Sociālā dienesta klienta apsekošana mājās. Kā tā notiek?

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē klients ir persona, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību.

Ko paredz tiesību akti

Likumā "Par sociālo drošību" un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jau sen noteikts klientu pienākums sniegt ziņas par sevi, nekonkretizējot, kādā veidā tas ir jādara, uzsver Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Maruta Pavasare. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka klientam ir pienākums atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu.

Patlaban Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" paredz, ka pašvaldības sociālais dienests pārbauda klientu sniegtās ziņas, izmantojot valsts un pašvaldības datu reģistros esošo informāciju vai pieprasot dokumentus, vai arī ģimeni (personu) apsekojot dzīvesvietā. Tāpat noteikumi nosaka formu, kādā sociālajam dienestam jānoformē klienta dzīvesvietā iegūtā informācija, kā arī to, ka klients paraksta šo dokumentu. Lielākoties apsekošana mājās notiek, ja cilvēks iesniegumā pašvaldības sociālajam dienestam ir lūdzis izvērtēt viņa materiālo situāciju un piešķirt sociālo palīdzību.

Pašvaldības sociālajam dienestam noteikti būtu jāapmeklē mājās pirmreizējs klients, norāda M.Pavasare. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos par mājsaimniecības faktisko sastāvu. Sociālā darba speciālists katrā gadījumā var rīkoties atšķirīgi, proti, viņš pats ar klientu var norunāt cilvēkam labvēlīgāku apsekojuma laiku. Sociālais darbinieks var ierasties arī nejauši, piemēram, ja viņam ir aizdomas, ka ģimenē, kurā ir bērni, tie nav pienācīgi aprūpēti, var arī klientu apmeklēt vairākas reizes.

"Nevajadzētu kautrēties pajautāt sociālā darba speciālistam viņa tālruņa numuru."

Tiesību akti nereglamentē to, kā notiek apsekošana mājās, atzīst LM pārstāve. Pirmreizējam klientam apsekošanas aktā noteikti jāaizpilda informācija par dzīvokļa labiekārtojumu, t.sk. jānorāda, kāda veida apkure ir tajā – malkas vai centrālā, vai mājā ir ūdens, gāze. Tāpat būtu svarīgi pārliecināties par mājokļa apstākļiem no bērna tiesību viedokļa, piemēram, kādi apstākļi ir nodrošināti bērnam, vai viņam ir vieta, kur mācīties un novietot savas skolas lietas.

Savukārt sociālajam darbiniekam būtu iegūstama informācija klienta vidē par attiecībām ģimenē. Sociālajam dienestam vajadzētu iepazīties ar klienta materiālo un sociālo situāciju klātienē, jo tas ir vislabākais veids, kā iepazīt savu klientu.

Darba apliecības – sociālo darbinieku dokuments

Speciāliste uzskata, ka klientam nevajadzētu baidīties no šiem apsekojumiem un sarunām ar sociālā darba speciālistiem. Tiesa, ir jāpatur prātā informācija par gadījumiem, kad cilvēkus apmeklējuši viltus "sociālie darbinieki", mēģinot veikt kādas nelikumības, apkrāpt cilvēkus. Lai tas nenotiktu, sociālā darba speciālistam ir jābūt darba apliecībai, savukārt klientam ir ne vien tiesības, bet pienākums to palūgt uzrādīt, īpaši gadījumos, kad viņš nepazīst šo darbinieku.

Pārsvarā gadījumu pārpratumiem nevajadzētu būt, jo, ja cilvēks ir bijis uz pieņemšanu sociālajā dienestā, viņš ir iepazinies ar sociālā darba speciālistu. Taču vienmēr tā varētu arī nebūt, jo, piemēram, var būt situācijas, kad ar klientu sociālajā dienestā ir tikušies vieni darbinieki, bet mājās viņu apmeklē citi. Šādos gadījumos darba apliecības ir īpaši svarīgas. Protams, ja klientam ir šaubas par to, ka atnākušais cilvēks patiešām ir sociālā dienesta pārstāvis, viņam ir tiesības nepazīstamo personu nelaist savā mājoklī. Neapšaubāmi, sevi vajag aizsargāt, uzskata LM pārstāve.

M.Pavasare skaidro, ka sociālajos dienestos amata pienākumi ir sadalīti un ir noteikta kārtība par to, kā, kad un kurš darbinieks veic apsekošanu un pieņem klientus dienestā. Tādējādi, ja cilvēkam nav iespējams identificēt sociālā darba speciālistu, kurš ieradies pie viņa veikt apsekošanu, var piezvanīt uz sociālo dienestu vai arī tam sociālā darba speciālistam, ar kuru viņš iepriekš ir kontaktējies. Nevajadzētu arī kautrēties pajautāt sociālā darba speciālistam viņa tālruņa numuru.

Jāievēro ētikas normas

Vienlaikus LM pārstāve atgādina, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 43.panta 5.daļa paredz sociālajiem darbiniekiem ievērot Ētikas kodeksu. To pieņēmusi Latvijas Profesionālo un sociālo aprūpes darbinieku asociācijas kopsapulce. Ja klientam ir sūdzības par sociālā darbinieka neētisku rīcību, viņš var vērsties pie sociālā dienesta vadītāja un izteikt savas pretenzijas. Labklājības ministrijā ir bijušas sūdzības par attieksmi, piemēram, kad cilvēks ir vērsies sociālajā dienestā, kur pret viņu ir bijis agresīvs noskaņojums, paskaidrojot to vai citu jautājumu. Cilvēki ir arī sūdzējušies Labklājības ministrijai, ka pēc vienošanās ar sociālo dienestu par apsekošanu mājās nedēļu nav varēts iziet no mājas, jo jāgaida sociālā dienesta darbinieks, kurš neatnāk, par to pat nebrīdinot. Šādu un līdzīgu sūdzību gadījumos LM speciālisti sazinās ar sociālo dienestu un mēģina situācijas risināt.

