Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš šā gada pašvaldībai ir tiesības vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa maksimālo – 3% likmi, ja pašvaldība to paredzējusi saistošajos noteikumos. Ja būve ir ar nodokli neapliekamo sarakstā, sodīt ar lielāku nodokli īpašnieku nav iespējams.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta pirmā daļa nosaka: ar nekustamā īpašuma nodokli apliek zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves.
Šā panta otrajā daļā ir ļoti garš saraksts ar izņēmumiem, tas ir, ar nodokli neapliekamiem objektiem.
Kopš šā gada pašvaldībai ir tiesības vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa maksimālo – 3% likmi, ja pašvaldība to paredzējusi saistošajos noteikumos.
Ja nav apliekams, nav arī pienācīgi uzturams
Rīgas domes Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ernests Saulītis informēja deputātus, ka likuma norma piemērot nodokļa lielo likmi sniedz būtisku atbalstu pašvaldībām ietekmēt īpašniekus, kuri nenodrošina savu īpašumu uzturēšanu pienācīgā kārtībā. Taču, kā konstatēts praksē, regulējums ir nepietiekams, ja tas nav attiecināms uz būvēm, kas pašreiz ar nodokli nav apliekamas. Jo var ietekmēt īpašniekus, kuru objekti ir ar nodokli apliekami, bet ne pārējos, kam ir likumā noteiktais atbrīvojuma statuss.
Vidi degradējošu, sabrukušu un cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšanas un prioritāšu noteikšanas darba grupa, kurā darbojas arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis, arhitekti, būvinženieri un citi speciālisti, konstatējusi, ka likuma 3.panta 1.4daļā ietvertā regulējuma sašaurināta piemērošana, neaprēķinot nodokli, ja vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša būve nav uzskatāma par nodokļa objektu, ir pretrunā ar likuma mērķi un samazina pašvaldības iespējas veicināt pilsētvides sakārtošanu.
Rīgā šādi objekti ir apzināti un klasificēti, to ir apmēram 400. Vairāki desmiti no tiem ir kultūras pieminekļi vai arī atrodas pieminekļu aizsardzības zonās, ir fiziskām personām piederošas inženierbūves, reliģiskām organizācijām piederošas ēkas, kas netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, un vēl atsevišķi objekti (kas it kā ietilpst likumā noteiktajos izņēmumos), kuri ir tā saucamie grausti, bet kam nekustamā īpašuma nodokļa 3% likmi piemērot nevarot.
"Ja graustam ir izņēmuma statuss, pašvaldība ar 3% nodokļa likmi īpašnieku sodīt nevar."
E.Saulītis klāstīja: ja objekts ir uzskatāms par vidi degradējošu, pat uzrakstot vienkārši brīdinājumu, ka var tikt piemērota paaugstinātā nodokļa likme, īpašnieki ļoti ātri pieņem lēmumu par šīs būves sakārtošanu vai nojaukšanu.
Šī nodokļa administrētāji (tā ir pašvaldība) sākotnēji uzskatījuši, ka paaugstināto nodokli var piemērot, savukārt Finanšu ministrija Īpašuma departamentam paskaidrojusi, ka uz izņēmumu sarakstā iekļautajiem tas neattiecas.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks secināja: "Tātad nesodīti var nolaist savus īpašumus."
FM: jāievēro samērīgums un tiesiskā paļāvība
Arī Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne apakškomisijas sēdē apliecināja FM nostāju: likumā paredzēts, ka ar maksimālo – 3% – nodokļa likmi apliekami objekti, kas netiek uzturēti pienācīgā kārtībā, bet, ņemot vērā, ka likumā ir definēti ar nodokli apliekami un ar nodokli neapliekami objekti, Finanšu ministrija paaugstinātā nodokļa piemērošanu attiecina tikai uz tiem objektiem, kas ir ar nodokli apliekami. Uz tiem objektiem, kas ar nodokli nav apliekami, šis [paaugstinātais] nodoklis neattiecas.
Kā skaidroja A.Kaļāne, lai objekts būtu ar nodokli apliekams, tam jābūt reģistrētam kadastrā. Savukārt attiecībā uz inženierbūvēm paredzēts, ka tās reģistrē kadastrā tikai tad, kad tās kļuvušas par nodokļa objektu. Pašreiz daudzas inženierbūves ar nodokli nav apliekamas, tās nav kadastrā kā objekti. Līdz ar to attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli īsti neesot, kam šo nodokli piemērot.
Objekti noteikti par neapliekamiem ar kaut kādu mērķi, atgādināja FM speciāliste. Tie būtu izdevumi, ko nodokļu maksātājs nav plānojis, tādējādi tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Tāpēc ir svarīgi radīt vienveidīgu regulējumu, lai nodokļu maksātājs saprastu, vai viņam šis objekts jāreģistrē kadastrā un vai viņam šādu pussagruvušu un vidi apdraudošu objektu kāds vispār reģistrēs kadastrā, ja, piemēram, runa ir par kādām pussagruvušām ēkām. Nodokļu maksātājam jāzina arī, vai kadastrs ņems pretī objektu, par kuru nav dokumentācijas, jo pastāv iespēja, ka par šiem sabrukušajiem objektiem dokumentācijas varētu nebūt.
