapās informē par pakalpojumu elektronisku saņemšanu, 28 iestādes jeb gandrīz 1/3 daļa nodarbina e-pakalpojumu konsultantus, savukārt 14 iestādēs jeb 1/6 daļā iestāžu ir brīvpieejas datori e-pakalpojumu izmantošanai.
Ministriju kopējais e-indekss
Iestāžu kopējais e-indekss (TOP 10)
Pašvaldību e-indekss – izvērtēšanai un popularizēšanai
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) viceprezidente Māra Jākobsone uzskata, ka e-indekss turpmāk būtiski palīdzēs novērtēt, kā, izmantojot modernās tehnoloģijas, var uzlabot pašvaldību darba efektivitāti un pakalpojumus padarīt pieejamākus.
Arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis vērtē, ka pētījums pierāda: attīstība notiek pareizā virzienā, tomēr vēl ir daudz darāma, un ar šādu pārskatu varēs precīzāk iezīmēt turpmākās darbības. Turklāt viņš cer, ka, ņemot vērā pašvaldību atsaucību e-indeksa pētījumā, uzlabosies arī darbs pie Publisko pakalpojumu likuma Saeimā. Šis likums iecerēts kā "jumta likums" visiem valsts un pašvaldības iestāžu sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, taču iepriekš tas izpelnījās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kritiku.
"E-indekss turpmāk būtiski palīdzēs novērtēt, kā, izmantojot modernās tehnoloģijas, var uzlabot darba efektivitāti un pakalpojumus padarīt pieejamākus."
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzīst, ka regulārs e-indeksa mērījums būs ieguvums tieši pozitīvās pieredzes apmaiņas veicināšanā, jo dzīvē e-vides attīstību bremzē nevis infrastruktūras trūkums, kā nereti tiek domāts, bet cilvēciskie faktori. Piemēram, iedzīvotājiem – pašvaldību klientiem – nereti šķiet, ka iestādes apmeklējums klātienē un personīga tikšanās ar lēmumpieņēmēju būs rezultatīvāka nekā e-pakalpojuma izmantošana. Savukārt daudzi iestāžu darbinieki vēl joprojām ar neuzticību raugās uz e-dokumentu juridisko spēku.
Likumu pamatpakete katram e-pilsonim – trīs likumi un viens MK noteikums
Kopš 2003.gada spēkā ir Elektronisko dokumentu likums, kas cita starpā nosaka - valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums no fiziskām un juridiskām personām pieņemt elektroniskus dokumentus, bet kopš 2008.gada - Iesniegumu likums, kas liek ar vienādu nopietnību izturēties kā pret papīra, tā e-dokumentiem (2.pants).
Paziņošanas likuma 3.pants norāda uz iestādes pienākumu respektēt adresāta vēlmi saņemt atbildi papīra vai e-dokumenta veidā, bet 9.pants nosaka, ka dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Vēl e-pilsoņiem jāņem vērā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.473, kas nosaka e-dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību, tostarp pieprasa, lai e-dokumenta saņēmējs vienas dienas laikā sniedz paziņojumu sūtītājam par saņemšanu.
Pašvaldību e-indeksa līderi: Valmiera, Dobeles novads un Strenču novads
Pašvaldību e-indekss veidots trīs kategorijās (republikas nozīmes pilsētu, lielo novadu un mazo novadu) pēc vienotas metodoloģijas, tāpēc pašvaldību rezultāti savstarpēji ir salīdzināmi, skaidro pētījumu centra SKDS vadītājs un Latvijas pašvaldību e-indeksa izstrādātājs Arnis Kaktiņš.
Nosakot pašvaldības e-indeksu, ņemti vērā 130 indikatori četros faktoros: e-vides infrastruktūras attīstības līmenis, e-pārvaldes līmenis, informācijas sistēmu un datu drošība, interneta resursu popularitāte un cilvēku prasmes.
Vērtējot pašvaldības individuāli, tikai deviņas (!) pašvaldības saņēmušas vismaz pusi no maksimālajiem 100 punktiem.
Analizējot datus kategorijās, vislabākos rezultātus uzrāda pašvaldības lielo novadu (ar iedzīvotāju skaitu virs 7000) kategorijā: tajā piecas pašvaldības ir saņēmušas novērtējumu virs 50% - Dobeles novads (57,61%), Tukuma novada (54,9%), Cēsu novads (54,86%), Gulbenes novads (51,38%), Kuldīgas novads (50,07%).
Dobeles novada 1.vieta (pēc iegūto punktu skaita apsteidzot pat lielāko daļu republikas nozīmes pilsētu) tiek skaidrota ar pasākumu kopumu: iedzīvotāji un uzņēmēji lielāko daļu aktuālo pakalpojumu var saņemt elektroniski; plaši apgūtas dokumentu vadības sistēmas iespējas un funkcionalitāte, kā arī tās pielietojums ikdienas darba procesu nodrošināšanā; izpratne par datu aizsardzību; pašvaldības iestādēs ir 99 brīvpieejas datori, visā novadā ir 20 pašvaldības apmaksāti bezmaksas WiFi interneta punkti; domes mājaslapā var iepazīties ar lielu daļu pašvaldības nodrošināto pakalpojumu aprakstiem; domes mājaslapai ir mobilā versija, ko 2014.gadā izmantojuši 15 558 cilvēki (vairāk nekā puse iedzīvotāju).
Novērtējumu virs 50% ir saņēmušas trīs lielās pilsētas: Valmiera (62,04%) Ventspils (59,05%) un Jēkabpils (56,47%).
Valmieras 1.vieta tiek pamatota šādi: aktīva e-saziņa ar iedzīvotājiem, tas ir, piektā daļa no iedzīvotāju un juridisku personu iesniegumiem 2014.gadā saņemti elektroniskā formātā, no tiem vairāk nekā puse ir parakstīti ar e-parakstu; pilsētas sociālo kontu tīklu sekotāju skaits pārsniedz 50% no pilsētas iedzīvotāju skaita; īpaši Valmierai izstrādāto mobilo aplikāciju izmanto gan iedzīvotāji, gan viesi, un tajā viegli atrast informāciju, t.sk. pasākumu kalendāru, sabiedriskā transporta kustības grafiku, sazināties ar pašvaldību; augstākais novērtējums e-vides infrastruktūras un drošības faktoros; brīvi pieejami 29 datori pašvaldības iestādēs, bezmaksas WiFi interneta punkti; virtuālas publiskās apspriešanas; pilnībā elektroniski notiek ienākošās un izejošās korespondences, kā arī personālvadības dokumentācijas un iekšējo rīkojumu plūsmas organizēšana.
Savukārt mazo novadu kategorijā 50% novērtējumu pārsniedz tikai viena pašvaldība – Strenču novads (51,49%). Tas gan nenozīmē, ka mazo novadu kategorijā viss būtu slikti – mazie novadi, kas ierindojas no 2. līdz 10.vietai uzrāda labākus rezultātus par vairākām Latvijas lielajām pilsētām Daugavpili, Rēzekni, Rīgu un Jūrmalu.
Strenču novada 1.vieta tiek skaidrota ar to, ka ir augsta pašvaldības mājaslapas funkcionalitāte; iestādēs pieejami 27 publiskie datori, darbojas bezmaksas WiFi interneta punkti; rūpība informācijas sistēmu un datu drošības jomā; augsts iekšējās dokumentu elektroniskās vadības līmenis; gandrīz puse (43%) pašvaldībā ienākošās korespondences ir elektroniskā formātā utt.
Republikas pilsētu kategorija
Lielo novadu kategorija
Mazo novadu kategorija (punkti)
Sīkāk ar pētījuma datiem var iepazīties www.eindekss.lv
