Jādomā, ka tūristi, kuri ārzemēs ir bieži viesi, ir apguvuši nepieciešamās iemaņas un zināšanas, lai svešumā nenonāktu sarežģītās vai pat bīstamās situācijās (kaut arī pašu ceļotāju stāsti nereti liecina par pretējo). Taču jebkurā gadījumā jāņem vērā - ir jāzina diezgan daudz, jo lidmašīnas biļete kabatā un nolīgtas naktsmājas vai tūrisma pakalpojumu sniedzējs vēl nenozīmē, ka atvaļinājums aizritēs tikai saulaini un bez rūpestiem.
Ceļojuma dokuments vajadzīgs arī kaimiņvalstīs
Lai mazinātu riskus, ceļojumam jāsāk gatavoties laikus. Un pirmais, ko ieteic darīt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas 3.sekretārs Andris Līvmanis, ir pievērst uzmanību savam ceļošanas dokumentam: nekur ārpus Latvijas nevar doties bez tā. Arī apmeklējot kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju ir jābūt klāt derīgai pasei vai personas apliecībai (identifikācijas kartei). Pretējā gadījumā šo valstu attiecīgo dienestu amatpersonas var sastādīt protokolu un piemērot sodu par atrašanos citas valsts teritorijā nelegāli.
A.Līvmanis gan piebilst, ka tā gadās samērā reti, toties, ja cilvēks dodas uz valsti, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bez derīgas pases šajā valstī iebraukt būs neiespējami. Starp citu, to valstu, kurās atļauts ceļot ar personas apliecību, kļūst arvien vairāk. Tas ir iespējams ne tikai ES dalībvalstīs, bet arī Eiropas Ekonomiskajā zonā, Šveicē, kā arī citu reģionu valstīs: Melnkalnē, Horvātijā, Serbijā.
"Arī apmeklējot kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju, cilvēkam ir jābūt klāt derīgai pasei vai personas apliecībai."
Uzmanība ir jāpievērš pases derīguma termiņam, ar to saprotot ne tikai pēdējo dienu, kad pase ir derīga. ES valstu robežās pasi vai personas apliecību var izmantot līdz pēdējai derīguma termiņa dienai, savukārt citās valstīs ir atšķirīgas prasības. Pat tad, ja uz nolūkoto valsti var ceļot bez vīzas, noteikti ir jāuzzina, cik ilgi pirms pases derīguma beigām šis dokuments zaudē derīgumu attiecīgajā valstī.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) savā interneta vietnē brīdina: "Ir valstis, kurās noteiktas specifiskas ieceļošanas prasības – lai pase būtu derīga vēl vismaz 3 vai citos gadījumos pat 6 mēnešus pēc plānotā ceļojuma beigu datuma." Par tūrista pases derīguma termiņu var uzzināt attiecīgās valsts pārstāvniecībā. Ir droši zināms, ka ceļošanai ārpus Šengenas zonas nav derīgas pases, kas izsniegtas ar derīguma termiņu 50 gadi.
Vairāk par pasēm var uzzināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) interneta vietnē.
Savukārt ĀM mājaslapā atrodama informācija par to, vai ceļojumam uz izraudzīto valsti ir vai nav vajadzīga vīza. Taču A.Līvmanis uzsver: arī uz tām valstīm, kur iebraukšanai vīza nav vajadzīga, bez tās doties var tikai privātā braucienā vai tūrisma nolūkos. Ja dodamies strādāt vai mācīties, vīza tomēr būs nepieciešama. "Šaubu gadījumā vienmēr iesakām vērsties attiecīgās valsts pārstāvniecībā un iegūt precīzu informāciju par vīzu režīmu attiecīgajā valstī un nosacījumiem šā dokumenta saņemšanai," komentē ĀM pārstāvis.
Lai ceļotu iespējami droši
Pirms iegādāties ceļazīmi un doties ceļojumā, derīgi ir iepazīties ar informāciju ceļotājiem Ārlietu ministrijas mājaslapā "Ceļo droši".
Pilnīgi noteikti tas jādara tad, ja nodoms ir doties uz kādu tālu un eksotisku valsti, jo minētajā sadaļā atrodami vērtīgi brīdinājumi un padomi ceļotājiem. Informācija pastāvīgi tiek aktualizēta.
Šobrīd mājaslapā atrodams īpašs brīdinājums par Ēģipti, bet minētas arī citas valstis, uz kurām nevajadzētu doties bez svarīga iemesla.
"Pirms došanās uz ārvalstīm derīgi ir iepazīties ar informāciju ceļotājiem Ārlietu ministrijas mājaslapā „Ceļo droši”."
ĀM iesaka: gatavojoties ceļojumam, var izmantot bezmaksas informatīvo tālruni 80005905, kur var iegūt informāciju par izvēlēto valsti, drošības apstākļiem tajā, kā arī visu par nepieciešamajiem dokumentiem un formalitātēm.
