Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Valsts zemes dienests (VZD) janvārī informēja, ka palīgēkas, kuras dabā vairs nepastāv, bet ir reģistrētas Kadastra reģistrā un par kurām tāpēc var tikt aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, šogad līdz 1.oktobrim ir iespējams dzēst no reģistra bez maksas.
Informāciju par to, kādas būves, tai skaitā palīgēkas, kas, iespējams, dabā vairs nepastāv, ir reģistrētas īpašuma sastāvā, var saņemt bez maksas portālos www.latvija.lv un www.epakalpojumi.lv; izmantojot pakalpojumu "Mani dati kadastrā", portālā www.kadastrs.lv; zvanot pa informatīvo tālruni 67 038677, kā arī klātienē - Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas centros vai pašvaldībās.
Lai dzēstu palīgēku no Kadastra reģistra, īpašniekam jāsaņem pašvaldības būvvaldes atzinums, ka reģistrētā būve (palīgēka) dabā nepastāv, un tas jāiesniedz Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas vietās. Pēc šāda dokumenta saņemšanas VZD ierakstu par dabā neesošo palīgēku no Kadastra informācijas sistēmas dzēsīs bez maksas.
Kā atrast ziņas par objektiem savā īpašumā?
Nepieciešamo kadastra informāciju par objektiem savā īpašumā ērti var atrast un bez maksas saņemt Latvijas valsts portālā latvija.lv. Ieejot portālā, jāseko norādēm: e-pakalpojumi> Dzīvesvieta, nekustamais īpašums, būvniecība, ģeodēzija, kartogrāfija>Mani dati kadastrā.
Atverot virsrakstu "Mani dati kadastrā", lai piekļūtu sava īpašuma datiem, nepieciešams autentificēties savas bankas internetbankā. Tas ir tāpat, kā ieejot savā naudas kontā (ar to pašu identifikācijas numuru un paroli). Kad esat apstiprinājuši savu personību, sistēma piedāvā darbību turpināt. Lai saņemtu piekļuvi saviem datiem kadastrā, jāapstiprina, ka piekrītat e-pakalpojuma lietošanas nosacījumiem. Pēc tam atvērsies īpašuma vai vairāku īpašumu, ja tādi ir, saraksts ar kadastra numuriem un adresēm. Uzklikšķinot uz kadastra numura, ir pieejams PDF dokuments "Kadastra informācija, atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 85.pantam". To var izdrukāt, saglabāt, pārvietojot uz datora ekrāna.
Šajā informācijā katrs var redzēt, kas viņam īpašumā ir reģistrēts, piemēram, dzīvojamā māja, kūts, šķūnis, garāža, pagrabs, pirts. Ja pirtiņa ir sen sabrukusi, to vajadzētu no kadastra izdzēst, jo tagad tas izdarāms bez maksas.
Dokumenti vispirms jākārto pašvaldībā
Kokneses novada mājaslapā apvienotā pašvaldību būvvalde līdztekus VZD informācijai saviem iedzīvotājiem detalizētāk paskaidro, kas un kā būtu darāms, kādi dokumenti jāiesniedz, lai saņemtu būvvaldes izziņu. Izveidota arī iesnieguma veidlapa. Tātad tiem, kas vēlas saņemt izziņas par būves neesību dabā, ir jāiesniedz:
Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde apkalpo un pārrauga būvniecības procesus Kokneses, Jaunjelgavas, Pļaviņu, Neretas un Skrīveru novadu teritorijās. Kā norādīts būvvaldes informācijā, dokumentus iesniedz (atkarībā no būves atrašanās adreses) attiecīgās pašvaldības nekustamo īpašumu speciālistam.
Novadu pašvaldību mājaslapās pie Valsts zemes dienesta visiem izplatītā paziņojuma par palīgēku dzēšanu bez maksas komentāros nereti ir jautājums – vai arī būvvalde uzziņu izsniegs bez maksas? Jo tas tieši nekur nav rakstīts.
Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītājs Jans Korols skaidro, ka saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par izziņu jāmaksā 5 lati. Dzēšanai pieteiktās būves ir jāapseko, tātad uz tām jāaizbrauc, un tie ir tēriņi.
"Lai dzēstu palīgēku no kadastra, īpašniekam jāsaņem būvvaldes atzinums."
Taču vispirms iedzīvotājam, kurš vēlas saņemt būvvaldes izziņu, jādodas pie sava novada nekustamā īpašuma speciālista, kurš sniegs savu viedokli. Iedzīvotājiem interese par neesošu palīgēku dzēšanu esot, taču ne jau daudziem.
J.Korols arī spriež, ka izziņotā vienkāršotā pieeja palīgēku dzēšanai nonākot pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Piemēram, Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka nojaukšana arī ir būvdarbi, un reglamentē gadījumus, kad būvprojekts un būvatļauja tam nav nepieciešama, kad ir vajadzīgs būvvaldes saskaņojums, jo var būt konstatējama patvaļīga darbība.
Arī Rūjienas novada nekustamā īpašuma nodokļu administratore Ludmila Rubika teic, ka pagaidām nav lielas intereses par palīgēku bezmaksas dzēšanu. Reizi nedēļā atbraucot būvvaldes arhitekts, tad pāris cilvēku atnākot painteresēties. Intereses trūkumu L.Rubika skaidro ar to, ka līdz šim šādas palīgēkas nav apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Kad to sāks piemērot, cilvēki saņems nodokļa paziņojumu, ieraudzīs, ka par to arī jāmaksā, tad, visticamāk, arī pasteigsies sakārtot dokumentus.
Speciāliste piebilst, ka informācija par bezmaksas dzēšanu gan esot maldinoša, jo lielāki vai mazāki, bet tēriņi būs – par būvvaldes izziņu ir jāmaksā, izdevumi var būt arī tad, ja inventarizācijas lietā jeb kadastrālās uzmērīšanas lietā ir nepieciešamas korekcijas.
Lai dokumentus kārtot nebūtu jābrauc uz Viļaku, kur atrodas būvvalde, tās vadītājs Gatis Rundzāns jau laikus bija izziņojis, ka 9.martā Baltinavā pieņems iedzīvotājus, kuri varēs uzrakstīt iesniegumu, saņemt konsultāciju un dokumentus par būves neesamību. Interese bija lielāka nekā Viļakā, kur atrodas būvvalde, teic speciālists. Atnākuši bija pieci cilvēki, lai saņemtu izziņu; viss nokārtots ir diviem, kuriem bija līdzi nepieciešamie dokumenti: Inventarizācijas lieta un Zemesgrāmatas apliecība. Aizbraukuši arī uz vietas pārliecināties par ēku neesamību. Ar pārējiem norunāts, ka būs iespēja tikties pēc nedēļas.
Cilvēki konsultējušies arī par būves lietošanas mērķa maiņu, jo tagad ar nodokli apliek arī garāžas. Taču ir gadījumi - kādreiz, kad būvēts, inventarizācijas lietā ierakstīta garāža, lai smukāk skan, bet patiesībā tas ir šķūnītis vai nojume. Ja ir šāda situācija, cilvēks saņem apliecinājuma karti, ka tas ir šķūnītis, un attiecīgi tiek papildināts ieraksts un mainīts kadastra apzīmējuma numurs.
Tiem, kas nolēmuši dzēst neesošas ēkas, nekādi birokrātiski apgrūtinoši šķēršļi netiek likti. Laukos nereti ir šāda aina – ir zeme, bet tas, kas kādreiz uz tās uzbūvēts un mantots, sabrucis. G.Rundzāns teic: ja kādā īpašumā ir palikuši ēkas pamati, cilvēkam tomēr pārjautājot, vai no tiem ir vērts atteikties. Jo uz veciem pamatiem var būvēt jaunu ēku, līdz ar to nevajag kārtot ar to saistītas formalitātes.
Biežāk īpašumu dokumentu lietas cenšas sakārtot cilvēki cienījamos gados, un viņu nostāja esot "manam mūžam pietiks" – ja kādreiz nāks jaunie un vēlēsies kaut ko darīt, tad arī visu kārtos, kā pašiem nepieciešams.
Jā, par būvvaldes izziņu ir jāmaksā, apstiprina arī G.Rundzāns, - pieci lati plus pievienotās vērtības nodoklis. Viņš sagaida, ka, visticamāk, visi gribēs šo dzēšanas iespēju izmantot termiņa pēdējos datumos.
Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikts, ka ar nodokli joprojām neapliek dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m2 (gan pilsētās, gan laukos). Izņēmums ir garāžas, tās ar nodokli apliek.
Uzziņa. No VZD informācijas pašvaldībām
Ministru kabinets 2011.gada 8.novembrī uzdeva Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību 2012.gadā izstrādāt pasākumu kompleksu palīgēku datu sakārtošanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Informācijā arī tika norādīts, ka ar 2012.gadu pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī palīgēkas, kas reģistrētas VZD uzturētajā Kadastra reģistrā un ka lielākā daļa pašvaldību ir nolēmušas to atlikt, tādējādi dodot iespēju nodokļu maksātājiem apzināt un sakārtot savus īpašumus, lai nodokli nevajadzētu maksāt par ēkām, kas savulaik reģistrētas, taču dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv.
Līdz ar to būvju īpašniekiem ir laiks informēt VZD par izmaiņām īpašuma sastāvā un aktualizēt datus atbilstoši faktiskajai situācijai dabā, lai turpmākajos gados netiktu aprēķināts nodoklis par dabā neesošām būvēm.
Valstī varētu būt vairāki tūkstoši palīgēku, kas savulaik ir reģistrētas Kadastra reģistrā, taču patlaban reāli dabā vairs nepastāv, jo ir nojauktas vai sabrukušas, pieļauj VZD speciālisti. Tomēr šīm palīgēkām – dažādiem šķūnīšiem, garāžām, siltumnīcām, piebūvēm - sistēmā automātiski ik gadus tiek aprēķināta kadastrālā vērtība pēc noteiktajam kritērijiem – atrašanās vietas, celtniecības gada, materiāliem un citiem parametriem atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem. Savukārt pēc būvei noteiktās kadastrālās vērtības pašvaldībām ir tiesības aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli.
"Iedzīvotājiem nav lielas intereses par bezmaksas piedāvājumu."
Lai dzēstu palīgēku no Kadastra reģistra, īpašniekam jāsaņem būvvaldes izdots dokuments. Šādu dokumentu būvvalde ir tiesīga izsniegt, pamatojoties uz grozījumiem Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas stājās spēkā 2011.gada 28.maijā. Ar grozījumiem noteikumos tika iekļauta jauna norma: "52.1 Būvvalde pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai, ja tāda nav, - tiesiskā valdītāja pieprasījuma saņemšanas mēneša laikā izdod dokumentu, kas apliecina būves neesību dabā."
Lai Valsts zemes dienests viennozīmīgi spētu identificēt, kura būve dabā vairs nepastāv un būtu dzēšama no Kadastra informācijas sistēmas, sagatavojamā dokumentā par būves neesību obligāti jābūt norādītam konkrētās palīgēkas kadastra apzīmējumam, kurš veidojas no 14 cipariem.
No Kadastra informācijas sistēmas bez maksas tiks dzēstas tikai palīgēkas.
