Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kad valstī tiek diskutēts par nodokļiem, pašvaldības vienmēr skaļi uztraucas, ka tām naudas par maz. Tagad ir iespēja panākt, lai nekustamā īpašuma nodokli maksātu visi.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" (MK 263.noteikumi), kas stājās spēkā 3.maijā, paredz arī vietējai pašvaldībai tiesības iesniegt Valsts zemes dienestā (VZD) ēkas datu deklarāciju, lai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastra informācijas sistēma) reģistrētu būvi, kurai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (Kadastra likums) noteiktajā termiņā nav ierosināta reģistrācija.
Ēkas datu deklarācija ir MK 263.noteikumu 2.pielikums. Tā ir veidlapa, kurā prasīts norādīt ēkas vai zemes vienības adresi, uz kuras atrodas ēka, ēkas apjoma rādītājus, tiesiskā valdītāja vai lietotāja personas datus u.c. informāciju.
Valsts zemes dienesta komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis informē, ka pašvaldības ir uzsākušas izmantot tām doto iespēju ierakstīt Kadastra reģistrā būves, kuru īpašnieki to nav izdarījuši (tāpēc pašvaldība nevar šīm būvēm aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN)). Jūlijā Kadastra reģistrā uz pašvaldības iesniegtās deklarācijas pamata ir ierakstītas 14 būves (visaktīvākā bijusi Jelgavas novada pašvaldība - iesniegusi deklarācijas par 10 būvēm).
VZD sagaida, ka arī citas pašvaldības sāks apzināt un reģistrēt savā teritorijā esošus īpašumus, par kuriem īpašnieki nemaksā nodokli. VZD ģenerāldirektora vietniece Maija Bērziņa informāciju par izmaiņām būvju reģistrācijā sniegusi Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē. Vairums klātesošo pauduši gatavību nekavējoties organizēt savas pašvaldības teritoriju apsekošanu, lai visi būvju īpašnieki būtu vienlīdzīgā situācijā un NĪN tiktu iekasēts par visām būvēm.
Pašvaldību līdzšinējo aktivitāti būvju reģistrēšanā VZD vērtē kā zemu, lai gan izmaiņas stājušās spēkā maija sākumā un maija beigās un jūnijā par tām organizēti semināri pašvaldību darbiniekiem.
VZD ir pieņēmis lēmumu līdz 2012.gada 30.novembrim nepiemērot samaksu par pašvaldību deklarācijās minēto būvju reģistrāciju.
Ēkas reģistrācija uz datu deklarācijas pamata: soli pa solim
VZD speciālisti izklāstīja ēkas datu deklarācijas sagatavošanas galvenos jautājumus, procedūras, kam ir attiecīgs normatīvo aktu pamatojums.
Kas un kad var iesniegt ēkas datu deklarāciju?
Ēkas datu deklarāciju saskaņā ar Kadastra likuma 24.panta trešo daļu var iesniegt vietējā pašvaldība, ja:
Ēkas datu deklarāciju nevar iesniegt, lai aktualizētu vai precizētu ēkas datus, ja ēka ir reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, t.sk. uz ēkas datu deklarācijas pamata.
Kur noteikta ēkas datu deklarācijas forma un aizpildīšanas kārtība?
Ēkas datu deklarācijas forma noteikta MK 263.noteikumu 2.pielikumā, bet aizpildīšanas kārtība - 4.pielikumā.
Kādus dokumentus pievieno ēkas datu deklarācijai?
Saskaņā ar MK 263.noteikumu 30.1.apakšpunktu ēkas datu deklarācijai pievieno pašvaldības būvvaldes izdotu dokumentu (izziņu, būvatļauju u.c.) par jaunbūvi, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums, ja tas ir pašvaldības rīcībā, un grafisko pielikumu.
"Kadastrā būs reģistrēts nepilns tehnisko datu apjoms. "
Ēkas datu deklarācijai pievieno grafisko pielikumu, kurā attēlota ēkas kontūra, ieskaitot lieveņus, terases, ārējās kāpnes un pandusus, un novietojums zemes vienībā. Grafiskajā pielikumā norāda arī ēkas ārsienu horizontālo malu, ārējo kāpņu un pandusu izmērus. Kā grafiskais pielikums, kurā jau iepriekš attēlota deklarējamās būves kontūra, var būt kāds no šādiem dokumentiem:
Ja ēkas kontūra iepriekš nav attēlota, tad kādā no iepriekš uzskaitītajiem dokumentiem to attēlo shematiski, iezīmējot to manuāli vai ar atbilstošu programmatūru.
Ko pārbauda pirms ēkas reģistrācijas uz ēkas datu deklarācijas pamata?
Saskaņā ar MK 263.noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktu VZD teritoriālā struktūrvienība pirms kadastra objekta reģistrācijas izvērtē, vai:
Ko un kā reģistrē uz ēkas datu deklarācijas pamata?
Saskaņā ar MK 263.noteikumu 32.punktu, pamatojoties uz ēkas datu deklarāciju, Kadastra informācijas sistēmā reģistrē:
Ēkas datus uz ēkas datu deklarācijas pamata Kadastra informācijas sistēmā var reģistrēt tikai tad, ja ēka nav reģistrēta ne nepilnas tehniskās inventarizācijas (masveida apsekošanas), ne pilnas tehniskās inventarizācijas (kadastrālās uzmērīšanas) datu apjomā.
Reģistrējot ēkas datus uz ēkas datu deklarācijas pamata, Kadastra informācijas sistēmas Būvju sadaļas (Inventarizācijas pasūtījumi) pasūtījumu formā obligāti jāreģistrē pasūtījuma veids "Reģistrācija uz ēkas datu deklarācijas pamata".
Ja ēkas datu deklarācijā pie apjoma rādītājiem nav
Kādu ēkas statusu reģistrē uz ēkas datu deklarācijas pamata?
Ja MK 263.noteikumu 29.1.2.apakšpunktā noteiktais dokuments:
ir iesniegts, tad deklarācijā norādīto personu reģistrē kā tiesisko valdītāju;
nav iesniegts, tad deklarācijā norādīto personu reģistrē kā lietotāju.
Deklarētu ēku Kadastra informācijas sistēmā vienmēr reģistrē ar statusu "20-Nepieder zemes īpašniekam".
Vai nenotiks slēpta legalizācija?
Komentāros par pašvaldībām piešķirtajām tiesībām jau ir izteiktas aizdomas par to, ka šādā veidā varētu notikt slēpta nelikumīgo būvju legalizācija, un bažas, ka tā varētu tikt reģistrētas arī, piemēram, ugunsdrošības un citām prasībām neatbilstošas būves.
VZD pārstāvis A.Sproģis uzsver, ka pašvaldības būvvalde (un neviens cits nevar pieņemt lēmumu par ēkas ierakstīšanu) lēmumu pieņem, ja vien tā neuzskata, ka ēka būtu jānojauc, taču, lai ēku ierakstītu zemesgrāmatā, tai tik un tā būs jāveic pilnā kadastrālā uzmērīšana. Līdz ar to pašvaldības kompetence attiecībā uz nelikumīgo celtniecību saglabājas.
"Ja teritorija ir liela, apsekot zemes vienības un konstatēt būvju esamību ir ļoti laikietilpīgi. "
VZD speciālisti detalizētāk paskaidro, ka ēku datu deklarāciju var iesniegt arī par uzceltām ēkām, kurām nav bijušas izsniegtas būvatļaujas vai arī būvniecības likumību apliecinoši dokumenti nav saglabājušies, t.i., pašvaldība deklarāciju var iesniegt par jebkuru dabā esošu, bet Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu ēku.
Vispārīgi pašvaldība var iesniegt ēkas datu deklarāciju par tādām ēkām, par kurām atbilstoši Kadastra likuma 13.panta otrajai daļai sešu mēnešu laikā pēc būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās, izņemot gadījumu, kad būvniecība nav uzsākta, par būvniecību uzsākta tiesvedība vai kad būvniecība ir pārtraukta (apturēta), būves īpašnieks (tiesiskais valdītājs) nav ierosinājis reģistrāciju Kadastrā.
Tā kā attiecībā uz jau uzceltām ēkām, kurām nav bijušas izsniegtas būvatļaujas vai arī būvniecības likumību apliecinoši dokumenti nav saglabājušies, šāds termiņš nav konstatējams, jo nav dokumenta, no kā to konstatēt, tad, lai sasniegtu tiesību normas mērķi, arī šajā gadījumā uzskatāms, ka būves īpašnieks (tiesiskais valdītājs) nav pildījis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus (saņēmis būvatļauju vai citus būvniecības likumību apliecinošus dokumentus un ierosinājis ēkas reģistrāciju Kadastrā), tāpēc pašvaldībai, ja vien tā neuzskata, ka nelikumīgi uzceltā ēka ir nojaucama, ir tiesības iesniegt ēkas datu deklarāciju arī par ēkām, kurām nav izsniegta būvatļauja vai nav saglabājušies būvniecības likumību apliecinoši dokumenti.
VZD speciālisti uzsver: vienlaikus jāņem vērā, ka šādām ēkām Kadastrā būs reģistrēts nepilns tehnisko datu apjoms (tikai nepieciešamākās ziņas kadastrālās vērtības noteikšanai), bet personas tiks reģistrētas kā lietotāji. Līdz ar ko, lai šīs ēkas nostiprinātu zemesgrāmatā, būves īpašniekam Valsts zemes dienestā būs jāiesniedz tiesiskas iegūšanas vai likumīgas būvniecības apliecinoši dokumenti un jāpasūta būves kadastrālā uzmērīšana.
Pašvaldības: tas ir darbietilpīgs process
Kā uz šo iespēju raugās pašvaldības, un vai tām kadastrā nereģistrētu būvju problēma patiešām ir aktuāla?
Siguldas novada pašvaldības Zemes nodaļas vadītāja Anita Viškere vērtē, ka viņiem neesošas ēkas kadastrā nav pārāk liela problēma, tomēr tam ir pievērsta būvvaldes uzmanība. Siguldas pašvaldība arī iesniegs deklarācijas par būvēm, kas nav reģistrētas kadastrā, īpašu uzmanību pievēršot Siguldas pilsētas un tai piegulošai teritorijai. Deklarācijas gatavos būvvaldes speciālisti. Zemes nodaļas vadītāja gan iebilst uzskatam, ka pašvaldībām par to ir zema interese, viņasprāt, drīzāk ir zema kapacitāte, lai veiktu šo ēku deklarāciju, jo tas ir darbietilpīgs process. A.Viškere uzskata, ka būtu nepieciešams pagarināt bezmaksas deklarēšanas procesu līdz gada beigām.
Arī Jelgavas novada pašvaldības nekustamā īpašuma speciāliste Līga Lauga norāda: ja teritorija ir liela, apsekot zemes vienības un konstatēt būvju esamību ir ļoti laikietilpīgs process - jāveic zemes vienību apsekošana, jāsalīdzina ar datubāzi un jāveic atkārtots izbraukums, lai veiktu visus mērījumus, aizpildītu dokumentāciju un iesniegtu VZD.
Jelgavas novadā darbs pie būvju apzināšanas pašreiz tiek veikts tajos pagastos, kuros ir nekustamo īpašumu speciālisti, kas ir kompetenti sastādīt šīs deklarācijas un veikt uzmērījumus. Tajos pagastos, kuros speciālistu nav, darbs iet kūtrāk. Pašreiz vēl neesot skaitļos konkrēti apzināts, cik šādas ēkas varētu būt, iespējams, ka 10-20 ēkas katrā pagastā. L.Lauga arī atgādina, ka līdz šim atbilstoši Kadastra likuma 13.panta 1.daļai bija noteikts, ka "nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, - tiesiskajam valdītājam vai kadastra subjektam ir pienākums ierosināt būves noteikšanu".
"Ja ēka atrodas uz privātas zemes, ne vienmēr speciālistam ļauts ieiet privātā teritorijā. "
Tikai kopš stājās spēkā 2012.gada 10.aprīļa MK noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", pašvaldībām tika piešķirtas tiesības veikt šo kadastrā nereģistrēto būvju identificēšanu nodokļu vajadzībām. Iepriekš, ja arī bija zināmas šādas kadastrā nereģistrētas būves, pašvaldībām nebija tiesiska pamata rīkoties un reģistrēt būves Kadastra reģistrā, norāda speciāliste.
Jelgavas novadā visvairāk nereģistrētas esot tā saucamās paju mājas, kas pēc kolhozu sabrukšanas tika izpārdotas. Ir ēkas, kuras atrodas uz pašvaldības zemes un kuras jau gadiem lieto cilvēki, bet dokumentu par tām nav. Tāpat ir ēkas, kuras atrodas uz privātas zemes, bet nav reģistrētas Kadastra reģistrā. Ja ēka atrodas uz privātas zemes, ne vienmēr speciālistam tiek ļauts ieiet privātā teritorijā, līdz ar to šo ēku identificēšana būs apgrūtināta, spriež L.Lauga.
Savulaik tika paredzēts: ja būvi reģistrē uz pašvaldības deklarācijas pamata, īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par šo pakalpojumu būs jāsamaksā pašam.
Cik šī summa varētu būt liela?
Šobrīd VZD nāk pretī pašvaldībām, un līdz 2012.gada 30.novembrim ēkas uz deklarācijas pamata pašvaldības ir tiesīgas reģistrēt bez maksas. Pēc šī datuma pakalpojuma cena būs 20 latu. "Mēs pagaidām darām visu, lai šīs ēkas tiktu reģistrētas bez maksas," piebilst L.Lauga.
