Trūcīgajiem izmaiņas statusa piešķiršanas nosacījumos

2012.gada 1.jūnijā Ministru kabineta noteikumos Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” spēkā stājušās vairākas izmaiņas. Iepriekš noteikumi bija grozīti gandrīz pirms pusotra gada – 2011.gada 1.janvārī.

Trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķir pašvaldības sociālais dienests. 2011.gada decembrī atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam Latvijā bija noteikta 157 997 personām (7,15% no iedzīvotāju kopskaita), savukārt vislielākais skaits 2011.gadā bija martā – 190 825 personām (8,57% no iedzīvotāju kopskaita). Šogad janvārī un februārī atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam bija noteikta līdzīgam skaitam - 160 tūkstošiem personu jeb 7,8% no iedzīvotāju kopskaita.

Izziņa par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, kas izdota līdz 2012.gada 31.maijam, ir spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām, ja nav pamata no jauna izvērtēt ģimenes (personas) materiālos resursus.

Jāreģistrējas kā bezdarbniekam

Lai iegūtu trūcīgā statusu, personai darbspējīgā vecumā ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajai daļai personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstu, izņemot vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, un nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē (1.panta 31.punkts) darbspējīgs vecums ir cilvēka dzīves posms no 15 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam.

"Jāuzrāda ienākumi no īpašuma pārdošanas pēdējos 12 mēnešos."

Kā bezdarbniekam, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, nav jāreģistrējas vienīgi

• Personai, kas ir invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
• sievietei grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā;
• vienam no bērna vecākiem vai citai personai bērna kopšanas periodā;
• vienam no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
• personai vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

Precizēta iztikas līdzekļu deklarēšana

Lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzējs, kas sev vai savai ģimenei vēlas iegūt trūcīgā statusu, aizpilda un iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā iztikas līdzekļu deklarāciju, kas ir 1.pielikums jau minētajiem MK 299.noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. Ienākumus deklarē atbilstoši apmēram, kas veidojas pēc nodokļu nomaksas. Ja nepieciešamā informācija nav pašvaldības un valsts datu reģistros, persona sociālajā dienestā par saviem ienākumiem par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem iesniedz šādas ziņas:

• ienākumi no algota darba;
• valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, atlīdzības un pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), valsts sociālie pabalsti, stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļi;
• atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts;
• citi ienākumi, izņemot dažus izņēmumus.

Iztikas līdzekļu deklarācijā nav jānorāda pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti un sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti no labdarības fondiem, studējošā kredīts un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums. Deklarācijā nav jāuzrāda arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.pantā minētie ienākumi. Tie ir:

• piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu,
• bērna invalīda kopšanas pabalsts,
• pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsts par asistenta izmantošanu,
• pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalsts ar celiakiju slimam bērnam,
• pabalsti bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā, kā arī likumā noteiktie pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti.

Ir vēl daži ienākumu veidi, kas kopš 2012.gada 1.jūnija jāuzrāda iztikas līdzekļu deklarācijā. Proti, jāuzrāda arī ienākumi no nekustamā un kustamā īpašuma pārdošanas, kas gūti pēdējo 12 kalendāra mēnešu laikā pirms iesnieguma par personas atzīšanu par trūcīgu iesniegšanas. Deklarācijā norādāmo vidējo ienākumu apmēru mēnesī aprēķina, ņemot vērā periodu no darījuma brīža līdz iesnieguma iesniegšanai pašvaldības sociālajā dienestā, izņemot summu, kas izlietota vienīgās dzīvesvietas nodrošināšanai.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vecākā referente Maruta Pavasare skaidro: „Tas nozīmē tikai un vienīgi, piemēram, lētāka mājokļa iegādi, pārdodot savu vienīgo mājokli.” Savukārt gadījumos, kad būs pārdota zeme vai mežs, ienākumi varētu tikt traktēti kā uzkrājumi, kas par trūcīgu atzīstamai personai netiek paredzēti.

Vēl deklarācijā norāda ģimenes (personas) ieņēmumus no saimnieciskās vai profesionālās darbības, kā arī subsīdijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem vai par laikposmu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Deklarācijā norādāmo vidējo ienākumu apmēru mēnesī aprēķina, ņemot vērā ieņēmumu periodu.

M.Pavasare skaidro: „Ja saimnieciskās darbības veicēja ieņēmumi iepriekšējā gadā ir līdzīgi, tiek izmantota VID forma „Ienākumi no saimnieciskās darbības” (D3) par iepriekšējo gadu. Savukārt, ja ieņēmumi ievērojami samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ģimenei nepieciešama palīdzība, saimnieciskās darbības veicējs to pierāda ar grāmatvedības dokumentiem par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem.”

Tagad noteikumos ir vēl kāds jauninājums: aprēķinot vidējos ienākumus, pašvaldības sociālais dienests ienākumu apmēru samazina par to summu, kuru persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam, bet nepārsniedzot valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam. Izņēmums ir gadījumi, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti pēc izpildu raksta. Pirms tam uzturlīdzekļu apmēra griesti nebija noteikti.

Tātad – ja, piemēram, tēvs, kurš pretendē uz trūcīgas ģimenes (personas) statusu esošajā ģimenē, bērnam no iepriekšējās ģimenes (līdz 7 gadu vecumam) maksā uzturlīdzekļus 100 latu apmērā, bet izpildu raksta nav, tad viņa ienākumu apmērs tiks samazināts par 50, nevis 100 latiem, jo MK noteikumi Nr.348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” paredz, ka katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālie uzturlīdzekļi katram vecākam jānodrošina 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt tēvam, kas maksā bērnam uzturlīdzekļos ik mēnesi 100 latus pēc izpildu raksta, ienākumu apmērs tiks samazināts par visiem 100 latiem mēnesī.

Elastīgāks trūcīgā statusa piešķiršanas laiks

Ministru kabinets lēmis samazināt trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas termiņu no sešiem un 12 mēnešiem attiecīgi uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. Iepriekš MK noteikumi paredzēja: ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti, trūcīgas ģimenes (personas) statusu nosaka uz sešiem mēnešiem, pārējos gadījumos – uz 12 mēnešiem. Šī norma tika noteikta, lai ekonomiskās krīzes apstākļos Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbības laikā, kad strauji palielinājās trūcīgas personas statusa pieprasītāju skaits, atvieglotu šī uzdevuma administrēšanu un mazinātu pašvaldību sociālā dienesta darbinieku noslodzi.

Taču pašvaldību sociālie dienesti Labklājības ministrijai norādīja, ka pagarinātais termiņš ne vienmēr atslogosociālā dienesta darbu, kā arī nav veiksmīgs sociālā darbinieka sadarbības veicināšanai ar klientu. Iepriekš atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam MK noteikumi paredzēja noteikt attiecīgi uz trim un sešiem mēnešiem. Tagad MK noteikumi atkal paredz, ka kopš 2012.gada 1.jūnija trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanas minimālais laiks ir trīs mēneši, maksimālais - seši mēneši. Tas nozīmē, ka katra pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt atšķirīgu periodu, kā arī var deleģēt tiesības sociālā darba speciālistam to noteikt, izvērtējot atsevišķi katru sociālo gadījumu.

"Trūcīgā statusa minimālais laiks – 3 mēneši, maksimālais - 6 mēneši."

Turklāt, ja ģimenes (personas) vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu, bet nav ievēroti citi MK noteikumu nosacījumi, pašvaldības sociālais dienests var pieņemt lēmumu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam uz laiku - viens mēnesis. Šajā gadījumā ģimene (persona) nodrošina visu nosacījumu izpildi viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas.

Ja laikā, kad ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, mainās ģimenes sastāvs, ģimenes (personas) materiālā vai sociālā situācija, pašvaldības sociālais dienests no jauna izvērtē atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam un pieņem atbilstošu lēmumu. „Tas var notikt atbilstoši vienošanās līgumā noteiktajam, kā arī saņemot jebkuru signālu par konkrētu personu vai ģimeni. Ģimene iepriekš tiks brīdināta par to, ka sociālā dienesta rīcībā nonākusi papildu informācija, kuru ģimene var noliegt vai apstiprināt,” norāda M.Pavasare.

Precizēts, kas nav īpašums

Pašvaldības Labklājības ministrijai vairākkārt norādījušas, ka noteikumos ir pārāk neelastīgs regulējums par trūcīgo nekustamajiem un kustamajiem īpašumiem. Latvijā ir ļoti atšķirīga situācija un iespējas, piemēram, pārdot zemes īpašumu vai izmantot to pamatvajadzību nodrošināšanai. Tāpat arī dažādi ir vērtējama vairāku automašīnu nepieciešamība laukos un pilsētās, jo dažādās vietās ir ļoti atšķirīga iespēja izmantot sabiedrisko transportu, lai nokļūtu uz darbu, nogādātu bērnus uz skolu vai citur. Tādēļ tagad MK noteikumi paredz dažas konkrētas īpašumu kategorijas, kas nav uzskatāmas par īpašumu, pārējo atstājot pašvaldību ziņā.

• MK noteikumi noteic, ka par īpašumu trūcīgā statusa piešķiršanas noteikumu izpratnē nav uzskatāms nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju.
• Tāpat MK noteikumi paredz, ka par īpašumu nav uzskatāms bērna nekustamais īpašums un naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs, ja nav bāriņtiesas atļaujas ar tiem rīkoties.

Šāds regulējums pieņemts, ņemot vērā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) ieteikumus. Līdz 2012.gada 1.jūnijam gadījumos, kad ģimenē bija divi nekustamie īpašumi, no kuriem viens pieder bērnam, ģimenei nebija pamata noteikt trūcīgas ģimenes statusu, kaut palīdzība bija ļoti nepieciešama. VBTAI norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 191.pantā noteikto vecāki pārvalda bērnu mantu ar aizbildņa tiesībām, līdz ar to vecāki ir ierobežoti darbībās ar bērnu mantu un ar to tiesīgi rīkoties tikai tad, ja šāda rīcība atbilst bērna interesēm un ir saņemta bāriņtiesas atļauja.

Kā šis regulējums darbosies praksē – Labklājības ministrija to rūpīgi vēros: šī regulējuma kontekstā jāsadarbojas divām pašvaldības iestādēm – bāriņtiesai un sociālajam dienestam –, tādēļ problēmām nevajadzētu rasties.

• Vēl par īpašumu MK noteikumu izpratnē nav uzskatāma dzīvokļa vai mājas iekārta, apģērbs, sadzīves priekšmeti, bērnu piederumi, kā arī cita manta un priekšmeti, kas pieder iesniedzējam un pārējām personām, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikumu, izņemot minētā pielikuma 3.punktā norādītos naudas līdzekļus.

M.Pavasare uzsver, ka trūcīgajiem nevar būt nekādi naudas uzkrājumi: „Ģimene vispirms izlieto savus uzkrājumus un tikai tad var saņemt palīdzību no pārējo nodokļu maksātāju līdzekļiem.”

• Tāpat MK noteikumi paredz, ka par īpašumu nav uzskatāms arī pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktais kustamais un nekustamais īpašums.

„Ja pašvaldības saistošajos noteikumos regulējuma nav, tad tas nozīmē, ka trūcīgajam nekas ārpus MK noteikumos noteiktā nevar būt,” norāda Labklājības ministrijas pārstāve.

Līdz šim nebija regulētas arī situācijas, kad trūkumā nonāk ģimene, kura veikusi komercdarbību un kurai pieder kapitāla daļas vai akcijas, bet komercdarbība kaut kādu iemeslu dēļ bijusi neveiksmīga. Tai pašā laikā šo īpašumu nav iespējams realizēt, piemēram, ir tiesas aizliegums rīkoties ar to.

• Tagad noteikumi paredz, ka par īpašumu neuzskata kapitāla daļas un akcijas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju rīkoties ar šo īpašumu.

M.Pavasare saka: „Klientam būs jāpierāda maksātnespējas process vai citu kompetentu institūciju nolēmums ar atbilstošiem dokumentiem. Ja rodas kādas neskaidrības, tās var palīdzēt risināt pašvaldību juristi, turklāt sociālais dienests var konsultēties arī Labklājības ministrijā.”