Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bieži vien lielāko postījumu var nodarīt nevis pati sadursme, bet cilvēka rīcība uzreiz pēc tās: rodas izbīlis un, cenšoties glābt situāciju, nereti tiek zaudēta kontrole pār transportlīdzekli.
FOTO: SXC
Ja notikusi sadursme, kurā cietis medījams meža dzīvnieks:
Apdrošinātāji atlīdzību par transportlīdzekļa bojājumiem sadursmē ar dzīvniekiem izmaksā tad, ja ir KASKO apdrošināšanas polise.
Kam ziņot par sadursmi ar medījamu dzīvnieku?
Katrs satiksmes negadījums autovadītājam ir pārdzīvojums, un šoka situācijā parasti ienāk prātā tikai glābšanas dienesta tālrunis 112. Kā uz zvanu par notriektu dzīvnieku reaģē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)?
"Kad uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tiek saņemts zvans par bojā gājušu vai ievainotu medījamo dzīvnieku, vispirms tiek noskaidroti notikuma apstākļi," stāsta VUGD Operatīvās vadības pārvaldes vecākā speciāliste Līga Purene. Ārkārtas palīdzības izsaukumu numura operators izvaicā, vai sadursmē ir cietuši cilvēki vai notikuma vietā ir nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzība.
"Par atrastu dzīvnieku var ziņot arī nākamajā dienā."
Pēc meža dzīvnieka un automašīnas sadursmes var gadīties, ka cilvēki nespēj izkļūt no avarējušās automašīnas, jo autovadītājs negadījumā var zaudēt kontroli pār automašīnu un iebraukt, piemēram, grāvī vai kokā. Mēdz būt gadījumi, ka dzīvnieks atrodas zem automašīnas un bez speciāla aprīkojuma nav iespējams to atbrīvot, skaidro VUGD darbiniece. "Ja notikuma vietā nav nepieciešama VUGD palīdzība, šis zvans tiek nodots Valsts policijai, jo ceļu satiksmes negadījumu apstākļu noskaidrošana ir tās kompetencē."
"Katrs satiksmes negadījums autovadītājam ir pārdzīvojums, un šoka situācijā parasti ienāk prātā tikai glābšanas dienesta tālrunis 112."
Ceļu policija ne vienmēr dosies uz negadījuma vietu. Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava norāda, ka policisti izbrauc tikai tad, ja ir cietušie vai bojāta automašīna. To paredz arī Ceļu satiksmes likuma 27.pants, kurā reglamentēta ceļu satiksmes dalībnieka rīcība ceļu satiksmes negadījumos. Ja uz negadījuma vietu ierodas Ceļu policija, tad lielākoties Valsts meža dienestam (VMD) par ievainotu vai nogalinātu medījamo dzīvnieku paziņo paši policisti.
Ja automašīna nav bojāta, nav arī cietušo, tad Ceļu policiju var neizsaukt un doties projām, tomēr nevar arī atstāt savainotu dzīvnieku uz ceļa, nevienam nepaziņojot. To paredz arī Ministru kabineta noteikumu Nr.113 "Medību noteikumi" 79.punkts, kurā cita starpā norādīts: "Par atrastu bojā gājušu vai ievainotu medījamo dzīvnieku tā atradējs paziņo Valsts meža dienestam."
Notriektu dzīvnieku līdzi ņemt nedrīkst
Ja cilvēks ir uztraucies, kā lai viņš, būdams uz ceļa, sameklē dienesta tālruni? VUGD pārstāve L.Purene skaidro: "Noteikti nedrīkst atstāt šādus gadījumus bez uzmanības. Ja šāda nelaime notikusi, par to jāpaziņo, zvanot pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 vai pa Valsts policijas numuru 110."
VMD Meža resursu pārvaldības departamenta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš savukārt stāsta: "Par atrastu dzīvnieku var ziņot arī nākamajā dienā, kad ir uzzināts vajadzīgais tālruņa numurs. Tas, ka dzīvnieks zināmu laiku paliks uz ceļa, ir plašāk risināma problēma, kas valstī netiek organizēta visdrīzāk finanšu trūkuma dēļ, bet tā nav autovadītāja atbildība."
"Dzīvnieku savākt nedrīkst, jo tā, kaut arī bez nolūka, ir nelikumīga ieguve."
Te vietā citēt jau minētos Medību noteikumus, kuru 80. un 81.punkts paredz:
"80. To medījamo dzīvnieku savākšana, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu.
81. Ja saņemta informācija par ievainotu medījamo dzīvnieku, Valsts meža dienesta amatpersona pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar atrasto ievainoto medījamo dzīvnieku (piemēram, tā ārstēšanu, imobilizāciju, likvidāciju), novērtē ievainotā medījamā dzīvnieka bīstamību sabiedrības drošībai, kā arī ievainojuma radītos draudus medījamā dzīvnieka dzīvībai."
Dažreiz ievainotu medījamo dzīvnieku autovadītājs ieceļ mašīnas bagāžniekā un ved mājās.
"Dzīvnieku savākt nedrīkst, jo tā, kaut arī bez nolūka, ir nelikumīga ieguve, un tiesībsargājošās iestādes, to uzzinot, var uzlikt sodu kā par jebkuru nelikumīgu svešas mantas ieguvi vai piesavināšanos. Vienīgais likumīgais savvaļas dzīvnieku ieguves veids ir un paliek tikai, realizējot medību tiesības saskaņā ar medības reglamentējošiem normatīviem aktiem. Teorētiski, iespējams, šo dzīvnieku būtu tiesības savākt vienīgi vietējiem medniekiem, norakstot medību atļauju, taču praksē tas nav ieviests," atzīst J.Ozoliņš.
Īpašuma tiesības uz medījamiem dzīvniekiem noteiktas Medību likumā:
"4.pants. Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
5.pants. (1) Medību produkciju aizliegts piesavināties. Medību produkciju drīkst pieņemt realizācijai, pārstrādei, pārvadāšanai vai glabāšanai tikai no personām, kuras var uzrādīt atbilstošu medību atļauju vai tās kopiju."
Ko saka apdrošinātāji?
Vai apdrošinātāji segs automašīnas remonta izdevumus, ja satiksmes negadījumā vainīgs bijis dzīvnieks? "Jā, jo arī risks notriekt meža zvēru parasti ir ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs," skaidro apdrošināšanas sabiedrības ERGO Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis. Viņš norāda, ka uz ceļa jārīkojas atbilstoši tam, kā paredzēts, kad notiek ceļu satiksmes negadījums, un pēc tā jāiesniedz apdrošinātājam iesniegums par apdrošināšanas gadījumu. Tas jādara nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā. Jāņem vērā, ka OCTA polise šādos gadījumos Latvijā nedarbojas.
"KASKO atlīdzības, kas tiek izmaksātas par zaudējumiem, kas radušies sadursmju rezultātā ar meža zvēriem vai putniem, nav bieži izplatītas – to īpatsvars neveido pat desmito daļu no kopējām izmaksātajām KASKO atlīdzībām," stāsta I.Vismanis. "Pēc ERGO datiem, vidējā zaudējumu atlīdzība frontālas sadursmes gadījumos ar meža zvēru ir aptuveni 1200 latu, bet sāniskas sadursmes rezultātā – ap 500 latu. Visbiežāk šādi ceļu satiksmes negadījumi notiek, notriecot stirnas. Mūsu praksē ir reģistrēti arī KASKO pieteikumi, kad auto cietis sadursmē ar putniem – stārķiem un kaijām."
Jebkurā gadījumā šīs avārijas to neprognozējamības dēļ ir ļoti bīstamas, jo bieži vien lielāko postījumu var nodarīt nevis pati sadursme, bet cilvēka rīcība uzreiz pēc tās: rodas izbīlis un, cenšoties glābt situāciju, nereti tiek zaudēta kontrole pār transportlīdzekli, novērojuši apdrošinātāji.
