Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Veselības ministrija sola Saeimai iesniegt likumprojekta papildinājumu, nosakot, ka uz balkoniem un lodžijām aizliegts smēķēt tad, ja saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Ja tas notiks un deputāti šādu likuma redakciju apstiprinās, katrs uz sava balkona varēs smēķēt, ja tas netraucēs kaimiņus.
Lienes Miķelsones ilustrācija
Likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" topošie grozījumi visā valstī
Likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" pamatredakcija 1997.gadā aizliedza smēķēt (izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai) darbavietās darba un koplietošanas telpās; kinoteātru, teātru, koncertu, muzeju, video zālēs un sporta zālēs; banku, pasta un citu iestāžu zālēs; diskotēkās un deju zālēs; visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur jābūt atsevišķiem vagoniem, saloniem vai kajītēm, kas paredzētas smēķētājiem. Kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kā arī iestādēs, uzņēmumos un citās sabiedriskās vietās smēķēt bija atļauts tikai īpaši tam paredzētās telpās.
Pašlaik smēķēšanas ierobežojumu ir krietni vairāk. Latvijā aizliegts smēķēt izglītības un audzināšanas iestādēs; ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās; ieslodzījuma vietās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Tāpat smēķēt liegts tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai; sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs un uz peroniem; daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās; darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs); sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus un kuģus, kuros var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem; sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; bērnu atpūtas un rotaļu laukumos; parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Kazino un spēļu zālēs atļauts smēķēt tikai telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai vai telpās, kas atsevišķi nodalītas, bet viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs var būt speciāli ierādītas guļamtelpas, kurās atļauts smēķēt.
Gaidāmie grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", kas paredz vēl lielākus smēķēšanas ierobežojumus, sabiedrības interesi un komentārus izraisījuši jau pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā. Arī deputātam Andrejam Klementjevam (SC) radusies sajūta, ka Veselības ministrija rada darbības imitāciju cīņai pret smēķēšanu, tādēļ ik pa laikam mudina grozīt attiecīgo likumu, paredzot arvien stingrākus un stingrākus smēķēšanas ierobežojumus: "Nebrīnīšos, ja pēc pusgada tiks rosināts aizliegt smēķēt virtuvē, tad guļamistabā."
"Nebrīnīšos, ja pēc pusgada tiks rosināts aizliegt smēķēt virtuvē, tad guļamistabā."
A.Klementjevs, Saeimas deputāts
Nevienam no deputātiem nav konkrētu iebildu pret smēķēšanas ierobežošanu, tomēr viņi vēlas zināt, kā praksē darbojas un kā tiek kontrolēti un sodīti tie cilvēki, kas pārkāpj jau esošos ierobežojumus, kuru ir tik daudz.
Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 42.1panta pirmo daļu (par smēķēšanu neatļautās vietās) un otro daļu (par likuma prasībām neatbilstošu telpu (vietu) ierādīšanu smēķēšanai) Valsts policijas un republikas pilsētu un novadu pašvaldību policija
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule norāda, ka ministrija nekad nepiekāpsies par labu smēķētājiem, un tās nostāja ir skaidra: jāveicina pēc iespējas veselīgāks dzīvesveids, lai mazāk naudas tērētu smēķēšanas izraisīto slimību ārstniecībai. Ministrija ar savu stingro viedokli vēlas ietekmēt arī sabiedrisko domu, lai ikvienam būtu skaidrs, ka viņa tiesības dzīvot tīrā vidē ir nesalīdzināmi augstākas par smēķētāja atkarību un principu: kur gribu, tur arī smēķēšu. Tā nebūs, stingri norāda ministrija.
Latvija jau ir spērusi daudz soļu, lai rūpētos par nesmēķētājiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir aizliegums smēķēt kafejnīcās. Deputāte Elīna Siliņa (Reformu partija) atgādina, ka tolaik, kad attiecīgais aizliegums tika virzīts, bija ārkārtīgi daudz skeptiķu, kas neticēja un šaubījās, vai tas maz darbosies. Kā redzams šodien, darbojas gan: Latvijas kafejnīcās nesmēķē. Un liels ir mūsu tūristu pārsteigums, nonākot daudz Eiropas rietumvalstu kafejnīcās, kur telpas ir tabakas dūmu pilnas. Latvija ir soli priekšā. Tādēļ arī Veselības ministrija virza grozījumus, kas vēl vairāk sarežģīs dzīvi smēķētājiem.
Precīzāks definējums tabakas reklāmai
Likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" iecerēts precīzāks definējums tam, kas ir tabakas izstrādājumu reklāma. Pašreiz likums definē tabakas izstrādājumu reklāmu šādi: "Jebkurā veidā izplatīta informācija, tai skaitā komerciāls paziņojums (piemēram, iespieddarbi, plakāti, uzlīmes, reklāmas attēli uz sienām, radio un televīzijas raidījumi, klipi, kinofilmas un videofilmas), kura mērķis ir tieši vai netieši veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu."
Šāds definējums ir izrādījies pārāk šaurs, jo gan tabakas izstrādājumu ražotāji, gan tirgotāji ir atraduši dažādus paņēmienus, kā likumu apiet. Piemēram, cigarešu tirdzniecības stendos ar dažādām darbībām tiek izceltas atsevišķas cigarešu paciņas (krāsaina vai lielāka cenu zīme nekā citiem tabakas izstrādājumiem; dažādas krāsas un izmēri; izvietojums stāvus vai guļus, vai uz sāna, augstāk vai zemāk; dažādu dāvanu pievienošana).
Veselības ministrija Saeimas deputātiem iesaka noteikt, ka tabakas izstrādājumu reklāma ir jebkurā veidā izplatīta komerciāla komunikācija (tai skaitā iespieddarbi, plakāti, uzlīmes, reklāmas attēli uz sienām, radioraidījumi un televīzijas raidījumi, klipi, kinofilmas un videofilmas), ieteikums vai darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu, kā arī tabakas izstrādājumu izvietojums tirdzniecības vietās, pielietojot dažādus patēriņu veicinošus efektus (tai skaitā vārdus, formas, attēlus, krāsas, gaismas un skaņas efektus).
Vairāk jādomā par nesmēķētājiem
Likuma 11.pantu "Smēķēšanas aizliegumi" plānots papildināt, nosakot, ka smēķēt aizliegts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkonos, lodžijās, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, publisko ēku vai būvju balkonos, lodžijās, kā arī tuvāk par 10 metriem no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un publisko ēku vai būvju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem.
Deputāti nav pret šādiem grozījumiem un piekrīt, ka smēķēšana ir jāierobežo, tomēr rodas daudz neskaidrību. Proti, kā iespējams panākt, ka šāda likuma norma tiek ievērota? Deputāts Ilmārs Latkovskis uzskata: "Ja nonāks pie tā, ka likums tiek pārkāpts ar smaidu un joku, tā jau būs likuma degradācija." Arī citi deputāti, tāpat kā sabiedrība, jautā: kā tad paliek ar privāto telpu un privātīpašumu – vai tajā vairs nedrīkstēs darīt to, ko vēlas? Nedrīkstēs smēķēt pats uz sava balkona? Kā policija izkontrolēs un ko darīs, no ielas ieraugot, ka kāds tur, astotajā stāvā uz balkona, smēķē? Skries pa kāpnēm un liks atvērt durvis? Vai tad labāk, ja tētis smēķēs istabā blakus savam mazulim, nevis ies uz balkona?
Veselības ministrijas atbilde ir stingra: jādomā par nesmēķētāju, nevis smēķētāju ērtībām un tiesībām. Katru gadu, iestājoties siltajam laikam, Veselības ministrija saņem vairākas iedzīvotāju vēstules, kurās tiek lūgts aizliegt smēķēt uz balkoniem un lodžijām.
"Ja nonāks pie tā, ka likums tiek pārkāpts ar smaidu un joku, tā jau būs likuma degradācija."
Ilmārs Latkovskis, Saeimas deputāts
L.Cipule sniedz uzskatāmu piemēru. Proti, jau tagad iedzīvotājiem ir iespēja sūdzēties pašvaldības policijai, ja kaimiņš naktī pārāk skaļi uzvedas vai kā citādi traucē ar savu rīcību vai bezdarbību. Pašlaik nav mehānisma, kā cilvēkam parūpēties par savu vai bērna veselību, ja kaimiņš uz balkona vai lodžijas smēķē – gribot negribot nākas kļūt par pasīvo smēķētāju. Līdz ar izmaiņām likumā šis mehānisms tiktu dots.
Veselības ministrija norāda, ka nav paredzēti Valsts policijas reidi ielās, lai raudzītos, kurā balkonā kāds smēķē, un viņu par to sodītu. "Bet nav normāli, ka smēķētājs pasaka: es te tagad smēķēšu, un viss! Ir jādod iespēja sevi aizsargāt nesmēķētājiem," uzsver L.Cipule. Piemēram, rakstīt sūdzību, lai panāktu, ka kaimiņš uz balkona tomēr nesmēķē vai pat saņem par to sodu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija mudina Veselības ministriju iesniegt likumprojekta papildinājumu, nosakot, ka uz balkoniem un lodžijām aizliegts smēķēt tad, ja saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Ministrija sola šādu labojumu ieviest. Ja tas notiks un deputāti šādu likuma redakciju apstiprinās, katrs uz sava balkona varēs smēķēt, kamēr vien tas netraucē kaimiņus.
Pašvaldībām – vairāk tiesību
Pašlaik pašvaldībām nav tiesību ne ikdienā, ne svētkos noteikt konkrētas papildu vietas, kur nedrīkst smēķēt. To praksē apliecināja Ozolnieku novada domes piemērs. Dome 2011.gada 11.oktobra sēdē pieņēma saistošos noteikumus, kas paredzēja aizliegt smēķēšanu daudzdzīvokļu māju balkonos, lodžijās un pa atvērtu logu, kā arī tuvāk par 10 metriem no daudzdzīvokļu ēkas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sniedza negatīvu atzinumu par šiem grozījumiem, pamatojoties uz to, ka likums "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" nepilnvaro pašvaldības papildus noteikt likuma 11.pantā paredzētos smēķēšanas aizliegumus.
"Nav normāli, ka smēķētājs pasaka: es te tagad smēķēšu, un viss! Ir jādod iespēja sevi aizsargāt nesmēķētājiem."
Liene Cipule, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre
Analizējot šo piemēru, smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija atzina, ka tā ir valstiska mēroga problēma, un aicināja Veselības ministriju, VARAM un Tieslietu ministriju sagatavot priekšlikumus šī jautājuma risinājumam valstiskā līmenī. Nu tas ir izdarīts: likumprojekts paredz katras pašvaldības domei ļaut izdot saistošos noteikumus, kuros noteikti papildu aizliegumi vai ierobežojumi smēķēšanai pie vēstures un kultūras pieminekļiem, publiskos pasākumos, uz atsevišķām ielām, parkos, skvēros, peldvietās, kā arī noteikt laikposmus, kad šie aizliegumi vai ierobežojumi darbojas; ietverot saistošajos noteikumos informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu kontroles un sabiedrības informēšanas kārtību.
Ja Saeima likumu pieņems tādā redakcijā, kāda tā ir pašreiz, katra pašvaldība varētu aizliegt smēķēt, piemēram, kādā konkrētā ielā vai pasākumā.
