SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
BRĪDINĀJUMS!

Svētdien dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā dienvidrietumu, rietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20 m/s, bet piekrastes teritorijās līdz pat 25-26 m/s. Atvērt

TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
12. augustā, 2013
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Darba tiesības
9
9

Darba likuma grozījumos jauni pienākumi un tiesības gan darba devējiem, gan darbiniekiem

Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likumā. 26.nodaļu „Uzteikums” plānots papildināt ar 112.1pantu, kas regulēs uzteikuma paziņošanu adresātam. Īpaša uzmanība pievērsta paziņošanai ar pasta starpniecību un elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Priekšlikums paredz līdzīgu regulējumu, kāds ietverts Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā.
Likumprojekta izstrādātāji norāda: šis grozījums fiksē prezumpciju, ka uzteikums ir uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā un otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas, ja uzteikums nosūtīts ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot drošu elektronisko parakstu.

LV portāla kolāža

Valdībā apstiprinātie grozījumi Darba likumā precizē un nosaka jaunus pienākumus, atbildību un tiesības darba tiesisko attiecību abām pusēm. Par vairākiem priekšlikumiem sociālie partneri vēl nav vienojušies. Līdz ar to paredzams, ka par likumprojektu diskusijas būs arī Saeimā.
īsumā

Darba likuma grozījumu projektā paredzēts:

  • atvaļinājuma naudu izmaksāt arī citā laikā;
  • atlīdzību, darba attiecības pārtraucot, izmaksāt par visu neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu periodiem;
  • asins donoriem apmaksāt ne vairāk kā 5 brīvdienas gadā;
  • darbiniecēm, kas baro bērnu ar krūti, īpašo aizsardzību līdz bērna divu gadu vecumam.

Grozījumus, ko izstrādājusi Labklājības ministrija saziņā ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību –, valdība apstiprināja otrdien, 6.augustā.

No likuma 35 nodaļām jaunumi ir 15 nodaļu normās, pavisam 30 pantos. Pārejas noteikumos paredzēts atsevišķu jauno normu atšķirīgs spēkā stāšanās laiks.

Daļa grozījumu attiecas uz darba tiesisko attiecību nodibināšanu, darba sludinājumiem, darba līgumos iekļaujamo informāciju.

Likuma 40.pants (Darba līguma forma) ir papildināts ar prasību norādīt darbinieka, darba devēja personas kodu vai ārzemniekam, kuram nav personas koda, – dzimšanas datumu. Šāda prasība noteikta, lai varētu identificēt darbinieku un darba devēju, kas ir fiziska persona. Precizētas normas ārzemnieku pieņemšanai darbā.

Likuma 40.pantu papildinās trīs jaunas daļas (devītā, desmitā un vienpadsmitā), nosakot, ka darba devējam jānodrošina noslēgto darba līgumu uzglabāšana un to uzrādīšana uzraudzības un kontroles institūcijām. Ministru kabinets, ja nepieciešams, noteiks komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, izsniegt darbiniekam darbinieka apliecību, kā arī tajā ietveramo informāciju un tās izsniegšanas noteikumus. Šādas prasības domātas nelegālās nodarbinātības mazināšanai.

Korekcijas atsevišķās darba samaksas situācijās

Pašreiz likuma 69.panta (Darba samaksas izmaksas laiks) ceturtā daļa nosaka darba devējam pienākumu samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksāt ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Šo daļu ar grozījumiem papildinās, paredzot, ka "pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā tuvākajā darba samaksas izmaksas dienā". Tas nozīmē, ka būs iespēja atvaļinājuma naudas izmaksu atlikt līdz tuvākajai algas dienai. Taču tiem darbiniekiem, kas vēlēsies saņemt atvaļinājuma naudu tāpat kā līdz šim, likums arī turpmāk šādas tiesības saglabā.

Ar grozījumiem likumā paredzēs maksimāli apmaksājamo atpūtas dienu skaitu asins donoriem. 74.pantā (Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ) darba devējam ir noteikts pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu, ja darbinieks, iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis. Norma likumā ir papildināta ar asins komponentiem.

"Par vairākiem Darba likuma grozījumiem sociālie partneri vēl nav vienojušies."

Un turpmāk šī panta sestajā daļā būs noteikts: "Darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā. Darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits."

Likumprojekta izstrādātāji uzsver, ka šis grozījums paredz izmaiņas tikai saistībā ar apmaksājamo dienu skaita ierobežošanu, taču atpūtas dienu skaits netiek samazināts un tiek saglabāts iepriekšējais princips, ka pēc katras šādas dienas pienākas atpūtas diena. Paredzēts, ka šī norma stāsies spēkā ar 2015.gada 1.janvāri.

Grozījumi 75.pantā (Vidējās izpeļņas aprēķināšana) veikti, lai Darba likumā noteikto vidējās izpeļņas aprēķina kārtību saskaņotu ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ietverto regulējumu un nodrošinātu ar to vienveidīgu vidējās izpeļņas aprēķināšanu.

Likumprojektā iekļautais grozījums 149.pantā (Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums) paredz darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam izmaksāt atlīdzību par visu periodu, kad nav izmantots ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Tātad, ja darbinieks, piemēram, nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu divus gadus un darba attiecības pārtrauc, likuma grozījumu iecere ir uzdot darba devējam neizmantoto atvaļinājumu kompensēt finansiāli, izmaksājot galīgo aprēķinu.

Ja bērnu baro ar krūti – likuma īpašā aizsardzība līdz diviem gadiem

Ar grozījumiem pārskatīta un līdz diviem gadiem ierobežota īpašā aizsardzība darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti. Mainītas vairākas normas - situācijās, kas nav saistītas ar nepieciešamību nodrošināt darba aizsardzību un mātes un bērna veselību.

Piemēram, grozījums 62.pantā (Darba samaksas organizācija) pašreiz paredz: ja grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā noteikta akorda alga un saskaņā ar ārsta atzinumu viņai tiek samazinātas darba normas, darba devējam ir pienākums samaksāt darbiniecei par šo periodu iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ar grozījumiem šajā pantā beztermiņa laika nogrieznis "visā barošanas laikā"  absolūti loģiski aizstāts ar konkrētu – "ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam".

"Darbiniecēm, kas baro bērnu ar krūti, vairākos pantos īpašās aizsardzības beztermiņa nosacījums aizstāts ar diviem gadiem."

Izmaiņas veiktas arī 156.pantā (Bērna kopšanas atvaļinājums), kurš patlaban uzliek darbiniekam pienākumu vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Darba devējs rēķinās ar šādu darbinieka lēmumu un tālāko uzņēmuma darbību organizē saskaņā ar darbinieka informāciju. Bieži darba devējs uz šo termiņu ir pieņēmis citu darbinieku. Tāpēc šādu situāciju risināšanai likums turpmāk paredzēs, ka bērnu kopšanas atvaļinājuma pārtraukšana pirms termiņa un darbinieka atgriešanās iespējama darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajā kārtībā vai pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos. Tātad, ja māmiņa, kas lūgusi tai bērna kopšanas atvaļinājumu piešķirt uz, piemēram, 1,5 gadiem, nolemj atvaļinājumu neizmantot pilnībā un vēlas atgriezties darbā, piemēram, pēc 1, 2 gadiem, viņai būs ne tikai jāraksta darba devējam par to vienu mēnesi iepriekš iesniegums, bet jāsaņem arī darba devēja pozitīvs akcepts.  

Termiņu maiņa disciplinārsodu piemērošanai

Likuma 90.pants (Piezīme un rājiens) darba devējam dod tiesības izteikt darbiniekam rakstveida piezīmi vai rājienu par darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu. Tas iespējams ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, kā arī laiku, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Grozījumi paredz pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam no sešiem mēnešiem līdz 12 mēnešiem, lai samazinātu gadījumu skaitu, kad darbinieka attaisnota prombūtne no darba ļauj viņam izvairīties no disciplināratbildības. Savukārt darbiniekam paredzēts saīsināt termiņu, kurā viņš var prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu. Pašreiz tas ir viens gads; ar grozījumiem to plānots samazināt līdz vienam mēnesim, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, paskaidro likumprojekta autori.

Jauns pienākums darba devējam būs izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru ir izteikta rakstveida piezīme vai rājiens.

Prasība izsniegt rakstveida dokumentu darbiniekam iekļauta arī likuma grozījumos 58.pantā (Atstādināšana no darba).

Saziņa par uzteikumu

Likuma 26.nodaļa (Uzteikums) papildināta ar jaunu - 112.1pantu (Uzteikuma paziņošana). Uzteikumu otrai pusei varēs izsniegt uz vietas personīgi vai piegādāt ar ziņneša starpniecību, kā arī izmantojot pasta pakalpojumus. Uzteikumu otrai pusei varēs nosūtīt arī pa elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu, ja tas noteikts darba līgumā vai darba koplīgumā.

Darba laika uzskaite un virsstundas

Atsevišķi precizējumi plānoti darba un atpūtas laika regulējumā, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam.

Grozījums 136.pantā (Virsstundu darbs) paredz, ka darbinieku virsstundu darbā ir pieļauts nodarbināt vidēji astoņas stundas septiņās dienās. Pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus, kādā nedēļā darbinieku var nodarbināt vairāk nekā astoņas stundas, bet kādā citā nedēļā - mazāk nekā astoņas stundas.

Savukārt 138.panta (Nakts darbs) trešo daļu papildinās ar nosacījumu: "Jebkurā gadījumā nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, aizliegts nodarbināt vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu."

Tā kā likumprojektu vēl skatīs un piedāvātos grozījumus vairākos lasījumos koriģēs Saeima, par citām Ministru kabinetā izskatītajām izmaiņām Darba likumā LV portāls patlaban precīzāk neskaidro.

Par grozījumu projektu būs diskusijas arī Saeimā

Kaut arī likuma grozījumu saturs pirmajā mirklī šķiet vairāk vērsts darba devēju interesēs, ir skaidrs, ka likumā, to skatot Saeimā, noteikti būs jauni pienākumi, papildu atbildība un jaunas tiesības gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs izpratnei par Darba likumā paredzēto jauno normu saturu norāda: "Grozījumus varētu sadalīt trijās daļās. Daļa ir administratīvi grozījumi, kas regulē attiecības ar valsti, uzliek darba devējam pienākumus - par sludinājumiem, dokumentu glabāšanu, darba līgumu uzrādīšanu. Daļa ir grozījumi, kas darba devējiem atvieglo darbinieka sodīšanas procedūru, tie vairāk ir darba devēja interesēs. Pārējie tiešāk attiecas uz darbiniekiem. Nevar teikt, ka darbiniekiem no grozījumiem nekāda labuma nav."

Arodbiedrība nav piekritusi pašreiz likumprojektā iekļautajām izmaiņām 90.pantā - par disciplinārsodu un tā piemērošanas termiņiem, taču nav cēlusi iebildumus, lai nekavētu grozījumu virzību uz Saeimu. "Informējām partnerus, ka mēs uzturēsim savus iebildumus attiecībā uz 90.pantu," piebilst Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis.

Savi iebildumi esot arī darba devējiem, piemēram, pret grozījumiem 149.pantā, kas paredz, ka visi neizmantotie atvaļinājumi būs jākompensē.

Par pārējiem grozījumiem ar Labklājības ministriju panākti diezgan saprātīgi kompromisi, valdībā apstiprinātās izmaiņas komentē sociālie partneri.

Arodbiedrības iniciatīva bijusi, un tā ir atbalstīta – mainīt vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību. Augstākajā Tiesā izdevies panākt Senāta spriedumu – par to, ka pēdējo sešu mēnešu algu nevajag dalīt primitīvi uz seši, jo taisnīgi ir skatīties, cik cilvēks reāli ir nostrādājis. Tādējādi ar grozījumiem 75.pants tiek saskaņots ar Valsts un pašvaldību amatpersonu vienotās atlīdzības likuma regulējumu.

"Darba devējam jāuzrāda darba līgumi pēc uzraugošo institūciju pieprasījuma."

K.Rācenājs pieļauj, ka sabiedrībā droši vien visvairāk diskusiju var izraisīt jaunie noteikumi par asins donoriem. "Arī par to ir panākts saprātīgs kompromiss. Ja cilvēkiem asinis ir jānodod, darba devējam ir pienākums piešķirt šo brīvo dienu. Vienīgā atšķirība, ka turpmāk būs jāapmaksā tikai piecas dienas. Tas arī no veselības viedokļa ir maksimāli pieļaujamais asins nodošanas reižu skaits gadā. Savukārt asins komponentus var nodot tik reižu, cik cilvēks to fiziski var. Taču šīs dienas darba devējam jāapmaksā nebūs, ja vien darba līgumā vai koplīgumā par to nebūs īpaša vienošanās. Tad arī varētu redzēt, vai cilvēki nodod asinis, lai kādam palīdzētu, vai arī lai paši varētu nestrādāt un dabūt brīvu dienu," grozījumu būtību paskaidro K.Rācenājs.

Par darbiniecēm, kas baro bērnu ar krūti, likuma vairākos pantos noteikto divu gadu īpašās aizsardzības termiņu ir bijusi gara diskusija. Konsultējuši mediķi, veikta neliela aptauja sabiedrībā. K.Rācenājs spriež, ka beigās ir izraudzīts loģisks periods – divus gadus kā optimālu laiku nosaka arī Pasaules Veselības organizācija.

Kas attiecas uz disciplinārsodu korekciju, saīsinot termiņu no pašreiz paredzētā viena gada līdz vienam mēnesim, kad darbiniekam būtu tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu, K.Rācenājs atzīst, ka sava loģika ir arī Labklājības ministrijai, ka viņi cenšas šo apstrīdēšanas termiņu saskaņot ar darba uzteikuma termiņu. Ja atlaišana – uzteikums – ir smagāks sods, ko var apstrīdēt mēneša laikā, tad kāpēc ir jābūt gadam disciplinārsoda apstrīdēšanai. Taču tas likumā tika iestrādāts ar iepriekšējiem grozījumiem. "Un mēs neesam saskārušies ar problēmām, līdz ar to lielu nepieciešamību to grozīt arī neredzam," piebilst LBAS speciālists.

Sociālie partneri nav vienojušies par vairākiem ierosinājumiem, kas grozījumu projektā nav arī iekļauti. Darba devēji ir prasījuši līdz 50 procentiem samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Bijis arī priekšlikums ievērojami revidēt 110.pantu -par darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram, samazinot to gadījumu skaitu, kad pie atlaišanas būtu nepieciešama arodbiedrības saskaņošana. LBAS šovasar uzsāka publisku parakstu vākšanu pret šādu ieceri. Lai arī likumprojektā šī norma nav aiztikta, priekšlikumi var aktualizēties, grozījumus izskatot Saeimā. Taču arodbiedrība savu nostāju uzturēs spēkā, norāda LBAS pārstāvis.

Vienlīdz LBAS saskata iespēju korekcijām vēl dažos citos pantos un centīsies pārliecināt politiķus par savu redzējumu. Piemēram, attiecībā uz 138.pantu – par nakts darba laika organizāciju un noteikto, cik šie darbinieki drīkstētu strādāt. Jo likuma pašreizējais regulējums ir pārņemts "viens pret vienu", kā rakstīts Eiropas direktīvā. Taču direktīva paredz iespēju atkāpties no tā, ja ir objektīva nepieciešamība.

Tā kā lauku reģionos nakts darbiniekiem ir problēmas nokļūt uz darbu un no tā, tad, ja darbinieks nakts laikā varēs strādāt tikai 8 stundas, respektīvi no pulksten 22 līdz sešiem no rīta un vairāk ne, tad viņam ir galīgi neizdevīga nokļūšana uz darbu, un šāds darba grafiks nederēs.

K.Rācenājs informēja, ka par šo pantu arodbiedrība rosinās atsevišķu diskusiju Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU