Atsākta kreditēšana zemes iegādei lauksaimnieciskajai ražošanai

Kāpēc nepieciešama šāda programma?

Zemkopības ministrijas (ZM) Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais referents Ritvars Zapereckis skaidro, ka laika posmā no 2002. līdz 2005.gadam zemes iegādes kreditēšanas programma tika īstenota ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas dalību un tai paredzētie līdzekļi tika apgūti.

Jaunas kredītlīnijas izveidošana bija lauksaimnieku iniciatīva. Viņi Zemkopības ministrijā vairākkārt vērsušies ar lūgumu atsākt lauksaimniecības kreditēšanas programmu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei zemniekiem, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu. Zemnieki uzskata, ka bankas zemes kreditēšanā bija ne pārāk atsaucīgas.

R.Zapereckis gan norāda, ka bankas šādam apgalvojumam nepiekrīt – kredīti esot izsniegti, tikai stingri vērtēta pieteikuma kvalitāte un kredīta nodrošinājums. ZM pārstāvis min vēl vienu iemeslu, kas pamudināja atvērt šo kredītlīniju, un tā ir lielā ārvalstu pilsoņu aktivitāte Latvijas zemes iegādē. Daudzi lauksaimnieki zemi nomā, līdz ar to viņu darbības stabilitāte ir apdraudēta, jo zemes īpašnieks jebkurā brīdī var izlemt zemi pārdot.

R.Zapereckis atzīst: ir dzirdētas atsauksmes par to, ka šīs kredītlīnijas atvēršana rosinājusi aktivizēties arī komercbankām un atsākt izsniegt kredītus zemes iegādei.

Kas var pretendēt uz aizdevumu?

Saskaņā ar 2012.gada 29.maija MK noteikumiem Nr.381 uz kredītu var pretendēt esošie lauksaimnieki, kas ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji vai saimnieciskās darbības veicēji un kas ilgāk nekā gadu ražo lauksaimniecības produktus, un pēdējā gadā to ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra.

Otra mērķa grupa ir jaunie lauksaimnieki, kas pēdējo 12 mēnešu laikā uzsākuši vai plāno uzsākt lauksaimniecisko darbību, aizdevuma iesnieguma nodošanas dienā ir jaunāki par 40 gadiem un nav bijuši vairāk nekā 51% pamatkapitāla daļu īpašnieki saimniecībā, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.

"Daudzi lauksaimnieki zemi nomā, līdz ar to viņu darbības stabilitāte ir apdraudēta."

ZM speciālists norāda, ka vecuma ierobežojums līdz 40 gadiem ir pamatots: lauksaimnieki noveco, tādēļ jaunu cilvēku piesaistīšana šai nozarei ir ļoti aktuāla problēma.

Papildu nosacījumi: jaunajam lauksaimniekam vajadzētu būt piemērotām profesionālām prasmēm un kompetencei un svarīgi, lai pieteikumā ir veikts aprēķins, kas apliecina, ka vismaz 60% ienākumu tiks gūti saimniecībā no lauksaimniecības produktu ražošanas.

Šis nosacījums nepieciešams tādēļ, lai naudu nesaņemtu tie, kas sēž Rīgā ofisos, bet gan jauni cilvēki, kuri patiešām plāno nodarboties ar lauksaimniecību. ZM speciālists uzsver: programma ir domāta reālam lauksaimniekam, ražotājam, un aicina ņemt vērā, ka tas ir valsts atbalsts aizdevuma veidā un ir nopietni jāaprēķina, kā to varēs atdot.

Pieteikums jāiesniedz Hipotēku un zemes bankā

MK 381.noteikumu 5.punkts paredz: lai saņemtu aizdevumu, aizņēmējs Hipotēku bankā iesniedz aizdevuma iesniegumu, kurā apraksta plānotos attīstības veicināšanas un aizdevuma atmaksas pasākumus, plānoto naudas plūsmu, informāciju par jebkuru atbalstu, kas saņemts atbilstoši Komisijas Regulai Nr.1535/2007, neatkarīga vērtētāja izsniegtu iegādājamās zemes novērtējumu un citus dokumentus, kas nepieciešami aizdevuma iesnieguma izvērtēšanai un Fonda lēmuma pieņemšanai.

Programmu administrē valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" (Fonds). Maksu par aizdevuma iesnieguma izskatīšanu Hipotēku bankai, kā arī maksu par papildu pakalpojumiem un līguma grozījumiem sedz aizņēmējs atbilstoši Hipotēku bankas noteiktajam pakalpojumu cenrādim, kas saskaņots ar Fondu.

Hipotēku banka atzinumu par aizdevuma piešķiršanu sniedz 30 dienu laikā pēc aizdevuma iesnieguma saņemšanas un to kopā ar iesniegumam pievienotajiem dokumentiem nosūta "Lauku atbalsta fondam", kas piešķir atbalstu aizdevuma veidā. Fonds 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu.

Aizdevumu nepiešķir meža zemes iegādei, kā arī aizņēmējam, kura finanšu stāvoklis neatbilst aizdevuma nosacījumiem.

Zeme jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai

Iegādātā zeme visā aizdevuma darbības laikā, bet ne mazāk kā 10 gadus, jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, un vismaz 10 gadus to nav atļauts transformēt par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi.

Ja aizņēmējs iegādātajās zemes platībās neveic lauksaimniecisko ražošanu, tas atmaksā saņemto aizdevumu un MK 381.noteikumu 18.1.apakšpunktā minēto kredītprocentu likmju pieauguma kompensāciju par attiecīgo zemes platību.

"Aizdevumu nepiešķir meža zemes iegādei."

Noslēdzot aizdevuma līgumu ar Fondu, lauksaimnieks apliecina, ka tālāk neiznomās viņa īpašumā esošo un par šo atbalstu iegādāto zemi, līdz pilnībā tiks izpildītas līguma saistības, ko tas uzņēmies.

Jaunais lauksaimnieks atbalsta pamatsummas atmaksu sāk ne vēlāk kā trešajā darbības gadā, bet piecu gadu laikā pēc zemes iegādes sasniedz MK 381.noteikumu 3.5.apakšpunktā minētos minimālos ieņēmumus.

Aizdevuma darbības laikā iegādāto zemi nav tiesību pārdot vai dāvināt, izņemot pirmās pakāpes radiniekiem, ja ir saņemta rakstiska Fonda piekrišana. Zemi var dāvināt saimnieciskās darbības veicēja īpašnieka pirmās pakāpes radiniekiem neparedzētos gadījumos (īpašnieka pēkšņa darbnespēja), lai saimnieciskās darbības veicējam tiktu nodrošināta iespēja paturēt savā īpašumā ražošanas līdzekli un segt saistības pret aizdevēju.

Aizdevuma apjoms, termiņš un procentu likme

Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji var saņemt aizdevumu ne vairāk kā 100 000 latu apmērā. Aizdevums tiek izsniegts latos, un aizdevuma summa nepārsniedz 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības, kas norādīta neatkarīga vērtētāja izsniegtajā iegādājamās zemes novērtējumā. Aizdevuma nodrošinājums ir iegādātās zemes platība.

Maksimālais aizdevuma termiņš paredzēts līdz 20 gadiem. R.Zapereckis stāsta, ka pagājušajā zemes iegādes atbalsta programmā vidējais termiņš, uz kādu noformēja kredītu, bija 11 gadi, bet tas, protams, ir atkarīgs no katra konkrētā aizņēmēja iespējām.

"Jaunais lauksaimnieks atbalsta pamatsummas atmaksu sāk ne vēlāk kā trešajā darbības gadā."

Aizdevuma procentu likme sastāv no trīs daļām: valsts aizdevuma procentu likme, Hipotēku bankas aizdevumu administrēšanas izmaksu piecenojums 1,25% apmērā un Fonda administratīvo un riska izmaksu piecenojums 1,25% apmērā.

Ja valsts aizdevuma procentu likmes pieauguma dēļ kopējā aizdevuma procentu likme pārsniedz 4% gadā, starpību starp 4% likmi un faktisko likmi 50% apmērā sedz Zemkopības ministrija no tās budžeta atsevišķi izveidotās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem, bet atlikušos 50% sedz aizņēmējs no saviem līdzekļiem.

Palīdzību sniedz "Valsts lauku tīkla" konsultanti

Pirms ķerties pie pieteikuma sagatavošanas R.Zapereckis iesaka griezties Hipotēku un zemes bankā, lai gūtu izvērstu priekšstatu par kreditēšanas noteikumiem un iepazītos ar pieteikuma veidlapām.

ZM speciālists skaidro: veidojot šo programmu, tika saņemti pārmetumi, ka kredītlīnija paredzēta jauno lauksaimnieku atbalstam, kuriem nav iepriekšējas pieredzes, un tas ir viens no riska faktoriem. Tādēļ jaunie lauksaimnieki visā aizdevuma iesnieguma sagatavošanas laikā var izmantot Lauku attīstības programmas tehniskās palīdzības aktivitātes "Valsts lauku tīkls" finansētus konsultanta pakalpojumus. Konsultants pēc atbalsta pretendenta pieprasījuma sagatavo aizdevuma iesniegumu vai arī pārbauda un saskaņo aizdevuma iesniegumu, ja to sagatavojis pats pretendents.

Visā saistību periodā, bet ne mazāk kā piecus gadus, "Valsts lauku tīkla" konsultants uzrauga saimniecības plānoto attīstības veicināšanas pasākumu un aizdevuma atmaksas gaitu, kā arī saskaņo nepieciešamos grozījumus saimniecības attīstības plānā.

"Valsts lauku tīkla" Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila norāda, ka pagaidām notiek dokumentu precizēšana un jauno lauksaimnieku interese par šo programmu nav liela. Savukārt R.Zapereckis uzskata, ka kopumā lauksaimnieku aktivitāte ir pietiekami laba, īpaši Zemgalē.

Vai šai kredītlīnijai ir visizdevīgākie noteikumi, jāvērtē katram pašam. R.Zapereckis atgādina, ka Latvijā pastāv arī kredītgarantiju atbalsts un kredītprocentu daļēja (3%) dzēšana, uz ko lauksaimnieki joprojām var pretendēt, ja izvēlēsies nevis šo valsts aizdevumu, bet kādas komercbankas piedāvātās kredīta iespējas.