Ja ir plāns izbraukt no valsts īslaicīgi (līdz trim mēnešiem), tad personai ir vēlams reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Par to izsmeļoši izklāstīts LV portāla skaidrojumā "Konsulārais reģistrs – drošības enkurs ceļotājiem", tādēļ vien jāuzsver dažas šā reģistra dotās priekšrocības:
- reģistrēties var vienkārši un bez maksas;
- ārkārtas situāciju, krīžu un katastrofu gadījumos ĀM un Latvijas pārstāvniecība attiecīgajā valstī zinās, kur cilvēks atrodas, un varēs operatīvi sniegt informāciju un nepieciešamo palīdzību;
- pēc reģistrēšanās katrā nākamajā reizē atliek vien pievienot ziņas par jauno ceļojumu;
- savā profilā izveidotajam ceļojumam var pievienot arī citus līdzbraucējus.
"Ja Latvijas valstspiederīgais atrodas ārkārtas krīzes vai dabas katastrofas piemeklētā valstī un ir reģistrējies Konsulārajā reģistrā, mēs zinām, ka viņš atrodas šajā teritorijā un domājam par palīdzību, pirms viņš vēl devis par sevi kādu ziņu," stāsta A.Līvmanis.
"Ja cilvēks devies uz kādu tālu un eksotisku valsti un to, piemēram, piemeklē cunami, tad ar reģistra palīdzību uzzinām, ka mūsu valstspiederīgais tur ir, un sākam sazināties ar citu ES valstu pārstāvniecībām, lai kopīgi nodrošinātu palīdzību.
Cita situācija ir kara draudi: drošības apstākļi tad var mainīties ļoti strauji. Pēdējos gados tas uzskatāmi redzams Ziemeļāfrikā – nemieri izceļas arī tūristu ļoti iecienītās valstīs, kurām jau ir izveidojusies drošu valstu reputācija, bet politisko procesu dēļ pēkšņi izceļas karadarbība. Ja tas saasinās līdz tādai pakāpei kā, piemēram, nesen Mali, tad civilie transporta līdzekļi vairs nedarbojas, bet cilvēkiem no šīs vietas ir jātiek prom un jāmeklē citi veidi, kā palīdzēt. Tad parasti sazināmies ar kādu lielāku valsti, kura savu pilsoņu glābšanai nosūta savu lidmašīnu, un izdodas aizrunāt dažas vietas mūsu valstspiederīgajiem."
Ja tomēr piemeklējusi nelaime
Atrodoties ārvalstīs un nonākot problēmsituācijā, pirmām kārtām ir jāatceras ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežuranta tālruņa numurs +371 26 33 77 11 (var rakstīt vēstuli e-pastā uz adresi palidziba@mfa.gov.lv). Tālruni var izmantot arī mājinieki, ja saņemta ziņa, ka tuviniekiem ārvalstīs notikusi nelaime. Darba laikā saņemt konsultāciju vai padomu iespējams, zvanot pa tālruni ĀM Konsulārajam departamentam (tālr.+371 67016364).
"Konsulārā palīdzība ir palīdzība, ko valsts sniedz saviem valstspiederīgajiem ārvalstīs," skaidro A.Līvmanis. "Īpaši tad, ja notiek kas neparedzēts, kāds nelaimes gadījums, palīdzību var saņemt, vēršoties vēstniecībās. Tā kā pasaulē ir gandrīz 200 valstu, Latvijas pārstāvniecību tīkls ārvalstīs ir salīdzinoši neliels. Valstīs, kur nav Latvijas pārstāvniecību, mūsu iedzīvotājiem ir tiesības vērsties pēc palīdzības citu ES dalībvalstu pārstāvniecībās."
Latvijas iedzīvotāji, kuri nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs, konsulāro palīdzību, protams, var saņemt Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās – 35 vēstniecībās, sešās pastāvīgajās pārstāvniecībās, vienā ģenerālkonsulātā un divos konsulātos.
Neglabāt visas mantas vienuviet
Izvairīties no iespējamām nepatikšanām palīdzēs arī ceļojuma un veselības apdrošināšana (noteikti jāiegādājas Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK)). Jādomā arī par līdzbraucējiem:
- vai ir sagādāti nepieciešamie dokumenti, lai kopā ar tūristu varētu ceļot nepilngadīgi bērni (papildu informācija - Valsts robežsardzē www.rs.gov.lv);
- kas jāzina par dzīvnieku pārvadāšanu (informācija – Pārtikas un veterinārajā dienestā www.pvd.gov.lv);
- vai, dodoties uz tropiskajām zemēm, ir nepieciešams vakcinēties (informācija – Latvijas Infektoloģijas centrā www.infectology.lv).
Ja arī tas viss izdarīts, tik un tā ceļojuma laikā var gadīties dažādas ķibeles, un izplatītākā no tām - pases, identifikācijas kartes vai abu dokumentu nozaudēšana. Var arī pazaudēt naudu. "Bet atcerieties, ka nav bezizejas situāciju! Risinājums atrodas vienmēr," mierina A.Līvmanis.
Ja pazaudēta nauda, bet ne dokumenti, var sazināties ar tuviniekiem un ar "Western Union", "MonyGram" vai citu ātro pārvedumu kompāniju palīdzību saņemt nepieciešamo naudu - vai nu ceļojuma turpināšanai, vai lai atgrieztos mājās. Naudas nosūtīšanas un saņemšanas procedūra ir ļoti vienkārša, un arī šeit var palīdzēt jau minētie kontaktēšanās veidi ar Ārlietu ministriju.
Ja līdz ar naudu nozaudēta arī pase, kas notiek gana bieži, jo ļaudis mēdz turēt visu būtisko vienuviet, arī tad var sazināties ar konsulāro dežurantu vai tuvāko pārstāvniecību un saņemt situācijai atbilstošus ieteikumus tālākai rīcībai. Taču A.Līvmanis iesaka: reizi par visām vajadzētu ielāgot, ka nauda un dokumenti ir jāglabā dažādās vietās – tas katrā ziņā novērš risku pazaudēt visu kopā.
Gaišajā atvaļinājuma gaidīšanas laikā nav patīkami biedēt cilvēkus, bet tomēr - ir iespējams vēl kāds sarežģījumu veids: ceļotājs nonācis konfliktā ar attiecīgās valsts likumu vai arī nepamatotu aizdomu dēļ svešās valsts tiesībsargājošās iestādes iebraucēju aiztur.
"Gatavojoties ceļojumam, var izmantot bezmaksas informatīvo tālruni 80005905."
Tad vispirms jāatceras savas tiesības sazināties ar savas valsts pārstāvniecību, kā arī pieprasīt advokātu un tulku. Neviens nav tiesīgs prasīt parakstīt kādu dokumentu, ja tā saturs aizturētajam nav saprotams. Ja cilvēks atrodas valstī, kur latviešu valodas tulku nav iespējams sameklēt, arests var ievērojami ieilgt, tādēļ vēlams izmantot savas svešvalodu, piemēram, angļu valodas, zināšanas.
Latvijas pārstāvniecība ar Valsts policijas starpniecību var informēt aizturētās personas tuviniekus par notikušo, kā arī, sazinoties ar vietējām tiesībsargājošajām institūcijām pārstāvēt Latvijas valstspiederīgā tiesības (bet ne iejaukties to darbībā), un šai valsts intereses izrādīšanai nereti ir liela nozīme, norāda A.Līvmanis.
Pārstāvniecība var palīdzēt atrast advokātu, bet ne pārstāvēt Latvijas valstspiederīgo tiesā. Tā kā Latvijas vēstniecības ārvalstīs nesniedz juridisku palīdzību, apcietinātajiem advokāta pakalpojumi ir jāapmaksā pašiem, ja vien attiecīgā valsts to nenodrošina.
Lai nepiedzīvotu pat niecīgākās nepatikšanas šādā virzienā, Ārlietu ministrija iesaka zināt un respektēt apciemotās valsts nacionālos paradumus un likumus: piemēram, ja kādā valstī aizliegts lietot alkoholu vai pat košļājamo gumiju un ārzemnieks šo aizliegumu pārkāpj, var iznākt darīšanas ar vietējām tiesībsargājošām iestādēm un saņemt sodu.
Atsevišķs temats, protams, ir iesaistīšanās narkotisko vielu pārvadāšanā vai iekļūt aprēķina laulībās ar trešo valstu pilsoņiem par samaksu. Taču dažkārt tas var notikt vienkārši – pakļaujoties kārdinājumam it kā ātri un viegli nopelnīt naudu. Tādēļ nekad nevajag piekrist uzņemties paciņas nogādāšanu svešām personām, pakļauties (pat pazīstamu cilvēku) solījumiem par lidmašīnas biļetes apmaksu, lētu un labu dzīvesvietu, darbu, kabatas naudu un pat kredīta nomaksu, jo tas var būt viltus laulību slazds, no kura izkļūt būs ārkārtīgi grūti.
Uzziņai
Kā liecina, piemēram, "DNB Latvijas barometra" aptauja, piektā daļa jeb 20% aptaujāto vidēji reizi gadā dodas ceļojumā uz ārzemēm. Divas un vairāk reizes gadā atpūsties ārpus Latvijas dodas 12% iedzīvotāju, savukārt 38% respondentu norādījuši, ka ceļojumos aiz mūsu valsts robežām dodas retāk nekā reizi trīs gados vai pat neceļo vispār.
