LV portāla infografika
Vistrūcīgākajām personām paredzētu pārtikas izdalīšanas shēmu Eiropas Savienībā izveidoja 1987.gadā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. Tā pašlaik nodrošina pārtikas atbalstu 18 miljoniem nabadzības skartu cilvēku 20 dalībvalstīs.
Eiropas Padomes 2007.gada 22.oktobra Regula Nr.1234/2007 izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem. Regula paredz, ka līdz 2014.gadam tiek pieņemts pasākumu organizēšanas plāns Eiropas Savienības vistrūcīgāko personu labklājībai. Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām finansē no ES budžeta Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzekļiem.
Līdz 2012.gada februāra vidum nebija skaidrības, vai Eiropas Savienība arī šogad un nākamgad atvēlēs līdzekļus pārtikas pakām, jo līdz pat 2011.gada novembrim Padomē tika bloķētas ierosinātās izmaiņas regulā, kas ļautu pārtiku programmas vajadzībām iepirkt vietējā tirgū. Tomēr Vācija un līdzīgi domājošās dalībvalstis beidzot piekrita atbalstīt programmas nodrošināšanu ar pietiekamu finansējumu līdz 2013.gada beigām.
2012.gada 15.februārī Eiropas Parlaments un Eiropas Padome apstiprināja Regulu (ES) Nr.121/2012, ar ko Padomes Regulas (EK) Nr.1290/2005 un (EK) Nr.1234/2007 groza attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām ES, tā pieņemot "pārtikas paku glābšanas plānu" un tam piešķirot līdz 500 miljonu eiro gadā.
"Raugoties no Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas, būtu politiski nepareizi likvidēt pārtikas programmu, balstoties uz tīri teorētiskiem apsvērumiem par tās atbilstību vai neatbilstību subsidiaritātes principam. Latvijas iedzīvotāji krīzes rezultātā cieta milzīgus zaudējumus un piedzīvoja reālu dzīves līmeņa krišanos, nabadzīgākie kļuva vēl nabadzīgāki. Daļēji tas notika arī izvēlētās krīzes risināšanas metodes dēļ, Latvijas nodokļu maksātājiem uzņemoties privātu parādu segšanu un vienlaikus nesamazinot nacionālās valūtas vērtību, kas noveda pie ļoti ievērojama valsts budžeta tēriņu samazinājuma un dramatiska IKP krituma.
Latvijas iedzīvotāji, īpaši visnabadzīgākie, faktiski glāba Skandināvijas un Eiropas banku sistēmu no ievērojamiem satricinājumiem. Līdz ar to būtu tikai loģiski, ja ES parūpētos par viņu likteni vismaz nepieciešamāko pārtikas produktu paciņu veidā," norāda Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Paku saturs ik gadu mainās
Kā skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, katrā dalībvalstī ir citāda kārtība trūcīgo personu atbalstam ar pārtiku – atšķiras gan pārtikas paku saturs, gan produktu izsniegšanas kārtība. Kopš programmu īsteno Latvijā, Zemkopības ministrija ik gadu nosūta Eiropas Komisijai informāciju par to, cik daudz un kādus produktus nevalstiskās labdarības organizācijas plāno dalīt Latvijā.
Gadu no gada pārtikas paku saturs Latvijā atšķiras. 2006.gadā Latvijas trūcīgās personas saņēma tikai baltmaizi, 2007. un 2008.gadā – tikai putraimus, bet 2009.gadā pārtikas paku saturs krietni mainījās. Tajās bija auzu pārslas, četrgraudu pārslas, makaroni, pankūku milti un vājpiena pulveris. Gadu vēlāk – 2010.gadā - pārtikas pakās tika iekļautas ātri vārāmās auzu pārslas, četrgraudu pārslas, griķu pārslas, pankūku milti, vājpiena pulveris un piens, bet 2011.gadā – miežu putraimi, augstākā labuma kviešu milti, četrgraudu pārslas, auzu pārslas, vājpiena pulveris un piens.