"Ja būvei vērtības nav, nodokli jāmaksā no zemes kadastrālās vērtības."
Kā piemērus FM pārstāve minēja žogus, sagruvušas kapelas kapsētās vai, piemēram, rūpnīcas dūmeni, kam izdrupuši trīs ķieģeļi. Būves ir piesaistītas zemei, ja būvei nav vērtības, saskaņā ar likumu nodokli aprēķina no zemes kadastrālās vērtības. Neliela žoga fragmenta dēļ uzlikt 3% nodokli zemei nebūs samērīgi, piebilda A.Kaļāne.
FM pārstāve atzina, ka šādi īpašumi pieder arī valstij un sešu mēnešu laikā valsts visus savus īpašumus sakārtot nevar – tāda pēkšņa prasība būtu nesamērīga. Turklāt pašvaldībām esot arī citi instrumenti, kā ietekmēt īpašniekus.
FM daļēji piekrīt Rīgas domes piedāvājumam attiecībā uz īpaši aizsargājamiem objektiem. Iepriekš diskusijās ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Latvijas Pašvaldību savienību ir panākta vienošanās, kā varētu notikt aplikšana ar nodokli.
E.Saulītis savukārt atgādināja, ka pašvaldībām ir tiesības ierakstīt objektus kadastrā reģistrā, un pašvaldības šīs tiesības izmanto. Turklāt nodokļa aprēķināšana nenotiek automātiski. Vispirms nosaka, vai objekts vispār ir uzskatāms par vidi degradējošu, sabiedrības drošību apdraudošu. Un sākotnēji to var apstrīdēt administratīvajā tiesā.
Par vidi jārūpējas valstij, pašvaldībai un īpašniekam
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere norādīja, ka grausti ir arī valsts īpašumi un tas nav normāli, ka valsts nerūpējas par saviem īpašumiem, jo tai ir iespēja tos nodot pašvaldībai, pārdot u.tml.
Viņasprāt, nebūtu arī pamata domāt, ka jaunievēlētās pašvaldības būs tik nesaprātīgas, ka liks sabrukušam žogam paaugstinātu nodokli. Tieši pašvaldības savulaik ierosināja nodokļa pieauguma 25% ierobežojumus, kad palielinājās kadastrālās vērtības. Turklāt saistošie noteikumi jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
No šā gada pašvaldības saskaņā ar likuma 3.panta 1.daļā paredzēto var noteikt nodokļa likmi līdz 1,5%, bet lielāku tikai gadījumā, ja īpašums netiek uzturēts pienācīgā kārtībā. Tas attiecas arī uz tā saucamajiem graustiem.
LPS ierosina likuma normu precizēt, nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli tiek aplikti likumā kā neapliekamie minētie objekti, ja īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja pašvaldība to ir noteikusi savos saistošajos noteikumos. Līdz ar to šī norma darbosies tikai tajos gadījumos, kad pašvaldības būs pieņēmušas saistošos noteikumus. "Ja īpašums netiek uzturēts, kā pierādījies, tad ekonomiskie stimuli ir visiedarbīgākie," uzsvēra S.Šķiltere.
Uz R.Ražuka jautāto, kā rēķinās nodokli, ja inženiertehniska būve ir sabrukusi, S.Šķiltere skaidroja: "Attiecībā uz graustiem likumā atrunāts – nodokli rēķina no lielākās vērtības; ja inženierbūvei nav vērtības, tad – no zemes vērtības. Tātad, izvērtējot katru konkrēto situāciju, pašvaldības varēs piemērot nodokļa paaugstināto likmi 3% apmērā no kadastrālās vērtības, bet, ja šādai būvei vairs nebūs nekādas vērtības, tad nodokļa aprēķinā ņems vērā zemes vērtību."
Savukārt attiecībā uz kultūras pieminekļiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Nodokļu politikas apakškomisija jau iepriekš ir atbalstījusi vispārīgu normu, kas attiektos uz visu Latvijas teritoriju. Ja Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija norādīs, ka konkrēts piemineklis netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļiem noteiktajām prasībām, nodokļa atbrīvojuma nebūs.
R.Ražuks žurnālistiem teica: "Tas, ka pienācīgi neapsaimniekotas būves degradē vidi, apdraud cilvēku, visiem ir zināms. Mūsu valstī ir ļoti daudz novārtā atstātu dažādu būvju – sagruvušu mūra žogu un sētu, sabrukušu un vecu fermu, postā aizlaistu kultūras pieminekļu un inženiertehnisko būvju, kā arī dažādu sagruvušu ēku kapu un sanatoriju teritorijās. Būves ir jāsaved kārtībā. Tas ir piedāvājums likumā paplašināt objektu skaitu, kuriem var uzlikt nodokli maksimālā – 3% apmērā no kadastrālās vērtības, ja pašvaldība nosaka to saistošajos noteikumos."
Par priekšlikuma redakciju deputāti balsos nākamās nedēļas sēdē.
