Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ēnu ekonomikas samazināšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plānā ir izpildīts arī 8.uzdevums, kas paredzēja: Izveidot uzticamo uzņēmēju sarakstus, lai veicinātu ciešāku sadarbību ar VID nodokļu saistību izpildei, kā arī nākotnē atvieglotu sadarbību arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, samazinātu administratīvos šķēršļus. Reģistrēšanās sarakstos varētu veicināt tajos esošo uzņēmēju savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz sarakstos norādītās informācijas publisko ticamību.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Kritēriji, pēc kuriem vērtēs uzņēmuma atbilstību "baltajam sarakstam", ir daudzpusīgi un ietver:
"Baltā saraksta" idejas iedzīvināšana ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem. Šāds instruments ar grozījumiem ir iekļauts arī likumā "Par nodokļiem un nodevām" (7.1 pants. Padziļinātās sadarbības programma).
Padziļinātās sadarbības programmas nosacījumus reglamentē Ministru kabineta (MK) 2012.gada 26.jūnija noteikumi Nr.4599 "Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību".
Nodokļu maksātāju Padziļinātās sadarbības programmā iekļauj Finanšu ministrija, pamatojoties uz Padziļinātās sadarbības programmas komisijas atzinumu. Šīs komisijas uzdevumi, tiesības un darba organizācija formulēta MK 2012.gada 26.jūnija noteikumos Nr.4600 "Padziļinātās sadarbības programmas komisijas nolikums". Nolikums paredz komisiju ar desmit cilvēkiem, kurus pilnvarojušas astoņas institūcijas (valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas): Finanšu ministrijai (FM) un VID ir pa diviem pārstāvjiem, pārējām – pa vienam. Saskaņā ar nolikumu komisijas priekšsēdētājs ir FM pārstāvis.
Valdība otrdien apstiprināja katras institūcijas deleģēto pārstāvju komisiju. FM komisijā pārstāvēs Ilmārs Šņucins (komisijas priekšsēdētājs) un Jana Salmiņa, VID - Irina Andrejeva un Jolanta Kundrāte. Komisijas sastāvā ir arī Egīls Baldzēns (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība), Edmunds Fernāts (Ekonomikas ministrija), Andrejs Jakobsons (Latvijas Darba devēju konfederācija), Aija Kļavinska (Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija), Ieva Liepiņa (Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija), Kaspars Rumba (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera).
Komisijas pilnvaru laiks ir trīs gadi no dienas, kad MK apstiprinājis komisijas personālsastāvu.
Jāatbilst kritērijiem
Lai nodokļu maksātājs iegūtu programmas dalībnieka statusu, tam jāatbilst virknei kritēriju. Pamatkritēriji galvenokārt saistīti ar nodokļu maksāšanu, piemēram, pretendentam nedrīkst būt VID administrēto nodokļu parādu, kuru kopsumma pārsniedz 100 latu; valdes vai padomes loceklis nedrīkst būt sodīts administratīvi, izņemot, ja sods ir brīdinājums vai nepārsniedz 250 latus par individuālu pārkāpumu un sodu kopsumma gadā nepārsniedz 750 latus; nedrīkst būt darījumu virs 1000 latiem ar nodokļu maksātāju, kuram VID apturēja saimniecisko darbību, izņemot, ja VID atļāvis pabeigt darījumu; darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem jābūt augstākiem par vidējiem nozarē u.c.
Virkne prasību attiecas uz saimniecisko darbību, (piemēram, saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk nekā trīs pilnus pārskata gadus; apgrozījuma rentabilitātes rādītājs nav zemāks par vidējo nozarē).
"Pamatkritēriji galvenokārt saistīti ar nodokļu maksāšanu."
Šie saimnieciskajai darbībai noteiktie rādītāji var netikt ņemti vērā, ja nodokļu maksātājs atbilst vēl atsevišķiem citiem noteikumos formulētiem kritērijiem.
Noteikumos arī paredzēts, ka divpadsmit mēnešus no to spēkā stāšanās dienas nodokļu maksātājam, lai tas tiktu uzņemts programmā, jāatbilst arī šādiem kritērijiem:
pēdējo triju pārskata gadu vidējais neto apgrozījums ir ne mazāk kā 3 miljoni latu; pēdējos trīs pārskata gados vidēji gadā samaksāto nodokļu kopsumma ir lielāka par 500 tūkst. latu (kritēriju var neņemt vērā, ja tā neizpilde ir saistīta ar objektīviem apstākļiem, piemēram, nozares specifika, orientācija uz eksportu); vidējais darbinieku skaits pēdējos sešos mēnešos ir vismaz 25 darbinieki.
Robežatkāpes – ne tik būtiski pārkāpumi
Starp gandrīz pusotra desmita programmas kritērijiem vairums ir saistīti ar nodokļu maksāšanas disciplīnu. Patiesībā jau jebkuram uzņēmumam vajadzētu spēt izpildīt šos nosacījumus, ja respektē nodokļu normatīvos aktus. Finanšu ministrija piekrīt, ka ikviens uzņēmums (pirmajā gadā arī ar atbilstošu apgrozījumu, samaksāto nodokļu apmēru un darbinieku skaitu), kas godprātīgi pilda savas saistības pret valsti, ir spējīgs izpildīt Padziļinātās sadarbības programmas kritērijus.
Kritērijos ir noteiktas pieļaujamās atkāpes, tostarp, piemēram, ka uzņēmumam, kas pretendē uz "balto sarakstu", nav par 100 latu lielāku nodokļu parādu. Noteikumu izstrādes laikā uzņēmumu pārstāvji šādu parāda slieksni ir vērtējuši kā nesamērīgi zemu iepretī apgrozījumam, ar kuru uzņēmums var kvalificēties programmai.
FM Finanšu un darbības nodrošinājuma departamenta Komunikācijas nodaļas eksperte Lelde Kaunese norāda, ka pamatojums nodokļu parāda slieksnim, administratīvo sodu (arī audita uzrēķinu) slieksnim un darījuma summas ar nodokļu maksātāju (kuram apturēta saimnieciskā darbība) slieksnim ir gan samērīgums (ierobežojums dalībai Padziļinātās sadarbības programmā iestājas par būtiskiem pārkāpumiem), gan apstāklī, ka pārkāpumi zem minētajiem sliekšņiem var rasties vieglas neuzmanības rezultātā (piemēram, neieskatīšanās reģistrā pirms nelielas naudas summas pārskaitījuma darījuma partnerim).
Vai iespējams subjektīvs vērtējums
Uz LV portāla vaicāto, vai, vērtējot pretendenta atbilstību iekļaušanai "baltajā sarakstā", tiks ņemtas vērā arī objektīvās grūtības uzņēmējdarbībā, ja uzņēmumam tās kādubrīd ir radušās, tātad - vai ir iespējams arī subjektīvs vērtējums, L.Kaunese skaidroja: "Normatīvie akti neparedz, ka objektīvās grūtības uzņēmējdarbībā būtu apstāklis, kas jāņem vērā, izvērtējot nodokļu maksātāja atbilstību Padziļinātās sadarbības programmas kritērijiem. Atsevišķos gadījumos Padziļinātās sadarbības programmas komisija var ieteikt iekļaut nodokļu maksātāju programmā, ja nodokļu maksātājs neatbilst atsevišķiem kritērijiem (piemēram, saimniecisko darbību veic mazāk nekā trīs pilnus pārskata gadus, bet tas ir veicis sākotnējos ieguldījumus pamatlīdzekļos vai nemateriālos ieguldījumos, kas tiek izmantoti pamatdarbības nodrošināšanai, ne mazāk kā trīs miljonu latu apmērā, kā arī ir laikus iesniedzis gada pārskatu par iepriekšējo pārskata periodu)."
Nodokļu risku vadības sistēma vēl taps
Programmas noteikumos pamatkritērijos ir iekļauts nosacījums, ka "nodokļu maksātājs ir ieviesis iekšējo nodokļu risku vadības un kontroles sistēmu". LV portāls lūdza paskaidrot šo kritēriju detalizētāk – tieši attiecībā uz nodokļu risku vadību un kontroli.
FM pārstāve informēja, ka kritērijs attiecībā uz nodokļu risku vadības un kontroles sistēmu netiek ņemts vērā divpadsmit mēnešus no Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumu Nr.459 "Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību" spēkā stāšanās. Atbilstoši MK 26.jūnija sēdē nolemtajam FM ir uzdots līdz šā gada 31.decembrim izstrādāt kritērijus iekšējās nodokļu risku vadības un kontroles sistēmai. Pašlaik precīzi kritēriji attiecībā uz iekšējās nodokļu risku vadības un kontroles sistēmu vēl nav izstrādāti, taču ministrija, iesaistot sociālos partnerus, ir uzsākusi darbu pie kritēriju izstrādes.
Kvalificēties varētu mazāk par tūkstoti
Cik uzņēmumu Latvijā aptuveni varētu būt, kas var izpildīt pašreiz noteikumos paredzētos kritērijus?
L.Kaunese informēja, ka uz 2011.gada 1.jūniju bija apmēram 1100 uzņēmumu, kuriem izpildījās kritēriji attiecībā uz 3 milj. latu apgrozījumu un 25 darbinieku skaitu. Ņemot vērā, ka papildus ir vēl citi kritēriji, uzņēmumu skaits, kuri šobrīd varētu atbilst Padziļinātās sadarbības programmas kritērijiem, varētu būt mazāks par vienu tūkstoti.
Iecerei par "balto sarakstu" ir jau pāris gadu vēsture. Tās apspriešanā aktīvi piedalījušās biedrības un arodbiedrības, kuru pārstāvji būs iekļauti Padziļinātās sadarbības programmas komisijā, gan arī biedrība "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība", biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs", Transporta un Tranzīta asociāciju sadarbības padome u.c.
"Informācija tiks ievietota Finanšu ministrijas mājaslapā pieejamā reģistrā."
Diskusijās ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem bijuši arī "karsti" jautājumi. FM pārstāve atzīst, ka visgrūtāk bija panākt kompromisu par kritēriju attiecībā uz darījumiem ar darījumu partneri, kuram VID ir apturējis saimniecisko darbību (noteikumu 3.9.apakšpunkts) un attiecībā uz finanšu koeficientiem (noteikumu 3.8.apakšpunkts).
Interese par "balto sarakstu" ir. Uzņēmumu pārstāvji zvanot un uzdodot jautājumus par dalību programmā (pārsvarā par pieteikuma aizpildīšanu un kritērijiem).
VID Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Linda Judeika informēja, ka uz otrdienu, 24.jūliju, Padziļinātās sadarbības programmai bija pieteikušies vienpadsmit uzņēmumi.
Pēc nodokļu maksātāja pieteikuma saņemšanas VID 10 darba dienu laikā vērtē saņemtā pieteikuma atbilstību VID kompetences kritērijiem, kas noteikti 2012.gada 26.jūnija MK noteikumos par Padziļinātās sadarbības programmas darbību, un sniedz Finanšu ministrijai informāciju par attiecīgo nodokļu maksātāju.
Savukārt FM izvērtēs nodokļu maksātāja atbilstību programmas noteiktajiem kritērijiem un pieņems lēmumu par programmas dalībnieka statusa piešķiršanu vai atteikumu tajā iekļaut nodokļu maksātāju.
Gadījumos, kad nodokļu maksātājam tiks piešķirts programmas dalībnieka statuss, informācija par to tiks ievietota Finanšu ministrijas mājaslapā. Ja uzņēmumam programmas dalībnieka statuss netiks piešķirts, tā nosaukums publiski neparādīsies.
Programmas dalībnieka ieguvumi
Programmā iekļautajam nodokļu maksātājam tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa atmaksa saīsinātā termiņā, individuāls VID konsultants, informācijas saņemšana vienu reizi mēnesī par nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādīto datu neatbilstību VID rīcībā esošajai informācijai un atbilžu sniegšanu uz nodokļu maksātāja iesniegumiem (izņemot uzziņas), saīsinātā termiņā, kā arī citas priekšrocības.
MK noteikumi paredz, ka programmas dalībnieka statusu var atņemt – vai nu bez vārda runas (piemēram, nodokļu maksātājs vai tā valdes vai padomes loceklis saistībā ar nodokļu maksātāja darbību ir atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par krāpšanu, kontrabandu, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez licences, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas), vai arī tad, ja pēc VID brīdinājuma (vieglākos gadījumos, piemēram, neatbilst noteikumiem darba ņēmēju vidējā alga) programmas dalībnieks nav novērsis pārkāpumus.
Padziļinātā sadarbības programma tapusi, lai kliedētu ēnu ekonomiku, samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, lai veicinātu nodokļu maksāšanu, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju ciešāku sadarbību ar nodokļu administrāciju nodokļu saistību izpildei.
