Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
GMI un dzīvokļa pabalsts – joprojām obligāts
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikts, kādus sociālās palīdzības pabalstus pašvaldība izmaksā no sava pamatbudžeta.
Pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai aprēķina un piešķir par trūcīgām atzītām ģimenēm (personām) par laiku, kurā noteikta atbilstība trūcīgā statusam. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta noteikto GMI līmeni (40 lati pilngadīgai personai un 45 lati bērnam) katram ģimenes loceklim un trūcīgā vai trūcīgo kopējiem ienākumiem.
Dzīvokļa pabalstu pašvaldība piešķir par trūcīgām un/vai maznodrošinātām atzītām ģimenēm vai personām. Pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kas ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.
Pašvaldība, neizvērtējot ienākumus, var piešķirt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja tajā persona nonākusi iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ un nav iespējams nodrošināt savas un ģimenes locekļu pamatvajadzības.
Savukārt, izvērtējot ģimenes vai personas ienākumus, pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja visi pašvaldības iedzīvotāji, kam tas pienākas, saņēmuši GMI un dzīvokļa pabalstus. Citu pabalstu veidus, apmēru un nosacījumus to saņemšanai nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos.
GMI pagātne, tagadne un nākotne
Līdz 2009.gada 1.janvārim GMI līmenis valstī personai bija 27 lati mēnesī, bet tad to paaugstināja līdz 37 latiem, un 2008.gada nogalē atcēla ierobežojumu izmaksāt GMI pabalstu ne ilgāk par 9 mēnešiem, kā arī noteica, ka vēl pašvaldībām obligāti izmaksājams ir dzīvokļa pabalsts.
No 2009.gada 1.oktobra GMI līmenis tika vēl paaugstināts no 37 latiem līdz 40 latiem pilngadīgai personai un 45 latiem bērnam. Turklāt atbilstoši Sociālās drošības tīkla stratēģijā noteiktajam valsts budžets sāka piešķirt līdzfinansējumu pašvaldībām - 50% no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem pabalstam GMI līmeņa nodrošināšanai un 20% no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstam. Tā rezultātā GMI un dzīvokļa pabalstiem izlietotās naudas īpatsvars no kopējiem pašvaldību izdevumiem sociālajai palīdzībai pieaudzis no 40,6% 2008.gadā līdz 70,2% 2010.gadā, bet 2011.gada deviņos mēnešos līdz 75 procentiem. GMI pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis no 27 422 personām 2008.gadā līdz 120 642 personām 2010.gadā. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis no 108 690 personām 2008.gadā līdz 209 239 personām 2010.gadā.
"No 2012.gada 1.janvāra klienta ienākumos ieskaita arī vecāku pabalstu, bērna kopšanas pabalstu un bezdarbnieka stipendiju."
Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbības laiks bija noteikts no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim. Tā kā šis brīdis ir pienācis, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā pieņemtas būtiskas izmaiņas, un valsts tomēr turpinās atbalstīt pašvaldības un atvēlēs līdzekļus gan GMI pabalsta, gan dzīvokļa pabalsta līdzfinansējumam 2012.gadā. Valsts līdzfinansējumu pašvaldībām 2012.gadā paredzēts nodrošināt pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai visu 2012.gadu un dzīvokļa pabalsta izmaksām līdz 2012.gada 30.aprīlim (attiecīgi 50% un 20% apmērā no pašvaldību sociālo dienestu izmaksātās summas).
Klienta ienākumus noteiks citādi
Tomēr sociālās palīdzības klientiem jāzina, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā 2011.gada 30.decembrī spēkā stājās vairākas būtiskas izmaiņas.
Izvērtējot klienta situāciju, no 2012.gada 1.janvāra klienta ienākumos ieskaita arī tādus ienākumu veidus, ko līdz šim neņēma vērā: vecāku pabalstu, bērna kopšanas pabalstu un bezdarbnieka stipendiju. Tas nozīmē, ka tagad, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, sociālās palīdzības klientam šie ienākumi jānorāda.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vadītāja Anda Masejeva uzsver, ka tas jādara arī tajos gadījumos, kad šie ienākumi gūti pagājušā gadā, bet novērtēšana notiek pēc 2012.gada 1.janvāra.
Kā skaidro Labklājības ministrija, vecāku pabalsts, bērna kopšanas pabalsts un bezdarbnieka stipendija paredzēta personas nodrošināšanai pret ienākumu samazinājumu vai izdevumu pieaugumu noteiktās dzīves situācijās. Neņemot tos vērā, klientam tika sniegta divkārša palīdzība, uz ko arī norādījušas pašvaldības. Turklāt pašvaldību ieņēmumi nav pietiekami līdzšinējās sociālās palīdzības pabalstu sistēmas nodrošināšanai, tāpēc Saeima, grozot likumu, nolēma tomēr ņemt vērā darbspējīgu personu ienākumus no valsts budžeta.
Tagad likums paredz, ka, novērtējot klienta materiālos resursus, ņem vērā ienākumus, kas veidojas pēc nodokļu samaksas un par ienākumiem neuzskata piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu par asistenta izmantošanu, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā, kā arī pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus.
Precīzāks regulējums līdzdarbības pasākumiem
Lai pārietu no pasīvajiem sociālo pabalstu saņemšanas pasākumiem uz aktīvu darbspējīgo klientu iesaisti nodarbinātības pasākumos, vienlaikus aizsargājot klientu pret iespējamu nedeklarētu nodarbinātību, likumā stingrāk noregulēta pašvaldības sociālā dienesta klientu iesaiste nodarbinātību veicinošos pasākumos.
Tagad pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos, kas rada labumu sabiedrībai un neaizvieto pašvaldības funkciju veicējus. Minētos pasākumus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu. Pašvaldības sociālais dienests slēdz līgumu ar darbspējīgo klientu, līgumā paredzot pasākumu vietu, laiku, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Šajos pasākumos nedrīkst iesaistīt, ja persona ir:
Šādos pasākumos klientu drīkst iesaistīt līdz divpadsmit stundām nedēļā, sadalot tās pa vairākām nedēļas dienām. Tātad – līdzdalības pasākumos var iesaistīties gan pa divām stundām katru dienu, gan divas dienas pa sešām stundām – kā abas puses vienojas.
A.Masejeva skaidro: "Sociālais dienests, ņemot vērā konstatēto problēmu, kuras dēļ persona nonākusi līdz ilgstošai pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu saņemšanai, vienojas ar klientu par kopējo stundu skaitu nedēļā: nevar būt vairāk kā divpadsmit, bet var būt mazāk stundu. Pa darba dienām šīs stundas var sadalīt pat vēl sīkāk."
Vēl A.Masejeva uzsver, ka līgumam, ko noslēdz sociālais dienests un sociālās palīdzības klients, obligāti jābūt rakstiskam, lai jebkurai trešajai personai no malas būtu iespējams pārliecināties par katras puses pienākumiem, tiesībām un laiku līdzdarbības pienākuma izpildei. "Situācijā, kad persona līgumu neparaksta, viņa atsakās iesaistīties uzdotā līdzdarbības pienākuma izpildē un tas automātiski pārtrauc personas pieprasītā pabalsta piešķiršanas procesu," norāda A.Masejeva.
"Līgumam, ko noslēdz sociālais dienests un sociālās palīdzības klients, obligāti jābūt rakstiskam."
Vēl sociālās palīdzības saņēmējus var iesaistīt darbos pašvaldības teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku ar darbspējīgo klientu.
Tagad likumā noteikts, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības iesaistīt klientu tikai tādos līdzdarbības pasākumos, kas:
Obligāti jābūt bezdarbniekam
Līdz 2011.gada beigām Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredzēja, ka darbspējīgai personai, kura vēlas saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un nestrādā, pirms pabalsta pieprasīšanas jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tagad likums paredz, ka darbspējīgai personai, kura vēlas saņemt sociālo palīdzību (ne tikai pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai) un nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam.
Likums precizē sociālās grupas, kurām nav jāreģistrējas NVA. Līdz šim šajās grupās nebija, bet nu ir ietverti invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. Pārējās grupas palikušas līdzšinējās. Kā bezdarbniekam nav jāreģistrējas arī sievietēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, vienam no bērna vecākiem vai citai personai bērna kopšanas periodā; vienam no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus, kā arī personai vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.
Nav līdzdarbības – nav atbalsta
Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likums tagad paredz, ka ne tikai pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai, bet arī citi sociālās palīdzības pabalsti tiek samazināti vai netiek piešķirti, ja klients atteicies no līdzdarbības savas sociālās problēmas risināšanā, sniedzis nepatiesas ziņas vai nav tās sniedzis vispār, kā arī nosaka, kādos gadījumos persona netiek iekļauta mājsaimniecības sastāvā materiālā stāvokļa izvērtēšanai un attiecīgi sociālās palīdzības pabalsta apmēra aprēķināšanai.
Likumā teikts, ka sociālās palīdzības pabalstu klientam samazina par personai piešķirto daļu, vienlaikus ievērojot katra bērna tiesības un intereses, vai nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā: atrodas prombūtnē ilgāk par kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.
"Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības iesaistīt klientu tikai tādos līdzdarbības pasākumos, kas neliedz aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu, vai citu apgādājamo, ja nav citas iespējas nodrošināt aprūpi."
A.Masejeva skaidro: "Sociālais dienests izvērtē ģimenes situāciju - to, vai visi ģimenes locekļi pastāvīgi dzīvo šajā ģimenē, vai kāds no viņiem ir prombūtnē, uz cik ilgu laiku, kādu iemeslu dēļ. Pēc ģimenes situācijas izvērtēšanas šādā veidā sociālais dienests pieņem lēmumu, cik personas ietilpst šajā ģimenē attiecīgajā pabalsta piešķiršanas periodā. No personu skaita atkarīgs gan ienākumu līmeņa izvērtējums, gan piešķiramā pabalsta lielums."
No sociālā dienesta pie tiesu izpildītāja
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka pašvaldībai operatīvi jāreaģē uz izmaiņām klienta sociālajā un materiālajā situācijā, kā arī aktīvi jāatsaka sociālā palīdzība negodīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem un jāuzsver klienta pienākums atlīdzināt pašvaldībai nepamatoti saņemtais sociālās palīdzības pabalsts.
Ja pašvaldības sociālais dienests konstatē, ka attiecīgais pabalsts ir nepamatoti izmaksāts klienta vainas dēļ, klientam sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nepaziņojot par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz šo pabalstu vai tā apmēru, tiek pieņemts lēmums par nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšanu. Lēmumu izpilda tiesu izpildītājs Administratīvā procesa likuma kārtībā, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izpildrīkojumu. Tātad tiek uzsākta nepamatoti izmaksātā pabalsta piespiedu piedziņa – tiesu izpildītājs var vērst piedziņu gan pret personas ienākumiem, gan īpašumu.
