Valsts pārvaldes iestādēm būs vienota vizuālā identitāte

Likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.septembrī. Vienotas vizuālās identitātes ieviešanai valsts pārvaldē ir noteikts pārejas periods līdz 2014.gada 31.decembrim. Grozījumi paredz, ka valsts iestādes vairs nedrīkstēs izmantot dažādus logo, emblēmas vai grafiskās zīmes, tomēr likums pieļauj arī izņēmuma gadījumus.

Ģerbonis apliecina – iestāde pārstāv valsti

Valsts ģerboņa lietošana iestādes vizuālajā identitātē ir valsts pārvaldes privilēģija. Tas ir valsts simbols, kura lietošana apliecina piederību Latvijas valsts varas pārstāvjiem un sabiedrības interešu aizstāvjiem. Savukārt dažādu emblēmu, logo un grafisko zīmju lietošana raksturīga uzņēmējdarbībā. Atšķirīga vizuālā identitāte, asociēšanās ar konkrētu logo un atpazīstamība ir viens no biznesa pamatprincipiem, kur valda konkurences apstākļi un cīņa par tirgu. Starp valsts pārvaldes iestādēm konkurence nepastāv!

Valsts iestādēm jābūt vienotām savā vizuālajā identitātē. Katra no tām ir daļa no veseluma, no valsts varas. Turklāt cilvēkam, kurš vēršas pie institūcijas, kas savā vizuālajā identitātē izmanto logo, var rasties maldīgs priekšstats – vai tā ir valsts institūcija vai privāts komersants? Dažāda vizuālā identitāte rada jucekli un neskaidrību. Turklāt Valsts heraldikas komisija norādījusi, ka iestāžu grafiskās zīmes lielākoties izstrādātas neprofesionāli.

Turpmāk likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" noteiktās institūcijas un amatpersonas vizuālajā identitātē, piemēram, mājaslapā, vizītkartēs, reprezentācijas materiālos, iespieddarbos, goda rakstos, pie institūcijas ēkas, dienesta telpās, rīkotajos pasākumos un citur, drīkstēs lietot attiecīgo valsts ģerboni – lielo, papildināto mazo vai mazo, bet nedrīkstēs izmantot citas grafiskās zīmes.

Kādos gadījumos drīkst neizmantot ģerboni?

Likuma grozījumos paredzēti arī izņēmuma gadījumi, kad iestādes vizuālajā identitātē var neizmantot ģerboni. Tās ir: patstāvīga iestāde, muzejs, bibliotēka, zinātniskais institūts, ārstniecības iestāde, izglītības iestāde, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes (izņēmums neattiecas uz pašu ministriju), Ieslodzījuma vietu pārvalde, Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālie bruņotie spēki, arī Aizsardzības ministrija, kad tā reprezentē sevi kopā vai saistībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

"Valsts ģerboņa lietošana iestādes vizuālajā identitātē ir valsts pārvaldes privilēģija."

Tāpat citu logo, zīmi vai emblēmu drīkstēs lietot valsts apbalvojumā, ja tas reģistrēts normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu publicitātes nodrošināšanā, ja to paredz regulējošie dokumenti, kā arī gadījumos, kad to nosaka Latvijas starptautiskās saistības.

Iepriekš minētie izņēmumi gan neattiecas uz institūcijas un amatpersonas dokumentiem. Likums nosaka, ka pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizīta zonā (ja tāda vispār paredzēta) lieto valsts ģerboni.

Paplašināts valsts ģerboņa lietotāju loks

Ar likuma grozījumiem tika paplašināts to institūciju un amatpersonu loks, kas drīkst lietot lielo valsts ģerboni. Proti, Valsts prezidents; Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisija un apakškomisija, Saeimas deputāts; Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra; Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis (Ministru prezidents, ministrs); ministrija; Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas kanceleja, Valsts kanceleja; Valsts kontrole; Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā zemes komisija, Satversmes aizsardzības birojs; Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība, kā arī koleģiālas institūcijas, ko vada iepriekš minēto institūciju amatpersonas.

Precizēts papildinātā mazā ģerboņa lietotāju loks: iestādes, kas atrodas Ministru kabineta un tā locekļa vai ministrijas padotībā; apgabaltiesa, administratīvā apgabaltiesa, rajona (pilsētas) tiesa, administratīvā rajona tiesa, zemesgrāmatu nodaļa; dzimtsarakstu iestāde; prokuratūras iestāde; zvērināts notārs; zvērināts tiesu izpildītājs; vēlēšanu komisija; bāriņtiesa, izdarot apliecinājumu u.c.

Solis pretī vienkāršai un saprotamai valsts pārvaldei

Pirmo nozīmīgo soli ceļā uz vienotu vizuālo identitāti valsts pārvaldē spēra mūsu Valsts prezidents, Valsts prezidenta kanceleja un Heraldikas komisija, iesniedzot Saeimā rosinājumu grozīt likumu "Par Latvijas valsts ģerboni" un noteikt, ka dokumenta veidlapas rekvizītu zonā valsts varu īstenojošā iestāde lieto tikai attiecīgo Latvijas ģerboni, nevis logo, emblēmu, grafisko zīmi u.tml. Parlaments pirmajā lasījumā šo ideju atbalstīja. Pēc tam iesaistījās arī Valsts kanceleja, Ārlietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs, kā arī Tieslietu un Iekšlietu ministrijas.

"Pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizīta zonā lieto valsts ģerboni."

Iesāktais darbs tupināsies. Ministru kabinetam, saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju, līdz 2013.gada 31.decembrim jāizdod normatīvie akti, kas noteiks valsts ģerboņa krāsu toņus un grafiskos apzīmējumus, kā arī noteiks tam padoto institūciju vienoto vizuālās identitātes un grafisko standartu.