Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Agresīvi skandāli ģimenēs mūsu sabiedrībā diemžēl nav retums, un visbiežāk tajos upuru lomā ir sievietes un arī bērni.
FOTO: SXC
To, ka vardarbība mūsu valstī ir ļoti izplatīta, vēlreiz apliecinājis Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojums "Vardarbība pret sievietēm. ES mēroga apsekojums", kurā Latvija līdz ar Somiju un Dāniju ierindota starp valstīm, kur sievietes kopš 15 gadu vecuma visbiežāk bijušas pakļautas partneru fiziskai un/vai seksuālai vardarbībai. Protams, retāk, bet vardarbības upuru lomā var būt arī stiprā dzimuma pārstāvji, turklāt tai bez iepriekš minētajiem var būt arī citi veidi.
Ļoti gribas ticēt, ka no šā gada 31.marta vardarbības izpausmes mūsu valstī ievērojami saplaks, jo spēkā stājas principāli jauns tiesiskais regulējums, kas līdzšinējās upura un varmākas attiecības faktiski apmet "ar kājām gaisā".
Mājoklis jāpamet nevis upurim, bet pāridarītājam
Izmaiņas īsumā var izteikt šādi: ja pret kādu personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, upuris var vērsties pēc palīdzības policijā vai ar pieteikumu tiesā un, ja tam ir pietiekams pamats, iegūt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tas nozīmē, ka tiesa var noteikt šādus pagaidu aizsardzības līdzekļus:
Pirmām kārtām viss iepriekš minētais nozīmē, ka vardarbības upurim vairs nevajadzēs bēgt no sava pāridarītāja, bet, gluži pretēji – mājoklis būs jāpamet varmākam, un viņš tam nedrīkstēs tuvoties (gan ar nosacījumu – ja atbildētājs sasniedzis pilngadību). Par to gādās policija, tiesa, un, ja vardarbībai pakļauti bērni, tiesības iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret varmācību ar grozījumiem likumā "Par bāriņtiesām" dotas arī bāriņtiesām.
Likuma jaunā nodaļa – pagaidu aizsardzība pret vardarbību
Jauno regulējumu nosaka grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), ieviešot tajā jaunu nodaļu "Pagaidu aizsardzība pret vardarbību". Tā nosaka vienotu mehānismu, lai personu, pret kuru ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība vai ekonomiska kontrole, būtu iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem.
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska pauž viedokli, ka Latvijā attieksmē pret vardarbību sākusies jauna ēra: "Līdz šim fiziskas vardarbības gadījumos īstenībā pat nebija cita risinājuma, kā uzsākt kriminālprocesu par miesas bojājumiem – ja nodarījumi bija atbilstošā smaguma pakāpē. Ja tie nebija tik bīstami, tad policija vainīgo varēja aizturēt īslaicīgi, brīdināt, bet viņš tik un tā atgriezās mājās un visbiežāk turpināja tuviniekus terorizēt. Šobrīd, var teikt, izveidojies tāds standarts: ja ģimenē ir vardarbības situācija, tad, lai no tās izvairītos, no mājas bēg projām māte ar bērniem vai sieviete viena pati, bet vardarbīgā persona bez jebkādām raizēm paliek mājoklī."
"Vardarbības upurim vairs nevajadzēs bēgt no sava pāridarītāja."
Turpmāk, kā jau minēts, būs pretēji. Izrādās, Latvija faktiski ir pēdējā valsts Eiropas Savienībā, kura šo regulējumu ieviesusi. Tā dēvētajās attīstības valstīs minētā kārtība pastāv jau ilgus gadus un šķiet pašsaprotama, un pat valstīs, kuras nesaistās ar augstiem standartiem cilvēktiesībās, šādas normas jau ir ieviestas.
Kā noteikts CPL, pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.
Šo pagaidu aizsardzību var iegūt trijos veidos: prasītājam ar pieteikumu pašam vēršoties tiesā, ar policijas starpniecību, bet, ja vardarbības izpausmes skar bērnu, tad pieteikumu tiesai bērna interesēs var iesniegt viens no bērna vecākiem, aizbildnis, bāriņtiesa vai prokurors.