"Daudziem trūcīgajiem pārtikas pakas vairs nelikās pievilcīgas."
"Protams, ar pakām nav iespējams nodrošināt visu, kas ik mēnesi cilvēkam nepieciešams pārtikai, tomēr zināms atbalsts tas ir," stāsta K.Sirmā. Arī ministrijai ir zināms, ka daudziem trūcīgajiem pārtikas pakas vairs nelikās pievilcīgas, un viņi pat nedevās tām pakaļ. Ministrija ir informēta, ka ir atsevišķi gadījumi, kad trūcīgās personas piešķirtās pārtikas pakas pārdod, lai gan uz piegādāto pārtikas produktu vienības iepakojuma ir skaidri salasāms uzraksts "bezmaksas". Trūcīgās personas arī maina pakas pret citiem pārtikas vai nepārtikas produktiem, tomēr šādas darbības ir pašu trūcīgo ziņā – viņi ar pārtikas pakām var brīvi rīkoties, jo nekādi aizliegumi nepastāv.
Šogad – arī sautēta cūkgaļa
Pēc tam kad februāra vidū Eiropas Parlaments un Padome tomēr piešķīra finansējumu trūcīgo atbalstam, Zemkopības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un citām ministrijām izstrādāja noteikumus par pārtikas paku saturu Latvijā 2012.gadā. "Plānojot paku saturu 2012.gadam, labdarības organizācijas mums sniedza informāciju, kādus produktus trūcīgās personas vēlētos saņemt," stāsta K.Sirmā.
Programmas īstenošanai līdz 2013.gada martam Latvijā būs divi dažādi pārtikas komplekti. Pirmā kārta: pilnpiena pulveris – 0,4 kilogrami; makaroni – viens kilograms; otrā kārta: auzu pārslu biezputra ar ogām vai augļiem – 0,14 kilogramu; pankūku milti - 0,4 kilogrami; kartupeļu biezputra – 0,2 kilogrami; griķi - 0,3 kilogrami; manna – 0,5 kilogrami; kviešu milti (augstākā labuma) – viens kilograms; sautēta cūkgaļa – 0,25 kilogrami. Programmas ietvaros vienai personai 2012.gadā paredzēti ne vairāk kā seši pārtikas produktu komplekti.
Šāds pārtikas paku saturs apstiprināts Ministru kabinetā, grozot 2009.gada 8.decembra noteikumus Nr.1415 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām". Ministru kabinets noteikumus apstiprināja 2012.gada 10.aprīlī, tie stājās spēkā 13.aprīlī, bet abus pārtikas paku veidus ar jauno saturu, kā prognozē K.Sirmā, trūcīgie varēs saņemt šovasar, bet līdz tam tiks dalītas pakas ar iepriekšējo – 2011.gada sastāvu.
Finansējumu pārtikas pakām veido ES budžeta Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzekļi, tomēr pievienotās vērtības nodokļa daļu programmas līdzfinansējumam kopš 2009.gada nodrošina Latvijas valsts. Šogad šim mērķim no valsts budžeta atvēlēti 350 984 latu. Turklāt šogad valsts piešķīrusi vēl papildus 500 tūkstošus latu, kas paredzēti makaronu iegādei, ko trūcīgie saņems pārtikas pakās.
Konkurss jau izsludināts
"Jānorāda, ka 2012.gada programma nosacīti ir sadalīta divās kārtās – pirmā kārtā makaronus un piena pulveri pārtikas pakās piegādās AS "Dobeles Dzirnavnieks", uzvarot jau iepriekš izsludinātajā konkursā," stāsta K.Sirmā. ""Dobeles dzirnavnieks" 2011.gadā uzvarēja konkursā un kļuva par pārtikas paku piegādātāju trūcīgajiem iedzīvotājiem Eiropas Komisijas finansētajā programmā Latvijā, turklāt uzņēmums uzvarēja arī Lietuvas konkursā par paku saturu sadaļā "graudu produkti" un tā ietvaros ražoja un fasēja trīsgraudu putraimus, grūbas un rīsus."
2012.gada 13.aprīlī "Latvijas Vēstnesī" Lauku atbalsta dienests ir izsludinājis pieteikšanos komersantiem "Par pārtikas produktu piegādi labdarības organizācijām izdalīšanai vistrūcīgākajām personām" – tas ir otrās kārtas konkurss. Pieteikšanās priekšmets: izvirzītajām prasībām atbilstošu 950 892 pārtikas produktu komplektu piegāde labdarības organizācijām 6 reizes periodā, bet ne retāk kā vienu reizi kalendārajā mēnesī no 2012.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim izdalīšanai 158 482 vistrūcīgākajām personām 437 norādītajās vietās un daudzumā.
"Valsts papildus 500 tūkstošus latu atvēlējusi makaroniem pakās."
Kopējais produktu daudzums programmas izpildes nodrošināšanai: auzu pārslu biezputra ar ogām vai augļiem – 133,1247 tonnas; pankūku milti – 380,3568 tonnas; kartupeļu biezputra ar pienu – 190,1784 tonnas; griķi – 285,2676 tonnas; manna – 475,4460 tonnas; kviešu milti (augstākā labuma) – 950,8920 tonnas; sautēta cūkgaļa – 237,7230 tonnas. Piedāvājuma iesniegšanas termiņš: 2012.gada 17.maijs plkst.16. Piedāvājumu atvēršana paredzēta 2012.gada 18.maijā plkst.10.
Vai produktu piegādei Latvijas trūcīgajiem pieteiksies un konkursā uzvarēs Latvijas komersanti – tas vēl nav zināms. Jebkurā gadījumā – uz pārtikas paku sastāvā esošajiem produktiem norādīts vien tas, ka produkti ražoti Eiropas Savienībā.
Trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un nelaimē nonākušajiem
Atbilstoši programmai tiesības saņemt pārtikas produktus ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras ir atzītas par trūcīgām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. Labklājības ministrija prognozē, ka trūcīgā statuss 2012.gadā Latvijā varētu tikt piešķirts aptuveni 200 000 personām. Lai saskaņā ar programmu saņemtu pārtikas produktus, ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona uzrāda pašvaldības sociālā dienesta izsniegtu izziņu par trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.
2012.gadā pārtikas produktus programmas ietvaros ir tiesības saņemt arī ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atzītas par maznodrošinātām saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu, uzrādot attiecīgās pašvaldības sociālā dienesta izziņu par maznodrošinātās ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, kā arī ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kas atzītas par tiesīgām saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto vienreizējo pašvaldības pabalstu ārkārtas situācijā, ja to apliecina attiecīgās pašvaldības sociālais dienests.
"Vai produktu piegādei Latvijas trūcīgajiem pieteiksies un konkursā uzvarēs Latvijas komersanti – vēl nav zināms."
Pārtikas produktu izdales vietas, kur konkrētajā pašvaldībā varēs saņemt pārtikas pakas, var atrast Lauku atbalsts dienesta mājaslapā, bet šo informācija var uzzināt arī savas pašvaldības sociālajā dienestā. Pārtikas dalītāji dokumentā, kas apliecina personas tiesības saņemt pārtikas paku, atzīmē, ka paka saņemta, norādot datumu un tās personas vārdu un uzvārdu, kura pārtikas komplektu ir izsniegusi.
Zemkopības ministrija izsaka atzinīgus vārdus visām labdarības organizācijām, reliģiskajām un sabiedriskā labuma organizācijām, kuras pieteicās programmas īstenošanai, lai Latvijā programma tiktu realizēta (ap 400 pārtikas produktu izdales vietas) un trūcīgās personas saņemtu palīdzību pārtikas paku veidā.