Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Bērna uzvārdu bez abu vecāku piekrišanas var nomainīt, ja:
Ja nepieciešama abu vecāku piekrišana un nevar vienoties, lemj bāriņtiesa, nodrošinot bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību
Civillikums noteic: ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība par bērnu turpinās un jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Pat ja nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lai nomainītu bērna uzvārdu, būs nepieciešama otra vecāka piekrišana.
Kādi ir apstākļi, kuros ar abu vecāku piekrišanu normatīvie akti pieļauj mainīt uzvārdu nepilngadīgam bērnam, sīkāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā "Vārda un uzvārda maiņa bērnam". Taču realitātē itin bieži nākas saskarties ar faktu - otrs vecāks nebūt nav laimīgs par šādu ideju. Turklāt viņam ir visas tiesības iebilst otra vecāka nodomiem mainīt bērna uzvārdu un piekrišanu nedot. Tādā gadījumā uzvārda maiņas process var būt ilgs, sarežģīts un bez garantijas, ka iecerētais rezultāts būs sekmīgs.
Uzvārda ieraksta maiņu Latvijas Republikā regulē Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un 2013.gada 3.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem".
Minētie normatīvie akti paredz tikai trīs gadījumus, kādos iespējams mainīt nepilngadīga bērna uzvārdu bez abu vecāku piekrišanas:
"Bērna uzvārda maiņa nav saistāma tikai ar viena vai otra vecāka gribu."
Normatīvos aktos noteiktie apstākļi, kādos iespējams nomainīt bērna uzvārdu bez abu vecāku piekrišanas, kā redzams, ir nopietni un nepatīkami. Grūti iedomāties, ka kāds vecāks ko tādu labprātīgi savam bērnam novēl. Piemēram, aizgādības tiesības bērna vecākam var tikt atņemtas ar tiesas spriedumu, ja viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību (Civillikuma 200.pants).
Jāpiebilst, ka dažkārt vecāki maldīgi uzskata, ka atsevišķas aizgādības noteikšana ir aizgādības tiesību atņemšana otram vecākam. Tā nebūt nav. Atsevišķa aizgādība, kas tiek nodibināta uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata, izbeidz vecāku kopīgu aizgādību, bet ar to netiek atņemta, pārtraukta vai izbeigta otra vecāka aizgādība un pienākums nodrošināt, piemēram, bērnam uzturnaudu paliek. Atsevišķa aizgādība nozīmē, ka vecākam, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjoms attiecībā pret bērnu ir plašāks, piemēram, šis vecāks izlemj tādus būtiskus jautājumus, kas ietekmē bērna attīstību – bērnudārza vai skolas, dzīvesvietas izvēle, veselības aprūpe u.c. Taču uzvārda maiņa nav saistāma ar aizgādības īstenošanu, tā ir saistīta ar bērna izcelšanās noteikšanu un tādējādi nav tikai viena vecāka kompetencē.
Bērna tiesības aizstāv bāriņtiesa
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 44.panta trešā daļa noteic, ka dzimtsarakstu nodaļa var labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu.
Šādos gadījumos, kad starp vecākiem pastāv strīds par bērna uzvārdu, atbilstoši Civillikuma 151.panta pirmās daļas otrajam teikumam uzvārds nosakāms pēc bāriņtiesas lēmuma. Izšķirt bērnu un vecāku domstarpības ir viena no bāriņtiesu kompetencēm, un Bāriņtiesu likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka bāriņtiesa lemj arī par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki nevar vienoties.
Tātad, ja vienošanos vecāku starpā nevar panākt, pastāv iespēja vērsties bāriņtiesā ar lūgumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu par uzvārda maiņas atbilstību bērna interesēm.
"Bērna uzvārda maiņa var notikt tikai un vienīgi, ja tas ir bērna interesēs, kuras aizstāv bāriņtiesa."
Uzreiz jāuzsver, ka bāriņtiesas viedoklis var nesakrist ar vecāka, kurš lūdzis izdot šādu lēmumu, uz kā pamata atļauts mainīt uzvārdu, viedokli. Nedz Civillikums, nedz Bāriņtiesu likums neparedz konkrētus kritērijus, kas piemērojami šāda jautājuma izlemšanā. Ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, prioritāras ir bērna tiesības un intereses. Savukārt Bāriņtiesu likuma 4.panta otrā daļa paredz, ka bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.
Līdz ar to jautājumu par bērna uzvārdu bāriņtiesa izšķirs, lietas faktiskos apstākļus vērtējot pēc vispārējiem bērnu tiesību principiem. Tādējādi jautājumā par bērna uzvārda maiņu bāriņtiesas uzdevums ir noskaidrot, kurš no risinājumiem vislabāk atbilst bērna tiesībām un interesēm. Tas nozīmē, ka lūgums par uzvārda maiņu ir jāpamato.
Piemēram, LV portālam raksta kāda bērna māte:
"Meitas tēvs nepiekrīt, ka bērnam tiek mainīts uzvārds. Neesam bijuši precējušies, alimentus nemaksā, par bērnu neinteresējas. Esmu apprecējusies, vēlos, lai manai meitiņai būtu mana vīra uzvārds. Lai būtu pilnīga ģimene. Bāriņtiesā teica, ka vajadzīgs iemesls, lai mainītu bērnam uzvārdu. Nesaprotu, vai tad šie nav pietiekami iemesli?"
Uz šādu jautājumu nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta galvenā inspektore Līga Tetere skaidro, ka bērna uzvārda maiņa nav saistāma tikai ar viena vai otra vecāka gribu. Bērna uzvārda maiņa var notikt tikai un vienīgi, ja tas ir bērna interesēs, kuras aizstāv bāriņtiesa. Tāpēc bāriņtiesa šajā gadījumā lūgs bērna māti sniegt skaidrojumu, kāpēc tieši bērna interesēs, nevis viena vai otra vecāka interesēs ir mainīt uzvārdu.
"Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, prioritāras ir bērna tiesības un intereses."
Motivēts vecāka iesniegums bāriņtiesai ir tikai pirmais solis. Pēc iesnieguma saņemšanas bāriņtiesa izsauks uz pārrunām bērna tēvu un jautās viņa viedokli par bērna uzvārda maiņu. Jautājuma izlemšanā tiks ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis. Minētajā gadījumā vērā ņemams ir arī bērna mātes vīra viedoklis par to, ka bērnam, kam viņš nav bioloģiskais tēvs, tiek dots viņa uzvārds, kā arī iespēju robežās paša bērna domas par izveidojušos situāciju un iespēju uzvārdu mainīt. Bāriņtiesa vērtēs, kādas ir bērna attiecības ar tēvu, ar mātes vīru un citus jautājumus, kas ir svarīgi, lai bāriņtiesa varētu pieņemt lēmumu.
L.Tetere vērš uzmanību uz to, ka vecākiem ir jāsaprot – bērna uzvārds zināmā mērā ir bērna identitāte, kas norāda uz viņa izcelšanos, dzimtu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 8.panta otrā daļa noteic bērna tiesības uz savas identitātes saglabāšanu, ko itin bieži arī izmanto kā argumentu, kādēļ bērna uzvārds nav maināms. Tomēr ir situācijas, kad šis pats arguments var noderēt tieši otrādi - uzvārda maiņai. Piemēram, ja bāriņtiesa konstatē, ka bērnam bioloģiskais tēvs ir svešs cilvēks un ir acīmredzama bērna emocionāla piesaiste mātes ģimenei. Katra situācija ir atšķirīga un tiek vērtēta individuāli. Jāņem vērā arī iespēja, ka nākotnē mātes laulība atkal var izirt. Vai tad bērnam no jauna būs jāmaina uzvārds?
Bāriņtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā
Ja bāriņtiesa nedod pozitīvu atzinumu un bērna uzvārda maiņai nepiekrīt, pastāv iespēja lēmumu apstrīdēt tiesā. Šeit daudz kas atkarīgs no argumentācijas, kādu izmanto abas puses. Tādēļ vērts apsvērt iespēju konsultēties ar juristu, kas specializējies ģimenes tiesībās. Vienlīdz jāņem vērā, ka arī tiesa jautājumu izšķirs, lietas faktiskos apstākļus vērtējot vispārējo bērnu tiesību principu gaismā.
