Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nav jābaidās izmantot Latvijas valsts simbolu – sarkanbaltsarkano karogu – svētku rotai, tomēr ir svarīgi šo simbolu lietot tādu, kāds tas ir noteikts likumā.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
1918.gada 18.novembrī Nacionālajā teātrī zem sarkanbaltsarkanā karoga tika proklamēta Latvijas Republika, bet Satversmes sapulce 1922.gada februārī to apstiprināja par valsts karogu. Sarkanbaltsarkanais karogs bija valsts karogs līdz 1940.gada 25.augustam. Otro piedzimšanu tas piedzīvoja līdz ar Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijas lēmumu 1990.gadā, ar kuru to atkal atzina par valsts karogu.
Latvijas valsts sarkanbaltsarkanā karoga krāsu un to salikuma vēstures pamatā ir seno cēsnieku kara karogs no 13.gadsimta, par ko vēsta "Vecākā Livonijas Atskaņu hronika". Heraldikā sarkanā krāsa nozīmē drosmi, cīņu, varonību, savukārt baltā - cēlumu, atklātību, arī padošanos.
Latvijas karoga dizainu ir izstrādājis mākslinieks Ansis Cīrulis 1917.gada maijā: baltās krāsas josla karogā simbolizē likteņupi Daugavu, bet sarkanā krāsa - par brīvību kritušo cīnītāju asinis.
Lūk, biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Latvijas valsts karoga lietošanu.
Kurās dienās obligāti pie ēkas jāizkar Latvijas valsts karogs?
Par Latvijas valsts karoga lietošanu pie ēkām un telpās atbilstoši Latvijas valsts karoga likumam un Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumiem atbildīgs ir attiecīgās ēkas vai telpu valdītājs vai turētājs, vai tā pilnvarota persona, kurai uzlikts attiecīgais pienākums.
Latvijas valsts karoga likums paredz, ka Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 11.novembrī un 18.novembrī. Savukārt Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos. Tāpat Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
Jāatceras, ka Latvijas valsts karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī, kuru fasādi remontē, kā arī citās nepiemērotās vietās un apstākļos.
Cikos karogs jāpaceļ un cikos jānolaiž?
Vietās, kur Latvijas valsts karogs netiek lietots pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā pulksten 9.00 un nolaiž ne agrāk kā pulksten 21.00 vai paceļ tad, kad sākušies svētki, svinības, sēru vai cita ceremonija, un nolaiž, kad minētie pasākumi beigušies.
Vai var izvēlēties – pacelt karogu pie savām mājām mastā vai piestiprināt to karoga kātā pie ēkas fasādes?
Kā skaidro Ārlietu ministrijas Valsts protokola otrā sekretāre Sintija Stipre, normatīvie akti nenosaka, kā konkrēti pie ēkas jālieto valsts karogs, tādēļ jebkurš var izvēlēties – novietot valsts karogu pie ēkas fasādes vai pagalmā nostiprinātā mastā.
Vai arī Latvijas valsts karoga vimpelis ir valsts simbols?
Jā, Latvijas valsts karoga vimpelim ir tāda pati tiesiskā aizsardzība kā Latvijas valsts karogam, un tam ir ar likumu apstiprinātas gan krāsas, gan izmēru proporcijas. Tomēr valsts karogs un valsts karoga vimpelis nav viens un tas pats. Piemēram, karoga vimpeli nelieto karoga kātā pie ēkas fasādes, tāpat Latvijas valsts karoga vimpeli nelieto sēru noformējumā.
Ja man ikdienā pie mājām mastā ir Latvijas valsts karoga vimpelis, vai svētkos tā vietā noteikti jābūt valsts karogam?
Latvijas valsts karoga likums paredz, ka Latvijas valsts karoga vimpelis neaizstāj Latvijas valsts karogu. "Tas nozīmē, ka ikdienā drīkst lietot karoga vimpeli, bet tajās dienās, kad jāpaceļ valsts karogs, vimpelis nederēs – tā vietā jābūt Latvijas valsts karogam, kā tas noteikts likumā," skaidro S.Stipre.
Cik augstu karogs jāpaceļ?
Ja karogu lieto pie ēkas fasādes, to visā platumā piestiprina pie karoga kāta, kas ievietots īpašā pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes. Savukārt, ja karogu lieto karoga mastā, karoga augšējo malu nostiprina mastā ne zemāk par 6 metriem no zemes un tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes.
Kas un kā var sodīt, ja svētkos karoga pie ēkas nav?
To, vai Latvijas valsts karogs tiek lietots atbilstoši likumam, uzrauga pašvaldības. Par Latvijas valsts karoga nepacelšanu tad, kad tas jādara, kā arī par noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu vispirms izsaka brīdinājumu, bet par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā, var uzlikt naudas sodu līdz trīsdesmit latiem.