Kā lemj par pagaidu aizsardzību?
Pieteikums par pagaidu aizsardzību noformējams pēc noteikta, Ministru kabineta apstiprināta parauga, kurā iekļautas nepieciešamās ziņas gan par aizsardzības prasītāju, gan atbildētāju, apstākļiem, kuru dēļ aizsardzība nepieciešama, kā arī piemērojamie aizsardzības līdzekļi.
"Ja persona vēršas tiesā pati, tai ir jāmēģina raksturot, kāda veida vardarbība pastāv, un viņai ir jāspēj ticami un pamatoti to izklāstīt. Ja ir liecinieku liecības, ierakstīti, nofilmēti, fotografēti materiāli, tas viss ir iesniedzams tiesā un vērtējams kā pierādījumi. Taču, kā liecina krīzes centru pieredze, personas, kuras dzīvo vardarbības situācijās, visbiežāk nav tādā emocionālā stāvoklī, lai spētu mērķtiecīgi savākt pierādījumus un tikai tad vērsties tiesā," stāsta D.Palčevska. "Tāpēc civilprocesā ieviests diezgan " revolucionārs" risinājums, ka cilvēks var vērsties tiesā arī bez pierādījumiem un izklāstīt vardarbības situāciju savā pieteikumā. Ja tā ir bīstama un nekavējoties novēršama, tiesa uz šī pieteikuma pamata var vienas darba dienas laikā izdot pozitīvu lēmumu, lai personu pasargātu no vardarbības. Galvenais - tiesai ir jānotic, kāpēc situācija ir uzskatāma par vardarbību, un jo īpaši sākumā lielā mērā tas būs izpratnes jautājums, sevišķi tad, ja iepriekš nav iesaistīta policija.
Savukārt, ja tiesa secina, ka no pieteikuma neizriet nekādi pierādījumi un nav pārliecības par situācijas nopietnību, tā var izmantot likumā doto iespēju lemt 20 dienu laikā un apzināt gan šo vardarbīgo, gan cietušo personu, izprasot papildu pierādījumus un noskaidrojot, vai ir nepieciešams kāds pagaidu aizsardzības līdzeklis un tieši kāds minētajā situācijā būtu visatbilstošākais."
"Latvija ir pēdējā valsts Eiropas Savienībā, kura šo regulējumu ieviesusi."
Ja ar vardarbību saistīta konflikta risināšanā aicināta palīgā policija, tad visbiežāk jau ir notikusi fiziskā vardarbība un būs sastādīts protokols. Turpmāk, ja policisti secinās, ka patiešām notikusi vardarbība, likums viņiem dos tiesības ar savu lēmumu vardarbīgo personu no šī mājokļa izolēt – izlikt no tā vai piemērot aizliegumu astoņas dienas netuvoties šai vietai. Tas ir tā dēvētais "īsais" lēmums, saka Civiltiesību departamenta direktore.
Ja cietusī persona to vēlas, policija pēc iespējamā prasītāja lūguma nosūta tiesai policijas lēmuma norakstu, iespējamā prasītāja pieteikumu, kurā norādīts, ka viņš vēlas, lai tiesa izskatītu jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī citu informāciju, kas ir policijas rīcībā saistībā ar konstatētajiem vardarbības apstākļiem.
"Tiesa šo astoņu dienu laikā var noteikt dažādus līdzekļus, tostarp līdzīgus tiem, ko noteikusi policija. Vēlos uzsvērt, ka jau mājoklī policijai ir pienākums jautāt cietušajai personai, vai tā vēlas spert nākamo soli un iesniegt pieteikumu par personas pagaidu aizsardzību tiesā," skaidro D.Palčevska.
Dotas iespējas sakārtot savu dzīvi
Zinot mūsu sabiedrības diezgan zemo vidējo godprātības līmeni un spēju "shēmot" likumu normas savās interesēs, protams, rodas jautājums, vai, piemēram, ar viltu savāktiem apliecinājumiem par varmācību šādā veidā no viņam piederoša īpašuma sieva nevarēs "izdzīvot" apnikušu vīru?
