Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā elektroniskās cigaretes pārdod mazumtirdzniecības tīklā (tirdzniecības stendi) un internetā, un tās var iegādāties jebkurš iedzīvotājs, tostarp nepilngadīgas personas.
Plānotie grozījumi:
Kas ir elektroniskās cigaretes?
Tiesību akta projekta anotācijā par grozījumiem likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" ir skaidrots: "Šķidrums, kuru satur elektroniskās cigaretes kārtridžs, satur propilēnglikolu. Propilēnglikols nodrošina tvaiku rašanos elektroniskās cigaretes ieelpošanas jeb inhalēšanas gaitā. Daži ražotāji ražo nikotīna šķidrumu, kas propilēnglikola vietā satur dārzeņu glicerīnu, lai mazinātu alerģiskas reakcijas, kas rodas, dažiem lietotājiem inhalējot elektronisko cigarešu tvaikus. Lielākā daļa nikotīna šķidrumu satur dažādās koncentrācijās nikotīnu un aromatizētājus, piemēram, tradicionālās tabakas aromātu, mentola, kafijas, šokolādes aromātus, dažādu augļu aromātus."1
Anotācijā arī norādīts, ka "elektroniskās nikotīna ievades sistēmas tiek ražotas, izmantojot dažādus nosaukumus, no kuriem visbiežāk tiek lietoti nosaukumi "elektroniskās cigaretes" vai "e-cigaretes", "e-cig", "el-cigaretes" vai "el-cig"".
Kādēļ nepieciešami grozījumi?
Skaidrojumu, kādēļ ir nepieciešami grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", sniedz Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Viņš informē: "Elektroniskās cigaretes un tajās lietojamie šķidrumi ir produktu kategorija, kas šobrīd ir brīvi pieejamas jebkuram iedzīvotājam, tostarp arī nepilngadīgajiem. Veselības ministrijai tika uzdots izveidot darba grupu, lai izstrādātu elektronisko nikotīna ievades sistēmu tiesisko regulējumu. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Zāļu valsts aģentūras, Slimību profilakses un kontroles centra un Latvijas Ārstu biedrības. Darba grupa sākotnēji rosināja izskatīt divus likumprojekta variantus."
"Vienā no variantiem tika piedāvāts likumā noteikt, ka elektronisko smēķēšanas ierīču realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Otrajā variantā tika piedāvāts likumā paredzēt elektronisko smēķēšanas ierīču realizācijas aizliegumu Latvijā," stāsta O.Šneiders. Viņš arī atzīmē, ka šāds precedents likumā jau iepriekš ir bijis, kad tika iekļauts aizliegums Latvijā realizēt orālai lietošanai paredzētos tabakas izstrādājumus.
"Līdz šim Veselības ministrija, ņemot vērā Eiropas Komisijas pausto viedokli, ka elektroniskās cigaretes, kas nesatur tabaku, nav tabakas izstrādājumi, likuma prasības uz elektroniskajām cigaretēm nav attiecinājusi."
Veselības ministrijas 2013.gada informatīvajā ziņojumā "Par elektronisko cigarešu statusu, lai noteiktu līdzvērtīgus ierobežojošos nosacījumus šo produktu realizācijai, reklāmai, lietošanai un aplikšanai ar akcīzes nodokli" ir skaidrots, kādēļ līdz šim elektronisko cigarešu regulējums nav bijis izstrādāts. "Līdz šim Veselības ministrija, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2008.gadā pausto viedokli, ka elektroniskās cigaretes, kas nesatur tabaku, nav tabakas izstrādājumi, likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" prasības nav attiecinājusi uz elektroniskajām cigaretēm. Tādēļ Latvijas normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojoši nosacījumi elektronisko cigarešu realizācijai, reklāmai, lietošanai, nav aizlieguma elektroniskās cigaretes pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nav noteikta administratīvā atbildība par tirdzniecības noteikumu neievērošanu. Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēta iespēja elektroniskās cigaretes un/vai to sastāvdaļas aplikt ar akcīzes nodokli."
Plānotie grozījumi
Tiesību akta projekta anotācijā ir norādīts, ka likumā ir paredzēts definēt gan elektroniskās smēķēšanas ierīces, gan tajās lietojamos šķidrumus. Tāpat tiek grozīts termins "smēķēšana", attiecinot šo procesu arī uz elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu. Šāds definīcijas papildinājums elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm publiskās vietās ļaus noteikt tādus pašus lietošanas ierobežojumus kā tabakas izstrādājumiem. Ir paredzēts veikt grozījumus likuma mērķī, lai tvērumā iekļautu arī elektroniskās smēķēšanas ierīces un elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus.
Plānotie grozījumi likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" 1.panta 3.punktā paredz, ka "smēķēšana ir process, kura laikā notiek tabakas izstrādājuma vai augu smēķēšanas produkta apzināta aizdedzināšana vai nikotīna vai citu ķīmisku vielu, izņemot ārstniecības līdzekļu, lietošana tādā veidā, ka tos var ieelpot (inhalēt), un kura rezultātā izdalās dūmi vai tvaiks".
Papildināt paredzēts arī 1.panta 20. un 21.punktu, nosakot, ka "elektroniskā smēķēšanas ierīce ir elektroniska ierīce, kas paredzēta nikotīna vai citu ķīmisku vielu ievadīšanai respiratorajā sistēmā, bet nav paredzēta lietošanai ārstniecības nolūkos, bet elektroniskās smēķēšanas ierīces šķidrums ir nikotīnu vai citas ķīmiskas vielas saturošs šķīdums, kas paredzēts lietošanai elektroniskajā smēķēšana ierīcē un ir pievienots ražošanas procesā vai lietotājs pats to pievieno pirms lietošanas vai lietošanas laikā".
Savukārt ar papildinājumu 5.panta 9.punktā ir noteikts aizliegt realizēt elektronisko smēķēšanas ierīci un elektroniskās smēķēšanas ierīces šķidrumu.
Ņemot vērā, ka Latvijā nav noteikta atbildība elektronisko cigarešu realizāciju u.c. ar to saistītiem jautājumiem, O.Šneiders informē, ka līdz ar aizlieguma noteikšanu būs jānosaka arī atbildība par likuma normu pārkāpumu.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka Latvijas Ārstu biedrība atbalsta Veselības ministrijas ierosināto elektronisko cigarešu aizliegumu.
Pamatojums aizliegumam
Jautājumā, kādēļ ir nepieciešama elektronisko cigarešu tirdzniecības aizliegšana, Veselības ministrijas pārstāvis norāda uz dažiem argumentiem, uz kuriem ir balstījusies darba grupa, pieņemot savu lēmumu. Pirmais arguments ir šāds. Šobrīd kvalitātes standartu un atbilstības novērtējuma trūkuma dēļ tirgū nonāk produkti, par kuriem nav apliecinājuma, ka tie ir droši lietošanai. Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) apliecina, ka nav pierādījumu tam, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces būtu lietošanai drošs produkts. Tāpat PVO norāda, ka šobrīd nav pamata definēt elektroniskās smēķēšanas ierīces kā smēķēšanas atmešanas līdzekli.
Otrais arguments. Pētījumi apliecina, ka uz iepakojuma norādītie vielu daudzumi, kā arī pašas vielas neatbilst patiesajam elektronisko smēķēšanas ierīču šķidruma sastāvam. Ir pierādījumi tam, ka nikotīns ir atrasts to elektronisko cigarešu šķidrumos, kur uz iepakojuma norādīts, ka produkts nesatur nikotīnu. Ir apliecinājumi tam, ka produkti satur virkni citu ķīmisku savienojumu - tostarp dietilēnglikolu (zināms kā augsti toksiska viela), dažādus nitrozamīnus (kancerogēni, kas atrodami tabakā) un citus cilvēku veselībai kaitīgus ķīmiskus savienojumus. Trūkst arī no industrijas neatkarīgu reprezentatīvu epidemioloģisko pētījumu, kas apliecinātu produkta ietekmi uz veselību, sevišķi ilgtermiņā. Atsevišķi veiktie pētījumi liecina, ka arī apkārtējiem pastāv risks uzņemt veselībai kaitīgas vielas (pasīvā vielu lietošana), turklāt šobrīd nav pētījumu par šo vielu uzkrāšanos iekštelpās un ietekmi uz veselību. Dažādu ķīmisku savienojumu, sevišķi produktā atrodamo metālu, deponēšanās dziļi plaušās rada bažas par iespējamu nopietnu kaitējumu veselībai nākotnē.
"Līdz ar aizlieguma noteikšanu būs jānosaka arī atbildība par likuma normu pārkāpumu."
Trešais arguments. Nepamatotie apgalvojumi par šo produktu drošību vai veselīgākumu attiecībā pret tabakas izstrādājumiem, kā arī cigarešu simulācija var rosināt atsākt smēķēt bijušos smēķētājus, kā arī pievilināt tos patērētājus, kuri vēl pagaidām nav izvēlējušies lietot tabakas izstrādājumus.
Ceturtais arguments. Starptautiskos pētījumos vairākkārt atklātās preču nepilnības, preces satura neatbilstības norādītajam saturam un darbības nepilnības, kā rezultātā var notikt vielu pārdozēšana vai ierīces darbības traucējumi, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai, var kalpot par iemeslu apšaubīt preces kvalitāti un drošību un būt par iemeslu preces tirdzniecības aizliegumam valstī. Saskaņā ar PVO 2013.gada jūlijā pausto paziņojumu, kamēr vien nav pieejami zinātniski pierādījumi par elektronisko cigarešu ietekmi, drošību un kvalitāti, cilvēki nedrīkst lietot elektroniskās cigaretes.
Nepieciešamību aizliegt elektronisko cigarešu tirdzniecību uzsver arī P.Apinis, norādot: "Elektroniskās cigaretes tirgū izplatījušās mežonīgā tempā, īpaši jāuzsver regulāro lietotāju īpatsvars jauniešu vidū. Nesen veiktais pētījums ASV liecina, ka elektronisko cigarešu patēriņš jauniešu vidū pieaug. Turklāt tās uzsāk lietot arī tie, kuri nekad nav smēķējuši parastās cigaretes, un ir daļa jauniešu, kuri lieto kā vienu produktu, tā otru2. Pētījumi pierāda, ka itin nemaz nav runa par pāriešanu uz elektroniskajām cigaretēm, bet gan to lietošanas uzsākšanu pat tajā populācijas daļā, kura par cigarešu smēķēšanu iepriekš vispār nedomāja. Gluži tāpat kā smēķēšanas, tā elektronisko cigarešu lietošanas rezultātā netiek gūts absolūti nekāds pozitīvais efekts. Nikotīns tiek uzņemts lielākā apjomā nekā ar cigaretēm, tas momentā caur plaušām nonāk asinsritē un ļoti ātri rada atkarību. Vislabākā smēķēšanas alternatīva ir nesmēķēšana, un tam ir jāvelta visi spēki un uzmanība, nevis jāmeklē veidi, kā padarīt šo procesu smaržīgāku, garšīgāku un vizuāli pievilcīgāku, lai tikai piesaistītu aizvien jaunus patērētājus produktiem, kuri cilvēkiem nav nepieciešami."
1Kas izgudroja elektronisko cigareti
2Notes from the Field: Electronic Cigarette Use Among Middle and High School Students — United States, 2011–2012