"Ja veco, nolietoto karogu izlemts sadedzināt, tas jāizdara prom no citu acīm – mājās, piemēram."
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim vai valsts himnai uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Savukārt par noteiktās valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtības pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.
Vai karogs pie mājas var būt katru dienu cauru gadu?
Jā, drīkst atrasties, vien jāgādā, lai tas vienmēr būtu kārtīgs un spodrs. Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu. Aizliegts publiski lietot tādu Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga vimpeli, uz kura attēloti jebkādi simboli, zīmes vai uzraksti, kā arī tādu, kas papildināts ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem vai informatīviem elementiem.
Tas nozīmē, ka karogu nekādā veidā nedrīkst pārveidot vai papildināt. Piemēram, kāzās nedrīkst uz valsts karoga izvietot jaunā pāra foto, tāpat uz karoga nedrīkst drukāt reklāmas, firmas zīmes utt. "Karogam jābūt tādam, kāds tas apstiprināts likumā," norāda S.Stipre.
Vai uz karoga, ko vēlas saglabāt piemiņai no kāda pasākuma, drīkst parakstīties?
Kā skaidro S.Stipre, šādas situācijās visbiežāk var nonākt sporta fani. Piemēram, Latvijas komanda uzvar kādā spēlē, un fani sajūsmā lūdz sportistiem autogrāfus. Ar likumu tas aizliegts nav – parakstīties uz karoga drīkst, bet pēc tam šādu karogu nav pieļaujams lietot publiski – ar to iet gājienā, izkārt pie ēkas fasādes utt. Tomēr arī pavisam slepeni glabāt atvilktnē šādu karogu nav obligāti – mājās to var novietot goda vietā un droši palepoties ciemiņiem, tāpat šāds karogs var stāvēt fanu kluba telpās kā svarīgs atgādinājums par veiksmi un panākumiem.
Tomēr S.Stipre iesaka nerakstīt uz karoga nekādus tekstus ar saturisku nozīmi – tā nemanot var pārkāpt "smalko līniju", kur beidzas cieņa pret valsts karogu un sākas tā zaimošana. Ja, piemēram, uz karoga uzrakstīs vārdus "Dievs, svētī Latviju!" – to nevar uzskatīt par valsts karoga zaimošanu, bet pavisam citādi būs, ja uz karoga uzrakstīs, piemēram, vārdus "Pretinieku ziepēs!".
Hokeja spēļu laikā redzams, ka fani karogos ietinas kā apmetņos. Vai tā drīkst?
"Jebkurā gadījumā ir jāievēro mēra sajūta un jāatceras par cieņu pret valsts simbolu," saka S.Stipre. Hokeja spēles laikā, kad karogs plīvo pār lepnuma un patriotisma jūtu pārņemtajiem faniem, diez vai varētu runāt par karoga zaimošanu, ja fans to apliek arī ap pleciem. Bet ir situācijas, kur tomēr saskatāma necieņa pret valsts simbolu. Piemēram, modele skaistumkonkursā fotografējas kaila, vien atsevišķas ķermeņa daļas piesedzot ar valsts karogu; pludmalē vai pirtī cilvēks slaukās sarkanbaltsarkanā dvielī – tieši tādā, kā mūsu valsts simbols. Tā jau ir necieņa.
S.Stipre mudina mācīties no korporāciju attieksmes pret karoga krāsām: kad korporācijas pošas ballēm, tiek rūpīgi pārdomāts apģērbs - kādu tērpu vilkt, lai sarkanbaltsarkanā lente karoga krāsās neskartos pie kailas miesas.
Vai drīkstu karogu uzšūt pats?
Jā, drīkst, vien jāievēro likumā noteiktās prasības karoga izmēru proporcijām un krāsām. Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru. Likums nosaka, ka Latvijas valsts karoga sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2, karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2.
Normatīvie akti neparedz, cik lielam karogam ir jābūt. Tas nozīmē, ka svarīgs ir nevis izmērs, bet krāsu uz platuma/garuma attiecības. Kā skaidro S.Stipre, Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumos ir noteikti precīzi krāsu kodi, kas jāievēro, izgatavojot Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga vimpeli no auduma vai cita materiāla, un jebkuram karoga izgatavotājam šie noteikumi ir jāievēro.
"Ja pircējs veikalā redz, ka karogs acīmredzami neatbilst noteiktajām krāsām, izmēriem vai proporcijām, par to vēlams vispirms informēt tirgotāju un šādu valsts simbolu nepirkt."
Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos, komisijas atbildīgā sekretāre Ramona Umblija mudina pirms karoga šūšanas ieskatīties Latvijas Valsts karoga likumā, lai neuzšūtu, piemēram, Austrijas karogu, kam gan sarkanās, gan baltā svītra karogā ir vienā platumā.
Ja cilvēks savām mājām karogu vēlas uzšūt pats, diez vai viņš meklēs speciālo karoga krāsas kodu. R.Umblija iesaka pirms auduma izvēles tomēr paskatīties kāda jau gatava, rūpnieciski ražota Latvijas karoga krāsas un audumu veikalā izvēlēties tam maksimāli pietuvinātu, nevis, piemēram, ugunssarkanu vai oranžu audumu.
Kas izvērtē to, vai karogs ir izgatavots atbilstoši likumam vai ne?
Atzinumu par Latvijas valsts karoga, Latvijas valsts karoga vimpeļa un Latvijas valsts karoga attēla atbilstību normatīvo aktu prasībām sniedz Valsts Heraldikas komisija.
Kur likt veco, izbalējušo valsts karogu? Vai drīkst to izmest atkritumos vai sadedzināt?
Lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu utilizē diskrētā veidā. Tas nozīmē, ka karogu nedrīkst iznīcināt publiski. Vispirms karogs jāsadala pa krāsu lentēm, un tikai pēc tam to var likt atkritumu maisā un izmest konteinerā. Krāsu lentēs sadalīts valsts karogs vairs nav uzskatāms par valsts simbolu. Ja veco, nolietoto karogu izlemts sadedzināt, tas jāizdara prom no citu acīm, piemēram, mājās.
Krimināllikums paredz, ka par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Vai drīkst ar valsts karogu apsegt zārku?
Latvijas valsts karogu drīkst lietot bēru ceremonijā, un tad tas noteikti lietojams sēru noformējumā. Tas nozīmē, ka virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma, un garums atbilst karoga platumam, savukārt mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes.
Bēru ceremonijas laikā ar Latvijas valsts karogu zārku var arī apklāt, bet pirms zārka nolaišanas kapā vai pirms nelaiķa kremēšanas Latvijas valsts karogu no zārka noņem, saloka un nodod nelaiķa tuviniekiem.
Vai karoga krāsās drīkst rotāt torti, šūt sarkanbaltsarkanus svārkus?
Kā skaidro R.Umblija, tik sīku regulējumu likumi neparedz. Jāsaprot, ka krāsas pašas par sevi nav karogs un izmantot tās, protams, drīkst gan ikdienā, gan svētkos.
"Pirms krāsot kādu telpu vai priekšmetu, vēlams padomāt, vai tiešām karmīnsarkanais ir vienīgais tonis, kas der."
S.Stipre iesaka rūpīgi pārdomāt, pirms izvēlēties karoga krāsas izmantot tādās vietās, kur tās var izskatīties necienīgi. Ieraugot kādu priekšmetu vai telpu tieši tādās sarkanbaltsarkanās krāsās, kādās ir mūsu valsts karogs, cilvēkam tomēr rodas asociācija ar valsts simbolu. Tādēļ, pirms krāsot kādu telpu vai priekšmetu, vēlams padomāt, vai tiešām karmīnsarkanais ir vienīgais tonis, kas tajā iederas, un vai krāsu proporcijām (sarkans un balts) te jābūt tieši tādām.
Redzēju suvenīru veikalā kastītēs mazus karodziņus, kas acīmredzami neatbilda Latvijas valsts karoga standartam – baltā svītra bija šaurāka... Ko šādā situācijā darīt?
"Mēs saņemam daudz jautājumu un ziņu par to, ka, pošoties svētkiem, redzams daudz karogu acīmredzami nepareizās krāsu proporcijās vai krāsu toņos," atzīst S.Stipre. Jā, šī joprojām ir problēma, kam vajadzīgs risinājums, un pašlaik Ārlietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādā grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur plānots palielināt sodu par valsts karoga izgatavošanas kārtības pārkāpšanu.
Ja pircējs veikalā redz, ka karogs acīmredzami neatbilst noteiktajām krāsām, izmēriem vai proporcijām, par to vēlams vispirms informēt tirgotāju un šādu valsts simbolu nepirkt. Tāpat var vērsties ar iesniegumu Valsts policijā, norādot, ka pārkāpta valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtība.
Savukārt tirgotāji, kas no ražotāja saņem preci, kas ir nosaukta par Latvijas valsts karogu, bet neatbilst likumā noteiktajām karoga izgatavošanas prasībām, var vērsties pret ražotāju par līgumam neatbilstošas preces piegādāšanu. "Cilvēkiem nav jābaidās izmantot Latvijas valsts simbolu – sarkanbaltsarkano karogu – svētku rotai, tomēr ir svarīgi šo simbolu lietot tādu, kāds tas ir noteikts likumā," uzsver S.Stipre.