Kā notiek apsekošana

Lai noskaidrotu, kā sociālie dienesti praktiski veic klientu apsekošanu, LV portāls aptaujāja Saulkrastu, Salacgrīvas un Olaines novadu sociālo dienestu vadītājas.

Minētajos dienestos klientu apsekošana notiek atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma un pašvaldības saistošo noteikumu normām. Piemēram, Saulkrastu novadā darbu ar klientu uzsāk no tā brīža, kad viņš vēršas sociālajā dienestā, skaidro sociālā dienesta vadītāja Anita Bogdanova. Olaines novadā apsekošanu veikšana ir iekļauta sociālo darbinieku amata pienākumos. Attiecīgi Salacgrīvas novadā katrs sociālais darbinieks apseko to klientu, ar kuru viņš strādā.

Apsekojumus aptaujātajos dienestos sociālie darbinieki veic atkarībā no apsekojuma mērķa. Piemēram, lai iedzīvotājam piešķirtu trūcīgas personas statusu vai pārliecinātos, kādas ir problēmas ar bērniem. Savukārt, ja klientam ir dots kāds attiecīgs uzdevums, sociālajam darbiniekam ir jāpārliecinās, kā cilvēks to ir veicis. Pēc Salacgrīvas novada sociālā dienesta vadītājas Anitas Holmas domām, klienti ir dažādi – vieniem var uzticēties, citiem nevar. Ja apsekojuma mērķis ir piešķirt trūcīgas personas statusu, tad, protams, "apsekojumos pārliecināmies, kādas un cik jaunas iekārtas (datori, televizori, virtuves tehnika) ir attiecīgajā mājsaimniecībā, kā tā ir iekārtota. Bieži gadās, ka vienā dzīvoklī dzīvo divas ģimenes. Šādās reizēs mēs pārbaudām tos faktorus, kas par to liecina, piemēram, atsevišķi trauki, plītis, ledusskapji," skaidro Anda Liepiņa, Olaines novada sociālā dienesta vadītāja.

Lielākoties apsekojumi ir plānoti, taču mēdz būt arī bez brīdinājuma. Pirms plānotajiem apsekojumiem sociālie darbinieki ar klientiem saskaņo to norises laiku. Parasti šajos sociālajos dienestos apsekojumi notiek sociālo darbinieku darba laikā – no pulksten 9 līdz pulksten 17. Saulkrastu novada sociālā dienesta vadītāja Anita Bogdanova atzīst: "Lai gan parasti ar klientu vienojamies par iespējamo apsekošanas laiku, mēdzam organizēt arī negaidītas apsekošanas, kad ierodamies pie klienta, viņu iepriekš par to nebrīdinot." Olaines novada sociālā dienesta pārstāvji ekstrēmās situācijās pie klienta apsekojumā ieradušies pat astoņos no rīta.

"Sociālais darbinieks var ierasties arī negaidīti."

Visos aptaujātajos sociālajos dienestos klientu apsekošanā piedalās divi sociālie darbinieki. "Kamēr viens speciālists iepazīstas ar apstākļiem attiecīgajā mājsaimniecībā, otrs piefiksē faktus. Tādējādi mums ir iespējas nodrošināt, ka apsekošanā nekas netiek palaists garām. Kad sociālais darbinieks dodas apsekot klientu pirmo reizi, viņu vienmēr pavada pašvaldības policijas pārstāvis, jo mēs nezinām, kas mūs sagaida. Tas iespējams, pateicoties labajai sadarbībai ar pašvaldības policiju," pauž A.Bogdanova. Salacgrīvas novada sociālā dienesta vadītāja A.Holma skaidro, ka viņu sociālajā dienestā tā ir obligāta prasība - apsekošanu veikt diviem sociālajiem darbiniekiem.

Divās no aptaujātajām pašvaldībām apsekošanām ir atvēlētas atsevišķas dienas. "Salacgrīvā ir noteikta viena diena – piektdiena, kad sociālais darbinieks veic plānveida apsekošanu. Piemēram, ja ir sagatavots rehabilitācijas plāns, klients zina, ka piektdiena ir tā diena, kad sociālais darbinieks ieradīsies pie viņa mājās," informē A.Holma.

Olaines novada sociālā dienesta vadītāja A.Liepiņa stāsta, ka Olaines novada sociālajā dienestā klientu apsekošanai ir noteiktas divas konkrētas dienas – otrdiena un piektdiena.

Savukārt neplānotas klientu apsekošanas aptaujātie sociālie dienesti organizē vairākos gadījumos, viens no tiem - kad ir saņemta informācija par bērnu tiesību pārkāpumiem. "Šādos gadījumos mums ir jāreaģē nekavējoties, lai noskaidrotu, kas noticis," skaidro A.Bogdanova. Tāpat pēkšņas jeb neplānotas apsekošanas rīko, ja ir aizdomas, ka klients nav sniedzis patiesu informāciju par savu situāciju. Olaines novadā tas mēdz būt situācijās, kad ir aizdomas par klienta nelegālo nodarbinātību vai ja mājsaimniecībā nedeklarējies dzīvo vēl kāds cilvēks. Minētajos gadījumos pārbaudēs lielākoties ir apstiprinājušās sociālo darbinieku aizdomas.

Aptaujātajās pašvaldībās sūdzības par apsekojumiem vai neētisku sociālo darbinieku rīcību nav bijušas, jo arī klienti ļoti labi saprot, ka bez sociālā dienesta viņiem būs grūti, atzīst A.Holma.