Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 29.martā.
Koncepcijā ir piedāvāti dažādi varianti kadastrālās sistēmas pilnveidošanai. Apstiprināšanai jau ir izraudzīti konkrēti risinājumi katrā risināmo problēmu grupā.
Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, raksturojot koncepcijas mērķus, uzsvēra: jāizšķiras par labākajiem risinājumiem vērtēšanā pastāvošajām problēmām, lai panāktu nekustamā īpašuma tirgus vērtībām iespējami atbilstošākas un sabiedrībai izprotamas katra īpašuma kadastrālās vērtības. Līdz šim kadastrālās vērtības nereti neprecīzi atspoguļo īpašuma vērtību, jo objektu faktiskais stāvoklis dabā atšķiras no reģistrētajiem datiem. Un sabiedrībai nav pietiekamas izpratnes par to, kas ir vērtēšana, kā šis process notiek. Tas rada neapmierinātību, piebilst VZD vadītāja.
Kadastrālā vērtība – 85% no tirgus vērtības
Lai pilnveidotu vērtēšanas procesu, VZD ierosina vairākus pasākumus. Viens no tiem ir pāriet uz vērtības aktualizācijas ciklu ne biežāk kā divos gados. Pašreiz vērtību bāzi aktualizē katru gadu, tas rada nervozitāti sabiedrībā, nodokļu maksātājos. Jo nedz uzņēmumi, nedz fiziskās personas nevar būt drošas, ka nākamgad nodoklis nebūs lielāks sakarā ar to, ka pieaugusi īpašuma kadastrālā vērtība, spriež VZD vadītāja.
Situācija nekustamā īpašuma tirgū ir stabilizējusies. Tas ļauj Valsts zemes dienestam kvalitatīvāk strādāt pie vērtēšanas modeļu pilnveidošanas un sistēmas attīstības. Pāreja uz divu gadu ciklu arī ļautu pagarināt vērtību bāzes apstiprināšanas laiku un iesaistīt apspriešanā sabiedrību – pašvaldības, profesionālās vērtētāju, uzņēmēju organizācijas.
VZD ierosina normatīvajos aktos paredzēt: kadastrālā vērtība tiek noteikta 85% no īpašuma tirgus vērtības. Pašreiz tāda ierobežojuma nav, un kadastrālās vērtības bāze tiek modelēta, lai to iespējami tuvinātu tirgus vērtībai. Realizējot koncepciju, nākotnē lielai daļai īpašumu kadastrālā vērtība varētu samazināties.
Arī pašreiz daudziem īpašumiem kadastrālā vērtība ir zem tirgus vērtības, taču ir īpašumi, kur tā ir vienāda ar tirgus vērtību vai to pārsniedz.
Nosakot 85% ierobežojumu, būs garantija, ka nevienam īpašumam kadastrālā vērtība nepārsniegs tirgus vērtību, arī situācijās, ja tirgus cenas samazinās, skaidro E.Baklāne-Ansberga.
Lai nodrošinātu sabiedrību ar izvērstu informāciju, paredzēts pirms vērtību bāzes apstiprināšanas publicēt prognozētās vērtības visiem reģistrētajiem īpašumiem, kā arī vērtību bāzi publicēt gan dalījumā pa objektiem (zeme, ēka), gan vienotam īpašumam.
Koncepcijā arī norādīts, ka pāreja uz vienoto vērtēšanas modeli jārealizē vienlaikus ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas maiņu – ieviešot vienotu nodokļa procentu likmi zemei un ēkām kā vienotam īpašumam.
Deklarēšanas sistēmā burkāns un pātaga
Pašreiz vislielākā problēma ir ar būvju datiem un nereti būvju vērtībām ir vislielākās neprecizitātes. Savukārt vērtības ir neatbilstošas, jo kadastrā nav aktuālu datu.
Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcija paredz pēc 2014.gada būvju datu ieguvei un aktualizācijai kā datu avotu izmantot Būvniecības informācijas sistēmu.
Kā risinājums piedāvāts papildus individuālajai būvju datu plūsmai organizēt periodisku datu ieguvi no būves īpašnieka, izmantojot deklarācijas. Deklarēšanas sistēma paredz, ka reizi piecos gados katrs īpašnieks iesniegtu deklarāciju par savu īpašumu, norādot faktisko situāciju. Būvju deklarācijā īpašnieki varēs paziņot par izmaiņām savā nekustamajā īpašumā, savukārt datu pārbaudi izlases veidā veiks pašvaldību būvvaldes.
E.Baklāne-Ansberga uzskata, ka tā būs praktiska iespēja attīstīt e-pakalpojumus, lai deklarēšanu varētu veikt valsts portālā "Latvija.lv". Koncepcija paredz jauna e-pakalpojuma izstrādi būvju deklarāciju elektroniskai aizpildīšanai portālā.
"Būvju deklarāciju varēs aizpildīt un iesniegt elektroniski."
Taču šī sistēma var sākt kvalitatīvi darboties tad, ja tiek realizēts Būvniecības informācijas sistēmas projekts, kas ir Ekonomikas ministrijas pārziņā, jo dati paralēli būs iegūstami no šīs sistēmas, piebilst VZD ģenerāldirektore.
Patlaban kadastrā dati tiek aktualizēti tikai tad, ja īpašnieks pats ierodas un sniedz VZD informāciju, tajā skaitā par nolietojumu. Visas ēkas amortizējas (nolietojas). Realizējot priekšlikumu par būvju datu regulāru deklarēšanu, vienlaikus automātiski aprēķinātu nolietojumu īpašumam kadastrā, savukārt pretī saņemot informāciju arī par uzlabojumiem ēkā, piemēram, nomainītu jumtu.
Tagad daudzi īpašnieki nesniedz informāciju par ēku uzlabojumiem, jo tas palielinātu nekustamā nodokli. Līdz ar to līdzsvaram vienlaikus būs abas iespējas – gan datu aktualizācija (kadastrālo vērtību palielina), gan nolietojuma aprēķināšana (kadastrālo vērtību samazina).
No datu aktualizācijas patlaban attur arī izdevumi par šo pakalpojumu.
Zemes izmantošanas mērķus noteikts VZD
Koncepcijā paredzētas izmaiņas zemes izmantošanas noteikšanā, lai nodrošinātu vienveidīgu šo datu piemērošanu vērtēšanā un salīdzināmu zemes vērtību noteikšanu. Pašreiz tas esot birokrātisks un dārgs process, jo zemes lietošanas mērķi katrai zemes vienībai nosaka administratīvi ar pašvaldības lēmumu.
Apstiprināšanai piedāvātajā koncepcijas variantā paredzēts, ka turpmāk zemes izmantošanu noteiks VZD no Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datiem, katrai zemes vienībai fiksējot teritorijas plānojumā (detālplānojumā) noteikto atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu.
Monitorēs nomas darījumus
Vēl viens kadastrālās vērtēšanas uzlabošanas darbs ir nomas maksu uzkrāšanas mehānisma izveidošana.
Patlaban informācija par nomas darījumiem nav pietiekama, lai noteiktu ražošanas un komercobjektu vērtību. Lai pilnveidotu tieši šī īpašumu segmenta vērtību bāzes aprēķinus, papildu nepieciešama informācija par nomas ieņēmumiem. Šīs informācijas uzkrāšanā paredzēts iesaistīt nekustamā īpašuma vērtētājus, māklerus, pārvaldniekus.
Sasaistē normatīvie akti
MK rīkojuma projektā Tieslietu ministrija (TM) noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.
Tieslietu ministrijai jāizstrādā un līdz 2013.gada 1.martam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā projekts grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, nosakot, ka kadastrālo vērtību bāzi izstrādā reizi divos gados noteiktā datumā, kā arī nosakot kadastrālo vērtību procentuālo atbilstību nekustamā īpašuma tirgus informācijai.
TM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā un līdz 2013.gada 1.martam jāiesniedz izskatīšanai MK projekts grozījumiem Būvniecības likumā, paredzot būvvaldēm izlases veidā veikt deklarēto datu pareizības kontroli, kā arī kontroli pār nedeklarētajām būvēm.
TM jāizstrādā un līdz 2014.gada 1.novembrim jāiesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē normatīvo aktu projekti, kas nepieciešami koncepcijā noteikto risinājuma variantu īstenošanai.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar TM līdz 2014.gada 1.novembrim jāiesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē projekts grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", paredzot, ka pašvaldība vienlaikus ar nodokļu paziņojumu īpašniekam nosūta būvju datu deklarāciju ar informāciju par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem būvju datiem – salīdzināšanai ar situāciju dabā un datu aktualizēšanai.
Koncepcijā rīcības plānā būvju datu ieguvei un aktualizācijai 2014.gads ierakstīts kā pirmais deklarāciju izsūtīšanai un apkopošanai.