"Smagākie pagaidu aizsardzības līdzekļi patiešām ļauj par vardarbīgu atzītu personu izlikt no viņas pašas mājokļa vai netuvoties tam. Ja pieteikums būs ļaunprātīgi motivēts, šādai rīcībai esam likuši pretī vēl kādu jauninājumu civilprocesā - personai, kas iesniedz šādu pieteikumu, līdzīgi kā lieciniekiem tiesā, ir noteikta kriminālatbildība par nepatiesu liecību sniegšanu. Pieteikuma veidlapā lieliem burtiem rakstīts, ka prasītājs apliecina - visas sniegtās ziņas ir patiesas, ka viņš nav melojis vai noklusējis faktus, kas bijuši zināmi. Ja šī prasība pārkāpta, par to var iestāties kriminālatbildība, ko paredz grozījumi Krimināllikumā (KL)," informē D.Palčevska.
Piemērojot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, stingrāko līdzekļu (pienākums atbildētājam atstāt mājokli, ja atbildētājs pastāvīgi dzīvo tajā kopā ar prasītāju, aizliegums atgriezties un uzturēties mājoklī, kā arī aizliegums atrasties tuvāk par tiesas lēmumā noteikto attālumu) piemērošana tiek noteikta līdz 30 dienām.
"Tāpēc arī tas saucas pagaidu aizsardzības regulējums, jo šajā laika posmā cietušajai personai ir jāizdomā, ko tā vēlas darīt: varbūt tai ir nepieciešams noteikt atsevišķu aizgādību bērniem, šķirt laulību, sadalīt kopīgo mājokli," stāsta D.Palčevska. "Ja situāciju ar turpmāku tiesvedību var atrisināt līdz galam un cietusī persona to vēlas, šāda prasība ir jāierosina tālāk. Tad līdz ar prasības celšanu var lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus visā tiesvedības laikā. Persona var iesniegt arī atkārtotu pieteikumu par pagaidu aizsardzību, ja tas ir nepieciešams. Jo var būt arī tā, ka nekādas tālākas tiesvedības cilvēks nevēlas."
Inese Ruka, biedrības "Skalbes" psiholoģe: "Kad Latvijā sāka aktualizēties jautājums par tiesiskā regulējuma izmaiņām, darba grupā kā nevalstisko organizāciju pārstāvjus uzaicināja gan mūs, gan biedrību "Resursu centrs sievietēm MARTA". Man šķiet, ka šīs likumu izmaiņas nodrošina divas lietas: ir panākts, ka visos līmeņos tiek atzīts, ka vardarbība ģimenē ir vardarbība, nevis ģimenes iekšējā lieta, policijai būs pienākums reaģēt uz šādiem izsaukumiem, turklāt tai doti reāli instrumenti konkrētai rīcībai. Policija var varmāku aizturēt uz ievērojami ilgāku laiku, un upuris pa to laiku var sākt rīkoties, lai sevi pasargātu un pieņemtu attiecīgus lēmumus. Varbūt pēc pāris nedēļām sieviete teiks - lai viņš nāk mājās! Bet tām, kuras gribēs kaut ko mainīt, šīs iespējas nu ir dotas. Tas ir otrs lielākais sasniegums."
Varmākam par sevi jāgādā pašam
Civilprocesa likuma grozījumos vēl arī noteikta kārtība, kā var pārsūdzēt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā tiesa šo lēmumu nosūta Valsts policijai. Savukārt Ministru kabineta noteikumos "Vardarbības draudu novēršanas un pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanas kārtība" iekļauts precīzs regulējums par policijas rīcību minētajās situācijās un arī kārtību, kā kontrolējama tiesas vai tiesneša lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pildīšana.
D.Palčevska norāda: protams, neviens policists vai tiesu izpildītājs varmākām blakus nestāvēs un nesekos, kā viņi izpilda tiesas noteiktos ierobežojumus. "Bet tāpēc šie grozījumi CPL ir saistīti ar grozījumiem KL, kas paredz - ja varmāka pārkāpj tiesas noteikto ierobežojumu, par to var iestāties kriminālatbildība. Kontrole tiks īstenota ar pašas cietušās personas starpniecību. Ja varmākam ir aizliegums tuvoties mājai, bet cietusī persona redz, ka viņš jau, piemēram, nāk pāri pagalmam, par to tūdaļ ir jāziņo policijai; ja viņš šādi tiek pieķerts pārkāpumā, tas ir jau pamats saukšanai pie kriminālatbildības."
Protams, izgaismojas arī jautājums – kur paliks varmākas, ja tiem jāpamet līdzšinējais mājoklis. "Kur šobrīd paliek vardarbības upuri?" - ar pretjautājumu atbild D.Palčevska. "Ārzemēs par varmākām īpaši nerūpējas. Ja šobrīd māte ar bērniem ir spiesta meklēt, kur palikt, tad arī šim varmācīgajam cilvēkam tas ir jāspēj. Var teikt – lomas mainās. Protams, salā un sniegā policija cilvēku nosalšanai zem klajas debess neatstās. Latvijā ir pietiekami izvērsts patversmju tīkls, ne tik plaši, bet pieejamas arī atskurbtuves, kas šādos gadījumos it bieži vajadzīgas. Pieaugušai personai ir jāprot par sevi parūpēties, un, kā liecina prakse, ģimenes, kurās ir varmācības gadījumi, ne vienmēr ir mazturīgas, tur varbūt pat ir personas, kas var naktsmājas atļauties viesnīcās."
"Līdz ar prasības celšanu var lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus visā tiesvedības laikā."
Ir skaidrs, ka jaunais tiesiskais regulējums uzliek gluži jaunus pienākumus gan policijai, gan tiesām. D.Palčevska informē, ka jau normatīvo aktu izstrādes procesā bijusi ļoti laba sadarbība gan ar Iekšlietu ministriju, gan Valsts policiju un tiesnešiem. "Saistībā ar šo projektu tika paredzētas jaunas štata vietas gan policijai, gan arī līdzekļi apmācībām. Īpašas mācības notika un joprojām turpinās arī tiesnešiem. Protams, tas viss būs vēl jāapgūst praksē, un, piemēram, policistu attieksmes maiņa varbūt nenotiks vienā mirklī kopš 31.marta. Bet domājam, ka ir ielikti pamati, lai šīs nostādnes īstenotu.
Polijā šādu sistēmu ieviesa aizpērn un pēc gada mūsu poļu kolēģi atzina, ka ir patiešām apmierināti ar rezultātiem. Ļoti ceru, ka šīs izmaiņas mūsu valstī sāksies veiksmīgi, jo īstenībā tas ir ļoti svarīgi." Viņa arī uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par aizsardzības pasākumu civiltiesībās savstarpēju atzīšanu - ja pagaidu aizsardzība ir uzlikta vienā Eiropas Savienības valstī, tad attiecīgie ierobežojumi ir jāatzīst un jāievēro arī citā dalībvalstī, tagad arī Latvijā.
Biedrības "Skalbes" psiholoģe I.Ruka nedomā, ka pagaidu aizsardzības pret varmācību procesi Latvijā uzreiz tiks ierosināti masveidīgi. "Paies laiks, kamēr cilvēki sapratīs, kā šīs likuma normas reāli darbojas. Tikmēr arī policijai un tiesām būs vieglāk iegūt praksi jaunās kārtības īstenošanā. Pieprasījumu par aizsardzību sākumā nebūs daudz arī tādēļ, ka sievietes, kuras cieš no vardarbības, katra savā laikā nobriest savās rīcībās un attieksmē līdz brīdim, kad ir gatava sevi un savus bērnus aizsargāt - kad ciešanu mērs beidzot ir pilns. Vienai, piemēram, pietiks ar vienu agresīvu uzbrukumu, bet cita vardarbību cietīs gadiem ilgi un tikai tad, kad pacietības vadzis lūzīs, izmantos šo valsts doto iespēju."
