Divos likumos paplašinās diskriminācijas aizlieguma normas

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.¹pantā "Atšķirīgas attieksmes aizliegums" papildina aizlieguma pamatus, nosakot aizliegumu diskriminēt personu ne tikai attiecībā uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību un invaliditāti, bet arī vecumu, reliģisko pārliecību un seksuālo orientāciju.

Paskaidrojot normas ietekmes diapazonu, grozījumu izstrādātāji, Labklājības ministrijas (LM) speciālisti, izpratnei ir norādījuši arī uz situācijām, kad ir pieļaujama un attaisnojama atšķirīga attieksme pret personu, kurai piedāvā vai kura pērk preci vai pakalpojumu. Piemēram, personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, alkoholiskie dzērieni netiek pārdoti. Šāda atšķirīga attieksme pret konkrētu personu grupu ir ar leģitīmu mērķi, kas nostiprināts arī normatīvajos tiesību aktos un ir saskaņā ar veselības vai ētikas nodrošinājumu sabiedrībā.

Vai arī gadījumos, kad komersants piedāvā atlaides saviem pakalpojumiem vai precēm tikai studentiem un/vai pensionāriem. Šādas atšķirības pakalpojumu un preču cenās ir objektīvi attaisnojamas, jo gan studentiem, gan pensionāriem ir pieejami ierobežotāki naudas līdzekļi, salīdzinot ar citām personu grupām. Taču katra situācija ir individuāla, un ir vērtējama pēc konkrētajiem apstākļiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz: ja atšķirīgas attieksmes aizliegums tiek pārkāpts, patērētājs var aizstāvēt savas tiesības Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Direktīvas ietvars pašnodarbinātajiemm

Vienlaikus ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (kas attiecas uz ikvienu fizisku personu) valdība atbalstīja LM sagatavoto likumprojektu "Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums", kurā ir noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz fizisku personu, kura vēlas veikt vai veic patstāvīgu saimniecisko darbību par atlīdzību. Likums ar tādu pašu nosaukumu ir spēkā arī pašreiz (pieņemts pirms trim gadiem).

Jaunajā normatīvā akta projektā, tāpat kā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ir nosaukti septiņi aizliegtās diskriminācijas pamati (dzimuma, rases, etniskās piederības, invaliditātes, vecuma, reliģiskās pārliecības un seksuālās orientācijas dēļ).

Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo likumu, tiek papildinātas atsevišķas normas (piemēram, paskaidrots, ka pieeja saimnieciskai darbībai šā likuma izpratnē ietver arī saimnieciskās darbības uzsākšanu, paplašināšanu vai aprīkošanu, vai jebkuru cita veida darbības sākšanu vai paplašināšanu pašnodarbinātības jomā).

Likumprojektā ir paskaidrots, kas ir tiešā un netiešā diskriminācija, personas aizskaršana.

Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, invaliditātes, rases, etniskās piederības, vecuma, invaliditātes, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu.

Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, rases, etniskās piederības, vecuma, invaliditātes, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, invaliditātes, rases, etniskās piederības, vecuma, invaliditātes, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

"Likumos nosauktas septiņas aizliegtās diskriminācijas pazīmes."

Tāpat kā līdz šim, arī jaunajā likumā būs paredzētas tiesības sevi aizstāvēt. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības prasīt pieejas saimnieciskai darbībai nodrošināšanu vai preču vai pakalpojumu piedāvāšanu un preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa. Saimnieciskās darbības veicējam būs paredzēta iespēja saskaņā ar Tiesībsarga likumu saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Jaunajā likumā, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo, paredzēta atsauce uz Direktīvu 2010/41/ES par vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija Direktīva 2010/41/ES uzliek dalībvalstīm pienākumu līdz 2012.gada 5.augustam nodrošināt atbilstošu normatīvo aktu spēkā stāšanos, kas nepieciešami direktīvas prasību izpildei.

Valsts ieņēmumu dienesta informācijā skaidrots, ka "saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska,  patstāvīga darbība par atlīdzību. Tā ir, piemēram, ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbība, kā arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecību ar tiem, kam tiek sniegti pakalpojumi, piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība".

Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumprojekta izstrādātāji norāda, ka tiesiskā regulējuma mērķis ir normatīvi noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz fizisku personu, kura vēlas veikt vai veic patstāvīgu darbību par atlīdzību (saimnieciskās darbības veicējs), proti, personas, kuras jau šobrīd atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pašnodarbinātas personas (piemēram, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti revidenti, prakses ārsti).

Ar saimnieciskās darbības veicējiem šajā likumprojektā tiek saprasti arī individuāli komersanti un individuāla uzņēmuma (zemnieku un zvejnieku saimniecības, ģimenes uzņēmums, lauku amatnieku uzņēmums) īpašnieki tiktāl, ciktāl tas attieksies uz viņiem kā uz fiziskām personām. Ar pieeju saimnieciskajai darbībai saprotama fiziskas personas iespēja uzsākt saimniecisko darbību (reģistrēties VID, saņemt licenci, atļauju darboties konkrētā jomā), paplašināt savu saimniecisko darbību (piemēram, saņemt finansiālu atbalstu kredītiestādē).

Likumprojekti vēl būs jāskata Saeimai.

Tiesības bez diskriminācijas - Satversmē

Latvijas Republikas Satversmes 91.pants garantē: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Diskriminācijas aizlieguma normas ir noteiktas virknē citu Latvijas normatīvo aktu, tostarp Darba likumā, kura 29.pantā "Atšķirīgas attieksmes aizliegums" uzskaitītas šādas aizliegtās atšķirīgas attieksmes pazīmes: dzimums, rase,  ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā, politiskā vai cita pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane LV portālam pastāstīja, ka centram ikdienas darbā ar diskriminācijas jautājumiem saskare ir salīdzinoši neliela, acīmredzot patērētājiem līdz šim šī problēma nav bijusi īpaši aktuāla. Līdz ar to tās nav vērtējamas kā tipiskākās sūdzības, ar kurām patērētāji griežas PTAC.

Sūdzību par diskrimināciju ir bijis ļoti maz, S.Gertnere no tām min dzimumu diskrimināciju. Tā vienlaikus  balansē uz ētikas robežas, kas sabiedrībā varbūt izraisa lielāku rezonansi, savukārt pārējie diskriminācijas veidi ir mazāk pamanāmi, bet var būt arī, ka cilvēki ar to arī samierinās. Turklāt ne vienmēr aizdomas par diskrimināciju var būt pamatotas, jo ir gadījumi, kad preci vai pakalpojumu tomēr drīkst piedāvāt kādu noteiktu grupu cilvēkiem. Protams, ja būs arī diskriminācijas gadījumi, centrs tos skatīs. S.Gertnere norāda, ka šajā jomā kvalificēti eksperti ir Tiesībsarga  birojā. Tiesa, PTAC ir arī sodīšanas funkcijas.

"Latvijā par diskrimināciju sūdzas reti."

Tiesībsarga 2011.gada ziņojumā sadaļā par vienlīdzīgu pieeju precēm un pakalpojumiem uz dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes pamata starp pieļautajiem diskriminācijas pārkāpumiem minēts, ka saņemti ārvalstnieku mutvārdu un rakstveida iesniegumi par neielaišanu izklaides vietās un atšķirīgas samaksas noteikšanu par piedāvātajām precēm un pakalpojumiem.

Pērn pastiprināta uzmanība pievērsta, lai tiktu novērsta diskriminācija pret personām ar maziem bērniem un personām ar invaliditāti, gan aicinot rast iespējas, kā padarīt pieejamas telpas, gan mudinot iestādes un uzņēmumus mainīt attieksmi, nodrošinot ar preču un pakalpojumu pieejamību visas personas. 2011.gadā ir saņemtas sūdzības no sievietēm, kurām liegta iespēja pārvietoties pa veikala telpām ar bērnu ratiņiem. Tā kā pārsvarā Latvijā sievietes ņem bērna kopšanas atvaļinājumus, kā arī ir kopā ar bērnu zīdīšanas periodā, šādi ierobežojumi ir uzskatāmi par netiešu dzimuma diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu un ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un Padomes 2004.gada 13.decembra Direktīvu Nr.2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Konkrētajā lietā pēc tiesībsarga vēršanās pie uzņēmuma vadības sieviete saņēmusi atvainošanos un veikts izglītojošs darbs, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos.