SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
24. martā, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
4
4

Ģerbonis – vēstījums par īpašnieku

Latvijā ir reģistrēti 225 ģerboņi.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Ģerbonis ir saskaņā ar heraldikas nosacījumiem izstrādāts atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē īpašnieku. Rietumeiropā pirmie ģerboņi parādījās jau viduslaikos. Mūsdienās savi ģerboņi ir valstīm, to pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, juridiskām personām, piemēram, izglītības iestādēm un biedrībām, un arī privātpersonām. LV portāls skaidro, kāda veida ģerboņi pastāv un kas to lietošanā jāievēro.
īsumā
  • Ģerboni veido saskaņā ar heraldikas principiem.
  • Latvijas valsts ģerbonis un kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi ir valsts simboli.
  • Ģerbonis var būt fiziskām un juridiskām personām.
  • Par valsts simbolu lietošanas noteikumu pārkāpšanu, necieņas izrādīšanu vai zaimošanu paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība.
  • Lai ģerboni varētu oficiāli lietot, to jāreģistrē.
  • Atribūtikas ar valsts ģerboni izveidošana jāsaskaņo ar Kultūras ministriju.

Ģerbonis kā valsts simbols

Viens no mūsu valsts simboliem ir Latvijas valsts ģerbonis, un ikvienam ir pienākums pret to izturēties ar cieņu. Tiek lietots lielais valsts ģerbonis, mazais valsts ģerbonis un papildinātais mazais valsts ģerbonis. Valstiskā simbola lietošanu nosaka likums "Par Latvijas valsts ģerboni".

Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales ģerboņi arī ir valsts simboli, to tiesisko aizsardzību un izmantošanu nosaka Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums.

Valsts ģerboņa lietošana ir stingri noteikta. Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

  • Valsts prezidents;
  • Saeima,
  • Saeimas priekšsēdētājs,
  • Saeimas komisija un apakškomisija, kā arī Saeimas deputāts;
  • Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Ģenerālprokuratūra;
  • Ministru kabinets, Ministru kabineta locekļi;
  • ministrija un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts;
  • Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas kanceleja, Valsts kanceleja;
  • Valsts kontrole;
  • Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Augstākās izglītības padome, Centrālā zemes komisija, kā arī Satversmes aizsardzības birojs;
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības;
  • koleģiāla institūcija, kuru vada kāda no iepriekšminētajām personām.

Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

  • iestāde, kura atrodas Ministru kabineta, Ministru kabineta locekļa vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā;
  • apgabaltiesa, administratīvā apgabaltiesa, rajona (pilsētas) tiesa, administratīvā rajona tiesa, zemesgrāmatu nodaļa;
  • dzimtsarakstu iestāde;
  • prokuratūras iestāde;
  • zvērināts notārs;
  • zvērināts tiesu izpildītājs;
  • vēlēšanu komisija;
  • publisko tiesību pašpārvaldes autonomais subjekts;
  • bāriņtiesa, izdarot apliecinājumu.

Savukārt mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes, kā arī privātpersonas dokumentos, ko tās rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu.

Iepriekšminētās institūcijas un amatpersonas vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā, piemēram, vizītkartēs, drīkst izmantot attiecīgo valsts ģerboni.

Likums nosaka iestādes, kurās jābūt izvietotam lielajam valsts ģerbonim. Tam jāatrodas Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, apgabaltiesas, administratīvās apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas, administratīvās rajona tiesas, zemesgrāmatu nodaļas, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja, bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas telpās.

Lielais valsts ģerbonis tiek lietots arī dokumentos, piemēram, personu vai izglītību apliecinošā dokumentā, arī valsts apbalvojumos, piemēram, Viestura ordenī.

"Valsts ģerboņa lietošana ir stingri noteikta."

Valsts ģerboņa un atribūtikas ar to (vimpeļi, nozīmītes, dažādi suvenīri) lietošana ir atļauta arī privātpersonām, ja tādējādi netiek maldināts par personas juridisko statusu un tiek parādīta pienācīgā cieņa pret valsts simbolu.

Turpmāk Ministru kabinetam padoto institūciju vizuālās identitātes pamatelements būs Latvijas valsts ģerbonis. To paredz šogad spēkā stājušies MK noteikumi "Ministru kabinetam padoto institūciju vienotās vizuālās identitātes noteikumi".

Kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņus lieto likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī tās valsts un pašvaldību institūcijas, kurām šādas tiesības nosaka Valsts prezidenta rīkojums. Šo ģerboņu lietošana ir atļauta arī privātpersonām, garantējot pienācīgu cieņu, izņemot gadījumus, kad ģerboņa lietošana maldina par lietotāja juridisko statusu.

Par valsts simbolu lietošanas noteikumu pārkāpšanu, necieņas izrādīšanu vai zaimošanu vainīgo personu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.44pants par necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerbonim paredz naudas sodu līdz septiņiem simtiem eiro. Savukārt Krimināllikuma 93.pants par Latvijas valsts ģerboņa noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu zaimošanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Pašvaldības ģerbonis – identitātes simbols

Pēc novadu reformas Latvijā tika izveidoti 109 novadi un 9 republikas pilsētas. Katram no jaunizveidotajiem novadiem radās nepieciešamība pēc sava ģerboņa. Savukārt pilsētām ģerboņi palikuši nemainīgi kopš to apstiprināšanas. Likuma "Par pašvaldībām" 21.pants paredz, ka pašvaldības dome drīkst noteikt pilsētas, novada vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas Valsts Heraldikas komisiju.

Veidojot novada ģerboni, tiešā veidā nedrīkst izmantot nevienu no pastāvošiem apstiprinātiem un reģistrētiem ģerboņiem. Tomēr par pamatu drīkst izmantot kādu no līdzšinējiem ģerboņiem, izmainot heraldiskās krāsas, mainot vai pievienojot ģerboņa figūras, ieviešot heraldiskus lauzumus. Ir atļauts arī apvienot vairākus eksistējošus ģerboņus, kā arī veidot pilnīgi jaunu ģerboni.

Liela daļa pašvaldību novada ģerboņu izveidē iesaistīja vietējos iedzīvotājus, aicinot iesniegt savas idejas, veidojot aptaujas un ideju apspriešanas.

"Ģerbonis ir vērtība, kuru nodot nākamajām paaudzēm."

Piemēram, Aizputes novada ģerbonim par pamatu ņemts Aizputes pilsētas 1925.gadā apstiprinātais ģerbonis, to papildinot ar zelta vairogapmali, kas simbolizē klātpievienotos piecus pagastus. Savukārt Pāvilostas novadam ir izveidots jauns ģerbonis. Novada domē informē, ka pirms ģerboņa izstrādes mākslinieki iepazinās ar vēstures materiāliem par novada teritoriju un kā saistošāko simbolu ģerbonim atzina zilpodzi – augu, kas sastopams visā novada teritorijā gar jūru.

Priekules novada tūrisma organizatore Daina Egle norāda, ka ģerboņa tapšana nebija viegla, jo sākotnējie varianti Valsts Heraldikas komisijā tika noraidīti. Tomēr pēc komisijas ierosinājuma nolemts saglabāt ideju par Priekules Ikara atveidojumu novada ģerbonī, kas jau kļuvis par novada identitātes simbolu.

Ģerbonis – dzimtas vērtība

Kopš neatkarības atgūšanas iespēja izveidot savus ģerboņus ir arī privātpersonām. Kultūras ministrijā informē, ka šobrīd Latvijā ir reģistrēti 27 dzimtu ģerboņi. Piemēram, savu dzimtas ģerboni ir reģistrējusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos, komisijas atbildīgā sekretāre Ramona Umblija stāsta, ka dzimtas ģerboņus veido, piemēram, uzņēmēji, kuriem nodarbošanās iet no paaudzes paaudzē, vai arī jaunas ģimenes, kurām piedzimuši bērni un uzsākta uzņēmējdarbība. Dzimtas ģerbonis ir vērtība, kuru nodot no paaudzes paaudzē.

Ģerbonis jāreģistrē

Ģerboņa pilntiesīgai lietošanai tas ir jāreģistrē. Reģistrācijas kārtību nosaka Ģerboņu likums. Privātām un juridiskām personām ir vienādi nosacījumi ģerboņa reģistrācijai.

Kultūras ministrijas Dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja Anna Ducmane informē: "Kopš 2006.gada, kad tika uzsākta ģerboņu reģistrācija, ir reģistrēti 225 ģerboņi. No tiem 8 ģerboņi ir juridiskām personām, kuru skaitā ir skolas, augstskola, biedrības, arī uzņēmumi."

"Valsts Heraldikas komisija izvērtē ģerboņu atbilstību heraldikas principiem."

Iesniegumu par ģerboņa reģistrāciju jāiesniedz Kultūras ministrijā, tam jāpievieno ģerboņa apraksta projekts un ziņas par ģerboņa īpašnieku, var pievienot arī ģerboņa attēla projektu. Ģerboņa reģistrācijai jāsamaksā valsts nodeva 7,11 eiro apmērā.

Pēc iesnieguma saņemšanas Kultūras ministrija informāciju nosūta Valsts Heraldikas komisijas izvērtēšanai.

Lēmums par ģerboņa reģistrāciju vai tās atteikums tiek sniegts sešu mēnešu laikā. Izvērtēt iesniegto ģerboņu aprakstus un attēla projektu atbilstību heraldikas prasībām un māksliniecisko risinājumu ir Valsts Heraldikas komisijas kompetencē. Ja iesniegtie varianti nešķiet atbilstoši, komisija iesniedzējam dod ieteikumus par apraksta un attēla projekta pilnveidošanu.

Pirms pašvaldības ģerboņa reģistrācijas tā apraksts tiek nosūtīts Valsts prezidentam parakstīšanai.

Arī atribūtiku ar valsts ģerboni apstiprina Kultūras ministrija pēc Valsts Heraldikas komisijas atzinuma. Piemēram, krūzītes un nozīmītes, uz kurām attēlots valsts ģerbonis, ir atribūtika ar valsts ģerboni. Līdz ar to ģerboņa attēlošana uz suvenīra ir jāsaskaņo ar Kultūras ministriju. R.Umblija norāda, ka likums pieprasa cieņpilnu attieksmi pret ģerboni. Uzmanība tiek pievērsta, uz kāda priekšmeta ģerbonis tiek atveidots un kādā kontekstā. Ir bijuši gadījumi, kad Valsts Heraldikas komisija ir noraidījusi lūgumu atļaut veidot atribūtiku ar valsts ģerboni, piemēram, konteksts nav atbildis cieņpilnai un godprātīgai attieksmei pret valsts simbolu.

Par ģerboņa īpašnieku uzskatāma fiziskā vai juridiskā persona, uz kuras vārda tas reģistrēts. Attiecīgi īpašniekam ir tiesības lietot ģerboni un nodot lietošanas tiesības citām personām. Tas nozīmē, ka bez īpašnieka atļaujas citas personas ģerboni nedrīkst lietot.

Vairākas pašvaldības ir pieņēmušas saistošos noteikumus, kuri regulē pašvaldības simbolikas lietošanu.

Bez saskaņošanas ģerboņus drīkst izmantot kā ilustratīvus vai izziņas materiālus enciklopēdijās, mācību līdzekļos un citos zinātniska un uzziņu rakstura izdevumos.

Ģerboņa atveidošana

Ja radusies nepieciešamība izvietot valsts ģerboni vai kādu no kultūrvēsturisko novadu ģerboņiem, jāiepazīstas ar MK noteikumiem Nr.311, kuri nosaka šo ģerboņu krāsu toņus un heraldisko krāsu grafiskos apzīmējumus. Attēlojot valsts ģerboni un kultūrvēsturisko novadu ģerboņus, nav pieļaujama tādu krāsu toņu izmantošana, kas neatbilst noteikumu 2., 4. vai 5.punktā minētajiem krāsu toņiem, vai ģerboņa krāsaina attēla pārveidošana un attēlošana melnbaltā attēlā.

Noteikumi paredz, ka valsts ģerboni un kultūrvēsturisko novadu ģerboņus var attēlot vienkrāsas kontūrzīmējumā vai kongrīvā (reljefspiedumā), nodrošinot labi saskatāmu un skaidri nolasāmu ģerboņa attēlojumu. Ja valsts ģerbonis vai kāds no kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņiem tiek attēlots, piemēram, audumā vai keramikā un tehnoloģiskā procesa vai materiāla dēļ nav iespējams izmantot noteikumos noteiktās krāsas, attēlošanai izmantojami krāsu toņi, kuri, vizuāli salīdzinot, iespējami tuvu atbilst noteikumos paredzētajiem.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU