SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
28. maijā, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
1
1

Darba likuma grozījumu projektā otrajam lasījumam iekļauj vecākiem labvēlīgas normas

Darba likums paredz piešķirt 3 apmaksātas papildatvaļinājuma dienas darbiniekiem, kuriem ir trīs un vairāk bērni līdz 16 gadiem vai ja bērns ir invalīds līdz 18 gadiem. Izskatot priekšlikumus likuma grozījumu 2.lasījumam, atbalstīts priekšlikums piešķirt vienu papildatvaļinājuma dienu darbiniekiem, kuru aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadiem. Šīs normas mērķis ir dot vecākiem iespēju būt klāt bērniem svarīgos notikumos – pirmajā mācību gada dienā, izlaidumā, koncertā vai kādā citā pasākumā.

FOTO: SXC

Darba likuma grozījumu projektu Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi izskatīšanai 2.lasījumam, kas varētu notikt 5.jūnijā. Sākotnējais likumprojekts komisijā ir papildināts ar vairākiem jauniem priekšlikumiem. Par atsevišķām rosinātajām izmaiņām darba devēji un arodbiedrības, un Labklājības ministrija turpinās diskusijas, lai vienotos par grozījumu redakciju uz trešo lasījumu, tas varētu būt nākamajā – rudens sesijā.
īsumā

Jauni priekšlikumi Darba likuma grozījumiem:

  • vecākiem ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja saslimis bērns vai ieplānots  ar bērnu doties pie ārsta;
  • tiesības uz 1 dienu papildatvaļinājuma, ja ir viens vai divi bērni.

Vēl nav panākta vienošanās:

  • par virsstundu darba apmaksas procentiem un/vai kompensāciju ar brīvu dienu;
  • par ilgstoši neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju naudā;
  • par  atvaļinājuma pagarināšanu tikai tad, ja svētki iekrīt dienās, kad darbiniekam būtu bijis jāstrādā.

Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" valdība Saeimā iesniedza 2013.gada augustā, Saeima 1.lasījumā to atbalstīja oktobrī. Sociālo un darba lietu komisija projektu un priekšlikumus otrajam lasījumam ir izskatījusi vairākās sēdēs. Pie atsevišķām normām ir nācies atgriezties atkārtoti, kamēr par tām vienojās sociālie partneri – darba devējus pārstāvošā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un darba ņēmēju puse, ko pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Labklājības ministrija (LM).

Ar grozījumiem Darba likumā paredzēts noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Izmaiņas paredzētas, piemēram, darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamajai informācijai, asins donoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitā, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksai, darba un atpūtas laika regulējumam, vidējās algas aprēķināšanai, to darbinieču aizsardzībai, kuras baro bērnu ar krūti, un vēl citās normās.

Likumprojekta sākotnējā variantā ir virkne jaunu priekšlikumu, kurus komisija ir atbalstījusi 2.lasījumam.

Labvēlīgas normas vecākiem

Komisija pēc deputātu priekšlikumiem likumprojektā iekļāva strādājošajiem vecākiem pretimnākošas normas. Viena no tām paredz, ka darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Ar šo normu paredzēts papildināt Darba likuma 147.pantu (Īslaicīga prombūtne).

Vēl viens jauns priekšlikums ir par papildatvaļinājuma normas paplašināšanu. Pašreiz likums paredz, ka vecākiem ar trim un vairāk bērniem līdz 16 gadiem vai ja bērns ir invalīds līdz 18 gadiem piešķir trīs apmaksātas papildatvaļinājuma dienas. 2.lasījumam atbalstītajos grozījumos paredzēts, ka darbiniekiem, kuru aprūpē nav mazāk kā trīs bērni vecumā līdz 14 gadiem, arī piešķir ne mazāk kā vienu ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma dienu, dodot iespēju būt ar bērnu kopā tiem nozīmīgā brīdī, piemēram, izlaidumā vai citā.

Aizliegums un izņēmums par 8 stundām ilgākam nakts darbam ar īpašu risku

Likuma 138.panta (Nakts darbs) trešo daļu, kā sākotnēji iecerēts, papildinās ar nosacījumu, ka nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, aizliegts nodarbināt vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu. Komisija vienojās arī par izņēmuma gadījumiem, proti, ka šo aizliegumu varēs nepiemērot likuma 140.pantā minētajos gadījumos (darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks).

Savukārt 140.pants (Summētais darba laiks) tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, kādos gadījumos var nepiemērot likumā noteikto diennakts un nedēļas atpūtas ilgumu (ja darbiniekam ceļā uz darbu ir jāpavada ilgs laiks, ja darbinieks veic  apsardzes vai uzraudzības darbību u.c.).  Likums arī turpmāk paredzēs, ka summētā darba laika jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un ilgāk par 56 stundām nedēļā.

Naudas izmaksa, pārtraucot darba attiecības

Likuma 128.pants (Darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksa) tiek papildināts ar noteikumu, ka, atlaižot darbinieku (likuma 100.panta piektās daļas (darbinieka uzteikums ar svarīgu iemeslu), 101.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktā noteiktajos gadījumos (darba devēja uzteikums, ja darbinieks rīkojies prettiesiski un zaudējis darba devēja uzticību; ja darbinieks ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī)), visas naudas summas, kas darbiniekam pienākas no darba devēja, izmaksājamas nākamajā (darba) dienā, ja tās nav iespējams izmaksāt atlaišanas dienā. Pašreiz likums nosaka naudu izmaksāt atlaišanas dienā.

Darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem vēl jāvienojas

Vairākas grozījumu normas 2.lasījumam likumprojektā pēc komisijas lēmuma netiek iekļautas. Piemēram, LDDK priekšlikums noteikt piemaksu par virsstundu darbu nevis 100% kā pašreiz, bet 50 procenti. Tāpat ir atlikts priekšlikums par neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba attiecības, un dažas citas.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc komisijas sēdes izklāstīja: tāpat kā deputātu un ministru priekšlikumus, komisija izskata sadarbības partneru priekšlikumus, un, ja komisija tos atbalsta, tie likumprojektā tiek iekļauti kā komisijas priekšlikumi. Sadarbības partneri ir LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, priekšlikumus ir izteikusi arī Rīgas Tehniskā universitāte. Bet ir priekšlikumi, par kuriem nav panākta LDDK, LBAS un Labklājības ministrijas vienošanās, tādējādi tie nevar tikt iekļauti komisijas vārdā grozījumu 2.lasījuma priekšlikumu tabulā. A.Barča paredz, ka tie sagaidāmi uz likumprojekta trešo lasījumu, tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir visai garš – līdz 22.augustam, lai vasaras laikā Nacionālā trīspusējā sadarbības padome vienotos par labāko variantu.

"Darba likuma topošie grozījumi un priekšlikumi tiek diskutēti tik ilgi, kamēr sociālie partneri vienojas."

Piemēram, ir jāvienojas par virsstundu apmaksu. Komisijas vadītāja prognozē, ka būs runa nevis par virsstundu apmaksas procentiem, bet visdrīzāk par iespēju, ja nevar samaksāt par darbu brīvdienā, tad darbiniekam būtu iespēja paņemt vienu brīvdienu vai arī, strādājot svētdien, darba devējs varētu norādīt kādu citu brīvdienu, protams, savstarpēji vienojoties. A.Barča secina: "Nevienu priekšlikumu, kur nebūs panākta vienošanās, komisija tālāk  nevirzīs."

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra, ka arodbiedrības nostāja ir stingra vairākos jautājumos, tostarp par virsstundām un to apmaksu, par ko bija diskusija arī Sociālo un darba lietu komisijā: "Jautājums ir nevis likumā pašreiz noteiktajos 100% vai 50%, ko vēlētos  darba devēji, bet tajā apmērā, kas ietilpst šajos 50% vai 100 procentos. Jo, piemēram, Īrijā, kur par virsstundām ir 50% piemaksa, saņem par virsstundu apmēram piecas reizes vairāk, nekā mēs ar saviem 100 procentiem. Tā ir tā būtība.  Ja jums ir minimālā alga, man premjera alga, tad man arī ar tiem 50% pilnīgi pietiek.

Darba samaksa Latvijā ir pārāk zema. Ja tā būtu Eiropas Savienības vidējās darba samaksas līmenī, mēs uzreiz varētu piekrist 50% apmēram par virsstundu darbu. Mūsu darba ražīgums ir 64,3% no ES vidējā, taču darba spēka izmaksas ir 26,5% no ES vidējā rādītāja. Un šīs šķēres ir būtība, kāpēc mēs esam tik stingri savā pozīcijā."

Svarīgas un respektējamas ir arī darbinieka tiesības izvēlēties, kas, piemēram, attiecas uz iespēju virsstundu darbu kompensēt ar  brīvdienām. Iespējams,  atsevišķos gadījumos brīvdiena cilvēkam liekas vērtīgāka nekā samaksa. Taču jautājums jānoregulē tā, lai nebūtu tiesību diskriminācijas, skaidro E.Baldzēns, piebilstot, ka par darbiniekiem pieņemamu redakciju  var diskutēt. Un par priekšlikumiem būs diskusija 12.jūnijā Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

Arī LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis norāda uz diskusiju ar sociālajiem partneriem, kad tiks izstrādāti arī priekšlikumi likuma grozījumu 3.lasījumam. Darba devēji ierosina samazināt piemaksas apmēru par virsstundām no 100 uz 50%, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, un vienlaikus  piedāvā likumā ieviest kompensējošu atpūtas laika piešķiršanu virsstundu piemaksas vietā.

LDDK diskusijās ar sociālajiem partneriem gatavi aizstāvēt arī savu pozīciju par neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju tikai par diviem gadiem, ja tiek izbeigtas darba attiecības un darbinieks iepriekšējos gados nav izmantojis atvaļinājumu.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Edgars Korčagins komisijas sēdē, atbildot uz deputātu jautāto, vai atvaļinājuma izmantošana nav obligāta, paskaidroja, ka darba gads ir 11 mēneši darba un viens mēnesis tiek piešķirts atpūtai. Likums tikai īpašos gadījumos paredz tiesības pārcelt atvaļinājuma divas nedēļas uz nākamo gadu. Tāpēc arī LM, tāpat kā arodbiedrības, neatbalsta šo priekšlikumu, kas atbrīvotu darba devējus no pienākuma izmaksāt kompensāciju par visiem neizmantotajiem atvaļinājumiem. Jo darba devējam ir jānodrošina darbiniekiem tiesības uz atpūtu.

Tiek uzskatīts, ka topošie apjomīgie Darba likuma grozījumi ir labvēlīgāki darba ņēmējiem. Uz vaicāto, vai tas nozīmē, ka likums pasliktinās darba devēju situāciju, A.Alksnis paskaidro: "Mūsu priekšlikumu būtība ir Darba likumu padarīt sabalansētāku starp darba ņēmēja un darba devēja interesēm."

Grozījumus Darba likumā otrajā lasījumā Sociālo un darba lietu komisija ieteiks izskatīt 5.jūnija Saeimas sēdē. Savukārt priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 22.augusts.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU