Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības un nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem.
FOTO: www.sxc.hu
Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Biedrību var dibināt fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības, turklāt dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem.
Pēc tam kad dibinātāji ir pieņēmuši lēmumu par biedrības dibināšanu, dibinātāji apstiprina biedrības statūtus, ievēlē biedrības izpildinstitūciju (valdi), kura var būt koleģiāla vai vienpersoniska, un citas institūcijas, ja tādas paredzētas statūtos. Lēmumu par biedrības dibināšanu sagatavo rakstveidā, un to paraksta visi biedrības dibinātāji. Dibinātāja vārdā lēmumu var parakstīt viņa pilnvarota persona, kas piedalījusies lēmuma pieņemšanā. Rakstveida pilnvara pievienojama lēmumam.
Biedrībai ir nepieciešams izstrādāt tās statūtus, kurus apstiprinot paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji, statūtos norāda to apstiprināšanas datumu.
Dibinātājiem ir jāiesniedz reģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram) pieteikums par biedrības ierakstīšanu reģistrā. Pieteikumam pievieno:
Biedrībai ir jāuztur biedru reģistrs, kurā norādīts katra biedra vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, – dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietas adrese (juridiskās personas nosaukums un adrese).
Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde. Biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce. Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.
Lēmumu par jauna biedra uzņemšanu biedrībā pieņem valde, ja vien statūti nenosaka citādi.
Valde kopumā vada un pārstāv biedrību. Valdē var būt viens vai vairāki locekļi. Valde pārzina un vada biedrības lietas. Tā pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem.
"Ja ziedotājs pieprasa bezmaksas reklāmu, šāda darbība uzskatāma par atlīdzību."
Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem un ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums.
Biedrības valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" par katru lēmumu.
Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti biedrībai viņu vainas dēļ.
Biedrība var celt prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.
Saimnieciskā darbība
Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.
Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības un nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem.
"Pārskata gada sākumā biedrībā iekārto grāmatvedības reģistrus."
Biedrībai un nodibinājumam, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, ir tiesības brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī veikt citu publisko darbību.
Biedrībai var būt savas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības, taču biedrības struktūrvienības nav juridiskās personas.
Sabiedriskā labuma organizācija
Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu. Sabiedriskā labuma darbību regulē Sabiedriskā labuma organizāciju likums.
Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot Sabiedriskā labuma organizācijas likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus.
Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) nav tas pats, kas biedrības un nodibinājumi. SLO var būt gan biedrība, gan nodibinājums, gan arī reliģiskā organizācija, ja saņemts SLO statuss.
Biedrība, kas vēlas iegūt SLO statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Biedrība iesniegumam pievieno savu iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumiem Nr.407 "Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu".
VID lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. VID lēmumu par SLO statusa piešķiršanu paziņo, to nosūtot pa pastu vai informāciju publicējot savā mājaslapā internetā.
"Par grāmatvedību ir atbildīga biedrības valde."
SLO aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus). Tas attiecas arī uz sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.
SLO katru gadu līdz 31.martam iesniedz VID iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un elektroniski). Ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formā var neiesniegt.
Ziedojumi
Ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.
SLO nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs. Ja ziedotājs pieprasa bezmaksas reklāmu par viņa uzņēmumu, tad šāda darbība uzskatāma par atlīdzību (kā bartera darījums) un tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājs zaudē.
Personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos ("Par uzņēmumu ienākuma nodokli", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli") noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu. Atlaidi piemēro 85% apmērā, bet ne vairāk kā 20% no aprēķinātā nodokļa.
Ziedot drīkst jebkurai personai, kam vēlas, taču atlaides piemēro, ja ziedo budžeta iestādēm vai SLO. Ja ziedo citai personai, kas nav ne budžeta iestāde, ne SLO, tad ziedoto summu UIN deklarācijā palielina ar 1,5 koeficientu.
SLO ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, piemēram, atlaides un atbrīvojumus no nekustamā īpašuma nodokļa.
Ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas (200 lati x 10 = 2000 lati), šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar SLO par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Šie nosacījumi neattiecas uz tiem, kam nav SLO statusa.
Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana nolūkā, kurš neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par ziedojumu.
"Sabiedriskā labuma organizācijas nav tas pats, kas biedrības un nodibinājumi."
Ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.
Ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.
SLO ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.
Ja SLO saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas (200 x 12 = 2400 lati), šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.
Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumi Nr.11 "Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem" nosaka to izdevumu veidus, kuri uzskatāmi par SLO administratīvajiem izdevumiem. Pie tiem pieskaitāmi organizācijas izdevumi, kuri nav tieši saistīti ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanu. SLO administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25% no attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem.
SLO ir tiesības veidot kredītiestādēs finanšu līdzekļu uzkrājumus, ja to izmantošana notiek saskaņā ar statūtiem, satversmi, nolikumu vai līgumu ar ziedotāju.
SLO bez atlīdzības nedrīkst nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbības, kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu. Bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus SLO drīkst tikai uz rakstveida līguma pamata.
Grāmatvedības organizēšana
Biedrības valde organizē biedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Biedrības valde grāmatvedības darbu var organizēt
Ar grāmatvedi slēdz darba līgumu par grāmatvedības kārtošanu; biedram nosaka pienākumus valde vai biedru sapulce ar rīkojumu vai protokolu; brīvprātīgais slēdz brīvprātīgā līgumu, bet pakalpojuma sniedzējs - uzņēmuma līgumu. Biedrības valde var noteikt grāmatvedības iekšējo kontroli un izveidot no biedriem revīzijas komisiju.
Biedrība, kas kārto divkāršo grāmatvedību, izstrādā grāmatvedības organizācijas dokumentus (grāmatvedības politiku, metodiku). Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita biedrības saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidrās un bezskaidrās naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, dokumentē un uzskaita biedrības transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus.
Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīga biedrības valde.
Pārskata gada sākumā biedrībā iekārto grāmatvedības reģistrus. Pārskata gada laikā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, izdara ierakstus grāmatvedības reģistros.
Turpmāk vēl.
