SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
08. maijā, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Personas dati
2
18
2
18

Bērna uzvārda maiņa, ja viens no vecākiem tam nepiekrīt

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Šķirtas un nepilnas ģimenes, kurās bērniem un vecākiem ir dažādi uzvārdi, nav retums. Vecāku dzīves ceļi mēdz šķirties, tiek veidotas jaunas ģimenes, un tad aktuāls var kļūt jautājums par bērna uzvārda maiņu, lai bērns nejustos atstumts un jaunajai ģimenei nepiederīgs vien tā iemesla dēļ, ka viņam ir citādāks uzvārds nekā mammai un vīrietim, kas to faktiski audzina. Kādas iespējas ir nomainīt bērnam uzvārdu, ja otrs vecāks piekrišanu nevēlas dot, kā arī – vai tas vispār būtu jādara, skaidro LV portāls.
īsumā

Bērna uzvārdu bez abu vecāku piekrišanas var nomainīt, ja:

  • viens vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu
  • vecāku uzvārdi ir dažādi un vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības
  • tiek svītrotas ziņas par vienu no vecākiem

Ja nepieciešama abu vecāku piekrišana un nevar vienoties, lemj bāriņtiesa, nodrošinot bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību

Civillikums noteic: ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība par bērnu turpinās un jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Pat ja nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lai nomainītu bērna uzvārdu, būs nepieciešama otra vecāka piekrišana.

Kādi ir apstākļi, kuros ar abu vecāku piekrišanu normatīvie akti pieļauj mainīt uzvārdu nepilngadīgam bērnam, sīkāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā "Vārda un uzvārda maiņa bērnam". Taču realitātē itin bieži nākas saskarties ar faktu - otrs vecāks nebūt nav laimīgs par šādu ideju. Turklāt viņam ir visas tiesības iebilst otra vecāka nodomiem mainīt bērna uzvārdu un piekrišanu nedot. Tādā gadījumā uzvārda maiņas process var būt ilgs, sarežģīts un bez garantijas, ka iecerētais rezultāts būs sekmīgs.

Uzvārda ieraksta maiņu Latvijas Republikā regulē Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un 2013.gada 3.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem".

Minētie normatīvie akti paredz tikai trīs gadījumus, kādos iespējams mainīt nepilngadīga bērna uzvārdu bez abu vecāku piekrišanas:

  • Ja viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Tādā gadījumā Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums pieļauj, ka iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai iesniedz bērna tēvs vai māte, vai aizbildnis, tātad – nav nepieciešama abu vecāku piekrišana (4.panta trešā daļa).
  • Ja bērna vecāku uzvārdi ir dažādi un vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības. Tādā gadījumā MK noteikumu Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem" 134.9. punkts pieļauj bērna uzvārdu nomainīt uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības, bez otra vecāka piekrišanas (135.punkts).
  • Ja tiek svītrotas ziņas par vienu no vecākiem, tad bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības (MK noteikumu Nr.761 134.10.punkts), piemēram, ja tiesas ceļā tiek apstrīdēta paternitāte, proti, pierādīts, ka dzimšanas apliecībā ierakstītā persona nav bērna bioloģiskais tēvs.

"Bērna uzvārda maiņa nav saistāma tikai ar viena vai otra vecāka gribu."

Normatīvos aktos noteiktie apstākļi, kādos iespējams nomainīt bērna uzvārdu bez abu vecāku piekrišanas, kā redzams, ir nopietni un nepatīkami. Grūti iedomāties, ka kāds vecāks ko tādu labprātīgi savam bērnam novēl. Piemēram, aizgādības tiesības bērna vecākam var tikt atņemtas ar tiesas spriedumu, ja viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību (Civillikuma 200.pants).

Jāpiebilst, ka dažkārt vecāki maldīgi uzskata, ka atsevišķas aizgādības noteikšana ir aizgādības tiesību atņemšana otram vecākam. Tā nebūt nav. Atsevišķa aizgādība, kas tiek nodibināta uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata, izbeidz vecāku kopīgu aizgādību, bet ar to netiek atņemta, pārtraukta vai izbeigta otra vecāka aizgādība un pienākums nodrošināt, piemēram, bērnam uzturnaudu paliek. Atsevišķa aizgādība nozīmē, ka vecākam, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjoms attiecībā pret bērnu ir plašāks, piemēram, šis vecāks izlemj tādus būtiskus jautājumus, kas ietekmē bērna attīstību – bērnudārza vai skolas, dzīvesvietas izvēle, veselības aprūpe u.c. Taču uzvārda maiņa nav saistāma ar aizgādības īstenošanu, tā ir saistīta ar bērna izcelšanās noteikšanu un tādējādi nav tikai viena vecāka kompetencē.

Bērna tiesības aizstāv bāriņtiesa

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 44.panta trešā daļa noteic, ka dzimtsarakstu nodaļa var labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu.

Šādos gadījumos, kad starp vecākiem pastāv strīds par bērna uzvārdu, atbilstoši Civillikuma 151.panta pirmās daļas otrajam teikumam uzvārds nosakāms pēc bāriņtiesas lēmuma. Izšķirt bērnu un vecāku domstarpības ir viena no bāriņtiesu kompetencēm, un Bāriņtiesu likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka bāriņtiesa lemj arī par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki nevar vienoties.

Tātad, ja vienošanos vecāku starpā nevar panākt, pastāv iespēja vērsties bāriņtiesā ar lūgumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu par uzvārda maiņas atbilstību bērna interesēm.

"Bērna uzvārda maiņa var notikt tikai un vienīgi, ja tas ir bērna interesēs, kuras aizstāv bāriņtiesa."

Uzreiz jāuzsver, ka bāriņtiesas viedoklis var nesakrist ar vecāka, kurš lūdzis izdot šādu lēmumu, uz kā pamata atļauts mainīt uzvārdu, viedokli. Nedz Civillikums, nedz Bāriņtiesu likums neparedz konkrētus kritērijus, kas piemērojami šāda jautājuma izlemšanā. Ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, prioritāras ir bērna tiesības un intereses. Savukārt Bāriņtiesu likuma 4.panta otrā daļa paredz, ka bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Līdz ar to jautājumu par bērna uzvārdu bāriņtiesa izšķirs, lietas faktiskos apstākļus vērtējot pēc vispārējiem bērnu tiesību principiem. Tādējādi jautājumā par bērna uzvārda maiņu bāriņtiesas uzdevums ir noskaidrot, kurš no risinājumiem vislabāk atbilst bērna tiesībām un interesēm. Tas nozīmē, ka lūgums par uzvārda maiņu ir jāpamato.

Piemēram, LV portālam raksta kāda bērna māte:

"Meitas tēvs nepiekrīt, ka bērnam tiek mainīts uzvārds. Neesam bijuši precējušies, alimentus nemaksā, par bērnu neinteresējas. Esmu apprecējusies, vēlos, lai manai meitiņai būtu mana vīra uzvārds. Lai būtu pilnīga ģimene. Bāriņtiesā teica, ka vajadzīgs iemesls, lai mainītu bērnam uzvārdu. Nesaprotu, vai tad šie nav pietiekami iemesli?"

Uz šādu jautājumu nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta galvenā inspektore Līga Tetere skaidro, ka bērna uzvārda maiņa nav saistāma tikai ar viena vai otra vecāka gribu. Bērna uzvārda maiņa var notikt tikai un vienīgi, ja tas ir bērna interesēs, kuras aizstāv bāriņtiesa. Tāpēc bāriņtiesa šajā gadījumā lūgs bērna māti sniegt skaidrojumu, kāpēc tieši bērna interesēs, nevis viena vai otra vecāka interesēs ir mainīt uzvārdu.

"Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, prioritāras ir bērna tiesības un intereses."

Motivēts vecāka iesniegums bāriņtiesai ir tikai pirmais solis. Pēc iesnieguma saņemšanas bāriņtiesa izsauks uz pārrunām bērna tēvu un jautās viņa viedokli par bērna uzvārda maiņu. Jautājuma izlemšanā tiks ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis. Minētajā gadījumā vērā ņemams ir arī bērna mātes vīra viedoklis par to, ka bērnam, kam viņš nav bioloģiskais tēvs, tiek dots viņa uzvārds, kā arī iespēju robežās paša bērna domas par izveidojušos situāciju un iespēju uzvārdu mainīt. Bāriņtiesa vērtēs, kādas ir bērna attiecības ar tēvu, ar mātes vīru un citus jautājumus, kas ir svarīgi, lai bāriņtiesa varētu pieņemt lēmumu. 

L.Tetere vērš uzmanību uz to, ka vecākiem ir jāsaprot – bērna uzvārds zināmā mērā ir bērna identitāte, kas norāda uz viņa izcelšanos, dzimtu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 8.panta otrā daļa noteic bērna tiesības uz savas identitātes saglabāšanu, ko itin bieži arī izmanto kā argumentu, kādēļ bērna uzvārds nav maināms. Tomēr ir situācijas, kad šis pats arguments var noderēt tieši otrādi - uzvārda maiņai. Piemēram, ja bāriņtiesa konstatē, ka bērnam bioloģiskais tēvs ir svešs cilvēks un ir acīmredzama bērna emocionāla piesaiste mātes ģimenei. Katra situācija ir atšķirīga un tiek vērtēta individuāli. Jāņem vērā arī iespēja, ka nākotnē mātes laulība atkal var izirt. Vai tad bērnam no jauna būs jāmaina uzvārds?

Bāriņtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Ja bāriņtiesa nedod pozitīvu atzinumu un bērna uzvārda maiņai nepiekrīt, pastāv iespēja lēmumu apstrīdēt tiesā. Šeit daudz kas atkarīgs no argumentācijas, kādu izmanto abas puses. Tādēļ vērts apsvērt iespēju konsultēties ar juristu, kas specializējies ģimenes tiesībās. Vienlīdz jāņem vērā, ka arī tiesa jautājumu izšķirs, lietas faktiskos apstākļus vērtējot vispārējo bērnu tiesību principu gaismā.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI